Prasība, kas celta 2017. gada 15. februārī – Apple Distribution International/Komisija

(lieta T-101/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Apple Distribution International (Cork, Īrija) (pārstāvji – S. Schwiddessen, H. Lutz, N. Niejahr, un A. Patsa, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2016. gada 1. septembra Lēmumu (ES) 2016/2042;

piespriest Eiropas Komisijai segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva.

Pirmkārt, Eiropas Komisija, atzīdama, ka izcelsmes valsts princips neattiecas uz filmas nodevu, esot pārkāpusi Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 2. panta 1. un 2. punktu un 3. pantu. Otrkārt, Eiropas Komisija, uzskatīdama, ka ar šo pantu dalībvalstīm ir ļauts noteikt finanšu iemaksas saistībā ar citās dalībvalstīs reģistrētu video pēc pieprasījuma piegādātāju Eiropas darbu veicināšanu, esot pārkāpusi Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts LESD 110. pants.

Eiropas Komisija, atzīdama, ka filmas nodevas piemērošana citās dalībvalstīs reģistrētajiem video pēc pieprasījuma piegādātājiem nav diskriminējoša, esot pārkāpusi LESD 110. pantu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot ticis pārkāpts LESD 56. pants.

Eiropas Komisija neesot izvērtējusi, vai, piemērojot filmas nodevu citās dalībvalstīs reģistrētajiem video pēc pieprasījuma piegādātājiem, netiek pārkāpts LESD 56. pants.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot tikusi pārkāpta Direktīva 98/34/EK.

Eiropas Komisija neesot izvērtējusi, vai, lai piemērotu filmas nodevu citās dalībvalstīs reģistrētajiem video pēc pieprasījuma piegādātājiem, nebija jāveic paziņojums atbilstoši Direktīvai 98/34/EK.

____________