Prasība, kas celta 2021. gada 9. augustā – BNetzA/ACER
(Lieta T-485/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (BNetzA) (Vācija) (pārstāvji: U. Karpenstein un K. Reiter, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt atbildētājas Apelācijas valdes 2021. gada 28. maija lēmumu Nr. A-001-2021 (konsolidētā versija) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”);
pakārtoti – ja Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu neatceltu pilnā apmērā – šo lēmumu atcelt tiktāl, ciktāl ar to ir atstātas spēkā atbildētājas 2020. gada 30. novembra lēmuma Nr. 30/2020 šādas daļas un noteikumi:
i) šā lēmuma I pielikuma 1. panta 1. punkta otrais teikums, 2. panta 2. punkta j) apakšpunkts un 3. pants;
ii) I pielikuma 7. pants;
iii) I pielikuma 12. panta 2. punkts;
iv) visas daļas un noteikumi, kas ietver tiešu atsauci uz i), ii) un iii) punktā minētajiem noteikumiem;
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka izmaksu dalīšanas metodikas attiecināšana uz tādiem tīkla elementiem, kuri nav starpzonu tīkla elementi, nav saderīga ar Regulas (ES) 2019/943 1 16. panta 13. punktu un Regulas (ES) 2015/1222 2 74. pantu. Katrā ziņā trūkstot nepieciešamā juridiskā pamata. Vismaz izmaksu dalīšanas metodikas tvērums esot juridiskā ziņā kļūdaini atvasināts no darbības drošības prasībām un principa “piesārņotājs maksā”.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar neto aprēķina (līdzsvarošanas) aizliegumu ir pārkāpts Regulas (ES) 2019/943 16. panta 11. un 13. punkts. Turklāt tas izmaksu dalīšanas metodiku padarot iekšēji pretrunīgu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar leģitīmām loka plūsmām saistītā pagaidu pielaides robežvērtības noteikšana, ko atbildētāja veikusi, balstoties uz saviem kritērijiem, formālā un materiālā ziņā ir uzskatāma par Savienības tiesību pārkāpumu. Formālā ziņā atbildētāja neesot ievērojusi pārvades sistēmu operatoru un valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras noteikt pielaides robežvērtību. Turklāt atbildētāja esot noteikusi pagaidu robežvērtību, kaut arī trūkstot Regulas (ES) 2019/943 16. panta 13. punkta otrajā daļā paredzētās analīzes par pārvades sistēmu operatoru leģitīmām loka plūsmām. Materiālā ziņā izmaksu dalīšanas metodika neatbilstot Regulas (ES) 2019/943 16. panta 13. punkta otrajā daļā ietvertajai prasībai, ka individuāla robežvērtība tiek noteikta “katrai atsevišķai tirdzniecības zonas robežai”, jo tajā esot paredzēta vienota robežvērtība, kas ir vienlīdzīgi sadalīta starp tirdzniecības zonām, kurās rodas loka plūsmas. Kā minimums, noteiktajai pagaidu pielaides robežvērtībai trūkstot nepieciešamā juridiskā pamata.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka izmaksu dalīšanas metodikas pamatā esošā loka plūsmu prioritizācija attiecībā pret iekšējām plūsmām, konstatējot tīkla pārslodzes iemeslus, ir pretrunā Regulas (ES) 2019/943 16. panta 13. punktam. Turklāt tā sniedzot nepareizus stimulus. Tā arī esot nesaderīga ar taisnīguma un diskriminācijas aizlieguma prasībām.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka, vismaz veicot nepieciešamo vispārējo vērtējumu, izmaksu dalīšanas metodika ir pretrunā Savienības tiesībām. Plašais tvērums, neto aprēķina (līdzsvarošanas) aizliegums, neatbilstīgā pielaides robežvērtība un loka plūsmu prioritizācija attiecībā pret iekšējām plūsmām esot savstarpēji saistīti un viens otru pastiprinot. Vismaz kopā šie faktori izraisot principa “piesārņotājs maksā”, diskriminācijas aizlieguma un godīguma prasības pārkāpumu. Turklāt izmaksu dalīšanas metodika – vismaz ņemot vērā tās vispārējo iedarbību – neesot saderīga ar Savienības mērķi palielināt no atjaunīgiem energoresursiem iegūtās enerģijas daļu. Izmaksu dalīšanas metodika kopumā esot nesamērīga, un katrā ziņā tai neesot nepieciešamā juridiskā pamata.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka izmaksu dalīšanas metodikā iekļautais pārvades sistēmas operatoru beznosacījumu pienākums 12 mēnešu laikā no izmaksu dalīšanas metodikas īstenošanas brīža izstrādāt grozījumu priekšlikumus un iesniegt tos regulatīvajām iestādēm esot pretrunā Regulas (ES) 2019/943 16. panta 13. punktam un 74. panta 6. punkta b) apakšpunktam kopsakarā ar Regulas (ES) 2015/1222 9. panta 13. punktu.
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.).
2 Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.).