Language of document : ECLI:EU:F:2010:10



CIVILDIENESTA TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS

2010. gada 23. februārī

Lieta F‑99/09 R

Elisavet Papathanasiou

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Civildienests – Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums, kurā ir ietverta klauzula par līguma izbeigšanu – Pieteikums apturēt lēmuma izbeigt pagaidu darbinieka līgumu izpildi – Steidzamība – Neesamība

Priekšmets Prasības pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar LESD 278. pantu un EAEKL 157. pantu, kā arī LESD 279. pantu, kurš EAEKL ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru Papathanasiou k‑dze lūdz, pirmkārt, apturēt ITSB 2009. gada 12. marta lēmuma sākot ar 2009. gada 15. novembri izbeigt pagaidu darbinieka līgumu piemērošanu un, otrkārt, apturēt 2009. gada 3. augusta lēmuma pagarināt iepriekšējas paziņošanas termiņu līdz 2010. gada 15. februārim, kas sākotnēji 2009. gada 12. marta lēmumā bija noteikts ar 2009. gada 15. novembri, piemērošanu

Nolēmums      Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – “Fumus boni juris” – Kumulatīvs raksturs – Izskatīšanas kārtība un pārbaudes veids – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība

(LESD 278. un 279. pants; Tiesas Statūtu 39. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

2.      Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 278. un 279. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla pārstāvju aizsardzība

(Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta sestā daļa)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktu pieteikumos par pagaidu noregulējumu jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami (fumus boni juris) pamato prasītos pagaidu pasākumus.

Nosacījumi attiecībā uz steidzamību un fumus boni juris ir kumulatīvi, tādēļ pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida, ja kāds no šiem nosacījumiem nav izpildīts. Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā novērtē arī iesaistītās intereses.

Visā novērtēšanā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tiesības, ņemot vērā lietas īpatnības, brīvi noteikt veidu, kādā šie dažādie nosacījumi ir jāizvērtē, kā arī šīs izvērtēšanas kārtību, jo nevienā tiesību aktu normā nav paredzēta iepriekš noteikta analīzes shēma, lai izvērtētu nepieciešamību pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumiem.

(skat. 33.–35. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 10. septembris, T‑173/99 R Elkaïm un Mazuel/Komisija, Recueil FP, I‑A‑155. un II‑811. lpp., 18. punkts; 2001. gada 9. augusts, T‑120/01 R De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑783. lpp., 12. un 13. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 31. maijs, F‑38/06 R Bianchi/EIF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑93. lpp., 20. un 22. punkts.

2.      Pagaidu noregulējuma procesa mērķis ir nodrošināt nevis kaitējuma atlīdzināšanu, bet gan pilnīgu sprieduma pēc būtības efektivitāti. Lai sasniegtu šo minēto mērķi, prasītajiem pasākumiem jābūt steidzamiem tādā nozīmē, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu prasītāja interesēm, tie ir jānosaka un to iedarbībai jāizpaužas pirms lēmuma pamata tiesvedībā. Lietas dalībniekam, kas iesniedz pieteikumu par pagaidu noregulējuma pasākumiem, ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt pamata tiesvedības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu.

Tikai vajadzība atrast darbu ārvalstīs vien principā nav uzskatāma par būtisku un neatgriezenisku kaitējumu.

(skat. 41. un 42. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1999. gada 25. marts, C‑65/99 P(R) Willeme/Komisija, Recueil, I‑1857. lpp., 62. punkts.

Pirmās instances tiesa: Elkaïm un Mazuel/Komisija, minēts iepriekš, 25. punkts; 2002. gada 19. decembris, T‑320/02 R Esch‑Leonhardt u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑325. un II‑1555. lpp., 27. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 25. aprīlis, F‑19/08 R Bennett u.c./ITSB, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑131. un II‑A‑1‑713. lpp., 28. punkts.

3.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta sesto daļu personāla komitejas loceklim nevar rasties nekādas nelabvēlīgas sekas tādēļ, ka viņš pilda savus pienākumus minētajā komitejā.

Tiktāl, ciktāl pienākumu veikšana personāla komitejā ir saistīta ar darbinieka statusu un ciktāl tā nepastāv neatkarīgi no līguma, kas saista darbinieku ar iestādi, darbinieka, kurš ir personāla komitejas loceklis, līguma beigām ir tādas sekas, ka tiek pilntiesīgi izbeigts arī viņa personāla pārstāvja mandāts. Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta sestā daļa ir pārkāpta tikai tad, ja darbinieks cieš nelabvēlīgas sekas, piemēram, viņu atlaiž “tādēļ, ka” viņš pilda savus pienākumus personāla komitejā.

(skat. 50.–52. punktu)