VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 24. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “WESTERN GOLD” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts, Kopienas un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “WeserGold”, “Wesergold” un “WESERGOLD” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Lēmums attiecībā uz apelācijas sūdzību – Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas Nr. 207/2009 75. pants
Lieta T‑278/10 RENV
riha WeserGold Getränke GmbH & Co. KG (agrāk – Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG), Rintelne [Rinteln] (Vācija), ko pārstāv T. Melchert, P. Goldenbaum un I. Rohr, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja A. Pohlmann, vēlāk – S. Hanne, pārstāvji,
atbildētājs,
procesa ITSB Apelācijas padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Lidl Stiftung & Co. KG, Nekārzulma [Neckarsulm] (Vācija), ko pārstāv A. Marx un M. Wolter, advokāti,
par prasību par ITSB Apelācijas pirmās padomes 2010. gada 24. marta lēmumu lietā R 770/2009‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG un Lidl Stiftung & Co. KG.
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. E. Martinša Ribeiru [M.‑E. Martins Ribeiro] (referente), tiesneši S. Žervazonī [S. Gervasoni] un L. Madise [L. Madise],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 15. aprīļa tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 23. augustā persona, kas iestājusies lietā, Lidl Stiftung & Co. KG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “WESTERN GOLD”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2007. gada 22. janvāra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 3/2007.
5 2007. gada 14. martā Wesergold Getränkeindustrie GmbH & Co. KG, kuras tiesību pārņēmēja ir prasītāja riha WeserGold Getränke GmbH & Co. KG, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants) iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi bija balstīti uz dažādām agrākām preču zīmēm.
7 Pirmā agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās, ir Kopienas vārdiska preču zīme “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 3. janvārī un kura reģistrēta 2005. gada 2. martā ar numuru 2994739 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē, un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; citi bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
8 Otrā agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās, ir Vācijas vārdiska preču zīme “WeserGold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2002. gada 26. novembrī un kura reģistrēta 2003. gada 27. februārī ar numuru 30257995 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē, un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, biezeņi; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; citi bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
9 Trešā agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās, ir starptautiska vārdiska preču zīme Nr. 801149 “Wesergold”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 2003. gada 13. martā un kura ir spēkā Čehijas Republikā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29., 31. un 32. klasē, un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, biezeņi; piena produkti, proti, dzērieni uz jogurta pamata, kuru sastāvā galvenokārt ietilpst jogurts, bet arī augļu un dārzeņu sulas”;
– 31. klase: “svaigi augļi”;
– 32. klase: “minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi; citi bezalkoholiskie dzērieni, proti, limonādes, gāzētie dzērieni un kolas; augļu sulas, dzērieni uz augļu sulas pamata, dārzeņu sulas un dzērieni uz dārzeņu sulas pamata; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”.
10 Ceturtā agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās, ir Vācijas vārdiska preču zīme “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1970. gada 12. jūnijā un kura reģistrēta 1973. gada 16. februārī ar numuru 902472, reģistrācija pagarināta 2000. gada 13. jūnijā, attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam: “sidri, limonādes, minerālūdeņi, dārzeņu sulas dzērieni, augļu sulas”.
11 Piektā agrākā preču zīme, uz kuru atsaucās, ir Polijas vārdiska preču zīme “WESERGOLD”, kuras reģistrācijas pieteikums iesniegts 1996. gada 26. jūnijā un kura 1999. gada 11. maijā reģistrēta ar numuru 161413 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. klasē un atbilst šādam aprakstam: “minerālūdeņi un avota ūdeņi; galda ūdeņi, bezalkoholiskie dzērieni; augļu sulas, augļu nektāri, augļu sīrupi, dārzeņu sulas, dārzeņu nektāri, atspirdzinoši dzērieni, dzērieni uz augļu sulas pamata, limonādes, gāzēti dzērieni, minerāldzērieni, ledus tējas, aromatizēti minerālūdeņi; minerālūdeņi ar pievienotām augļu sulām – visi minētie dzērieni arī kā diētiski izstrādājumi bez ārstnieciskas iedarbības”.
12 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
13 2009. gada 11. jūnijā Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus un noraidīja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu. Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ Iebildumu nodaļa izvērtēja iebildumus tikai attiecībā uz agrāku Kopienas vārdisku preču zīmi, saistībā ar kuru netika lūgts iesniegt tās faktiskās izmantošanas pierādījumus.
14 2009. gada 13. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
15 Ar 2010. gada 24. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelācijas pirmā padome apmierināja apelācijas sūdzību un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu. Tā uzskatīja, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša Eiropas Savienības sabiedrība. Preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, proti, “spirtotie dzērieni, it īpaši viskijs”, neesot līdzīgas precēm, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 29. un 31. klasē (apstrīdētā lēmuma 20. un 21. punkts). Starp precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme un kas ietilpst 33. klasē, un tām, ko aptver agrākās preču zīmes un kas ietilpst 32. klasē, esot ļoti vājas pakāpes līdzība (apstrīdētā lēmuma 22.–28. punkts). Konfliktējošiem apzīmējumiem esot vidējas pakāpes līdzība vizuālajā ziņā (apstrīdētā lēmuma 33. punkts) un fonētiskajā ziņā (apstrīdētā lēmuma 34. punkts), bet tie esot konceptuāli atšķirīgi (apstrīdētā lēmuma 35.–37. punkts). Apelācijas padome būtībā atzina, ka vārda “gold”, kam ir vāja atšķirtspēja, klātbūtnes dēļ agrāko preču zīmju atšķirtspēja ir nedaudz vājāka nekā vidēja (apstrīdētā lēmuma 38.–40. punkts). Visbeidzot tā norādīja, ka visu konkrētās lietas apstākļu izsvēršana, novērtējot sajaukšanas iespēju, ļauj secināt par konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas neesamību (apstrīdētā lēmuma 41.–47. punkts).
Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā
16 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 21. jūnijā, prasītāja cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 64. panta, 75. panta otrā teikuma un pakārtoti 75. panta pirmā teikuma pārkāpuma dēļ.
17 Vispārējā tiesa 2012. gada 27. jūnija tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.
18 Vispārējā tiesa ar 2012. gada 21. septembra spriedumu lietā Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“WESTERN GOLD”) (T‑278/10, Krājums, turpmāk tekstā – “Vispārējās tiesas spriedums”, EU:T:2012:459) atcēla apstrīdēto lēmumu un piesprieda ITSB segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, savukārt personai, kas iestājusies lietā, segt savus izdevumus pašai.
19 Lai nospriestu šādi, Vispārējā tiesa izvērtēja pirmo pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, nelemjot par pārējiem trim prasītājas izvirzītajiem pamatiem. Pēc tam, kad Vispārējā tiesa sava sprieduma 58. punktā konstatēja, ka konfliktējošie apzīmējumi, lai gan tie ir vizuāli un fonētiski līdzīgi, kopumā ir atšķirīgi, tā minētā sprieduma 72., 82. un 83. punktā attiecībā uz būtisku konceptuālo atšķirību esamību Apelācijas padomei pārmeta vispirms, ka tā ir uzskatījusi, ka prasītāja nav atsaukusies uz agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju, pēc tam – ka šīs kļūdas dēļ tā nav izvērtējusi faktoru, kuram, iespējams, ir nozīme visaptverošā vērtējumā par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, un visbeidzot, ka tā, neizvērtējot šo faktoru, ir pārkāpusi būtiskus procedūras noteikumus, kas ir pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai.
20 Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 4. decembrī, prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu, lūdzot Tiesu atcelt minēto spriedumu.
21 Ar 2014. gada 23. janvāra spriedumu ITSB/riha WeserGold Getränke (C‑558/12 P, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums par apelācijas sūdzību”, EU:C:2014:22) Tiesa atcēla Vispārējās tiesas spriedumu.
22 Tiesa konstatēja, ka Vispārējās tiesas spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, interpretējot Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo Vispārējā tiesa kļūdaini esot uzskatījusi, ka tas, ka Apelācijas padome nav analizējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju, ir apstrīdētā lēmumā spēkā neesamības pamats. Tiesa sprieduma par apelācijas sūdzību 48. punktā nosprieda, ka Apelācijas padomes vērtējumam par šo elementu nav nozīmes, lai vērtētu preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, jo Vispārējā tiesa iepriekš bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, tādējādi ir izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja un agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās paaugstinātās atšķirtspējas esamība nevar atsvērt minēto preču zīmju līdzības neesamību.
23 Tiesa sprieduma par apelācijas sūdzību 61. punktā ir nospriedusi:
“Tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi tikai pirmo no četriem riha WeserGold Getränke savas prasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem, Tiesa uzskata, ka šajā tiesvedības stadijā šis strīds nevar tikt izlemts. Tādēļ lieta ir jānodod atpakaļ Vispārējai tiesai.”
24 Pēc sprieduma par apelācijas sūdzību un atbilstoši 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 118. panta 1. punktam lieta tika nodota Vispārējās tiesas otrajai palātai.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi pēc lietas nodošanas atpakaļ
25 Lietas dalībnieki tika lūgti iesniegt savus apsvērumus atbilstoši 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 119. panta 1. punktam. Prasītāja, ITSB un persona, kas iestājusies lietā, savus procesuālos rakstus ar apsvērumu izklāstu iesniedza noteiktajā termiņā, proti, attiecīgi 2014. gada 1. aprīļa, 8. un 14. maijā.
26 Prasītājas apsvērumos formulētie prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB vai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar tiesvedību Tiesā.
27 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apsvērumos formulētie prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Vispārējā tiesā (T‑278/10 un T‑278/10 RENV), kā arī tiesāšanās izdevumus saistībā ar tiesvedību Tiesā (C‑558/12 P).
Juridiskais pamatojums
28 Prasītāja prasības pamatojumam izvirza četrus pamatus – pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, otrkārt, minētās regulas 64. panta, treškārt, šīs pašas regulas 75. panta otrā teikuma un, ceturtkārt, minētās regulas 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
29 Prasītāja no sprieduma par apelācijas sūdzību secina, ka arguments saistībā ar izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju un šīs atšķirtspējas ietekmi esot bijis jāvērtē, veicot konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības vērtējumu, tādējādi Vispārējai tiesai šāda pārbaude esot jāveic, izvērtējot agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju, un esot jālemj par visu prasību kopumā, proti, par tās četriem pamatiem, jo Vispārējās tiesas spriedums tai nekādā ziņā neesot saistošs.
30 Saistībā ar minēto prasītāja būtībā vispirms norāda, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt vidējas pakāpes atšķirtspēja, ko esot konstatējusi gan Apelāciju padome, gan Vispārējā tiesa savā spriedumā. Prasītāja turpinājumā uzskata, ka konceptuāla atšķirība starp minētajām preču zīmēm nevar neitralizēt konstatēto vizuālo un fonētisko līdzību. Visbeidzot prasītāja apšauba vērtējumu attiecībā uz konkrēto preču līdzību, sajaukšanas iespējas esamības analīzi un agrāko preču zīmju atšķirtspēju.
31 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka no Vispārējās tiesas sprieduma vienkāršas interpretācijas izriet – kā to norāda gan ITSB, gan persona, kas iestājusies lietā, – ka tā sava sprieduma 58. punktā pamatoti ir secinājusi, ka “konfliktējošie apzīmējumi, lai gan tie ir vizuāli un fonētiski līdzīgi, kopumā ir atšķirīgi”.
32 Turklāt no sprieduma par apelācijas sūdzību izriet, ka Tiesa ir atcēlusi Vispārējās tiesas spriedumu, pamatojoties vienīgi uz to, ka tā, lai gan nav līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, Apelācijas padomei pārmeta, ka tā nav izvērtējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju, lai gan, tā kā preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, jebkāda sajaukšanas iespēja ir izslēgta. No minētā izriet, ka agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās paaugstinātās atšķirtspējas kritērijs ir jāizvērtē vienīgi gadījumā, kad iepriekš tikusi konstatēta minēto apzīmējumu līdzība, kā arī turklāt attiecīgo preču un pakalpojumu līdzība, un vienīgi sajaukšanas iespējas esamības vērtējuma ietvaros.
33 Proti, sprieduma par apelācijas sūdzību 48.–50. punktā ir noteikts:
“48 Tādējādi, nospriežot, ka tas, ka Apelācijas padome nav izvērtējusi agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto paaugstināto atšķirtspēju, ir pamats, lai atceltu apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa ir pieprasījusi Apelācijas padomei vērtēt elementu, kuram nav nozīmes, lai izvērtētu konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Proti, tā kā Vispārējā tiesa iepriekš bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, jebkāda sajaukšanas iespēja ir izslēgta un agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās iespējami paaugstinātās atšķirtspējas esamība nevar atsvērt minēto preču zīmju līdzības neesamību.
49 Šajos apstākļos ITSB ir pamats apgalvot, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, proti, Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijā.
50 No iepriekš minētā izriet, ka, nevērtējot abus pārējos apelācijas sūdzības pamatus, pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ daļā, kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Apelācijas padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā paaugstinātā atšķirtspēja un šī iemesla dēļ ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, lai gan tā iepriekš bija konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas.”
34 Tā kā Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas un ka līdz ar to nav īstenojies viens no Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nosacījumiem, ir izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja, kā izriet no sprieduma par apelācijas sūdzību 48. punkta.
35 Prasītāja tātad nevar apšaubīt, kā tā to cenšas darīt, Vispārējās tiesas spriedumā veikto konfliktējošo apzīmējumu līdzības analīzi un secinājumu, kurus Vispārējā tiesa izdarījusi, kas turklāt nekādi nav apšaubīts spriedumā par apelācijas sūdzību.
36 Proti, pat ja sprieduma par apelācijas sūdzību rezolutīvajā daļā ir nospriests atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, neprecizējot šīs atcelšanas apjomu, tas neliedz sprieduma par apelācijas sūdzību rezolutīvo daļu aplūkot kopsakarā ar minētajā spriedumā ietvertajiem argumentiem.
37 Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai izpildītu šāda sprieduma prasības un to pilnībā īstenotu, iestādei ir jāievēro ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tās pamatā esošie argumenti, kas veido tās nepieciešamo pamatojumu – tādējādi tie ir vajadzīgi, lai noteiktu precīzu rezolutīvajā daļā nolemtā nozīmi. Tieši šie ir tie argumenti, kuros, pirmkārt, norādīta konkrētā norma, kas atzīta par prettiesisku, un, otrkārt, minēti precīzi rezolutīvajā daļā konstatētā prettiesiskuma iemesli, kas attiecīgajai iestādei ir jāņem vērā, aizstājot atcelto tiesību aktu (spriedums, 1988. gada 26. aprīlis, Asteris u.c./Komisija, 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86, Krājums, EU:C:1988:199, 27. punkts; šajā ziņā skat. arī spriedumus, 1997. gada 15. maijs, TWD/Komisija, C‑355/95 P, Krājums, EU:C:1997:241, 21. punkts, un 1999. gada 7. oktobris, Irish Sugar/Komisija, T‑228/97, Krājums, EU:T:1999:246, 17. punkts).
38 Ir jāatgādina, ka sprieduma par apelācijas sūdzību 50. punktā Tiesa precizēja, ka “pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ daļā, kurā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka Apelācijas padomei bija jāizvērtē agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtā paaugstinātā atšķirtspēja un šī iemesla dēļ atcēlusi apstrīdēto lēmumu, lai gan tā iepriekš bija konstatējusi, ka konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas”, kas nozīmē, ka Tiesa nav vēlējusies apšaubīt Vispārējās tiesas veiktos faktu konstatējumus, kas attiecas konfliktējošo apzīmējumu līdzības analīzi un kas ir veidojuši Tiesas argumentācijas premisu.
39 Tā kā šis atcelšanas pamats neskar minētos faktu konstatējumus, pirmā pamata vērtējums tātad ir pabeigts ar konstatējumu, saskaņā ar kuru agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtajai paaugstinātajai atšķirtspējai nav nozīmes tāpēc, ka konfliktējošie apzīmējumi ir atšķirīgi.
40 Tas arī ir apstiprināts sprieduma par apelācijas sūdzību 48. punktā, kurā Tiesa norādīja, ka, “tā kā Vispārējā tiesa iepriekš bija konstatējusi, ka konkrētās preču zīmes kopumā ir atšķirīgas, ir izslēgta jebkāda sajaukšanas iespēja, un agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūtās iespējamās paaugstinātās atšķirtspējas esamība nevar atsvērt minēto preču zīmju līdzības neesamību”.
41 Prasītāja tiesvedībā Tiesā apstrīdēja konfliktējošo apzīmējumu līdzības analīzi un it īpaši Vispārējās tiesas konstatēto šo apzīmējumu atšķirīgumu, kā izriet no sprieduma par apelācijas sūdzību 38. punkta, kurā Tiesa atgādināja, ka prasītāja uzskata, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats ir nepamatots, “jo Vispārējās tiesas vērtējums attiecībā uz konkrēto preču zīmju līdzības neesamību ir uzskatāms par starpposma secinājumu, kurš vēl ir jāpārbauda saistībā ar jautājumu par agrāko preču zīmju atšķirtspēju”.
42 Neatbalstot prasītājas pausto nostāju un atceļot Vispārējās tiesas spriedumu tāpēc, ka konfliktējošo apzīmējumu līdzības neesamības dēļ noteikti nepastāv sajaukšanas iespēja, Tiesa vēlējās netieši, bet noteikti atstāt spēkā Vispārējās tiesas veikto analīzi, saskaņā ar kuru minētie apzīmējumi ir atšķirīgi.
43 Turklāt konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējuma apšaubīšana šajā stadijā, lai gan Tiesa nenorāda nevienu Vispārējās tiesas pieļautu kļūdu šajā ziņā, nozīmētu, pirmkārt, spriedumam par apelācijas sūdzību liegt daļu no tā saistošā spēka, ciktāl atcelšana nevar pārsniegt Tiesas konstatēto atcelšanu, un ļaut apšaubīt faktiskos apstākļus, tādējādi padarot par neefektīviem pamatus, uz kuriem ir balstīts spriedums par apelācijas sūdzību.
44 Tātad no sprieduma par apelācijas sūdzību izriet, ka Vispārējai tiesai šajā tiesvedībā, kā izriet no sprieduma par apelācijas sūdzību 61. punkta, ir jāizvērtē otrais līdz ceturtais pamats, kuri tika izvirzīti pirmajā tiesvedībā Vispārējā tiesā.
45 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 207/2009 64. panta pārkāpumu
46 Prasītāja būtībā pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 64. pantu, vērtējot sajaukšanas iespēju vienīgi saistībā ar Kopienas preču zīmi ar numuru 2994739. Tā uzskata, ka, tā kā Iebildumu nodaļa bija secinājusi par Kopienas preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sajaukšanas iespējas esamību un tā kā ITSB Apelācijas padome, tieši pretēji, ir secinājusi par sajaukšanas iespējas neesamību, tai esot bijis vai nu jānodod lieta atpakaļ Iebildumu nodaļai, vai jāvērtē sajaukšanas iespējas esamība, ņemot vērā visas izvirzītās agrākās preču zīmes, bet tā neesot varējusi secināt, kā tā to izdarīja, ka sajaukšanas iespēja nepastāv, nevērtējot šo iespēju saistībā ar visām agrākajām preču zīmēm, nevis ņemot vērā tikai agrāko Kopienas preču zīmi.
47 Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma 16. punkta izriet, ka Apelācijas padome ir atsaukusies uz “agrākajām preču zīmēm” un norādījusi uz “Eiropas Savienības vidusmēra patērētājiem”, ņemot vērā to, ka agrākās preču zīmes vispirms bija Kopienas un Vācijas preču zīmes (“WeserGold”, skat. iepriekš 7. un 8. punktu), pēc tam – starptautiskas preču zīmes, kuras ir spēkā Čehijas Republikā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Beniluksa valstīs (“Wesergold”, skat. iepriekš 9. punktu), un visbeidzot – Vācijas un Polijas preču zīmes (“WESERGOLD”, skat. iepriekš 10. un 11. punktu).
48 Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 23. punktā atsaucās, pirmkārt, uz Vācijas patērētājiem un, otrkārt, pārējo dalībvalstu patērētājiem.
49 Konfliktējošo apzīmējumu analīzē Apelācijas padome ir ņēmusi vērā visas agrākās preču zīmes, tādējādi uzsverot to, ka pati pārbaude attiecās uz šīm pēdējām minētajām preču zīmēm, nevis tikai uz agrāko Kopienas preču zīmi, pat ja tā atsaucās uz agrāko preču zīmi, nevis agrākajām preču zīmēm.
50 Apstrīdētā lēmuma 31. punkts ir izteikts šādi:
“Gan agrākā preču zīme, gan reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdiskas preču zīmes. Agrāko preču zīmi veido vārds, kas sastāv no deviņiem burtiem, kuri rakstīti gan ar lielajiem, gan ar mazajiem burtiem vai arī ar lielajiem burtiem vārda vidū, proti, “WeserGold”, “Wesergold” un “WESERGOLD”.
51 Šādos apstākļos, lai gan Apelācijas padome lieto terminu “preču zīme”, lai raksturotu visas agrākās preču zīmes, tas izriet no apstrīdētā lēmuma 32. punktā izdarītā konstatējuma, kuru tostarp var vienīgi apstiprināt, saskaņā ar kuru “mazo un lielo burtu izmantošana pamīšus (vārda vidū) nekādi neietekmē apzīmējumu salīdzinājumu, ņemot vērā, ka Vispārējā tiesa principā vārdisku preču zīmi uzskata par burtu vai vārdu, kas atveidoti drukātiem burtiem un parastā šriftā, kombināciju bez īpašiem grafiskiem elementiem”.
52 Visbeidzot no apstrīdētā lēmuma 33., 36., 39. un 40. punkta vienkāršas interpretācijas izriet, ka Apelācijas padome patiešām ir atsaukusies uz “agrākajām preču zīmēm”, nevis vienīgi uz Kopienas preču zīmi, minētā lēmuma 45. punktā vēlreiz precizējot, ka konkrētās preču zīmes ir “WESTERN GOLD” un “WeserGold”, “WESERGOLD” vai “Wesergold”.
53 No iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats katrā ziņā noteikti ir jānoraida.
Par trešo pamatu – Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrā teikuma pārkāpumu
54 Pirmkārt, prasītāja būtībā pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav iepriekš darījusi zināmu savu nodomu lemt par visām agrākajām preču zīmēm, uz kurām bija balstīti arī iebildumi par reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
55 Vispirms ir jākonstatē, ka šis pamats, saskaņā ar kuru prasītāja neesot bijusi informēta par to, ka Apelācijas padome plānoja balstīties uz visām agrākajām preču zīmēm, ir pretrunā otrajam pamatam, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespējas vērtējums esot bijis jāveic, ņemot vērā vienīgi agrāko Kopienas preču zīmi.
56 Prasītāja, tiesas sēdē iztaujāta par šo pretrunu, tomēr Vispārējai tiesai nesniedza pietiekamu skaidrojumu par saikni starp šiem abiem pamatiem un to savstarpējo saderību.
57 Tādējādi ir jānorāda, ka no judikatūras izriet, ka starp dažādām ITSB instancēm pastāv funkcionālā turpinātība, proti, starp pārbaudītājiem, Iebildumu nodaļu, Preču zīmju piešķiršanas un juridisko lietu nodaļu un Anulēšanas nodaļu, no vienas puses, un apelācijas padomēm, no otras puses (skat. spriedumu, 2007. gada 13. marts, ITSB/Kaul, C‑29/05 P, Krājums, EU:C:2007:162, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 Tieši no šīs funkcionālās turpinātības starp dažādām ITSB instancēm izriet, ka apelācijas padomēm, kad tām jāpārbauda lēmumi, ko ITSB nodaļas pieņēmušas, lemjot pirmajā instancē, ir jāpamato savs lēmums ar visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieki izvirzījuši gan procesā tajā nodaļā, kura lēmusi pirmajā instancē, gan arī apelācijas procesā (spriedums, 2006. gada 11. jūlijs, Caviar Anzali/ITSB – Novomarket (“Asetra”), T‑252/04, Krājums, EU:T:2006:199, 31. punkts). Vispārīgāk, kā Tiesa nospriedusi spriedumā ITSB/Kaul, minēts 57. punktā (EU:C:2007:162, 56. un 57. punkts), no Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta, atbilstoši kuram pēc apelācijas sūdzības pieņemamības izvērtēšanas Apelācijas padomei ir jālemj par apelācijas sūdzību pēc būtības un, to darot, “tā var izmantot jebkuras pilnvaras, kas ir tai struktūrvienībai, kura pieņēmusi apstrīdēto lēmumu”, izriet, ka saistībā ar tai iesniegto apelācijas sūdzību Apelācijas padomei ir jāveic jauna un pilnīga tajā izskatāmās lietas būtības izvērtēšana gan no tiesību, gan faktu viedokļa (spriedums, 2010. gada 28. aprīlis, Claro/ITSB – Telefónica (“Claro”), T‑225/09, EU:T:2010:169, 30. un 31. punkts).
59 No tā izriet, ka, tā kā visi jautājumi, kas ITSB zemākajai instancei bija jāizskata savā lēmumā, par kuru Apelācijas padomē iesniegta apelācijas sūdzība, ir daļa no Apelācijas padomē izskatāmās lietas atbilstošajām tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem, tā savu lēmumu balsta uz visiem šiem elementiem un līdz ar to tā ir kompetenta tos izvērtēt. Tā kā, lai noteiktu agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, bija noteikti jāvērtē jautājums par agrāko preču zīmju līdzību un tā kā lietas dalībnieki savus apsvērumus bija iesnieguši Iebildumu nodaļā, Apelācijas padome atbilstoši funkcionālajai turpinātībai starp dažādām ITSB instancēm bija kompetenta savā lēmumā to izvērtēt no jauna un attiecīgā gadījumā attiecībā uz to izdarīt citādu secinājumu nekā Iebildumu nodaļa. Tādējādi, pat ja Iebildumu nodaļa, balstoties vienīgi uz agrāko Kopienas preču zīmi, secināja par sajaukšanas iespējas esamību, no funkcionālās turpinātības izriet, ka Apelācijas padomei bija jāizvērtē visas agrākās preču zīmes, kā tā to arī izdarīja, jo, noraidot Iebildumu nodaļas lēmumu, tā secināja, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nepastāv sajaukšanas iespēja.
60 Turklāt ir jākonstatē, ka no Regulas Nr. 207/2009 75. panta nekādi neizriet, ka Apelācijas padomei ir jāpieprasa lietas dalībniekiem to apsvērumi par vairāku agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību gadījumos, kad, kā tas ir šajā lietā, Apelācijas padome savu sajaukšanas iespējas vērtējumu balsta uz agrākajām preču zīmēm, kuras Iebildumu nodaļa nav ņēmusi vērā, bet uz kurām tika pamatoti norādīts minēto iebildumu pamatojumā. Šajā ziņā netiek apstrīdēts, ka 2007. gada 14. marta paziņojumā par iebildumiem prasītāja atsaucās uz visām iepriekš 7.–11. punktā minētā iebilduma pamatojumā izvirzītajām agrākajām preču zīmēm un ka argumentos, ar kuriem pamatots 2008. gada 26. septembrī iesniegtais paziņojums par iebildumiem, prasītāja skaidri atsaucās uz sajaukšanas iespēju starp visām agrākajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteikto preču zīmi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 15. janvāris, Lidl Stiftung/ITSB – Lactimilk (“BELLRAM”), T‑237/11, Krājums, EU:T:2013:11, 27. punkts).
61 Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītājai ir bijusi iespēja gan Iebildumu nodaļā, gan Apelācijas padomē izvirzīt savus argumentus attiecībā uz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un visu agrāko preču zīmju sajaukšanas iespējas esamību, bet ka tā izvēlējās detalizēti neizklāstīt konkrētus argumentus attiecībā uz katru agrāko preču zīmi, jo deva priekšroku vispārīgi un tātad nediferencēti balstīties uz agrākajām preču zīmēm “WESERGOLD” (tās 2008. gada 26. septembra paziņojuma par iebildumiem 1. punkts), “Wesergold” (minētā paziņojuma par iebildumiem 3. punkts) vai “WeserGold” (šī paša paziņojuma par iebildumiem 8. punkts). Faktiski ir skaidrs, ka ar 2009. gada 22. decembra vēstuli prasītāja ir izvirzījusi argumentus saistībā ar personas, kas iestājusies lietā, iesniegto apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu attiecībā uz agrāko preču zīmju un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sajaukšanas iespējas neesamību, precizējot, ka vairāku izvirzīto agrāko preču zīmju sastāvā ir kopējs vārds “wesergold”, kurā burti “w” un “g” rakstīti ar lielajiem burtiem. Ciktāl iebildumi tika balstīti uz visām iepriekš 7.–11. punktā minētajām agrākajām preču zīmēm un ciktāl Apelācijas padome atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktam bija kompetenta izvērtēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un visu iepriekš minēto agrāko preču zīmju sajaukšanas iespēju, prasītājai saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu saistībā ar Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību bija jāiesniedz savi apsvērumi par minētajām agrākajām preču zīmēm konkrēti attiecībā uz katru no tām, ciktāl tas bija pamatojams. Prasītāja tātad nevar pamatoti atsaukties uz to, ka tā nevarēja paredzēt, ka Apelācijas padome savu sajaukšanas iespējas vērtējumu balstīs uz visām agrākajām preču zīmēm (šajā ziņā skat. spriedumu BELLRAM, minēts 60. punktā, EU:T:2013:11, 28. punkts).
62 No iepriekš 60. un 61. punktā formulētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome nav pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai, skaidri neaicinot to izteikt apsvērumus par citām agrākajām preču zīmēm, kas nav Kopienas preču zīme.
63 No tā jāsecina, ka, ciktāl saistībā ar šo pamatu prasītāja apšauba iepriekš 61. punktā atgādināto Apelācijas padomes kompetenci, šis pamats nav pamatots un ir noraidāms.
64 Otrkārt, prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai attiecībā uz jautājumu par agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto šķietamo paaugstināto atšķirtspēju.
65 Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šim iebildumam nav nozīmes, jo, pat quod non pieņemot, ka Apelācijas padomei prasītāja bija iepriekš jāinformē par tās tiesībām iesniegt apsvērumus, jebkurā gadījumā šī kļūda nevarētu būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai, jo no sprieduma par apelācijas sūdzību 50. punkta izriet, ka, nepastāvot konfliktējošo apzīmējumu līdzībai, jautājumam par agrāko preču zīmju izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju nepavisam nav nozīmes.
66 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida.
Par ceturto pamatu – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmā teikuma pārkāpumu
67 Prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmo teikumu attiecībā uz agrākajām preču zīmēm, kas nav Kopienas preču zīme, apstrīdēto lēmumu pamatojot “virspusēji”.
68 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmo teikumu ITSB lēmumos norāda to pamatojumu. Saskaņā ar judikatūru šim pienākumam ir identisks apjoms tam, kas paredzēts LESD 296. panta otrajā daļā, un tā mērķis ir dot iespēju, pirmkārt, ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai ļautu tām aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, Savienības tiesai veikt pārbaudi attiecībā uz lēmuma tiesiskumu (spriedumi, 2012. gada 6. septembris, Storck/ITSB, C‑96/11 P, EU:C:2012:537, 86. punkts, un 2014. gada 15. jūlijs, Łaszkiewicz/ITSB – Cables y Eslingas (“PROTEKT”), T‑18/13, EU:T:2014:666, 71. punkts).
69 Turklāt apelācijas padomēm nevar tikt pieprasīts sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un viens pēc otra būtu norādīti visi tām paustie lietas dalībnieku argumenti. Tātad pamatojums var būt netiešs, ja vien tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tika pieņemts Apelācijas padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju, lai veiktu tā pārbaudi (spriedumi, 2004. gada 21. oktobris, KWS Saat/ITSB, C‑447/02 P, Krājums, EU:C:2004:649, 65. punkts; 2009. gada 16. septembris, Alber/ITSB (rokturis), T‑391/07, EU:T:2009:336, 74. punkts, un PROTEKT, minēts 68. punktā, EU:T:2014:666, 72. punkts).
70 Turklāt ir jānorāda, ka Apelācijas padomei nav jāformulē nostāja attiecībā uz visiem argumentiem, kurus izvirza lietas dalībnieki. Pietiek ar to, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2007. gada 11. janvāris, Technische Glaswerke Ilmenau/Komisija, C‑404/04 P, EU:C:2007:6, 30. punkts). No tā izriet, ka tas apstāklis vien, ka Apelācijas padome nav atkārtojusi visus kāda lietas dalībnieka argumentus vai nav atbildējusi uz katru no šiem argumentiem, neļauj secināt, ka Apelācijas padome ir atteikusies ņemt tos vērā (spriedumi, 2010. gada 9. decembris, Tresplain Investments/ITSB – Hoo Hing (“Golden Elephant Brand”), T‑303/08, Krājums, EU:T:2010:505, 46. punkts, un PROTEKT, minēts 68. punktā, EU:T:2014:666, 73. punkts).
71 Šajā ziņā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome sajaukšanas iespējas vērtējuma mērķiem ir pietiekami pamatojusi visu agrāko preču zīmju ņemšanu vērā.
72 Apstrīdētā lēmuma 16. punktā Apelācijas padome ir ņēmusi vērā visas agrākās preču zīmes, ievērojot to, ka ir izmantota teikuma daļa “kā agrākās preču zīmes”. Tālāk minētā lēmuma 31. un 45. punktā Apelācijas padome ir pieminējusi visas agrākās preču zīmes, “proti, “WeserGold”, “Wesergold” un “WESERGOLD””. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 32. punktā atgādinot Vispārējās tiesas judikatūru attiecībā uz vārdiskām preču zīmēm, saskaņā ar kuru nav nekādas nozīmes atšķirībām, ko rada parastā šriftā drukātu burtu vai vārdu kombinācija bez grafiska elementa, Apelācijas padome ir nevainojami pamatojusi savu lēmumu, kurā tā ir ņēmusi vērā visas agrākās preču zīmes.
73 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats un tātad arī prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
74 Iepriekš 21. punktā minētajā spriedumā par apelācijas sūdzību Tiesa atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu. Tādēļ Vispārējai tiesai saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 219. pantu šajā spriedumā ir jālemj par visiem tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar dažādajām tiesvedībām.
75 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz visiem tās prasījumiem, tai ir jāpiespriež atlīdzināt ITSB un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) riha WeserGold Getränke GmbH & Co. KG sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un Lidl Stiftung & Co. KG tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.
Martins Ribeiro | Gervasoni | Madise |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 24. novembrī.
[Paraksti]