Language of document :

Prasība, kas celta 2007. gada 18. aprīlī - Toshiba/Komisija

(lieta T-113/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Toshiba Corp., Tokija (Japāna) (pārstāvji - J. MacLennan, Solicitor, A. Schulz un J. Borum, juristi)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmumu (lieta COMP/F/38.899 - komutācijas aparatūra gāzes izolācijai) vai

atcelt Komisijas lēmumu, ciktāl tas attiecas uz Toshiba, vai

grozīt lēmuma 1. un 2. pantu, atceļot vai būtiski samazinot Toshiba uzlikto naudas sodu,

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies saistībā ar bankas garantiju.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja atbilstoši EKL 230. pantam cēla prasību atcelt Komisijas 2007. gada 24. janvāra lēmumu (lieta COMP/F/38.899 - komutācijas aparatūra gāzes izolācijai - C (2006) 6762 gal. red.), kurā Komisija atzina, ka prasītāja kopā ar citiem uzņēmumiem ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un, sākot ar 1994. gada 1. janvāri, arī EEZ līguma 53. pantu, komutācijas aparatūras gāzes izolācijai (turpmāk tekstā - "KAGI") nozarē noslēdzot vairākas vienošanās un īstenojot saskaņotas darbības, kas izpaudās kā a) tirgus sadale, b) kvotu piešķiršana un attiecīgo tirgus daļu saglabāšana, c) individuālu KAGI līgumu piešķiršana (publiskā iepirkuma ietekmēšana) noteiktiem ražotājiem un šo projektu iepirkumu procedūras ietekmēšana, d) cenu noteikšana, e) vienošanās pārtraukt licenču līgumus ar uzņēmumiem, kas nav aizliegtās vienošanās biedri, un f) būtiskas tirgus informācijas apmaiņa. Pakārtoti, prasītāja lūdz atcelt tai uzlikto naudas sodu vai samazināt tā apmēru.

Prasītāja uzskata, ka Komisija savus atzinumus ir balstījusi uz trīs vienošanās pamata, no kurām tā secināja, ka pastāvēja vispasaules aizliegta vienošanās. Pat ja tā būtu, prasītāja apgalvo, ka Komisijai neesot kompetences lemt par rīcību, kas varētu ierobežot konkurenci ārpus Eiropas Ekonomikas zonas.

Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav atbilstoši piemērojamajiem juridiskajiem kritērijiem pierādījusi, ka prasītāja ir piedalījusies kādas vienošanās vai saskaņotu darbību īstenošanā ar apņemšanos nepārdot Eiropā vai ka Eiropas KAGI piegādātāji ir kompensējuši Japānas sabiedrībām neienākšanu Eiropas tirgū, piedēvējot Eiropas projektus Eiropas "GQ" 1 kvotai. Prasītāja arī apgalvo, ka Komisija pierādījumu apstiprināšanai balstījās uz vienlīdz netiešiem, neprecīziem un nepamatotiem pierādījumiem, ko galvenokārt veidoja sabiedrības, kas pieteicās sadarboties, mutiskās liecībās, un turklāt pilnībā ignorēja pierādījumus, kas tika iesniegti, lai atspēkotu apsūdzošos izteikumus.

Turklāt, lai gan prasītāja nenoliedz, ka tā bija "GQ vienošanās" dalībniece, tā apgalvo, ka konkrētā vienošanās bija vispasaules vienošanās, kas neietvēra Eiropu un kas nebija Komisijas kompetencē. Prasītāja apgalvo, ka Komisija, mēģinot attiecināt savu kompetenci uz prasītāju, tiesiskajā vērtējumā galveno uzmanību ir pilnībā vērsusi uz to, vai ir bijusi panākta "kopīga vienošanās" (ka Japānas sabiedrības atturēsies no ieiešanas Eiropas tirgū un ka Eiropas sabiedrības arī atturēsies konkurēt Japānā) un vai zināmi Eiropas projekti sistemātiski tika paziņoti Japānas sabiedrībām vai piedēvēti Eiropas "GQ" kā daļa no šīs "kopīgās vienošanās". Tādējādi tiek apgalvots, ka Komisija nav pierādījusi, ka prasītāja būtu jāatzīst par atbildīgu par vairākiem pārkāpumiem Eiropas līmenī, un ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Turpinājumā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauti procesuāli pārkāpumi. Šajā sakarā prasītāja min, ka ir aizskartas tās tiesības uz aizstāvību, jo Komisija nav norādījusi pienācīgu pamatojumu un nodrošinājusi pieeju pierādījumiem, kā arī ir sagrozījusi pierādījumus.

Pakārtoti, prasītāja apgalvo, ka, tā kā Komisija nav atbilstoši sadalījusi atbildību, kas gulstas uz Eiropas un Japānas sabiedrībām, metode, kas izmantota lēmuma adresātiem uzlikto naudas sodu aprēķināšanā, nav derīga. Šajā sakarā prasītāja uzskata, ka Komisija nav pareizi novērtējusi ne pārkāpuma smagumu, ne ilgumu un tādējādi ir negodīgi diskriminējusi prasītāju.

____________

1 - Kur "G" nāk no angļu valodas vārda gear (aparatūra) un "Q" - no quota (kvota).