Prasība, kas celta 2021. gada 10. jūlijā – Ferriere Nord/Komisija
(Lieta T-414/21)
Tiesvedības valoda – itāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Ferriere Nord SpA (Osopo, Itālija) (pārstāvji: W. Viscardini, G. Donà un B. Comparini, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
1. a) piespriest Eiropas Savienībai (saskaņā ar LESD 266. panta otro daļu, 268. pantu un 340. panta otro daļu), kuru pārstāv Eiropas Komisija, samaksāt 1 096 814,68 EUR (vai, pakārtoti, citu summu, kuru eventuāli noteiktu Vispārējā tiesa, ja tiktu piemērota atšķirīga likme, nevis tā, kas ir norādīta tālāk) – summu, kura izriet no 2010. gada 9. martā spēkā esošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) refinansēšanas darījumiem piemērojamās procentu likmes (1 %), to palielinot par 3,5 procentpunktiem, par laika posmu no 2010. gada 9. marta līdz 2017. gada 25. oktobrim (atskaitot jau samaksātos “uzkrātos” procentus 129 847,10 EUR apmērā) – kā Ferriere Nord S.p.A. nodarīto zaudējumu atlīdzību, jo nav samaksāti (pārkāpjot LESD 266. panta pirmo daļu) nokavējuma procenti, kas jāmaksā par naudas sodu (kas ir noteikts ar Eiropas Komisijas 2009. gada 30. septembra Lēmumu C(2009) 7492, galīgā redakcija, un 2009. gada 8. decembra Lēmumu C(2009) 9912, galīgā redakcija), ko tā iepriekš ir pārskaitījusi 2010. gada 9. martā un ko Eiropas Komisija ir atmaksājusi 2017. gada 25. oktobrī pēc Tiesas 2017. gada 21. septembra sprieduma lietā C-88/15 P;
un līdz ar to
1. b) piespriest Eiropas Savienībai, kuru pārstāv Eiropas Komisija, samaksāt papildu summu kā iepriekš a) punktā minētās kaitējuma atlīdzības summas kapitalizāciju, sākot no 2017. gada 25. oktobra (vai, pakārtoti, no cita datuma, kuru eventuāli noteiktu Vispārējā tiesa) līdz pilnīga un faktiska maksājuma datumam, kas jāaprēķina saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi tās galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 procentpunktiem (vai, vēl pakārtotāk, atbilstoši citai likmei, ko galu galā nosaka Vispārējā tiesa);
2. atcelt (saskaņā ar LESD 263. pantu) Eiropas Komisijas (Budžeta ģenerāldirektorāts) 2021. gada 30. aprīļa vēstuli Ares(2021)2904048;
3. katrā ziņā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus – pirmais par kaitējuma atlīdzību (1) un otrais par apstrīdētās vēstules atcelšanu (2).
Pirmais pamats par Komisijas rīcības prettiesiskumu, pārkāpjot LESD 266. panta pirmo daļu (kā arī Regulas Nr. 1268/2012 1 83. pantu un/vai, ciktāl nepieciešams, Regulas Nr. 2342/2002 86. pantu 2 ).
Šajā ziņā tiek norādīts, ka, lai pilnībā izpildītu (LESD 266. panta pirmās daļas izpratnē) Tiesas 2017. gada 21. septembra spriedumu lietā C-88/15 P (ar kuru tika atcelts 2009. gada konstatējumu ieverošais lēmums saskaņā ar LESD 101. pantu), Komisijai esot bijis jāatmaksā Ferriere Nord ne tikai naudas sods, kurš ir iepriekš pārskaitīts 2010. gadā, bet arī attiecīgie nokavējumi procenti, kas ir aprēķināti atbilstoši Regulas Nr. 1268/2012 83. panta 2. punkta b) apakšpunktam noteiktajai likmei, proti, likmei, kuru ECB ir noteikusi tās galvenajām refinansēšanas operācijām un kura ir spēkā pirmajā tā mēneša kalendārajā dienā, kurā ir maksājuma termiņš, tai pieskaitot 3,5 procentpunktus. Savukārt Komisija 2017. gada 25. oktobrī kā procentus pārskaitīja tikai “uzkrātos” procentus Regulas Nr. 1268/2012 90. panta 4. punkta izpratnē, kas bija uzkrāti bankas kontā, kurā tika provizoriski ieskaitīts naudas soda summas depozīts. Neveiktais nokavējuma procentu maksājums esot Savienības primāro tiesību (LESD 266. panta pirmās daļas) pārkāpums, kā rezultātā iestājas Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība. Atlīdzības summa, kas esot jāmaksā iepriekš minēto iemeslu dēļ, esot jākapitalizē, sākot no datuma, kurā ir pārskaitīti tikai “uzkrātie” procenti, līdz faktiskās samaksas datumam.
Otrais pamats par statūtu 46. panta un līdz ar to – LESD 266. panta pirmās daļas (kā arī Regulas Nr. 1268/2012 83. panta un/vai, ciktāl nepieciešams, Regulas Nr. 2342/2002 86. panta) pārkāpumu
Šajā nozīmē tiek norādīts, ka ar 2021. gada 30. aprīļa vēstuli Komisija ir paziņojusi, ka tā nav varējusi/vēlējusies apmierināt Ferriere Nord iesniegto lūgumu par zaudējumu atlīdzību atbilstoši Tiesas statūtu 46. pantam, jo esot beidzies tajā paredzētais piecu gadu noilguma termiņš, ņemot vērā, ka – pēc Komisijas uzskata – tās ārpuslīgumisko atbildību izraisošais notikums (un tātad brīdis, kad beidzās noilguma termiņš) esot noteikts pēc naudas soda provizoriskās samaksas, kas notikusi 2010. gadā. Savukārt Ferriere Nord secina, ka atbildību izraisošais notikums ir tas, ka 2017. gada 25. oktobrī – kad naudas sods tika atmaksāts, izpildot 2017. gada spriedumu – Komisija nepārskaitīja nokavējuma procentus, kas ir paredzēti Regulas Nr. 1268/2012 83. pantā, samaksājot tikai “uzkrātos” procentus atbilstoši šīs pašas regulas 90. pantam. Šāds LESD 266. panta pirmās daļas pārkāpums esot Komisijas prettiesiska rīcība un tā izraisa tās ārpuslīgumisko atbildību un tātad no šī pārkāpuma izdarīšanas brīža sākas piecu gadu noilguma termiņš, kas ir paredzēts statūtu 46. pantā.
____________
1 Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom ) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (GU, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).
2 Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.).