Language of document : ECLI:EU:T:2014:861

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 8. oktobrī

Lieta T‑529/12 P

Moises Bermejo Garde

pret

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK)

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Iecelšana direktora amatā – Prasītāja kandidatūras atsaukšana – Cita kandidāta iecelšana amatā – Prasības atcelt tiesību aktu – Apstrīdētā paziņojuma par vakanci atcelšana pirmajā instancē akta izdevēja kompetences neesamības dēļ – Tiešas atbildes uz visiem lietas dalībnieku pamatiem un argumentiem neesamība – Labas pārvaldības princips – Prasījumu atcelt lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz apstrīdēto paziņojumu par vakanci, nepieņemamība – Civildienesta noteikumu 91. panta 2. punkts – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu – Strīds, kas ir izskatāmā stāvoklī – Prasības noraidīšana

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 25. septembra spriedumu Bermejo Garde/EESK (F‑51/10), ar kuru tiek lūgts šo spriedumu daļēji atcelt

Nolēmums      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 25. septembra spriedumu Bermejo Garde/EESK (F‑51/10), ciktāl ar to bez pamatojuma tika noraidīta prasītāja prasība par zaudējumu atlīdzību. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Moises Bermejo Garde Civildienesta tiesā celto prasību par zaudējumu atlīdzību noraidīt. M. Bermejo Garde sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā instancē. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) sedz savus tiesāšanās izdevumus gan tiesvedībā Civildienesta tiesā, gan šajā tiesvedībā, kā arī M. Bermejo Garde pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

(Tiesas statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Piemērojamība – Pienākums lemt par visiem lietas dalībnieku pamatiem un argumentiem – Neesamība

(Tiesas statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

1.      Ja Civildienesta tiesas spriedums ieinteresētajai personai ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ minētā tiesa nav pieņēmusi argumentus, kas izvirzīti prasības par zaudējumu atlīdzību pamatojumam, un Vispārējai tiesai – gūt pietiekamu informāciju, lai veiktu pārbaudi tiesā, tad ir jāsecina, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu, kas izriet no Tiesas statūtu 36. panta, kurš ir piemērojams Civildienesta tiesai atbilstoši to pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam.

(skat. 46. un 47. punktu)

2.      Procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ un ievērojot pareizas tiesvedības principu, Savienības tiesa var lemt par prasību, bez pienākuma noteikti lemt par visiem lietas dalībnieku pamatiem un argumentiem.

Šis konstatējums vēl jo vairāk ir jāievēro tad, ja Savienības tiesa secina, ka apstrīdētā akta izdevējam nav kompetences. Trūkums kompetences neesamības dēļ, kas kā pirmais ir minēts LESD 263. panta otrajā daļā, ietekmē pašu pamatu un tātad – apstrīdētā akta esamības pamatojumu. Tādējādi, ja akts, kura izdevējam nav attiecīgas kompetences, nav jāietver Savienības tiesību sistēmā, tad tā saturs principā ir mazsvarīgs.

(skat. 54. un 55. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, Krājums, I‑1873. lpp., 52. punkts.