Language of document : ECLI:EU:C:2013:275

Lieta C‑81/12

Asociaţia Accept

pret

Consiliul Naţional pentru Combaterea Discriminării

(Curtea de Apel Bucureşti lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78/EK – 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 10. panta 1. punkts un 17. pants – Diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ aizliegums – “Faktu, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija” jēdziens – Noteikumi par pierādīšanas pienākumu – Efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas – Persona, kura uzstājas un kura gan plašsaziņas līdzekļos, gan sabiedrībā tiek uztverta kā profesionālā futbola kluba vadītājs – Publiski paziņojumi, ar kuriem tiek izslēgta futbolista, kurš tiek attēlots kā homoseksuālis, pieņemšana darbā

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 25. aprīļa spriedums

1.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Tiesvedības vai administratīva procesa ierosināšana – Apvienība, kas nerīkojas konkrēta sūdzības iesniedzēja vārdā – Pieļaujamība

(Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 8. panta 1. punkts, 9. panta 2. punkts un 10. panta 1., 2. un 4. punkts)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Valsts tiesas kompetence – Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana – Tiesas interpretēto noteikumu piemērošana

(LESD 267. pants)

3.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija – Jēdziens – Publiski paziņojumi, ar kuriem tiek izslēgta futbolista, kurš tiek attēlots kā homoseksuālis, pieņemšana darbā – Personas, kura tiek uztverta kā futbola kluba galvenais vadītājs, paziņojumi – Iekļaušana

(Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts un 10. panta 1. punkts)

4.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt seksuālās orientācijas dēļ – Pierādīšanas pienākums – Pierādījums, kuru ir neiespējami sniegt, neaizskarot tiesības uz privātās dzīves aizsardzību – Neesamība

(Padomes Direktīvas 2000/78 10. panta 1. punkts)

5.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Pārkāpums – Sankcijas – Efektīva, samērīga un preventīva sankciju sistēma

(Padomes Direktīvas 2000/78 17. pants)

1.        Tiešas diskriminācijas pastāvēšana Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē neparedz, ka jābūt identificējamam šādas diskriminācijas upurim. Turklāt, ņemot vērā tostarp Direktīvas 2000/78 8. panta 1. punktu, tās 9. panta 2. punkts nekādā veidā neaizliedz dalībvalstij tās tiesību aktos paredzēt to apvienību tiesības, kurām ir likumīga interese par to, lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu ievērošanu, ierosināt tiesvedību vai administratīvu procesu, lai tiktu ievēroti no šīs direktīvas izrietošie pienākumi, arī tad, ja tās nerīkojas konkrēta sūdzības iesniedzēja vārdā vai ja nav identificējama sūdzības iesniedzēja. Ja dalībvalsts šādas tiesības paredz, no Direktīvas 2000/78 8. panta 1. punkta, 9. panta 2. punkta, kā arī 10. panta 1., 2. un 4. punkta, tos skatot kopsakarā, izriet, ka tas neaizliedz arī noteikumus par pierādīšanas pienākumu, kādi tie paredzēti šai 10. panta 1. punktā, attiecināt arī uz situācijām, kad šāda apvienība ierosina procesu, nerīkodamās konkrēta sūdzības iesniedzēja vārdā vai ar viņa apstiprinājumu.

(sal. ar 36.–38. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 41.–43. punktu)

3.        Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts un 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka publiski paziņojumi, ar kuriem tiek izslēgta futbolista, kurš tiek attēlots kā homoseksuālis, pieņemšana darbā, var tikt kvalificēti kā “fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija”, attiecībā uz profesionālo futbola klubu, ja attiecīgos paziņojumus ir izteikusi persona, kura uzstājas un kura gan plašsaziņas līdzekļos, gan sabiedrībā tiek uztverta kā šī kluba galvenais vadītājs, lai gan tai katrā ziņā nav juridiskas spējas to saistīt vai pārstāvēt pieņemšanas darbā jautājumos.

Tas vien, ka tādus paziņojumus nav tieši izteicis noteikts atbildētājs, katrā ziņā neliedz noteikt, ka attiecībā uz šo atbildētāju pastāv “fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija”, minētās direktīvas 10. panta 1. punkta izpratnē.

No tā izriet, ka atbildētājs darba devējs nevar atspēkot tādu faktu pastāvēšanu, kuri ļauj prezumēt, ka tas īsteno diskriminējošu darbā pieņemšanas politiku, ar to vien, ka tas apgalvo, ka paziņojumus, kuri liek domāt par homofobas darbā pieņemšanas politikas pastāvēšanu, ir izteikusi persona, kura, lai gan tā apgalvo un šķietami tai tiešām ir nozīmīga loma šī darba devēja vadībā, no juridiskā viedokļa nevar šim darba devējam radīt saistības attiecībā uz pieņemšanu darbā. Tas, ka šāds darba devējs nav skaidri norobežojies no attiecīgajiem paziņojumiem, ir faktors, kuru iestāde, kas izskata lietu, var ņemt vērā, novērtējot faktus kopumā.

(sal. ar 48.‑50. un 53. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

4.        Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 10. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja publiski paziņojumi, ar kuriem tiek izslēgta futbolista, kurš tiek attēlots kā homoseksuālis, pieņemšana darbā, tiktu kvalificēti kā “fakti, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi diskriminācija” seksuālās orientācijas dēļ, profesionālajam futbola klubam pieņemot darbā spēlētājus, tāds pierādīšanas pienākums, kāds paredzēts Direktīvas 2000/78 10. panta 1. punktā, nenoved pie tā, ka tiek prasīts pierādījums, kuru ir neiespējami sniegt, neaizskarot tiesības uz privātās dzīves aizsardzību.

Atbildētāji kompetentajās valsts iestādēs varētu atspēkot šāda pārkāpuma pastāvēšanu, ar jebkādiem tiesiskiem līdzekļiem pierādot, ka to politiku darbā pieņemšanas jomā ir noteikta, pamatojoties uz faktoriem, kuriem nav nekāda sakara ar diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Lai atspēkotu vienkāršo prezumpciju, kura var izrietēt no Direktīvas 2000/78 10. panta 1. punkta, nav nepieciešams, lai atbildētājs pierādītu, ka personas ar noteiktu seksuālo orientāciju ir tikušas iepriekš pieņemtas darbā, jo šāda prasība patiešām noteiktos apstākļos varētu aizskart tiesības uz privātās dzīves aizsardzību.

Lietu izskatošās valsts iestādes veicamā kopējā novērtējuma ietvaros diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ šķietamā pastāvēšana varētu tikt atspēkota ar saskanīgu pierādījumu kopumu. Starp šādiem pierādījumiem varētu būt tostarp attiecīgā atbildētāja reakcija skaidras norobežošanās no publiskajiem paziņojumiem, kas ir aizdomu par diskrimināciju pamatā, formā, kā arī skaidru noteikumu atbildētāja darbā pieņemšanas politikas jomā pastāvēšana, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu Direktīvas 2000/78 izpratnē.

(sal. ar 56. ‑59. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

5.        Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 17. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tad, ja tiek konstatēts, ka ir notikusi diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ šīs direktīvas izpratnē, ir iespējams vienīgi izteikt brīdinājumu, ja šī konstatācija tiek veikta pēc sešu mēnešu noilguma termiņa beigām, sākot no faktu notikšanas dienas, ja, piemērojot šo pašu tiesisko regulējumu, šāda diskriminācija netiek sankcionēta ar tādiem materiāltiesiskajiem un procesuālajiem noteikumiem, kuri sankcijai piešķir efektīvu, samērīgu un preventīvu raksturu. Iesniedzējtiesai jānovērtē, vai tas tā ir attiecībā uz attiecīgo tiesisko regulējumu, un vajadzības gadījumā valsts tiesības, cik iespējams, jāinterpretē atbilstoši minētās direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu tajā paredzēto rezultātu.

(sal. ar 73. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)