PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 22. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Grafiskas Kopienas preču zīmes, kas ietver vārdu “Galáxia”, reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts un starptautiskas vārdiskas preču zīmes “GALA” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Iebilduma noraidījums – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑66/03
Koffiebranderij en Theehandel “Drie Mollen sinds 1818”BV, Hertogenbosa ['s‑Hertogenbosch] (Nīderlande), ko pārstāv P. Šteinhauzers [P. Steinhauser], advokāts, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Novaiss Gonsalvess [J. Novais Gonçalves] un S. Laitinena [S. Laitinen], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks –
Manuel Nabeiro Silveira, Lda, Kampumajora [Campo Maior] (Portugāle),
par prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju otrās padomes 2002. gada 17. decembra lēmumu lietā R 270/2001‑2 par iebildumu procesu starp Koffiebranderij en Theehandel "Drie Mollen sinds 1818" BV un Manuel Nabeiro Silveira, Lda.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],
sekretārs J. Plingers [J. Plingers], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 26. februārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 20. jūnijā,
pēc tiesas sēdes 2004. gada 20. janvārī, kurā prasītāja nepiedalījās,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 15. jūnijā Manuel Nabeiro Silveira, Lda, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā grafiskā preču zīme ir šāds apzīmējums:
3 Prece, attiecībā uz kuru tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ir "kafija", kas ietilpst 30. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 1999. gada 8. martā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetens] Nr. 17/1999.
5 1999. gada 6. aprīlī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu, iesniedza iebildumu pret šīs preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz sajaukšanas iespēju starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un prasītājas agrākajām preču zīmēm atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam.
6 Agrākās preču zīmes, ar kurām tiek pamatots iebildums, aizsargā apzīmējumu “GALA” un aptver preces Nicas Nolīguma 30. klasē, jo īpaši "kafijas un/vai tējas" produktus. Preču zīmes ir šādas:
– Grieķijas valsts preču zīme (Nr. 32533) attiecībā uz produktiem “kafija un tēja”;
– divas valsts preču zīmes, kas reģistrētas Lielbritānijā (preču zīme Nr. 870174 attiecībā uz produktiem “kafija un tēja” un preču zīme Nr. 1469857 attiecībā jo īpaši uz produktiem "kafija un tēja");
– Beniluksa valstīs reģistrēta preču zīme (Nr. 042335) attiecībā uz produktiem "kafija un tēja";
– starptautiskā preču zīme (Nr. R210550), kas ir spēkā Francijā, Itālijā un Austrijā attiecībā uz produktiem "kafija un tēja";
– starptautiskā preču zīme (Nr. 570004), kas ir spēkā Portugālē attiecībā uz produktu "tēja".
7 Ar 2001. gada 29. janvāra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumu ar šādu pamatojumu: neskatoties uz to, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākās preču zīmes attiecas uz identiskiem produktiem, starp apzīmējumiem nav līdzības un tādēļ nav arī sajaukšanas iespējas.
8 2001. gada 16. martā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu, izvirzot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
9 Ar 2002. gada 17. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Tā nolēma, ka konfliktējošās preču zīmes nav vizuāli, fonētiski vai konceptuāli līdzīgas un tādēļ nepastāvēja sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– uzdot ITSB atteikt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par pirmo prasījumu daļu, kas paredz Apstrīdētā lēmuma atcelšanu
12 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja pēc būtības balstās uz diviem pamatiem: pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu, šos abus noteikumus skatot savienojumā ar šīs pašas regulas 42. panta 1. punktu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
13 Prasītāja uzskata, ka produkti, kurus aptver attiecīgās preču zīmes, ir identiski, ka attiecīgās preču zīmes ir līdzīgas un ka tā rezultātā starp tām pastāv sajaukšanas iespēja.
14 Pēc prasītājas domām, Apelāciju padome nav pietiekami izvērtējusi faktu, ka preču zīme “GALA” ir plaši pazīstama, vai faktu, ka kafija tiek pārdota tirgū, kurā uz produktu atsaucas mutiski, tādēļ īpaša nozīme būtu jāpiešķir attiecīgo preču fonētiskajai līdzībai.
15 Papildus tam prasītāja apgalvo – fakts, ka pirmie četri preču zīmes burti, pret kuru ir iesniegts iebildums, ir identiski ar agrāko preču zīmju vārdisko apzīmējumu burtiem, automātiski liks sabiedrībai pieņemt, ka produkti ir no ekonomiski saistītiem komerciāliem avotiem.
16 ITSB apstrīd prasītājas argumentus un apgalvo, ka Apstrīdētajā lēmumā nav juridiskas kļūdas.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
17 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme.
18 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes vai preču zīmes, kas reģistrētas atbilstoši starptautisko vienošanos noteikumiem, ar reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir agrāks par reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu Kopienas preču zīmes saņemšanai.
19 Šajā lietā agrākās valsts un starptautiskās preču zīmes ir reģistrētas Grieķijā, Beniluksa valstīs, Apvienotajā Karalistē, Portugālē, Francijā un Itālijā. Tādēļ, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, ir jāņem vērā sabiedrības uztvere šajās dalībvalstīs. Ņemot vērā to, ka produkti, kurus aptver agrākās preču zīmes, ir ikdienas patēriņa preces, šo sabiedrību veido vidusmēra patērētāji.
20 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tad, ja sabiedrība varētu uzskatīt, ka atbilstošās preces ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgajā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, pastāv sajaukšanas iespēja.
21 Minētā judikatūra arī nosaka, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā to, kā attiecīgā sabiedrība uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, jo īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi aptver, līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Krājumā vēl nav publicēts, 31.–33. punkts, un citētā judikatūra).
22 Lietas dalībnieki piekrīt, ka produkts (kafija), kas ir norādīts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, un produkti (kafija un tēja), kurus aptver agrākas preču zīmes, ir identiski vai līdzīgi.
23 Šajos apstākļos prasības rezultāts ir atkarīgs no attiecīgo apzīmējumu savstarpējās līdzības pakāpes. Kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, ka attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, jo īpaši ņemot vērā to atšķirīgus un dominējošus elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Krājumā vēl nav publicēts, 47. punkts, un citētā judikatūra).
24 Saistībā ar attiecīgo apzīmējumu vizuālo līdzību – reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmie četri burti ir identiski burtiem, kas veido vārdisko apzīmējumu, kuru aizsargā agrākās preču zīmes. Tomēr divi attiecīgie vārdi “Galáxia” un '“Gala”' ir acīmredzami dažāda garuma. Turklāt vārda “Galáxia” pirmie četri burti neveido elementu, kuru uztvers atsevišķi no šī vārda galotnes (“xia”). Tie, jo īpaši nav atdalīti no šīs galotnes, tie netiek rakstīti citādāk, un nekas cits nenošķir tos no galotnes “xia”. Tādēļ vārdu “Galáxia” uztvers kā veselu [vārdu], nevis kā vārdu, kas ir izveidots no dažādām daļām, ieskaitot vārdu “Gala”. Visbeidzot, reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafiska preču zīme; sarkanie burti ar baltu kontūru uz melna fona ir neatņemama reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma daļa un ir tā dominējošais vizuālais aspekts. Tādēļ ir jākonstatē, gluži kā to veica Apelāciju padome (Apstrīdētā lēmuma 19. punkts), ka attiecīgie apzīmējumi ir vizuāli atšķirīgi.
25 Saistībā ar attiecīgo apzīmējumu iespējamo fonētisko līdzību ITSB pareizi norādīja, ka starp vārdiem “Gala” un “Galáxia” ir svarīgas atšķirības, jo īpaši zilbju skaits ir atšķirīgs. Turklāt līdzskanim “x” vārda “Galáxia” vidū, kam seko patskaņi “i” un “a”, ir uzkrītošs fonētiskais iespaids un to uztvers patērētājs. No tā izriet, ka attiecīgie apzīmējumi ir fonētiski atšķirīgi.
26 Tātad prasītājas arguments, ka apzīmējumu fonētiskās pazīmes ir īpaši svarīgas attiecīgajā tirgū, ņemot vērā veidu, kā kafija parasti tiek pārdota, arī ir jānoraida kā neefektīvs.
27 Attiecībā uz minēto apzīmējumu iespējamo konceptuālo līdzību agrākās “GALA” preču zīmes norāda (tajās valodās, kas tiek lietotas attiecīgajos tirgos, izņemot grieķu valodu) uz svinīgu gadījumu, toties “Galáxia” atsauc atmiņā (visās attiecīgajās valodās) ideju par zvaigžņu grupu (galaktiku). Grieķu valodā, no kuras vārds “Galáxia” ir cēlies, termins “gala” (γάλα) nozīmē “piens”. Tomēr pat grieķu valodā ir skaidra konceptuāla atšķirība starp attiecīgajiem terminiem, t.i., “piens” (γάλα), no vienas puses, un “galaktika” (γαλαξίας), no otras puses.
28 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome Apstrīdētā lēmuma 19. punktā pamatoti nolēma, ka konfliktējošās preču zīmes ir vizuāli, fonētiski un konceptuāli atšķirīgas.
29 Prasītājas papildu argumenti saistībā ar apgalvojumu par preču zīmju plašo pazīstamību un asociāciju iespēju starp attiecīgajiem apzīmējumiem nav tādi, lai vājinātu šo secinājumu.
30 Attiecībā uz pirmo no šiem argumentiem Apelāciju padome neņēma vērā apgalvojumu, kas pirmo reizi tika izteikts procesā Apelāciju padomē, ka agrākās preču zīmes ir plaši pazīstamas daļā Kopienas tirgus; kā tas izriet no Regulas Nr. 40/94 preambulas septītā apsvēruma, preču zīmes atpazīstamība [reputācija] ir faktors, kas ir jāņem vērā, nosakot, vai līdzība starp apzīmējumiem un precēm vai pakalpojumiem ir pietiekama, lai rastos sajaukšanas iespēja (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil 1998, I‑5507. lpp., 18. un 24. punkts, par Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas (89/104/EEK), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989., L 40, 1. lpp.) interpretāciju un Pirmās instances tiesas 2003. gada 22. oktobra spriedums lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (Starix), Krājumā vēl nav publicēts, 61. punkts).
31 Šajā ziņā Pirmās instances tiesa konstatēja, ka, pirmkārt, nevienā brīdī procesā ITSB prasītāja neiesniedza nekādus faktus vai pierādījumus tam, ka viena vai vairākas tās preču zīmes ir plaši pazīstamas. Prasītāja, jo īpaši neprecizēja, kurā atbilstošajā tirgū vai tirgos tās preču zīmēm bija šāda reputācija.
32 Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta beigu daļā noteikto lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu atteikuma pamatojumu, ITSB aprobežojās ar izvirzīto pamatu un pušu iesniegto prasījumu pārbaudi. No šī noteikuma izriet, ka pusēm arī ir jāiesniedz fakti un pierādījumi pamatu pamatošanai (šajā sakarā skat. par pierādījumiem Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedumu lietā T‑232/00 Chef Revival USA/ITSB – Massagué Marin (Chef), Recueil 2002, II‑2749. lpp., 45. punkts). Ja puse, kas iesniedz iebildumu, vēlas pamatoties uz faktu, ka tās preču zīme ir plaši pazīstama, tai ir jāiesniedz fakti un, ja nepieciešams, pierādījumi, lai ITSB varētu pārbaudīt šādu apgalvojumu patiesumu. Tādēļ, ja prasītāja vēlējās, lai tās agrāko preču zīmju iespējamā plašā pazīstamība tiktu ņemta vērā šajā lietā, tā nevarēja vienkārši apgalvot, ka šāda plaša pazīstamība pastāv. No tā izriet, ka nav jāizvērtē, vai kāda no agrākajām preču zīmēm bija plaši pazīstama tirgū.
33 Pat ja būtu piekrists tam, ka prasītājas apgalvojums ir patiess, preču zīmju līdzības novērtēšanas rezultāts nevarētu novest pie citiem secinājumiem. Lai arī cik plaši pazīstamas agrākās preču zīmes nebūtu šajā lietā, pastāv svarīgas atšķirības, kas ļauj patērētājiem nošķirt reģistrācijai pieteikto preču zīmi no agrākajām preču zīmēm. Jo īpaši tas, kā tas ir atzīmēts šī sprieduma 24. punktā, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kuras izskats ievērojami atšķiras no attiecīgo agrāko preču zīmju izskata.
34 Tādēļ prasītājas argumenti par iespējamo agrāko preču zīmju plašo pazīstamību ir jānoraida.
35 Attiecībā uz otro argumentu, kas ietverts iepriekš minētajā šī sprieduma 29. punktā, šķiet, ka prasītāja apgalvo – starp attiecīgajiem apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja, pamatojoties uz agrāko preču zīmju (“GALA”) un reģistrācijai pieteiktās apzīmējuma pirmās daļas (“Galá”) identiskumu, kas ir iespēja, kuru neatsver fakts, ka attiecīgo apzīmējumu nozīme ir dažāda, jo īpaši tādēļ, ka nav semantiskas saiknes starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un tās aptvertajiem produktiem.
36 Šajā sakarā ir jāatceras, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir paredzēts piemērot tikai, ja sakarā ar preču zīmju un preču vai pakalpojumu, ko tās aptver, līdzību vai identiskumu "pastāv iespēja maldināt sabiedrību [sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja] tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi". No šī formulējuma izriet, ka asociācijas iespējas jēdziens nav alternatīva sajaukšanas iespējas jēdzienam, bet gan kalpo tam, lai noteiktu tā apjomu. Tātad paši šīs normas nosacījumi liedz to piemērot, ja sabiedrībai nepastāv sajaukšanas iespēja (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil 1997, I‑6191. lpp., 18. punkts, un Tiesas 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑425/98 Marca Mode, Recueil 2000, I‑4861. lpp., 34. punkts). Tādējādi, sajaukšanas iespēja šī noteikuma izpratnē pastāv tikai tad, ja ir noteikts, ka patērētāji varētu uzskatīt, ka preces, kas tiek pārdotas ar konfliktējošajām preču zīmēm, ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (iepriekš minētais spriedums Canon, 29. punkts). Šajā lietā šo apstākli varētu ievērot, ja reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma pirmos četrus burtus (“Galá”) varētu uztvert kā izcelsmes norādi, kas piesaistīta agrāko preču zīmju īpašniekam, un ja vārda galotni (“xia”) varētu identificēt kā saistītu elementu, kas norāda, piemēram, noteiktu produktu līniju. Tomēr, kā tas ir redzams no iepriekš minētā 24. punkta, pirmo vārda “Galáxia” daļu (“Galá”) patērētāji neuztvers kā atsevišķu vai atšķirīgu no šī vārda galotnes (“xia”). No tā izriet, ka patērētāji netiek mudināti uzskatīt, ka preces, kas tiek pārdotas ar agrākajām preču zīmēm (“GALA”), un preces, kas tiek pārdotas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ko veido vārds “Galáxia”, ir no tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Papildus, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 noteikumiem, jo īpaši ar 4., 7. un 8. pantu, preču zīmju pieteicējiem noteikti nav jāpierāda semantiskā saikne starp preču zīmi un precēm, kuras tā aptver. Tādēļ fakts, ka starp pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu un produktu, kuru tā aptver (kafija), nav semantiskas saiknes, nav būtisks.
37 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nepieļāva juridisku kļūdu, konstatējot, ka sakarā ar attiecīgo apzīmējumu līdzības trūkumu, sajaukšanas iespēju šajā lietā var izslēgt. No tā izriet, ka pamats, ar kuru tika apgalvots Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, nav dibināts.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpums
– Lietas dalībnieku argumenti
38 Atsaucoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, prasītāja apgalvo, ka “GALA” preču zīmei ir īpaša reputācija Beniluksa valstu tirgū un šajā tirgū reģistrācijai pieteiktā preču zīme kaitētu agrāko preču zīmju atšķirtspējai. Pēc prasītājas domām, ITSB vajadzēja ņemt vērā šo apsvērumu Apstrīdētajā lēmumā.
39 ITSB uzskata, ka šis pamats nav pieņemams trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, ITSB apgalvo, ka pēc trīs mēnešu termiņa izbeigšanās saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu jebkurš pamats, kas nav bijis minēts iebildumā, saskaņā ar 42. panta 3. punktu nav pieņemams. Otrkārt, ITSB uzskata, ka pamats nav pieņemams saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktu, kas nosaka, ka procesā Pirmās instances tiesā lietas dalībnieki nevar mainīt Apelāciju padomē izskatītā strīda priekšmetu. Treškārt, ITSB apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. daļu Apelāciju padomei nebija tiesību izvērtēt relatīvo atteikuma pamatojumu, kuru prasītāja nebija izvirzījusi procesa stadijā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
40 Pirmās instances tiesa konstatē, ka pamats, ar kuru tiek apgalvots par Regulas 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu, netika izvirzīts iebildumu procesa ITSB laikā, jo prasītāja izvirzīja šo pamatu tikai Pirmās instances tiesai iesniegtajā prasībā.
41 Atbilstoši ITSB lietas materiāliem, kas tika iesniegti Pirmās instances tiesas kancelejā, prasītāja bija apgalvojusi, ka agrākās preču zīmes bija plaši pazīstamas. Tomēr šis arguments tika izvirzīts saistībā ar pamatu, ar kuru tika apgalvota sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, bet prasītāja to neizvirzīja attiecībā uz 8. panta 5. punktu.
42 Ņemot vērā šo konstatējumu, prasītājas otrais pamats ietver divus atsevišķus iebildumus.
43 Pirmkārt, ja šis pamats ietver iebildumu pret ITSB par to, ka tas neizvērtēja pēc saviem ieskatiem atteikuma pamatu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. daļai, tad šis pamats faktiski attiecas uz Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu. Tomēr, kā izriet no šī noteikuma formulējuma, Apelāciju padomei nebija jāizvērtē relatīvā atteikuma pamatojums, kas izriet no Regulas Nr. 40/94, jo prasītāja neiesniedza juridisku pamatojumu, faktus un pierādījumus, kas uz to attiecas.
44 No tā izriet, ka pamats, interpretēts tādā veidā, ka tas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta pārkāpumu, nav dibināts.
45 Otrkārt, pieņemot, ka šis pamats ir vērsts uz to, lai Pirmās instances tiesa pati izvērtētu, vai šajā lietā ir izpildīti nosacījumi Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanai, ir jāatgādina, ka šī prasība attiecas uz ITSB Apelāciju padomes lēmuma likumības pārbaudi (Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedums lietā T‑128/01 DaimlerChrysler/ITSB (radiatora režģis), Recueil 2003, II‑701. lpp., 18. punkts, Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 José Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (BUDMEN), Krājumā vēl nav publicēts, 67. punkts, un iepriekš minētais spriedums Starix, 70. punkts). Tādēļ Pirmās instances tiesas pārbaude nevar pārsniegt strīda faktisko un juridisko kontekstu, kāds tas bija Apelāciju padomē (Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedums lietā T‑194/01 Unilever/ITSB (ovālā tablete), Recueil 2003, II‑383. lpp., 16. punkts).
46 Fakti, uz kuriem būtu jāattiecas otrā pamata analīzei, nav identiski atbilstošajiem faktiem prasītājas pirmā izvirzītā pamata kontekstā saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) daļu, un prasītāja nav sniegusi faktus, argumentus un specifiskus pierādījumus pamatam saistībā ar šīs regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu. Tādēļ 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi nevar (un nevarēja) būt novērtējuma objekts ITSB Apelāciju padomē. Tādējādi Pirmās instances tiesas faktisko un juridisko pierādījumu novērtējums par Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumiem pārsniegtu Apstrīdētā lēmuma faktisko un juridisko kontekstu.
47 No tā izriet – otrais pamats, interpretēts tādējādi, lai šis pamats norādītu, ka Pirmās instances tiesai būtu pašai jāizvērtē, vai šajā lietā ir izpildīti nosacījumi Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanai, groza procesa priekšmetu pretēji Reglamenta 135. panta 4. punktam un tādēļ nav pieņemams (šajā sakarā skat. spriedumu Starix, 70. un 71. punkts).
48 Tā rezultātā neviens otrā pamata aspekts nav pieņemams.
49 No iepriekš minētā izriet, ka pirmā prasījumu daļa par Apstrīdētā lēmuma atcelšanu ir jānoraida.
Par otro prasījumu daļu, kas paredz uzdot ITSB atteikt pieteikto reģistrāciju
50 No prasītājas dažādo prasījumu konteksta izriet, ka otrās prasījumu daļas priekšnosacījums ir, lai prasījums atcelt lēmumu vismaz daļēji tiktu apmierināts, un tādēļ tā ir izvirzīta tikai gadījumā, ja pirmā daļa tiek apmierināta.
51 Kā tas izriet no iepriekš minētā 49. punkta, nav pamata atcelt Apstrīdēto lēmumu. Tāpēc nav vajadzības izvērtēt otrās prasījumu daļas pieņemamību vai pamatojumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
52 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 22. jūnijā.