Lieta T‑278/10
Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “WESTERN GOLD” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts, starptautiskas un Kopienas preču zīmes “WESERGOLD”, “Wesergold” un “WeserGold” – Relatīvi atteikuma pamati – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Agrāku preču zīmju atšķirtspēja
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 21. septembra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība – Vērtēšanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
2. Kopienas preču zīme – Apelācija – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Faktu atkārtota izvērtēšana, ņemot vērā pierādījumus, kas pirmo reizi ir iesniegti šajā instancē – Izslēgšana
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)
3. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzība – Preču vai pakalpojumu papildinošais raksturs
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
4. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Konceptuālo atšķirību spēja neitralizēt vizuālās un fonētiskās līdzības – Nosacījumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
5. Kopienas preču zīme – Apelācija – Apelācijas sūdzība par Biroja Iebildumu nodaļas lēmumu – Pārbaude, ko veic Apelāciju padome – Apjoms
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts)
6. Kopienas preču zīme – Apelācija – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Apelāciju padomju lēmumu tiesiskuma pārbaude – Lēmums, kas pieņemts, neveicot faktiska rakstura vērtējumu
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 26. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 35. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 40. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. punktu)
5. Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 64. panta 1. punktu pēc apelācijas sūdzības pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību un, to darot, tā var “darboties tās instances kompetences jomā, kas atbildīga par apelācijai nodoto lēmumu”, t.i., pati pieņemt lēmumu par iebildumiem, tos noraidot vai atzīstot par pamatotiem, tādējādi apstiprinot vai atceļot apstrīdēto lēmumu.
Tādējādi precīzu atsauču neesamība apelāciju padomē iesniegtā iebildumu rakstā saistībā ar izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju neietekmē apelāciju padomes pienākumu, kad tā pati lemj par iebildumiem, veikt jaunu un pilnīgu iebildumu izvērtēšanu pēc būtības gan no tiesību, gan faktu viedokļa.
Faktiski apelāciju padomē veicamās pārbaudes apjomu saistībā ar lēmumu, kas ir apelācijas sūdzības priekšmets, principā nenosaka pēc lietas dalībnieka, kas iesniedzis apelācijas sūdzību, izvirzītajiem pamatiem. Vēl jo vairāk apelāciju padomes pārbaudes apjomu neierobežo tas, ka nav iesniegta precizējoša informācija par atsevišķiem aizstāvības pamatiem, kas izvirzīti procesā apelāciju padomē.
(sal. ar 71. un 80. punktu)
6. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 62. panta 1. punkta pirmo teikumu pēc apelācijas sūdzības pārbaudes attiecībā uz pieņemšanu izskatīšanai apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību. Šis pienākums veikt apelācijas sūdzības izvērtēšanu ietver izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas ņemšanu vērā, ja šis arguments ir izvirzīts. Nav izslēgts, ka argumentu un pierādījumu, ko prasītāja iesniegusi procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) attiecībā uz izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, pamatotības pārbaude liktu apelāciju padomei pieņemt citāda satura lēmumu nekā apstrīdētais lēmums. Līdz ar to, atsakoties veikt šādu pārbaudi, apelāciju padome ir izdarījusi būtisku formas prasību pārkāpumu, kura dēļ apstrīdētais tiesību akts ir jāatceļ.
Tā kā apelāciju padome kļūdas dēļ nav sniegusi savu vērtējumu par argumentiem un pierādījumiem par izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju, Vispārējai tiesai nav jāizvērtē šie paši argumenti un pierādījumi prasības atcelt tiesību aktu ietvaros. Faktiski šādas prasības kontekstā Vispārējā tiesa, veicot savu tiesiskuma pārbaudi, nevar aizstāt apelāciju padomi attiecībā uz faktisko apstākļu vērtējumu, kuru tā nav veikusi. Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, kā tas ir šajā lietā, ja Vispārējā tiesa secina, ka apelāciju padomes lēmums, kas tiek apstrīdēts ar tai iesniegto prasību, ir prettiesisks, tai tas ir jāatceļ. Prasības atcelt tiesību aktu ietvaros, ja Vispārējā tiesa secina, ka apelāciju padomes lēmums, kas tiek apstrīdēts ar tai iesniegto prasību, ir prettiesisks, tai tas ir jāatceļ. Tā nevar noraidīt prasību, ar savu pamatojumu aizstājot Biroja kompetentās instances, kas ir apstrīdētā akta autore, pamatojumu.
(sal. ar 81. un 83. punktu)