Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2023. gada 3. maijā iesniegusi Verwaltungsgericht Stuttgart (Vācija) – HE/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-288/23, El Baheer 1 )
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgericht Stuttgart
Pamatlietas puses
Prasītājs: HE
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prejudiciālie jautājumi
Vai gadījumā, ja dalībvalsts nevar izmantot Direktīvas 2013/32/ES 1 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās pilnvaras noraidīt kā nepieņemamu starptautiskās aizsardzības pieteikumu bēgļa statusa piešķiršanai citā dalībvalstī, jo dzīves apstākļi šajā dalībvalstī pieteikuma iesniedzēju pakļautu nopietnam necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes riskam Pamattiesību hartas 4. panta izpratnē, Regulas (ES) Nr. 604/2013 2 3. panta 1. punkta otrais teikums, Direktīvas 2011/95/ES 3 4. panta 1. punkta otrais teikums un 13. pants, kā arī Direktīvas 2013/32/ES 10. panta 2. un 3. punkts, 33. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fakts, ka bēgļa statuss jau ir piešķirts, liedz dalībvalstij veikt tai iesniegtā starptautiskās aizsardzības pieteikuma pārbaudi neatkarīgi no rezultāta un uzliek tai pienākumu piešķirt pieteikuma iesniedzējam bēgļa statusu, neizvērtējot šīs aizsardzības materiālos nosacījumus?
Ciktāl atbilde uz 1. jautājumu ir, ka citā dalībvalstī jau piešķirts bēgļa statuss neatstāj saistošu iedarbību uz dalībvalsti un ka dalībvalstij ir jāveic tai iesniegtā starptautiskās aizsardzības pieteikuma pārbaude neatkarīgi no rezultāta:
Vai pienākuma uzlikšanai pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 1 6. panta 2. punkta pirmo teikumu nekavējoties doties uz atzīstošās dalībvalsts teritoriju pretrunā ir tādi apstākļi šajā atzīstošajā dalībvalstī, kuri pieteikuma iesniedzēju pakļautu necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei Pamattiesību hartas 4. panta izpratnē, kamdēļ dalībvalsts, iepriekš neuzliekot Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta pirmajā teikumā paredzēto pienākumu, saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta otro teikumu kopsakarā ar tā 1. punktu var pieņemt lēmumu par atgriešanu uz pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti?
Vai šajā ziņā ir jāņem vērā tikai un vienīgi apstākļi atzīstošajā dalībvalstī, proti, par mērauklu jāņem lēmuma pieņemšanas gadījums saskaņā ar Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu, vai arī drīkst ņemt vērā, ka pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad dalībvalsts ir veikusi pārbaudi neatkarīgi no rezultāta, šajā dalībvalstī nesaņem aizsardzības statusu un ka tādējādi viņam ir izvēle atgriezties citā dalībvalstī, kura viņam ir piešķīrusi bēgļu statusu, vai arī atgriezties savā izcelsmes valstī?
Ciktāl atbilde uz 2. jautājumu ir, ka pieteikuma iesniedzējam ir jāuzliek pienākums saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta pirmo teikumu nekavējoties doties uz atzīstošās dalībvalsts teritoriju:
Vai ir iespējams ar vienu vienīgu iestādes lēmumu gan pieteikuma iesniedzējam uzlikt pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta pirmo teikumu nekavējoties doties uz atzīstošās dalībvalsts teritoriju, gan saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta otro teikumu kopsakarā ar tā 1. punktu pieņemt lēmumu par atgriešanu uz pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti?
Ciktāl atbilde uz 2. jautājumu ir, ka pieteikuma iesniedzējam nav jāuzliek pienākums saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta pirmo teikumu nekavējoties doties uz atzīstošās dalībvalsts teritoriju:
Vai neizraidīšanas princips (Pamattiesību hartas 18. pants, 19. panta 2. punkts, Direktīvas 2008/115/EK 5. pants, Direktīvas 2011/95/ES 21. panta 1. punkts) nepieļauj lēmumu par atgriešanu uz pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta otro teikumu kopsakarā ar tā 1. punktu, ja pieteikuma iesniedzējam citā dalībvalstī ir piešķirts bēgļa statuss, bet dalībvalsts, kurā viņš uzturas pašreiz un kurā viņš ir iesniedzis patvēruma pieteikumu, pēc tam, kad tā ir veikusi pārbaudi neatkarīgi no rezultāta, tomēr nonāk pie secinājuma, ka pieteikuma iesniedzējam nav piešķirams aizsardzības statuss?
Ciktāl atbilde uz 4. jautājumu ir, ka neizraidīšanas princips nepieļauj atgriešanas lēmumu:
Vai neizraidīšanas princips (Pamattiesību hartas 18. pants, 19. panta 2. punkts, Direktīvas 2008/115/EK 5. pants, Direktīvas 2011/95/ES 21. panta 1. punkts) ir jāpārbauda jau brīdī, kad tiek pieņemts atgriešanas lēmums saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta otro teikumu kopsakarā ar tā 1. punktu, kamdēļ atgriešanas lēmums nevar tikt izdots, vai arī ir obligāti jāpieņem atgriešanas lēmums saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 2. punkta otro teikumu kopsakarā ar tā 1. punktu un pēc tam jāatliek izraidīšana saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu?
____________
1 Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES ( 2013. gada 26. jūnijs ) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (pārstrādāta redakcija) (OV 2013, L 180, 60. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (pārstrādāta redakcija) (OV 2013, L 180, 31. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādāta versija) (OV 2011, L 337, 9. lpp.).
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).