Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 8. maijā Bulgārijas Republika iesniegusi par Vispārējās tiesas 2023. gada 8. marta spriedumu lietā T-235/21 Bulgārijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-294/23 P)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Bulgārijas Republika (pārstāvji: Tsv. Mitova un S. Ruseva)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pilnībā atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 8. marta spriedumu lietā T-235/21 Bulgārijas Republika/Eiropas Komisija (EU:T:2023:105) un pieņemt galīgu nolēmumu lietā vai katrā ziņā nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izspriestu lietu; un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Apelācijas sūdzības pamati un būtiskie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretēdama Regulas Nr. 1306/2013 ¹ 52. panta 3. punktu un Regulas (ES) Nr. 908/2014 ² 34. pantu saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. panta 1. punktu un 54. panta 5. punktu, kā arī neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. pantam, labas pārvaldības principu un lojālas sadarbības pienākumu, un tā rezultātā esot izdarījusi prettiesisku secinājumu, ka ir tikušas nodrošinātas Bulgārijas Republikas tiesības uz aizstāvību un procesuālās garantijas, ko piedāvā atbilstības pārbaude, kā arī ievērots pienākums pamatot tiesību aktus, labas pārvaldības princips un lojālas sadarbības princips. Sprieduma pamatojums neesot pietiekams un esot neatbilstošs, jo Vispārējā tiesa neesot novērtējusi visus faktus un Bulgārijas valsts paskaidrojumus, kas attiecas uz lietu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, interpretēdama Regulas Nr. 1306/2013 54. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu saistībā ar 54. panta 1. punktu, jo tā esot pieņēmusi, ka šajā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 1. punktā noteiktais 18 mēnešu termiņš bija sācies “brīdī, kad maksājumu aģentūra bija saņēmusi galīgos OLAF ziņojumus”. Tas, ko Vispārējā tiesa ir izklāstījusi sprieduma lieta T-235/21 76. –78. punktā, esot pretrunā pastāvīgajai judikatūrai, saskaņā ar kuru atbilstības pārbaude atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1306/2013 52. pantam esot balstīta uz sacīkstes principu un dažādie dokumenti, ar kuriem ir notikusi apmaiņa administratīvā procesa laikā, esot dokumenti atbilstības pārbaudes sagatavošanai.

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

¹ Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV 2014, L 255, 59. lpp.).