Lieta T‑262/15
Dmitrii Konstantinovich Kiselev
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukraina – Līdzekļu iesaldēšana – Ierobežojumi attiecībā uz ieceļošanu dalībvalstu teritorijā – Fiziska persona, kas aktīvi atbalsta darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukraina – Pienākums norādīt pamatojumu – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Vārda brīvība – Samērīgums – Tiesības uz aizstāvību
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2017. gada 15. jūnija spriedums
1. Starptautiskie līgumi – Kopienu un Krievijas partnerības līgums – Nepieciešamie pasākumi vienas puses būtisku drošības interešu aizsardzībai – Kara vai nozīmīga starptautiska saspīlējuma gadījums, kas draud pārvērsties par bruņotu konfliktu – Jēdziens – Krievijas Federācijas darbības attiecībā uz situāciju Ukrainā 2015. un 2016. gadā – Iekļaušana – Informēšanas vai iepriekšējas apspriešanās pienākums – Neesamība
(Kopienu un Krievijas partnerības līguma 99. panta 1. punkta d) apakšpunkts)
2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ukrainā – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot pamatojumu ieinteresētajai personai vienlaikus ar tai nelabvēlīga akta pieņemšanu vai uzreiz pēc tā pieņemšanas – Robežas – Savienības un tās dalībvalstu drošība vai to starptautisko attiecību uzturēšana – Lēmums, kas iekļaujas ieinteresētajai personai zināmos apstākļos, ļaujot tai saprast attiecībā uz to noteiktā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība
(LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkts; Padomes Lēmumi (KĀDP) 2015/432, 2015/1524 un 2016/359; Padomes Regulas 2015/427, 2015/1514 un 2016/353)
3. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ukrainā – Aizliegums ieceļot un šķērsot teritoriju, kā arī līdzekļu iesaldēšana – Aktīvs atbalsts darbībām vai politikai, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību – Jēdziens – Atbalsts plašsaziņas līdzekļos, ko sniedzis preses aģentūras, kas ir kvalificēta kā Krievijas valsts “vienots uzņēmums”, vadītājs – Iekļaušana
(Padomes Lēmuma (KĀDP) 2014/145 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Lēmumi (KĀDP) 2015/432, 2015/1524 un 2016/359; Padomes Regulas 269/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts, Regulas 2015/427, 2015/1514 un 2016/353)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamatojuma trūkums vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības
(LESD 263. un 296. pants)
5. Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Pārbaudes apjoms – Pierādījums par pasākuma pamatotību – Savienības kompetentās iestādes pienākums apstrīdēšanas gadījumā pierādīt to motīvu pamatotību, kas izvirzīti pret attiecīgajām personām vai vienībām
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmumi (KĀDP) 2015/432, 2015/1524 un 2016/359; Padomes Regulas 2015/427, 2015/1514 un 2016/353)
6. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ukrainā – Fiziskas personas, kas aktīvi atbalsta darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukraina, līdzekļu iesaldēšana – Tiesību uz vārda brīvību ierobežojums – Samērīguma principa pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants un 52. panta 1. punkts; Padomes Lēmumi (KĀDP) 2015/432, 2015/1524 un 2016/359; Padomes Regulas 2015/427, 2015/1514 un 2016/353)
7. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Līdzvērtīgas prasības attiecībā uz pamata pamatojumam izvirzītajiem iebildumiem – Absolūts raksturs – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes
(Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)
8. Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā – Līdzekļu iesaldēšana – Tiesības uz aizstāvību – Apsūdzības elementu paziņošana – Vēlāks lēmums, ar kuru prasītāja vārds ir saglabāts to personu sarakstā, uz kurām attiecas šie pasākumi – Jauna pamatojuma neesamība – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/432; Padomes Regula 2015/427)
9. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ierobežojoši pasākumi, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Ukrainā – Līdzekļu iesaldēšana – Tiesības piekļūt dokumentiem – Tiesības, kas ir pakļautas nosacījumam par atbilstoša lūguma izteikšanu Padomei
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/432; Padomes Regula 2015/427)
1. Attiecībā uz situāciju Ukrainā 2015. gada martā un septembrī, kā arī 2016. gada martā var uzskatīt, ka Krievijas Federācijas darbības veidoja “kara vai nozīmīga starptautiska saspīlējuma gadījumu, kas draud pārvērsties par bruņotu konfliktu” Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, 99. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē. Ņemot vērā, ka Savienībai un tās dalībvalstīm kā Ukrainas kaimiņvalstīm ir interese, lai situācija Ukrainā būtu stabila, var uzskatīt par nepieciešamu ieviest ierobežojošus pasākumus nolūkā radīt spiedienu uz Krievijas Federāciju, lai to piespiestu izbeigt darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte vai neatkarība. Šajā ziņā jānorāda, ka Partnerības nolīgumā līgumslēdzējai pusei, kura vēlas veikt pasākumus uz šīs normas pamata, nav noteikts pienākums iepriekš informēt par to otru pusi, nedz arī ar to apspriesties vai norādīt tai pamatojumu.
(skat. 32. un 33. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 39.–41., 45. un 50. punktu)
3. Ņemot vērā to, cik svarīga loma mūsdienu sabiedrībā ir plašsaziņas līdzekļiem, it īpaši audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem, bija iespējams paredzēt, ka uz plašsaziņas līdzekļu vērienīgo atbalstu Krievijas valdības darbībām un politikai, ar ko tiek destabilizēta situācija Ukrainā, – atbalstu, ko it īpaši ļoti populāru raidījumu laikā sniedza persona, kuru prezidents Putins ar rīkojumu bija iecēlis amatā par preses aģentūras, kas ir kvalificēta kā Krievijas valsts “vienots uzņēmums”, vadītāju, var attiekties kritērijs, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras aktīvi atbalsta darbību vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Patiešām koncepcijas “aktīvs atbalsts” definīciju var saprast tikai tādējādi, ka tā attiecas uz personām, kuras, pašām neesot atbildīgām par Krievijas valdības darbību un politiku, ar ko tiek destabilizēta situācija Ukrainā, un pašām neveicot šīs darbības vai politiku, sniedza atbalstu šai politikai un darbībām. Konkrētais kritērijs neattiecas uz jebkāda veida atbalstu Krievijas valdībai, bet uz tādiem atbalsta veidiem, kuri, tā kā tie ir kvalitātes vai daudzuma ziņā būtisks atbalsts, ir veicinājuši tās darbības un politiku, ar ko tiek destabilizēta situācija Ukrainā. Ar konkrēto kritēriju, to Savienības tiesas uzraudzībā interpretējot, atbilstoši mērķim izdarīt spiedienu uz Krievijas valdību, lai tā pārtrauktu minētās darbības un politiku, objektīvā veidā tiek definēta to personu un vienību kategorija, kurām var tikt piemēroti līdzekļu iesaldēšanas pasākumi. Interpretējot šo kritēriju, jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, kurā ir atzīta neiespējamība sasniegt absolūtu precizitāti tiesību aktu teksta formulējumā, it īpaši tajās jomās, kur situācija mainās atkarībā no sabiedrībā valdošajiem viedokļiem, un kurā ir akceptēts, ka nepieciešamība izvairīties no neelastības un nodrošināt to spēju pielāgoties konkrētai situācijai nozīmē, ka vairāki tiesību akti ir lielākā vai mazākā mērā plaši formulēti un to interpretācija un piemērošana ir atkarīga no prakses. Nosacījums, saskaņā ar kuru tiesību aktā ir skaidri jādefinē pārkāpumi, ir izpildīts, ja attiecīgā persona no atbilstošās normas formulējuma un, vajadzības gadījumā izmantojot tiesu sniegto šīs normas interpretāciju, var uzzināt, par kādām darbībām vai bezdarbību tai iestāsies atbildība.
(skat. 43. un 73.–76. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 52. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 61.–63. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 66., 67., 69.–72., 80.–82., 84.–88. un 122.–125. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 137. un 138. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 139., 145. un 146. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 139. un 151. punktu)