VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2012. gada 21. septembrī(*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “WESTERN GOLD” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts, starptautiskas un Kopienas preču zīmes “WESERGOLD”, “Wesergold” un “WeserGold” – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrāku preču zīmju atšķirtspēja
Lieta T‑278/10
Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG, Rintelna [Rinteln] (Vācija), ko pārstāv P. Goldenbaum, T. Melchert un I. Rohr, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv R. Pethke, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Lidl Stiftung & Co. KG, Nekarsulma [Neckarsulm] (Vācija), ko pārstāv A. Marx un M. Schaeffer, advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 24. marta lēmumu lietā R 770/2009‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG un Lidl Stiftung & Co. KG.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Azizi [J. Azizi] (referents), tiesneši S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen] un M. Kančeva [M. Kancheva],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 21. jūnijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 12. novembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 30. septembrī,
pēc 2012. gada 27. jūnija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 23. augustā persona, kas iestājusies lietā, Lidl Stiftung & Co. KG, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “WESTERN GOLD”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”.
4 2007. gada 22. janvārī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires (Kopienas Preču Zīmju Biļetens) Nr. 3/2007.
5 2007. gada 14. martā prasītāja Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi bija balstīti uz dažādām agrākām preču zīmēm.
7 Pirmā norādītā agrākā preču zīme bija Kopienas vārdiska preču zīme Nr. 2994739 “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 3. janvārī un kura reģistrēta 2005. gada 2. martā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; citi bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
8 Otrā norādītā agrākā preču zīme bija Vācijas vārdiska preču zīme Nr. 30257995 “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2002. gada 26. novembrī un kura reģistrēta 2003. gada 27. februārī attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, biezeņi; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; citi bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
9 Trešā norādītā agrākā preču zīme bija starptautiska vārdiska preču zīme Nr. 801149 “Wesergold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 13. martā un kura ir spēkā Čehijas Republikā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, biezeņi; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
10 Ceturtā norādītā agrākā preču zīme bija Vācijas vārdiska preču zīme Nr. 902472 “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1970. gada 12. jūnijā un kura reģistrēta 1973. gada 16. februārī, reģistrācija pagarināta 2000. gada 13. jūnijā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam: “sidri, limonādes, minerālūdeņi, dārzeņu sulas dzērieni, augļu sulas”.
11 Piektā norādītā agrākā preču zīme bija Polijas vārdiska preču zīme Nr. 161413 “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1996. gada 26. jūnijā un kura reģistrēta 1999. gada 11. maijā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam: “minerālūdeņi un avota ūdeņi; galda ūdeņi, bezalkoholiskie dzērieni; augļu sulas, augļu nektāri, augļu sīrupi, dārzeņu sulas, dārzeņu nektāri, atspirdzinošie dzērieni, dzērieni uz augļu sulas pamata, limonādes, gāzētie dzērieni, minerāldzērieni, ledus tējas, aromatizētie minerālūdeņi; minerālūdeņi ar pievienotām augļu sulām – visi minētie dzērieni arī kā diētiski izstrādājumi bez ārstnieciskas iedarbības”.
12 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) izvirzīto pamatu.
13 2009. gada 11. jūnijā Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus un noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ Iebildumu nodaļa izvērtēja iebildumus tikai attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi, saistībā ar kuru netika lūgts iesniegt tās faktiskās izmantošanas pierādījumus.
14 2009. gada 13. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
15 Ar 2010. gada 24. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja apelācijas sūdzību un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu. Tā uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Eiropas Savienības sabiedrība. Preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, proti, “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”, neesot līdzīgas precēm, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 29. un 31. klasē (apstrīdētā lēmuma 20. un 21. punkts). Starp precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, un tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 32. klasē, esot ļoti vāja līdzības pakāpe (apstrīdētā lēmuma 22.–28. punkts). Konfliktējošiem apzīmējumiem esot vidēja vizuālās (apstrīdētā lēmuma 33. punkts) un fonētiskās (apstrīdētā lēmuma 34. punkts) līdzības pakāpe, bet tie esot konceptuāli atšķirīgi (apstrīdētā lēmuma 35.–37. punkts). Saistībā ar agrāko preču zīmju atšķirtspēju Apelāciju padome būtībā atzina, ka vārda “gold”, kam ir vāja atšķirtspēja, klātbūtnes dēļ tā ir nedaudz mazāka nekā vidējā (apstrīdētā lēmuma 38.–40. punkts). Visbeidzot tā norādīja, ka visu konkrētās lietas apstākļu izsvēršana, izvērtējot sajaukšanas iespēju, ļauj spriest par konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas neesamību (apstrīdētā lēmuma 41.–47. punkts).
Lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
18 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus saistībā ar attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 64. panta, 75. panta otrā teikuma un, pakārtoti, 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu. Tā būtībā apgalvo, ka konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli, fonētiski un konceptuāli līdzīgi, ka agrākajām preču zīmēm ir izmantošanas rezultātā iegūta augsta raksturīgā atšķirtspēja un ka ar konfliktējošajiem apzīmējumiem apzīmētās preces ir līdzīgas. Tādējādi tā uzskata, ka konkrētās sabiedrības daļai pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
19 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas izvirzīto pamatu pamatotību un uzskata, ka nepastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
Ievada apsvērumi
20 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt [sajaukšanas iespēja] ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
21 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
22 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par konkrēto sabiedrības daļu
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā attiecīgās preces, ir jāatbalsta Apelāciju padomes sniegtā konkrētās sabiedrības daļas definīcija – kuru puses tostarp nekad nav apstrīdējušas –, saskaņā ar kuru konkrēto sabiedrības daļu veido plaša sabiedrība.
25 Tā kā apstrīdētais lēmums ir balstīts uz agrāku Kopienas preču zīmi, konkrēto sabiedrības daļu veido Eiropas vidusmēra patērētājs.
Par preču salīdzinājumu
26 Kā tas ir atzīts pastāvīgajā judikatūrā, lai izvērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver (preču vai pakalpojumu) raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
27 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā norādīja, ka preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, atšķiras no tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 29. un 31. klasē (apstrīdētā lēmuma 20. un 21. punkts). Turklāt tā uzskatīja, ka precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, un tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 32. klasē, ir tikai niecīga līdzības pakāpe (apstrīdētā lēmuma 28. punkts).
28 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru starp precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, un tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 32. klasē, ir tikai niecīga līdzība. Tā uzskata, ka starp minētajām precēm ir vidusmēra līdzība.
29 Tādējādi prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru preces, ko atver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, atšķiras no tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 29. un 31. klasē, tomēr izvirza iebildumus attiecībā uz vērtējumu, ciktāl tas skar preču, kas ietilpst 33. klasē un ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un preču, kas ietilpst 32. klasē un ko aptver agrākās preču zīmes, līdzību.
30 Saistībā ar šo pēdējo salīdzinājumu prasītāja uzskata, ka, pirmkārt, apstāklis, ka noteikta patērētāju daļa pievērš uzmanību alkoholisko dzērienu nošķiršanai no bezalkoholiskiem dzērieniem, neļauj tostarp izslēgt starp konkrētajām precēm pastāvošo līdzību. Tās ieskatā lielākā daļa patērētāju neizšķir to, vai dzēriena sastāvā ir alkohols vai nē, bet spontāni atkarībā no savām konkrētā brīža vēlmēm izvēlas no dzērienu klāsta, kas tiem tostarp tiek piedāvāts bāra vai restorāna dzērienu kartēs. Tā šajā kontekstā iebilst pret atsauci uz Vispārējās tiesas 2008. gada 18. jūnija spriedumu lietā T‑175/06 Coca‑Cola/ITSB – San Polo (“MEZZOPANE”) (Krājums, II‑1055. lpp.) tādēļ, ka šis nolēmums neattiecās uz spirtotajiem dzērieniem, bet gan vīnu.
31 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka pats preču raksturs atšķiras atkarībā no tā, vai to sastāvā ir vai nav alkohols. Alkohola esamību vai neesamību dzērienā konkrētā sabiedrības daļa uztver kā svarīgu atšķirību attiecībā uz konkrētā dzēriena raksturu. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, plaša Savienības sabiedrība ir uzmanīga un nošķir dzērienus, kuri satur alkoholu, no dzērieniem, kuri nesatur alkoholu, pat ja tā izvēlas dzērienu pēc konkrētā brīža vēlmēm. Tādējādi Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, atsaucoties uz spriedumu lietā “MEZZOPANE” (iepriekš 30. punkts, 80.–82. punkts), pamatoti norādīja, ka vidusmēra patērētājs spēj veikt šo nošķiršanu, salīdzinot spirtotos dzērienus, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, ko aptver agrākās preču zīmes.
32 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka būtiski pārklājas preču, ko aptver konfliktējošie apzīmējumi, funkcionālais uzdevums un izmantošana, pamatojoties uz to, ka spirtotie dzērieni bieži tiek jaukti kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi šie dzērieni dažkārt esot iepriekš paredzēti jaukšanai kopā ar citiem dzērieniem, kā tas ir gāzēto alkoholisko dzērienu “alcopops” gadījumā, vai arī tos patērē kopā kokteiļu vai “long drinks” veidā.
33 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Apelāciju padome varēja, nepieļaujot kļūdu, uzskatīt, ka konkrētās preces daļēji pārklājas attiecībā uz to funkcionālo uzdevumu un izmantošanu. Faktiski apstāklis, ka spirtotie dzērieni bieži tiek jaukti kopā ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, vai nu tas ir iepriekš paredzētā veidā, vai arī kokteiļu un “long drinks” veidā, neļauj atspēkot faktu, ka spirtotie dzērieni un it īpaši viskijs arī bieži tiek iesaiņoti un patērēti tādi, kādi tie ir.
34 Treškārt, prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru spirtoto dzērienu ražošanas specifikas dēļ, kas pilnībā atšķiras no bezalkoholisko dzērienu [ražošanas], konkrētā sabiedrības daļa nebalstās uz principu, ka spirtotos dzērienus un bezalkoholiskos dzērienus ražo viens un tas pats uzņēmums. Tā uzskata, ka šāds vērtējums neatbilst īstenībai, un sava argumenta pamatošanai norāda augļu sulu un augļu spirta ražotāju piemērus, kā arī interneta mājas lapas.
35 Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka prasītāja pirmo reizi iepriekš minētos pierādījumus iesniedza Vispārējā tiesā. Prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB Apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, un līdz ar to Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi iesniegti šajā tiesā. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida kā nepieņemami, nepārbaudot to pierādījuma spēku (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt apstāklis, ka noteikta skaita gadījumos degvīna vai citu spirtoto dzērienu ražotāji ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, neatspēko vērtējumu, saskaņā ar kuru vidusmēra patērētājs nebalstās uz principu, ka spirtotie dzērieni un bezalkoholiskie dzērieni tiek ražoti vienā uzņēmumā. Faktiski, ņemot vērā pilnīgi atšķirīgos ražošanas veidus, Apelāciju padome varēja uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa vispārēji neuzskata, ka alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni tiek ražoti vienā uzņēmumā.
36 Prasītāja arī uzskata, ka preču līdzība nav atkarīga no tā, vai konkrētās preces tika ražotas vienā un tajā pašā ražošanas vietā, bet gan no tā, vai konkrētā sabiedrības daļa var domāt, ka tās ir ražotas vienā un tajā pašā uzņēmumā vai saistītos uzņēmumos. Konkrētajā gadījumā no Apelāciju padomes norādītās atšķirības starp spirtoto dzērienu ražošanas procesu un bezalkoholisko dzērienu [ražošanas procesu] var secināt, ka konkrētā sabiedrības daļa nedomās, ka abu veidu preces ir ražotas vienā un tajā pašā uzņēmumā vai saistītā uzņēmumā.
37 Ceturtkārt, prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru spirtotie dzērieni ir dzērieni, kas tiek patērēti baudījuma gūšanai, savukārt bezalkoholiskie dzērieni tiek patērēti, lai remdētu slāpes. Tās ieskatā vairāki bezalkoholiskie dzērieni to augstā cukura līmeņa dēļ netiek patērēti, lai remdētu slāpes, bet gan apzināti patērēti to garšas un sniegtā baudījuma dēļ.
38 Šajā ziņā ir jānorāda, ka konkrētā sabiedrības daļa neuzskata, ka spirtotie dzērieni ir paredzēti tam, lai veldzētu. Turklāt, pat ja ir taisnība, ka vairāki bezalkoholiskie dzērieni ar augstu cukura līmeni nav veldzējoši, konkrētā sabiedrības daļa tos tomēr uzskatīs par veldzējošiem, it īpaši, kad tie tiek pasniegti auksti. Ņemot vērā alkohola patēriņa ietekmi uz veselību un intelektuālajām un fiziskajām spējām, vidusmēra patērētājs patērēs spirtotos dzērienus tikai laiku pa laikam to sniegtā baudījuma un garšas dēļ. Bezalkoholiskie dzērieni tieši pretēji parasti tiek patērēti, lai veldzētu slāpes, neskatoties uz to, ka vidusmēra patērētājs var tos izraudzīties atkarībā no to garšas. Katrā ziņā Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka konkrētās sabiedrības daļas ieskatā alkohola sastāva esamība vai neesamība un atšķirība garšas ziņā starp spirtotajiem dzērieniem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ko aptver agrākās preču zīmes, ir noteicošā loma salīdzinājumā ar to kopējo funkcionālo uzdevumu un izmantošanu.
39 Piektkārt, prasītāja uzskata, ka konkrētās preces ir savstarpēji papildinošas, jo spirtotie dzērieni tiek patērēti daudzos veidos un galvenokārt jauktā veidā.
40 Šajā ziņā ir jānorāda, ka preces tiek uzskatītas kā savstarpēji papildinošas, ja starp šīm precēm pastāv cieša saikne tādējādi, ka vienas preces iegāde ir vajadzīga vai būtiska, lai lietotu otru (šajā ziņā skat. iepriekš 30. punktā minēto spriedumu lietā “MEZZOPANE”, 67. punkts). Nevar uzskatīt, ka bezalkoholiskā dzēriena iegāde ir nepieciešama, iegādājoties spirtoto dzērienu un otrādi. Protams, starp abu veidu precēm ir saikne, bet tā attiecas vienīgi uz jauktajiem dzērieniem. Vienīgi šajos apstākļos vienas no šīm precēm pircējs pirks otru preci un otrādi. Tomēr, kā arī ir norādīts iepriekš 33. punktā, spirtotie dzērieni un bezalkoholiskie dzērieni bieži tiek patērēti tīrā veidā, pirms tam tos nejaucot.
41 Ievērojot visus iepriekš minētos argumentus, Apelāciju padome varēja, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, uzskatīt, ka starp spirtotajiem dzērieniem, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ko aptver agrākās preču zīmes, ir vāja līdzības pakāpe.
42 Šo secinājumu nevar atspēkot tas, ka prasītāja atsaucas uz ITSB Apelāciju ceturtās padomes lēmumu R 83/2003‑4. Faktiski saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi, kas ir jāpieņem ITSB Apelāciju padomēm, pamatojoties uz Regulu Nr. 207/2009, attiecībā uz apzīmējuma kā preču zīmes reģistrāciju, attiecas uz saistošās kompetences īstenošanu, nevis rīcības brīvību. Tādējādi minēto lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu un nevis uz lēmumu pieņemšanas praksi (Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedums lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 65. punkts, un iepriekš 35. punktā minētais spriedums lietā “ARTHUR ET FELICIE”, 71. punkts).
Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
Ievada piezīmes
43 Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
44 Vispirms ir jānorāda, ka apstāklim, ka agrākās preču zīmes, kuru sastāvā ir vārds “wesergold”, reizēm tiek rakstītas ar lielajiem burtiem, reizēm ar mazajiem burtiem, reizēm – ar lielo burtu minētā vārda sākumā vai vidū, nav nozīmes konkrēto apzīmējumu salīdzinājumā. Faktiski saskaņā ar judikatūru vārdiska preču zīme ir preču zīme, kas sastāv tikai un vienīgi no burtiem, vārdiem vai vārdu savienojumiem, ir atveidota ar rakstu zīmēm parastajā šriftā, bez īpaša grafiska elementa. Līdz ar to aizsardzība, kas izriet no vārdiskas preču zīmes reģistrācijas, attiecas uz reģistrācijas pieteikumā norādīto vārdu, nevis uz īpašajiem grafiskajiem vai stilistiskajiem aspektiem, kurus, iespējams, šī preču zīme varētu ietvert (šajā ziņā skat. 2008. gada 22. maija spriedumu lietā T‑254/06 Radio Regenbogen Hörfunk in Baden/ITSB (“RadioCom”), Krājumā nav publicēts, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par vizuālo salīdzinājumu
45 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētajiem apzīmējumiem piemīt vidēja vizuālās līdzības pakāpe. Tā apgalvo, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir augsta vizuālās līdzības pakāpe tādēļ, ka lielā burta izmantošana nav grafisks elements, bet gan tas sadala vārdisko preču zīmi divos vārdos. Ja tas tā nebūtu, tam, ka vārdiskā preču zīmē divi vārdi ir atdalīti, nebūtu nekādas nozīmes un preču zīmes, ko veido divi vai vairāk vārdi, būtu jāuzskata par preču zīmēm, ko veido viens vārds. Pakārtoti tā apgalvo, ka saskaņā ar iepriekš norādīto pieeju gan reģistrācijai pieteiktā preču zīme, gan agrākās preču zīmes esot jāuzskata par vienu vārdu. Tā tostarp apgalvo, ka agrākās preču zīmes acīmredzami veido divi elementi un ka šo elementu kopēja vai atsevišķa rakstība neietekmē to izrunu. Konfliktējošie apzīmējumi pieļaujot dažādas izrunas, no kurām viena nav ticamāka par otru, un no to rakstības nevarot secināt par vizuālu atšķirību esamību.
46 Šajā ziņā, ņemot vērā iepriekš 44. punktā minēto judikatūru, ir jāatstāj negrozīts Apelāciju padomes vērtējums, saskaņā ar kuru mainīgai mazo un lielo burtu izmantošanai vienā no agrākajām preču zīmēm nav nekādas ietekmes uz apzīmējumu salīdzinājumu tādēļ, ka agrākās preču zīmes ir vārdiskas preču zīmes. Tādējādi vizuāli agrākās preču zīmes nevar sadalīt divos vārdos, kā to piedāvā prasītāja, un ir jāuzskata, ka agrākās preču zīmes ir veidotas no viena vārda.
47 Apstāklis, ka agrāko preču zīmju rakstību vienā vārdā var uztvert kā vārdu “weser” un “gold” kontrakciju, neietekmē Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru reģistrācijai pieteiktā preču zīme vizuāli tiks uztverta kā tāda, kas ietver divus vārdus, turpretim agrākā preču zīme ietver tikai vienu vārdu. Turklāt, kā norāda Apelāciju padome, lai gan pārējo burtu kārtība ir identiska, reģistrācijai pieteiktā preču zīme atšķiras no agrākajām preču zīmēm ar burtiem “t” un “n”. Ņemot vērā šos elementus un apstākli, ka konfliktējošie apzīmējumi ietver burtu “w”, “e” un “s”, kā arī “e” un “r” virknes, tāpat arī elementu “gold”, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vidēja vizuālās līdzības pakāpe.
Par fonētisko salīdzinājumu
48 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vidēja fonētiskā līdzība (skat. apstrīdētā lēmuma 34. punktu). Tā norāda, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei un agrākajām preču zīmēm piemītot spēcīga fonētiskā līdzība to zilbju skaita identiskuma, pēdējo zilbju identiskuma, pirmo trīs burtu identiskuma un to izrunai raksturīgu deviņu secīgu skanējumu identiskuma dēļ. Reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē burts “t” sajaucoties ar iepriekšējo burtu, proti burtu “s”, veidojot vienu pašu skaņu (“s”), un burts “n” tikpat kā nav dzirdams.
49 Šajā ziņā ir jānorāda, ka konfliktējošie apzīmējumi ietver divas burtu virknes “w”, “e” un “s”, kā arī “e” un “r”, tāpat arī elementu “gold” vienādā kārtībā. Tomēr, tā kā reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē “WESTERN GOLD” ir burti “t” un “n”, šo preču zīmi konkrētā sabiedrības daļa izrunās citādi nekā agrākās preču zīmes. Pretēji prasītājas apgalvotajam burti “t” un “n” ir dzirdami un izraisa ritma un skanējuma atšķirības minētās preču zīmes izrunā vismaz konkrētajai sabiedrības daļai, tostarp plašai angļu, spāņu, franču un vācu sabiedrībai. Tādējādi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmā vārda pēdējā zilbe, proti, zilbe “stern”, tiks izrunāta un fonētiski uztverta kā garāka salīdzinājumā ar agrāko preču zīmju zilbi “ser”. Turklāt atkarībā no konkrētā patērētāja valodas reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē esošais burts “s” tiek vai netiek izrunāts tāpat kā agrākajās preču zīmēs esošais burts “s”, kas tiek izrunāts kā “s” vai “z”.
50 Līdz ar to Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka konkrētajiem apzīmējumiem piemīt vidēja fonētiskā līdzība.
Par konceptuālo salīdzinājumu
51 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir konceptuāli atšķirīgi (apstrīdētā lēmuma 37. punkts).
52 Prasītāja apstrīd šo vērtējumu, apgalvojot, ka konfliktējošie apzīmējumi ir konceptuāli līdzīgi. Vārdu savienojuma “western gold” nozīme esot neskaidra un nenosakāma, un tā pieļaujot vairākas, lai arī abstraktas, asociācijas, kurām nepiemīt tā atšķirību pastiprinošs raksturs. Abās preču zīmēs esošais elements “gold” izraisot pozitīvu asociāciju, kas veido neapzinātu saikni starp preču zīmēm, tādējādi radot to nozīmju tuvināšanos.
53 Šajā ziņā ir jāuzskata, ka vārds “western” tiks saprasts kā tāds, kas norāda uz debespušu virzienu “rietumi” vai uz kinematogrāfijas žanru, jo vesterna filmas ir konkrētajai sabiedrības daļai plaši pazīstams kinematogrāfijas žanrs. Abas vārda “western” nozīmes tostarp ir spēcīgi saistītas, jo kinematogrāfijas žanra nosaukums radies no kino attēlotās darbības vietas, kas atradās Amerikas Savienoto Valstu rietumos. Turklāt Apelāciju padome pamatoti uzsvēra, ka liela daļa patērētāju, ņemot vērā, ka nereti šo filmu varoņi lieto viskiju, sasaistīs viskiju un iepriekš minētās filmas. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa piešķirs vārdam “western” vienu vai vairākas precīzas nozīmes.
54 Kā pamatoti norāda Apelāciju padome, daļa Vācijas sabiedrības vārdu “weser” sapratīs kā atsauci uz upes nosaukumu, kura tostarp šķērso Brēmenes pilsētu (Vācija). Pārējā Eiropas konkrētā sabiedrības daļa šo vārdu uztvers kā izdomātu vārdu.
55 Konkrētās preču zīmes termins “gold” tiks saprasts kā atsauce uz dārgmetālu – zeltu, kura krāsa ir līdzīga viskija krāsai. Turklāt termins “gold” konkrētajai sabiedrības daļai varētu asociēties ar augstāko kvalitāti un tādēļ varētu tikt saprasts kā reklāmas elements. Daļa no angliski runājošās sabiedrības daļas, kuras patērētāji ir angļi un īri, uzskatīs, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nozīmē “rietumu zelts”. Tomēr termina “gold” kopīgā klātbūtne abos konfliktējošajos apzīmējumos nav pietiekama, lai neitralizētu atšķirības starp konkrēto apzīmējumu nozīmēm, ņemot vērā atšķirības starp terminu “western” un “weser” nozīmēm.
56 Līdz ar to Apelāciju padome varēja nekļūdoties uzskatīt, ka konkrētie apzīmējumi ir konceptuāli atšķirīgi.
Starpposma novērtējums
57 Saistībā ar apzīmējumu salīdzinājumu no iepriekšminētā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti ir atzinusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski līdzīgi un konceptuāli atšķirīgi.
58 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tad, ja preču zīmes ir fonētiski un vizuāli līdzīgas, tās kopumā ir līdzīgas, ja vien nepastāv nozīmīgas konceptuālas atšķirības. Šādas atšķirības var neitralizēt to fonētiskās un vizuālās līdzības, ja vismaz vienam no šiem apzīmējumiem attiecīgās sabiedrības daļas uztverē ir skaidra un noteikta nozīme, pateicoties kurai šī sabiedrība to ir spējīga tieši uztvert (Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedums lietā C‑234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB, Krājums, I‑7333. lpp., 34. punkts). Tas, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu konceptuālās atšķirības, attiecas uz konkrēto lietu. No minētā izriet, ka apzīmējumi, neskatoties uz to vizuālo un fonētisko līdzību, kopumā ir atšķirīgi.
59 Tādēļ ir jāizvērtē prasītājas apstrīdētais Apelāciju padomes vērtējums attiecībā uz agrāko preču zīmju atšķirtspēju.
Par agrāko preču zīmju atšķirtspēju
Par agrākajām preču zīmēm raksturīgo atšķirtspēju
60 Apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome norādīja, ka agrāko preču zīmju atšķirtspēja ir nedaudz zemāka nekā vidējā atšķirtspēja, ko tām piedēvējusi Iebildumu nodaļa, jo konkrētā sabiedrības daļa elementu “gold” uztverot kā reklāmas jēdzienu vai kā atsauci uz noteiktu dzērienu zeltaino nokrāsu (apstrīdētā lēmuma 39. punkts).
61 Prasītāja apstrīd šo Apelāciju padomes vērtējumu, uzsverot, ka visiem ar agrākajām preču zīmēm aptvertajiem dzērieniem nav zeltaina nokrāsa un ka agrākajām preču zīmēm, aplūkotām kopumā, ir vismaz vidēja atšķirtspēja neatkarīgi no vārda “gold” vājākas atšķirtspējas.
62 Šajā ziņā ir jānorāda, ka neatkarīgi no tā, ka vairākiem dzērieniem, ko aptver agrākās preču zīmes, nav zeltaina nokrāsa, termins “gold” ir reklāmas termins, kas tiek plaši lietots, lai apzīmētu preču augstāko kvalitāti, un tātad šim terminam ir vāja atšķirtspēja. Tādējādi šī agrāko preču zīmju daļa pavājina to raksturīgo atšķirtspēju. No katras agrākās preču zīmes kopuma radītā iespaida novērtējuma izriet, ka Apelāciju padome varēja nekļūdoties uzskatīt, ka agrāko preču zīmju raksturīgā atšķirtspēja ir nedaudz vājāka par vidējo.
Par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju
63 Attiecībā uz izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru prasītāja neesot uz to atsaukusies. Tā šajā ziņā norāda uz 2008. gada 10. martā Iebildumu nodaļai iesniegto procesuālo dokumentu un uz savu 2009. gada 22. decembrī Apelāciju padomei iesniegto procesuālo dokumentu, kurā tā atsaucas uz savu 2008. gada 10. marta procesuālo dokumentu. Tā uzskata, ka tā drīkstēja Apelāciju padomei norādīt uz šādu atsauci, jo, pamatojoties uz to, ka Iebildumu nodaļa agrākajām preču zīmēm bija atzinusi vidēju raksturīgo atšķirtspēju, tai savos rakstos tas tiešā veidā nebija jāatkārto. Tā apgalvo, ka neuzskatīja par nepieciešamu nosūtīt dokumentus saistībā ar savas preču zīmes izmantošanu, ciktāl tā varēja pieņemt, ka apelācijas procesa priekšmetu veido Iebildumu nodaļas lēmums, kas attiecas vienīgi uz agrāko Kopienas preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
64 Šajā ziņā ir jāatgādina vairāki apstākļi.
65 Pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja prasības iesniegšanas Iebildumu nodaļā prasītājai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktam tika lūgts iesniegt pierādījumus par agrāko preču zīmju, kuras iebildumu iesniegšanas dienā bija reģistrētas vairāk nekā pirms pieciem gadiem, faktisko izmantošanu.
66 Atbildot uz šo lūgumu, prasītāja savam 2008. gada 10. marta procesuālajam dokumentam pievienoja pierādījumus, lai apliecinātu agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu. Šajā procesuālajā dokumentā tā arī norādīja, ka “šo preču, kas tika pārdotas praktiski visā Eiropas Savienībā un Šveicē, tirdzniecība [sniedz] pierādījumu ne tikai par preču zīmes, uz kuru ir balstīti tās iebildumi, faktisko izmantošanu, bet arī par tās izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju”. Turklāt tā precizēja, ka tā turpina uzskatīt, ka “preces [ir daļēji] identiskas, ka preču zīmēs [ietvertie] vārdi [ir] līdzīgi un ka turklāt agrākām preču zīmēm “WESERGOLD”, uz kurām [ir] balstīti iebildumi, ir vidēja raksturīgā atšķirtspēja, kas lielā mērā iegūta izmantošanas rezultātā, līdz ar to [pastāv] preču zīmju sajaukšanas iespēja”.
67 Ar savu 2009. gada 11. jūnija lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja prasītājas iebildumus, norādot, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja. Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja – persona, kas iestājās šajā lietā – iesniedza Apelāciju padomē apelācijas sūdzību par minēto Iebildumu nodaļas lēmumu. Prasītāja šajā lietā iestājās procesā Apelāciju padomē, lai aizstāvētu savus iebildumus, kā arī Iebildumu nodaļas lēmumu.
68 Savā 2009. gada 22. decembra iebildumu rakstā Apelāciju padomē prasītāja norādīja uz dokumentiem, kas iesniegti iebildumu procesā, tostarp 2008. gada 10. marta procesuālo rakstu.
69 Visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome uzskatīja, ka “atbildētāja [nav] norādījusi uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas palielināšanos” (apstrīdētā lēmuma 40. punkts).
70 Tādējādi, kā izriet no iepriekš minētā, prasītāja savā aizstāvībā Apelāciju padomē nav skaidri norādījusi argumentus attiecībā uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Prasītāja tikai atsaucās uz saviem procesuālajiem dokumentiem procesā Iebildumu nodaļā. Tomēr minētie dokumenti ietvēra atsauces, kas balstās uz pierādījumiem, saskaņā ar kuriem agrākajām preču zīmēm piemīt izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja.
71 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktu pēc apelācijas sūdzības pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai Apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var “darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu”, t.i., šajā gadījumā pati pieņemt lēmumu par iebildumiem, tos noraidot vai atzīstot par pamatotiem, tādējādi apstiprinot vai atceļot apstrīdēto lēmumu. Tādējādi no Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta izriet, ka saistībā ar tai iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilna iebildumu izvērtēšana pēc būtības gan no tiesību, gan faktu viedokļa (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 57. punkts; Vispārējās tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T‑308/01 Henkel/ITSB – LHS (UK) (“KLEENCARE”), Recueil, II‑3253. lpp., 29. punkts, un 2011. gada 14. decembra spriedums lietā T‑504/09 Völkl/ITSB – Marker Völkl (“VÖLKL”), Krājums, II‑8179. lpp., 53. punkts).
72 Neatkarīgi no tā, ka prasītāja Apelācijas padomē tieši atsaucās uz saviem procesuālajiem dokumentiem procesā Iebildumu nodaļā, Apelāciju padomei bija jāizskata visi Iebildumu nodaļai izvirzītie argumenti kopā. Tādējādi, tā kā prasītāja procesā Iebildumu nodaļā norādīja uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, Apelāciju padome nevarēja uzskatīt, ka prasītāja nav atsaukusies uz šo preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas palielināšanos.
73 No minētā izriet, ka šajā lietā Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā.
74 Šo secinājumu neatspēko dažādie ITSB un personas, kas iestājusies lietā, argumenti.
75 Tādējādi saistībā ar ITSB argumentu, saskaņā ar kuru prasītāja bija minējusi izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju vienīgi pakārtoti diskusijā par agrāko preču zīmju faktiskās izmantošanas pierādījumiem un tātad pēc termiņa, ir jāmin turpmākais.
76 No ITSB lietas materiāliem izriet, ka ar 2008. gada 8. janvāra vēstuli Iebildumu nodaļa aicināja prasītāju izteikt savu nostāju jautājumā par agrākas Polijas preču zīmes Nr. 161413 un agrākas Vācijas preču zīmes Nr. 902472 faktisko izmantošanu. Konkrēti, tai tika lūgts paust nostāju un iesniegt pierādījumus par minēto [preču zīmju] izmantošanu divu mēnešu laikā pēc šīs vēstules nosūtīšanas, proti, 2008. gada 9. martā. Turklāt tajā tika precizēts, ka tai noteiktais termiņš faktu, pierādījumu un apsvērumu iesniegšanai savu iebildumu pamatojumam arī ir pagarināts līdz 2008. gada 9. martam.
77 Prasītāja uz šo vēstuli atbildēja ar savu 2008. gada 10. marta procesuālo dokumentu, kuru tā šajā pašā dienā pa faksu nosūtīja ITSB. Kā norādīts iepriekš 66. punktā, šajā procesuālajā dokumentā prasītāja sniedza pierādījumus par tās agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu un atsaucās uz šo preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju.
78 Pretēji tam, ko ITSB apgalvoja Vispārējā tiesā, apstāklis, ka prasītāja savā atbildē uz lūgumu sniegt pierādījumus par tās agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu uzsvēra agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, nenozīmē, ka argumenti par agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju iesniegti novēloti. Faktiski ar savu 2008. gada 8. janvāra vēstuli Iebildumu nodaļa tieši ir atļāvusi prasītājai līdz 2008. gada 9. martam iesniegt faktus, pierādījumus un apsvērumus savu iebildumu pamatojumam.
79 Turklāt nevar uzskatīt, ka prasītājas 2008. gada 10. marta procesuālais dokuments ITSB ir iesniegts pēc termiņa beigām. Faktiski, pamatojoties uz Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 72. noteikumu, ja termiņš beidzas dienā, kurā ITSB nepieņem dokumentus, termiņu pagarina līdz pirmajai dienai, kurā ITSB pieņem dokumentus un kurā piegādā parastos pasta sūtījumus. Saskaņā ar šo noteikumu dienas, kurās ITSB nepieņem dokumentus, nosaka ITSB priekšsēdētājs pirms katra kalendārā gada sākuma. Attiecībā uz 2008. gadu ITSB priekšsēdētājs pieņēma 2007. gada 17. decembra lēmumu Nr. EX‑07‑05 par dienām, kurās ITSB nepieņem dokumentus, un dienām, kurās tam nepiegādā parastos pasta sūtījumus. Šajā lēmumā ir atsauce uz ITSB priekšsēdētāja 1995. gada 22. decembra lēmumu Nr. ADM‑95‑23 (OV ITSB 1995, 487. lpp.), kurā ir noteikts, ka ITSB nav atvērts sestdienās un svētdienās. Tā kā 2008. gada 9. marts bija svētdiena, prasītājas procesuālā dokumenta iesniegšana 2008. gada 10. martā nebija novēlota. To ITSB apstiprināja tiesas sēdē.
80 Turklāt, ciktāl ITSB atsaucas uz precīzu atsauču neesamību Apelācijas padomē iesniegtajā iebildumu rakstā saistībā ar izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, ir jānorāda, ka šis apstāklis neietekmē Apelāciju padomes pienākumu, kad tā pati lemj par iebildumiem, veikt jaunu un pilnīgu iebildumu izvērtēšanu pēc būtības gan no tiesību, gan faktu viedokļa. Faktiski Apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjomu saistībā ar lēmumu, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, principā nenosaka pēc lietas dalībnieka, kas iesniedzis apelācijas sūdzību, izvirzītajiem pamatiem (iepriekš 71. punktā minētais spriedums lietā “KLEENCARE”, 29. punkts). Vēl jo vairāk, Apelāciju padomes pārbaudes apjomu neierobežo tas, ka nav iesniegta precizējoša informācija par atsevišķiem aizstāvības pamatiem, kas izvirzīti procesā Apelāciju padomē. Attiecībā uz iepriekš 76. un nākamajos pantos izklāstītajiem pamatiem pilnīgu iebildumu pārbaude pēc būtības nozīmēja agrākās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas analīzi.
81 Ciktāl persona, kas iestājusies lietā, un ITSB uzskata, ka prasītājas arguments saistībā ar izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju ir nepamatots un par to nav iesniegti piemēroti pierādījumi, ir jānorāda, ka tāda nav Apelāciju padomes apstrīdētajā lēmumā izvirzītā argumentācija. Tā kā Apelāciju padome kļūdas dēļ nav sniegusi savu vērtējumu par argumentiem un pierādījumiem par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, Vispārējai tiesai nav jāizvērtē šie paši argumenti un pierādījumi prasības atcelt tiesību aktu ietvaros. Faktiski šādas prasības kontekstā Vispārējā tiesa, veicot savu tiesiskuma pārbaudi, nevar aizstāt Apelāciju padomi attiecībā uz faktisko apstākļu vērtējumu, kuru tā nav veikusi. Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, kā tas ir šajā lietā, ja Vispārējā tiesa secina, ka Apelāciju padomes lēmums, kas tiek apstrīdēts ar tai iesniegto prasību, ir prettiesisks, tai tas ir jāatceļ. Tā nevar noraidīt prasību, ar savu pamatojumu aizstājot kompetentās ITSB instances, kas ir apstrīdētā akta autors, pamatojumu (Vispārējās tiesas 2010. gada 9. septembra spriedums lietā T‑70/08 Axis/ITSB – Etra Investigación y Desarrollo (“ETRAX”), Krājums, II‑4645. lpp., 29. punkts).
82 Ievērojot visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka prasītāja nav tieši atsaukusies uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju. Šī kļūda nozīmē, ka Apelāciju padome nav pārbaudījusi faktoru, kuram potenciāli var būt nozīme apstrīdētās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamības visaptverošā vērtējumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 7. februāra spriedumu lietā T‑424/10 Dosenbach-Ochsner/ITSB – Sisma (Ziloņu attēlojums taisnstūrī), 55. un nākamie punkti, kā arī tajos minētā judikatūra).
83 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punkta pirmo teikumu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta pirmais teikums) pēc apelācijas sūdzības pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai Apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību. Šis pienākums veikt apelācijas sūdzības izvērtēšanu ietver izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas ņemšanu vērā, ja šis arguments ir izvirzīts. Nav izslēgts, ka argumentu un pierādījumu, ko prasītāja iesniegusi procesā ITSB attiecībā uz izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, pamatotības pārbaude liktu Apelāciju padomei pieņemt citāda satura lēmumu nekā apstrīdētais lēmums. Līdz ar to, atsakoties veikt šādu pārbaudi, Apelāciju padome ir izdarījusi būtisku procedūras pārkāpumu, kura dēļ apstrīdētais tiesību akts ir jāatceļ (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 10. jūnija spriedumu lietā T‑85/07 Gabel Industria Tessile/ITSB – Creaciones Garel (“GABEL”), Krājums, II‑823. lpp., 20. punkts).
84 Līdz ar to prasītājas pirmais pamats ir jāapmierina un tātad apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nevērtējot pārējos prasītājas izvirzītos pamatus.
Par tiesāšanās izdevumiem
85 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
86 Izskatāmajā lietā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs. Attiecīgi, pirmkārt, ir jāpiespriež ITSB segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem. Otrkārt, ir jānolemj, ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2010. gada 24. marta lēmumu lietā R 770/2009‑1;
2) ITSB sedz savus un atlīdzina Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG tiesāšanās izdevumus;
3) Lidl Stiftung & Co. KG savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Azizi | Frimodt Nielsen | Kancheva |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2012. gada 21. septembrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
Lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Ievada apsvērumi
Par konkrēto sabiedrības daļu
Par preču salīdzinājumu
Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
Ievada piezīmes
Par vizuālo salīdzinājumu
Par fonētisko salīdzinājumu
Par konceptuālo salīdzinājumu
Starpposma novērtējums
Par agrāko preču zīmju atšķirtspēju
Par agrākajām preču zīmēm raksturīgo atšķirtspēju
Par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju
Par tiesāšanās izdevumiem