Language of document : ECLI:EU:F:2013:122

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2013. gada 12. jūlijā

Lieta F‑32/12

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. punkts – Pa faksu prasības celšanas termiņā nosūtīts prasības pieteikums, kas parakstīts, izmantojot zīmogu vai citā veidā attēlotu advokāta parakstu – Novēlota prasība – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio lūdz, konkrēti, atcelt Eiropas Komisijas lēmumu noraidīt viņa 2011. gada 4. janvāra pieteikumu, kā arī samaksāt summu EUR 3174,87 apmērā kā ceturtdaļu no tiesāšanās izdevumiem, kuri radušies tiesvedībā lietā, kurā taisīts Vispārējās tiesas 2010. gada 9. jūnija spriedums lietā F‑56/09 Marcuccio/Komisija, kuriem pieskaitīti nokavējuma procenti un kavējuma nauda. Pirms prasības pieteikuma iesniegšanas pa pastu 2012. gada 7. martā pa faksu tika nosūtīts dokuments kā pa pastu nosūtītā prasības pieteikuma oriģināla kopija

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Komisijai.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Ar roku izdarīts advokāta paraksts – Šauras piemērojamības būtiska norma – Pa faksu nosūtīts prasības pieteikums – Advokāta paraksts, kas izdarīts, izmantojot zīmogu vai citā veidā attēlotu parakstu – Faksa saņemšanas datums, kuru nevar ņemt vērā, lai novērtētu termiņa prasības celšanai ievērošanu – Pienācīgi parakstīta prasības pieteikuma iesniegšana pēc termiņa beigām – Prasības acīmredzama nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. pants; Civildienesta tiesas reglamenta 34. panta 1. punkts; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)

Prasība, ka uz pieteikuma par lietas ierosināšanu jābūt ar roku izdarītam parakstam Civildienesta tiesas reglamenta 34. panta 1. punkta pirmās daļas izpratnē, ir vērsta uz to, lai tiesiskās noteiktības labad nodrošinātu prasības pieteikuma autentiskumu un novērstu risku, ka patiesībā to nebūtu rakstījis autors, kam ir pilnvaras to darīt. Tādējādi šī prasība ir jāuzskata par būtisku formas noteikumu un ir jāpiemēro šauri, jo tās neievērošanas dēļ prasība kļūst nepieņemama. Šajā ziņā netiešais un mehāniskais “parakstīšanas” veids vien, kas izpaužas tādējādi, ka uz pieteikuma par lietas ierosināšanu tiek uzspiests zīmogs, ar kuru tiek reproducēts prasītāja pilnvarotā advokāta paraksts, neļauj konstatēt, ka attiecīgo procesuālo dokumentu noteikti ir parakstījis pats advokāts.

Tādējādi uz prasības pieteikuma, kas iesniegts pa faksu un kas parakstīts, izmantojot zīmogu, ar kuru tiek reproducēts advokāta paraksts, vai citā veidā attēlotu parakstu, nav prasītāja advokāta paraksta oriģināla, pretēji tam, kas noteikts Reglamenta 34. panta 1. punkta pirmajā daļā, un tādēļ prasības pieteikums ir jāatzīst par nepieņemamu.

No tā izriet, ka šī pa faksu sūtītā dokumenta saņemšanas datums nevar tikt ņemts vērā, izvērtējot, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā, un ka vienīgais prasības pieteikums, kas šajā ziņā var tikt ņemts vērā, ir prasības pieteikums, kas saņemts Civildienesta tiesas kancelejā un uz kura ir prasītāja advokāta ar roku izdarīts paraksts.

Ja šis prasības pieteikums kancelejā tiek saņemts pēc prasības celšanas termiņa beigām, tas ir jāuzskata par novēlotu, kas tādējādi izraisa prasības nepieņemamību.

(skat. 28., 29., 32. un 33. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 23. maijs, T‑223/06 P Parlaments/Eistrup, 50. punkts.