Lieta C‑417/13

ÖBB Personenverkehr AG

pret

Gotthard Starjakob

(Oberster Gerichtshof
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts – 6. panta 1. punkts – Diskriminācija vecuma dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atalgojuma noteikšanai pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas pabeigto nodarbinātības laikposmu ņemšana vērā tiek pakārtota termiņu pagarinājumam virzībai karjerā – Pamatojums – Piemērotība paredzētā mērķa sasniegšanai – Iespēja apstrīdēt termiņu pagarinājumu virzībai karjerā

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2015. gada 28. janvāra spriedums

1.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atalgojuma noteikšanai pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas pabeigto nodarbinātības laikposmu ņemšana vērā tiek pakārtota termiņu pagarinājumam virzībai karjerā – Diskrimināciju ietverošs tiesiskais regulējums – Pamatojums, kas balstīts uz leģitīmu mērķu sasniegšanu – Iegūto tiesību ievērošana un tiesiskās paļāvības aizsardzība – Samērīgums – Neesamība

(Padomes Direktīvas 2000/78 2. pants un 6. panta 1. punkts)

2.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ – Nediskriminācijas vecuma dēļ principa pārkāpums ar valsts tiesisko regulējumu par atalgojumu – Sekas – Pienākums ar atpakaļejošu spēku piešķirt diskriminētajiem darbiniekiem summu, kas atbilst starpībai starp faktiski saņemto atalgojumu un labvēlīgo attieksmi baudījušo darbinieku saņemto atalgojumu – Neesamība – Diskriminēto darbinieku tiesības uz labvēlīgo attieksmi baudījušajiem darbiniekiem piešķirtajām priekšrocībām

(Padomes Direktīvas 2000/78 16. pants)

3.        Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ – Nediskriminācijas vecuma dēļ principa pārkāpums ar valsts tiesisko regulējumu par atalgojumu – Sekas – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru diskriminētajiem darbiniekiem ir paredzēts pienākums nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vērā ņemšanas nolūkā sniegt savam darba devējam pierādījumus par šiem laikposmiem – Pieļaujamība – Atteikums sadarboties un prasības celšana, lai iegūtu maksājumu, kura mērķis ir atjaunot vienlīdzīgu attieksmi – Tiesību ļaunprātīgas izmantošanas neesamība

(Padomes Direktīvas 2000/78 16. pants)

4.        Eiropas Savienības tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Valsts procesuālie noteikumi – Efektivitātes principa ievērošana – Valsts tiesību norma, ar kuru tiek noteikts noilguma termiņš – Termiņš, ko sāk skaitīt, pirms ir pasludināts Tiesas spriedums, ar kuru tikusi noskaidrota juridiskā situācija attiecīgajā jomā – Pieļaujamība

(LESD 267. pants)

1.        Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pants un 6. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru, lai izbeigtu diskrimināciju vecuma dēļ, tiek ņemti vērā nodarbinātības laikposmi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet kas vienlaicīgi ietver noteikumu, kas patiesībā ir piemērojams vienīgi darbiniekiem, kuri ir šīs diskriminācijas upuri, ar kuru tiek par vienu gadu pagarināts laikposms, kas ir prasīts ierindošanai nākamajā darba samaksas kategorijā katrā no pirmajiem trīs darba samaksas līmeņiem, un ar kuru tādējādi tiek galīgi saglabāta atšķirīga attieksme vecuma dēļ.

Ciktāl pāriešanai no viena līmeņa otrā prasītā laikposma pagarināšana par vienu gadu katrā no pirmajiem trīs līmeņiem tiek piemērota tikai darbiniekiem, kuri pabeiguši nodarbinātības laikposmus pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, ir jākonstatē, ka minētajā valsts tiesiskajā regulējumā ir ietverta atšķirība attieksmē, kas ir tieši pamatota ar vecumu Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

Kas attiecas uz šādas atšķirīgas attieksmes pamatojumu, jānorāda, pirmkārt, ka ar budžetu saistīti apsvērumi paši par sevi nevar būt likumīgs mērķis Direktīvas 2000/78 6. panta 1. punkta nozīmē. Attiecībā uz, otrkārt, darbinieku, kurus labvēlīgi ietekmējusi iepriekšējā sistēma attiecībā uz viņu atalgojumu, iegūto tiesību ievērošanu un tiesiskās paļāvības aizsardzību ir jānorāda, ka tie ir likumīgi nodarbinātības politikas un darba tirgus mērķi, kas pārejas periodā var pamatot iepriekšējās darba samaksas un tādējādi vecuma dēļ diskriminējošās sistēmas spēkā paturēšanu.

Šie mērķi tomēr nevar pamatot pasākumu, ar ko galīgi tiek paturēta spēkā – lai arī tikai attiecībā uz dažām personām – atšķirība attieksmē atkarībā no vecuma, kuru izskaust ir diskriminējošās sistēmas reformas, kurā iekļaujas šis pasākums, mērķis. Šāds pasākums, pat ja tas varētu nodrošināt iegūto tiesību un tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecībā uz darbiniekiem, kurus iepriekšējā sistēma ir ietekmējusi labvēlīgi, tomēr nav piemērots tam, lai radītu nediskriminējošu sistēmu darbiniekiem, kurus agrākā sistēma ir ietekmējusi nelabvēlīgi.

(sal. ar 31., 36., 37., 39. un 40. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 16. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir paredzēts izbeigt diskrimināciju vecuma dēļ, nav katrā ziņā jāļauj darbiniekam, kura darba pieredze, kas iegūta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, nav tikusi ņemta vērā aprēķinos saistībā ar viņa karjeras virzību, iegūt finansiālu kompensāciju, kura atbilst starpībai starp atalgojumu, kāds viņam būtu bijis, nepastāvot šādai diskriminācijai, un viņa faktiski saņemto atalgojumu.

Tam esot šādi, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir konstatēta Savienības tiesībām pretēja atšķirīga attieksme un kamēr nav veikti pasākumi, kas atjaunotu vienlīdzīgu attieksmi, vienlīdzības principa ievērošanu var nodrošināt vienīgi, piešķirot mazāk labvēlīgo attieksmi saņēmušās kategorijas personām tās pašas priekšrocības, kādas ir privileģētajai kategorijai piederīgajām personām, un šai pēdējai kategorijai piederīgajām personām piemērojamais režīms ir vienīgā vērā ņemamā atsauces sistēma.

Šo risinājumu var piemērot vienīgi tad, ja šāda vērā ņemama atsauces sistēma pastāv.

Aplūkojamajā gadījumā tik ilgi, kamēr netiks pieņemta sistēma, kas novērš diskrimināciju vecuma dēļ atbilstoši Direktīvā 2000/78 paredzētajam, vienlīdzīgas attieksmes atjaunošana prasa, lai darbiniekiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējusi iepriekšējā sistēma, tiek piešķirtas tādas pašas priekšrocības kā tās, kuras ir baudījuši šīs sistēmas labvēlīgi ietekmētie darbinieki, ne tikai attiecībā uz nodarbinātības laika pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vērā ņemšanu, bet arī attiecībā uz virzību atalgojuma skalā.

(sal. ar 45.47. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.        Savienības tiesības, it īpaši Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 16. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās neaizliedz to, ka valsts likumdevējs nodarbinātības laikposmu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vērā ņemšanas nolūkā paredz pienākumu sadarboties, saskaņā ar kuru darbiniekam ir jāsniedz savam darba devējam pierādījumi par šiem laikposmiem.

Ne Direktīvas 2000/78 16. pants, ne arī kāda cita šīs direktīvas tiesību norma nav šķērslis tam, ka valsts tiesību norma paredz pienākumu sadarboties, atbilstoši kuram darbiniekam savam darba devējam jāsniedz pierādījumi par nodarbinātības laikposmiem pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai tie varētu tikt ņemti vērā.

Lai varētu konstatēt ļaunprātīgu rīcību, jābūt objektīvam aspektam un subjektīvam aspektam. Objektīvā aspekta ziņā no visu objektīvo apstākļu kopuma ir jāizriet, ka, lai gan Savienības tiesiskajā regulējumā paredzētie nosacījumi formāli ir ievēroti, šā tiesiskā regulējuma mērķis tomēr nav sasniegts. Savukārt subjektīvā aspekta ziņā jābūt redzamam, ka ir vēlme nepamatoti gūt kādu no Savienības tiesiskā regulējuma izrietošu priekšrocību, mākslīgi radot tās iegūšanai vajadzīgos nosacījumus.

Darbinieka atteikums sadarboties tāda valsts tiesiskā regulējuma, kurš ietver Direktīvai 2000/78 pretēju diskrimināciju vecuma dēļ, piemērošanas nolūkā, kā arī viņa prasība, kas vērsta uz maksājuma iegūšanu, kura mērķis ir atjaunot vienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar darbiniekiem, kurus labvēlīgi ietekmējusi iepriekšējā sistēma, nav tiesību ļaunprātīga izmantošana.

(sal. ar 54, 56. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.        Efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neaizliedz to, ka valsts tiesībās paredzēts ar Savienības tiesībām pamatotu tiesību noilguma termiņš sākas, pirms ir pasludināts Tiesas spriedums, ar kuru tikusi noskaidrota juridiskā situācija attiecīgajā jomā.

Tiesas sniegtā Savienības tiesību normas interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu uzticēto kompetenci, izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi, kādā tā ir vai būtu bijusi jāsaprot, un apjomu, kādā tā ir vai būtu bijusi jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. Citiem vārdiem sakot, spriedumam prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā nav konstatējošs, bet tikai deklaratīvs spēks, kā rezultātā tā sekas parasti stājas spēkā dienā, kad ir stājusies spēkā arī interpretētā tiesību norma.

Turklāt, kas attiecas uz noilguma termiņa sākumu, tas principā ir atkarīgs no valsts tiesībām, un iespējamais Tiesas konstatētais Savienības tiesību pārkāpums principā neietekmē šo termiņa sākumu.

(sal. ar 63., 64. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)