Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 6, jūnijā iesniedza Krajský súd v Prešove (Slovākija) – GR REAL s. r. o./PO un RT
(Lieta C-351/23, GR REAL)
Tiesvedības valoda – slovāku
Iesniedzējtiesa
Krajský súd v Prešove
Pamatlietas puses
Prasītāja: GR REAL s. r. o.
Atbildētāji: PO un RT
Prejudiciālie jautājumi
Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir piemērojami tādā tiesvedībā kā pamatlietā, kuru ierosinājusi persona (izsoles uzvarētāja), kas ir nosolījusi nekustamo īpašumu, un kurā vienlaikus tiek izskatīta patērētāja pretprasība, ar ko lūgts atjaunot pirms īpašuma nosolīšanas pastāvošo stāvokli, ja pirms ārpustiesas izsoles patērētājs bija izmantojis tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai apturētu ķīlas tiesību izlietošanu, iesniedzot tiesā pieteikumu par pagaidu noregulējumu, un vienlaikus pirms izsoles ir informējis izsoles dalībniekus par uzsākto tiesvedību, lai apturētu ķīlas tiesību izmantošanu, rīkojot labprātīgu izsoli, bet, neraugoties uz tiesvedību tiesā, izsole ir notikusi?
Vai Padomes Direktīva 93/13/EEK ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kāds tiek aplūkots pamatlietā, ar kuru, privātu izsoļu rīkotājam (turpmāk tekstā – “izsolītājs”) izlietojot ķīlas tiesības attiecībā uz patērētāja nekustamo īpašumu ar mērķi apmierināt bankas prasījumu saskaņā ar patēriņa kredīta līgumu,
1. patērētājam, lai panāktu izsoles atlikšanu, nav atļauts iesniegt izsolītājam iebildumus par to līguma noteikumu negodīgumu, uz kuru pamata ir jāizpilda bankas prasījums, lai gan šis prasījums pamatojas uz negodīgiem līguma noteikumiem, it īpaši uz līguma noteikumu par pirmstermiņa atmaksu,
2. patērētājam nav ļauts novērst tāda nekustamā īpašuma izsoli, kurā ir viņa dzīvesvieta, pat tad, ja patērētājs ir informējis izsolītāju un izsolē klātesošās personas par to, ka ir uzsākta tiesvedība tiesā par pagaidu noregulējumu, lai noteiktu pienākumu apturēt izsoli, bet tiesa vēl nav pieņēmusi galīgo nolēmumu par pieteikumu, un vienlaikus pagaidu noregulējuma piemērošana ir vienīgā iespēja patērētājam saņemt pagaidu tiesisko aizsardzību pret nekustamā īpašuma izsoles rīkošanu negodīgu līguma noteikumu dēļ,
3. patērētājam iepriekšējos punktos minētajos apstākļos nav atļauts pilnībā īstenot no Direktīvas 93/13/EEK transponēšanas izrietošās tiesības un panākt šīs direktīvas mērķu sasniegšanu, jo aplūkotajā tiesiskajā regulējumā iespēja izvirzīt iebildumu par izsoles spēkā neesamību ir ierobežota tikai ar trim iemesliem:
a. līguma, ar ko nodibina ķīlas tiesības, spēkā neesamība,
b. zákon 527/2002 Z.z. o dobrovoľných dražbách (Likums Nr. 527/2002 par labprātīgu pārdošanu izsolē) pārkāpums,
c. noziedzīgs nodarījums?
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) 1 , ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu ķīlas tiesību izlietošana, kuras pamatojas uz negodīgu līguma noteikumu par tāda prasījuma pirmstermiņa atmaksu, kas izriet no patēriņa kredītlīguma, un līdz ar to pamatojas uz nepareizu neatmaksātā parāda summu, var būt uzskatāma par negodīgu komercpraksi minētās direktīvas 5. panta izpratnē, it īpaši par agresīvu komercpraksi šīs direktīvas 8. un 9. panta izpratnē, un ka bankas atbildība un Direktīvas 2005/29/EK mērķi attiecas ne tikai uz banku, bet arī uz izsolītāju sabiedrību, kura izlieto bankas ķīlas tiesības?
____________
1 OV 1993, L 95, 29. lpp.
1 OV 2005, L 149, 22. lpp.