VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2014. gada 5. novembrī (*)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Informātikas pakalpojumu sniegšana, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Pārmērīgi zemas cenas piedāvājums – Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 139. panta 1. punkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Juridiskā pamata izvēle – Pilnvaru nepareiza izmantošana
Lieta T‑422/11
Computer Resources International (Luxembourg) SA, Domeldanža [Dommeldange] (Luksemburga), ko pārstāv S. Pappas, advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja S. Delaude un D. Calciu, vēlāk – S. Delaude, pārstāves, kurām palīdz E. Petritsi, advokāts,
atbildētāja,
par prasību atcelt Eiropas Savienības Publikāciju biroja 2011. gada 22. jūlija lēmumu noraidīt konsorcija, ko veido prasītāja un viena cita sabiedrība, piedāvājumus attiecībā uz daļām Nr. 1 un Nr. 3 uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā AO 10340, kura attiecās uz informātikas pakalpojumu sniegšanu, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm (OV 2011/S 66‑106099), un piešķirt pamatlīgumu slēgšanas tiesības citiem pretendentiem.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši O. Cūcs [O. Czúcz], kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, I. Pelikānova [I. Pelikánová] un A. Popesku [A. Popescu] (referents),
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 25. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Ar 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša papildinājumā (OV 2011/S 66‑106099) un kura labojums publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV 2011/S 70‑113065), Eiropas Savienības Publikāciju birojs (PB) uzsāka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūru AO 10340 (“Informātikas pakalpojumu sniegšana, kas ietver programmatūras izstrādi un uzturēšanu, konsultāciju sniegšanu un palīdzību attiecībā uz dažādu veidu informācijas tehnoloģiju lietotnēm”).
2 Saskaņā ar šo paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu attiecīgie informātikas pakalpojumi bija iedalīti četrās daļās; šī prasība attiecas uz divām no šīm daļām, proti, daļu Nr. 1 attiecībā uz “uzturēšanu un specializētajām administratīvajām lietotnēm” un daļu Nr. 3 attiecībā uz “ražošanas un saņemšanas ķēdēm”.
3 Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu mērķis bija attiecībā uz katru no šīm daļām noslēgt jaunus pakalpojumu pamatlīgumus, lai aizstātu pamatlīgumus, kuru darbības termiņš tuvojās beigām. Specifikācijās PB bija norādījis, ka pretendenti ir atlasāmi atbilstoši “daudzpakāpju sistēmai” un ka pamatlīgumi tiks parakstīti uz četru gadu laikposmu ar pretendentiem, kas iesniegs trīs saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus, kuri tiks klasificēti atbilstoši to cenas un kvalitātes attiecībai.
4 Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu un specifikācijās bija paredzēts, ka attiecībā uz katru daļu piedāvājumi tiks izvērtēti atbilstoši specifikācijās norādītajiem kritērijiem. Katrs piedāvājums bija jāizvērtē, lai noteiktu, kādā mērā tas atbilst izvirzītajām prasībām, un trīs piedāvājumiem, kas tiks izraudzīti no iesniegtajiem, bija jāatbilst vislabākajai cenas un kvalitātes attiecībai. Kvalitātei, t.i., tehniskajam vērtējumam, bija jāatbilst 50 %, un cenai, t.i., finansiālajam vērtējumam, – arī 50 % (specifikāciju 2.9. punkts).
5 Prasītāja Computer Resources International (Luxembourg) SA un sabiedrība Intrasoft International SA, apvienojoties konsorcijā (turpmāk tekstā – “konsorcijs”), iesniedza piedāvājumus attiecībā uz daļām Nr. 1 un Nr. 3 (turpmāk tekstā – “prasītājas piedāvājumi”).
6 2011. gada 27. jūnijā PB prasītājai, kas darbojās konsorcija vārdā, adresēja informācijas pieprasījumu, kurā tas lūdza prasītāju sniegt paskaidrojumus par cilvēkdienas cenas aprēķina kārtību tās finansiālajos piedāvājumos. Šis jautājums tika uzdots saistībā ar šīs cenas izvērtēšanu, attiecībā uz kuru PB norādīja, ka šī cena varētu tikt uzskatīta par pārmērīgi zemu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”), 139. panta izpratnē.
7 2011. gada 29. jūnijā prasītāja kā konsorcija pārstāve atbildēja uz PB 2011. gada 27. jūnija informācijas pieprasījumu (turpmāk tekstā – “2011. gada 29. jūnija atbilde”), apgalvojot, ka tās piedāvājumos norādītā cilvēkdienas cena varot tikt izskaidrota ar konsorcija iekšējo organizāciju, kā arī konsorcija Luksemburgā veikto darbību un Rumānijā veikto darbību līdzsvara optimizāciju. Turklāt tā norādīja, ka konsorcijs ievērojot Luksemburgas un Rumānijas tiesību aktus darba jomā, tostarp attiecībā uz minimālo algu. Tā piebilda, ka attiecībā uz konsorcija darbībām Rumānijā, ievērojot, ka [publiskā iepirkuma] līguma darbības termiņš ir četri gadi, minimālās algas summa esot tikusi divkāršota, lai ņemtu vērā inflāciju minētajā dalībvalstī. Turklāt tā sniedza PB detalizētu informāciju par to, kā tās piedāvājumos esot ievēroti abu valstu tiesību akti darba jomā.
8 Ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) PB informēja prasītāju kā konsorcija pārstāvi, pirmkārt, par to, ka tās piedāvājumi attiecībā uz daļām Nr. 1 un Nr. 3 ir noraidīti to pārmērīgi zemās cenas dēļ, un, otrkārt, par pretendentu, kuru piedāvājumi tikuši izraudzīti, nosaukumiem. Tāpat tas precizēja, ka konsorcijs var lūgt sniegt papildu paskaidrojumus par minēto noraidījumu.
9 Ar 2011. gada 25. jūlija vēstuli prasītāja informēja PB par to, ka tā nepiekrīt apstrīdētajam lēmumam, vienlaikus pieprasot PB sniegt zināmus paskaidrojumus, tostarp attiecībā uz kritērijiem, uz kuru pamata tās piedāvājumi tikuši atzīti par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem. Tāpat prasītāja lūdza PB pārsūtīt tai attiecībā uz daļām Nr. 1 un Nr. 3 tās piedāvājumu un saskaņā ar “daudzpakāpju sistēmu” izraudzīto pretendentu piedāvājumu tehniskos vērtējumus, kā arī šiem piedāvājumiem sniegtās atzīmes. Turklāt prasītāja pieprasīja, lai tai tiktu apstiprināts, ka “pārmērīgi zemas cenas piedāvājums attiecas tikai uz ārienes cenām [prix extra-muros, proti, ārpus PB telpām sniedzamo pakalpojumu cenām], ņemot vērā, ka iekšienes cenas [prix intra-muros, proti, PB telpās sniedzamo pakalpojumu cenas], bija tādas pašas kā cenas, kas tikušas piedāvātas un akceptētas” piedāvājumos, kuri bija iesniegti agrākās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrās un ko līgumslēdzēja iestāde bija pieņēmusi. Visbeidzot, prasītāja apgalvoja, ka tās vidējās ārienes cenas aplūkotajā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā esot augstākas nekā vidējās cenas, kas tikušas piedāvātas kādā agrākā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrā, kurā tās nav tikušas noraidītas kā pārmērīgi zemas.
10 2011. gada 27. jūlijā PB noraidīja šos apstrīdējumus, vienlaikus pārsūtot prasītājai izvilkumus no novērtējuma ziņojuma, vienā no kuriem bija izklāstīti iemesli, kuru dēļ tās piedāvājumi tikuši atzīti par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem. Saskaņā ar šo izvilkumu paskaidrojumi, ko prasītāja kā konsorcija pārstāve sniegusi 2011. gada 29. jūnija atbildē (turpmāk tekstā – “2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi”) attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, kā arī personāla atrašanos Rumānijā, esot pretrunā tās piedāvājumiem un līdz ar to nevarot tikt akceptēti. Pārējos novērtējuma ziņojuma izvilkumos bija ietverta informācija par prasītājas piedāvājumu un veiksmīgo pretendentu piedāvājumu izvērtēšanu. Turklāt PB norādīja, ka prasītājas piedāvājumi nevarot tikt salīdzināti ar agrākās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrās iesniegtajiem piedāvājumiem un ka katrā ziņā dažos prasītājas veiktajos salīdzinājumos esot pieļautas kļūdas.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 5. augustā, prasītāja cēla šo prasību.
12 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punktu, iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu.
13 Tā kā pēc Vispārējās tiesas kancelejas lūguma Eiropas Komisija un PB apstiprināja, ka Komisija būtu jāuzskata par vienīgo atbildētāju šajā lietā, Vispārējā tiesa (otrā palāta) ar 2011. gada 28. septembra lēmumu apstiprināja labojumu atbildētājas apzīmējumā.
14 Ar 2011. gada 5. oktobra rīkojumu lietā T‑422/11 R Computer Resources International (Luxembourg) (EU:T:2011:566) Vispārējās tiesas priekšsēdētājs noraidīja prasītājas pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, jo tā nebija pierādījusi, ka lūgto pagaidu pasākumu nenoteikšanas gadījumā tai varētu tikt nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums.
15 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas devītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
16 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (devītā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu. Tā kā viens no devītās palātas locekļiem nevarēja piedalīties, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 32. panta 3. punktu norīkoja citu tiesnesi, lai palātu papildinātu. Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausīti 2014. gada 25. jūnija tiesas sēdē.
17 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību atzīt par nepamatotu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
19 Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza trīs pamatus, pirmais no kuriem ir par būtiskas formālas prasības pārkāpumu, otrais – par piemērojamās procedūras pārkāpumu un trešais – par pilnvaru nepareizu izmantošanu vai nepareizu juridisko pamatu.
20 Vispirms ir jānorāda, ka PB ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz apstākļiem, kas ņemami vērā, lai pieņemtu lēmumu piešķirt publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības, un Vispārējai tiesai, veicot kontroli, ir vienīgi jāpārbauda, vai ir ievērotas procesuālās normas un normas par pamatojumu, vai fakti ir saturiski pareizi un vai nav pieļauta būtiska un acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī vai nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana (šajā ziņā skat. 2011. gada 13. decembra spriedumu Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑377/07, EU:T:2011:731, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par prasības pamatu par būtiskas formālas prasības pārkāpumu
21 Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar Īstenošanas kārtības 139. pantu, noraidot piedāvājumu tādēļ, ka tajā piedāvātā cena ir pārmērīgi zema, esot jāsniedz skaidrs pamatojums, kam esot jāatbilst konkrētajam motīvam, uz kuru balstīts noraidījums. Taču apstrīdētajā lēmumā neesot sniegts nekāds pamatojums saistībā ar konkrētajiem motīviem, ko ņēmusi vērā līgumslēdzēja iestāde, lai secinātu, ka prasītājas piedāvājumi ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi. Līdz ar to apstrīdētajā lēmumā esot pārkāpta būtiska formāla prasība un šī nepilnība nevarot tikt novērsta ar atsaukšanos uz kādiem citiem dokumentiem.
22 Komisija apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
23 Ir jāsaprot, ka ar šo prasības pamatu prasītāja būtībā norāda uz pienākuma sniegt apstrīdētā lēmuma pamatojumu pārkāpumu.
24 Ir jāatgādina, ka tādos gadījumos kā šajā lietā, kad Eiropas Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, Savienības tiesību sistēmā nodrošināto garantiju ievērošanai administratīvajos procesos ir vēl jo lielāka nozīme. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums pietiekami pamatot savus lēmumus. Tikai tā Savienības tiesa var pārbaudīt, vai ir iestājušies faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem ir atkarīga novērtējuma brīvības izmantošana (šajā ziņā skat. 1991. gada 21. novembra spriedumu Technische Universität München, C‑269/90, Recueil, EU:C:1991:438, 14. punkts; 2008. gada 10. septembra spriedumu Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑465/04, EU:T:2008:324, 54. punkts).
25 Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pienākuma norādīt pamatojumu, kāds jāievēro līgumslēdzējai iestādei attiecībā uz pretendentu, kura piedāvājums nav ticis izraudzīts konkrētajā publiskā iepirkuma procedūrā, saturs ir noteikts Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. pantā, nevis – kā to šķietami apgalvo prasītāja – Īstenošanas kārtības 139. pantā, kas attiecas uz procedūru, kura jāievēro līgumslēdzējai iestādei, pirms tā noraida piedāvājumu, ko tā uzskata par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu.
26 No Finanšu regulas 100. panta 2. punkta un Īstenošanas kārtības 149. panta, kā arī no pastāvīgās judikatūras izriet, ka līgumslēdzēja iestāde ievēro tās pienākumu norādīt pamatojumu, ja vispirms tā nekavējoties paziņo noraidītajam pretendentam vienīgi tā piedāvājuma noraidīšanas iemeslus un pēc tam pretendentiem, kas iesnieguši pieņemamu piedāvājumu un kas to tieši pieprasa, piecpadsmit kalendāro dienu laikā pēc rakstiskā pieprasījuma saņemšanas paziņo izraudzītā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošās priekšrocības, kā arī veiksmīgā pretendenta vārdu/nosaukumu (šajā ziņā skat. 2010. gada 9. septembra spriedumu Evropaïki Dynamiki/OEDT, T‑63/06, EU:T:2010:368, 111. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2012. gada 12. decembra spriedumu Evropaïki Dynamiki/EFSA, T‑457/07, EU:T:2012:671, 45. punkts).
27 Šis rīcības veids atbilst LESD 296. panta otrajā daļā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu mērķim, saskaņā ar kuru tiesību akta autora pamatojumam ir jābūt norādītam skaidri un nepārprotami, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu zināt pieņemtā pasākuma pamatojumu nolūkā aizstāvēt savas tiesības un, otrkārt, lai tiesa varētu veikt savu pārbaudi (spriedums Evropaïki Dynamiki/OEDT, minēts iepriekš 26. punktā, EU:T:2010:368, 112. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedums Evropaïki Dynamiki/EFSA, minēts iepriekš 26. punktā, EU:T:2012:671, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Tāpat ir svarīgi atgādināt, ka pamatojuma prasība ir izvērtējama, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto motīvu būtību un interesi saņemt paskaidrojumus, kura var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli (skat. 1998. gada 2. aprīļa spriedumu Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, Recueil, EU:C:1998:154, 63. punkts un tajā minētā judikatūra, un spriedums Evropaïki Dynamiki/Komisija, minēts iepriekš 24. punktā, EU:T:2008:324, 49. punkts).
29 Tātad, lai noskaidrotu, vai šajā lietā PB ir ievērojis pamatojuma sniegšanas prasību, ir jāizvērtē apstrīdētais lēmums, kas ietver lēmumu noraidīt prasītājas piedāvājumus. Tāpat ir jāizvērtē 2011. gada 27. jūlija vēstule, kas tikusi nosūtīta prasītājai Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktā noteiktajā termiņā, atbildot uz tās skaidri formulēto 2011. gada 25. jūlija pieprasījumu, kurā bija lūgts sniegt papildu informāciju par apstrīdēto lēmumu.
30 Aplūkotajā gadījumā ar 2011. gada 22. jūlija vēstuli PB paziņoja prasītājai motīvus, kuru dēļ tikuši noraidīti tās piedāvājumi, proti, apstākli, ka to cena bija pārmērīgi zema. Tāpat PB informēja prasītāju par tās tiesībām iegūt papildu informāciju par šī noraidījuma motīviem.
31 Kā minēts šā sprieduma 10. punktā, pēc tam, kad prasītāja bija iesniegusi pieprasījumu sniegt paskaidrojumus, PB 2011. gada 27. jūlija vēstulē paziņoja prasītājai, ka tās piedāvājumi nevar tikt salīdzināti ar agrākās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrās iesniegtajiem piedāvājumiem un ka katrā ziņā dažos prasītājas veiktajos salīdzinājumos ir pieļautas kļūdas. Turklāt tas pārsūtīja prasītājai novērtējuma ziņojuma izvilkumu, kurā bija izklāstīti iemesli, kuru dēļ tās piedāvājumi tikuši atzīti par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumiem.
32 Šajā novērtējuma ziņojuma izvilkumā bija norādīts, ka 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nav kliedējuši šaubas par prasītājas piedāvājumos minētajām cenām.
33 Lai izdarītu šo secinājumu, pirmkārt, tika citēti vai pārņemti šādi informācijas elementi, ko bija sniegusi prasītāja, rīkojoties konsorcija vārdā un labā:
“1. “Mūsu konsorcijam ir nācies optimizēt un līdzsvarot darbības Luksemburgā un “(near [shore]/off shore)” darbības Rumānijā”.
2. “Personāla tuvums: piedāvātais personāls atrodas vai nu Luksemburgā (iekšienes/ārienes uzdevumiem [intra/extra [‑muros]], lai nodrošinātu tuvumu, kas ir absolūti nepieciešams šim projektam), vai arī Rumānijā (ārienes uzdevumiem [extra-muros])”.
3. [Konsorcijs] pats ir aprēķinājis minimālo dienas tarifu attiecībā uz Luksemburgu EUR 138 apmērā.
4. “Reālistiskas vispārīgās izmaksas: ir ietvertas vispārīgās mūsu konsorcija izmaksas (pārvaldība, ar infrastruktūru saistītās izmaksas, “near shore/off shore” esošo personu pārvietošanās un uzturēšanas izmaksas, uzņēmuma pārvaldības izmaksas, instalēšanas izmaksas, vispārīgās infrastruktūras izmaksas utt.).””
34 Otrkārt, šajā novērtējuma ziņojuma izvilkumā bija norādīts, ka attiecībā uz 1. un 2. punktu (“AD 1 + 2”) (skat. šā sprieduma 33. punktu) “(near [shore]/off shore)” darbības Rumānijā neesot minētas prasītājas piedāvājumos un ka visi piedāvātie cilvēkresursi esot izvietoti Luksemburgā. Tika piebilsts, ka minēto piedāvājumu daļā, kas attiecas uz piedāvāto cilvēkresursu tehnisko kvalitāti, esot norādīts, ka “visi piedāvātie tehniskie kandidāti atbilst nosacījumiem par minimālo trīs gadu universitātes studiju un pieredzes periodu” un ka “viņi visi tāpat strādā brauciena attālumā no [PB]”.
35 Attiecībā uz 2. un 3. punktu (“AD 2 + 3”) (skat. šā sprieduma 33. punktu) bija norādīts, ka dažas cenas, ko konsorcijs bija piedāvājis attiecībā uz ārienes uzdevumu pildīšanai vajadzīgajām cilvēkdienām, proti, “INF‑SYS‑TRAI – EUR 105” un “INF‑SYS‑END‑USE‑SUP – EUR 105”, esot zemākas nekā minimālais dienas tarifs Luksemburgā, kādu to aprēķinājusi prasītāja 2011. gada 29. jūnija atbildē.
36 Attiecībā uz 4. punktu (“AD 4”) bija precizēts, ka novērtējuma komitejai “ir šaubas par to, ka augsti kvalificēts ANA‑PROG piekristu strādāt par šo minimālo algu”, un ka pretēji 2011. gada 29. jūnija atbildē ietvertajiem prasītājas apgalvojumiem vispārīgās izmaksas nevarot tikt iekļautas cilvēkdienas cenā.
37 Novērtējuma ziņojuma izvilkumā ir arī divas vispārīgas piezīmes, ar kurām novērtējuma komiteja pauda savas šaubas par to, vai augsti kvalificētiem darbiniekiem “PRO‑MAN” un “TEC‑CONS” būtu vēlme strādāt attiecīgi par EUR 200 un EUR 210 par ārienes uzdevumiem veltītu cilvēkdienu.
38 Visbeidzot, novērtējuma ziņojuma izvilkumā ir ietverti secinājumi, ka 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu un personāla atrašanās vietu ir pretrunā prasītājas piedāvājumiem un līdz ar to nevar tikt akceptēti.
39 Ir jākonstatē, ka, ņemot vērā apstrīdēto lēmumu un PB 2011. gada 27. jūlija vēstuli, prasītājai bija iespēja identificēt konkrētus lēmuma noraidīt tās piedāvājumus iemeslus. Proti, PB ir skaidri pamatojis lēmumu noraidīt šos piedāvājumus, pirmkārt, norādot uz paskaidrojumu elementiem, kas tam šķita esam jauni salīdzinājumā ar minētajiem piedāvājumiem, un pretrunām, kas tā ieskatā pastāvēja starp šiem piedāvājumiem un 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumiem, kā arī, otrkārt, apgalvojot, ka šie piedāvājumi ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi.
40 PB tādējādi ir konstatējis, ka prasītājas piedāvājumi bija balstīti uz personālu, kam atrašanās vieta ir Luksemburgā un kas visi strādā brauciena attālumā no PB, nevis uz personālu, kas atrodas Rumānijā, un šajā dalībvalstī sniegtajiem pakalpojumiem. Līdz ar to tas secināja, ka minētie piedāvājumi ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi, jo, pirmkārt, attiecībā uz noteiktiem profiliem minētie tarifi bija zemāki nekā minimālais dienas tarifs Luksemburgā, kādu prasītāja ir aprēķinājusi 2011. gada 29. jūnija atbildē, un, otrkārt, attiecībā uz dažiem citiem profiliem nebija ekonomiski reālistiska pamata uzskatīt, ka šajos piedāvājumos piedāvātais personāls būtu piekritis strādāt Luksemburgā par piedāvāto tarifu.
41 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka PB savās vēstulēs, kā arī 2011. gada 27. jūlija vēstulei pievienotajā novērtējuma ziņojuma izvilkumā ir pietiekami juridiski pamatojis prasītājas piedāvājumu noraidīšanu. Ir jāsecina, ka tas ir izpildījis Finanšu regulas 100. panta 2. punktā un Īstenošanas kārtības 149. pantā noteiktās prasības.
42 Pirmkārt, šo secinājumu neatspēko prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem apstāklim, ka tā varēja tikt informēta par izraudzīto piedāvājumu raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, neesot nozīmes, jo tās piedāvājumu noraidījums nebija balstīts uz to salīdzinājumu ar izraudzītajiem piedāvājumiem.
43 Ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā PB patiešām ir norādījis uz iespēju prasītājai saņemt informāciju par izraudzīto piedāvājumu raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām. Ja prasītājai nebija intereses šīs informācijas sniegšanā, tai acīmredzot nebija pienākuma to pieprasīt. Tomēr saskaņā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu un Īstenošanas kārtības 149. panta 3. punktu PB bija pienākums norādīt prasītājai uz šādu iespēju.
44 Otrkārt, konstatējumu, ka prasītājas piedāvājumu noraidījums ticis pietiekami pamatots, neatspēko prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpta Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punktā paredzētā būtiskā prasība. Prasītājas skatījumā, lai gan šajā tiesību normā minētajā lēmumā esot jānorāda tikai iemesli, kuru dēļ uzskatāms, ka piedāvājums neatbilst atlases kritērijiem, vai apstāklis, ka piedāvājums, ņemot vērā piešķiršanas kritērijus, nav vislabākais, tomēr īpašs noteikums esot paredzēts gadījumam, kad piedāvājums tiek noraidīts kā pārmērīgi zemas cenas piedāvājums. Tātad aplūkotajā lietā ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpta šī būtiskā prasība.
45 Šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots, nepastāvot nepieciešamībai spriest par tā pieņemamību, kuru apstrīd Komisija. Proti, Īstenošanas kārtības 147. pants – kā par to liecina tā nosaukums – attiecas uz novērtēšanas rezultātiem. Šā panta 1. un 2. punkts attiecas uz novērtēšanas protokolu, bet 3. punkts – uz līgumslēdzējas iestādes lēmumu. Lai gan Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punktā ir minēta informācija, kas jānorāda šajā lēmumā, minētajā tiesību normā nav paredzēts, ka šī informācija ir jāsniedz vēstulē, ar kuru šī lēmuma saturs tiek paziņots noraidītajiem pretendentiem. Proti, saziņu starp līgumslēdzēju iestādi un pretendentiem, it īpaši noraidītajiem pretendentiem, kā arī šīs saziņas saturu reglamentē Īstenošanas kārtības 149. pants. Līdz ar to Īstenošanas kārtības 147. pantam nav nozīmes, izskatot jautājumu par to, kāds ir līgumslēdzējas iestādes pienākuma norādīt pamatojumu saturs attiecībā pret noraidīto pretendentu saistībā ar vēstuli, ar kuru šim pretendentam tiek paziņots līgumslēdzējas iestādes lēmuma saturs.
46 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, šis prasības pamats ir jānoraida.
Par prasības pamatu par piemērojamās procedūras pārkāpumu
47 Ar šo prasības pamatu prasītāja būtībā norāda uz Īstenošanas kārtības 139. panta 1. punktā paredzētās procedūras pārkāpumu un, vispārīgāk, šā panta pārkāpumu, ciktāl tā apstrīd tās piedāvājumu noraidījuma pamatotību saistībā ar to cenu pārmērīgi zemu raksturu.
48 Komisija apstrīd prasītājas argumentus.
49 Saskaņā ar Īstenošanas kārtības 139. panta 1. punktu, ja attiecībā uz kādu konkrētu līgumu piedāvājumi šķiet pārmērīgi lēti, līgumslēdzēja iestāde, pirms tā šos piedāvājumus noraida vienīgi šī iemesla dēļ, rakstiski pieprasa sīkāku informāciju par piedāvājuma sastāvdaļām, ko tā uzskata par nepieciešamu, un pārbauda šīs sastāvdaļas, pienācīgi uzklausot puses un ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus.
50 Pirmkārt, gadījumam, ja Vispārējai tiesai būtu jāsecina, ka prasītājas piedāvājumu noraidīšanas pamatojums var tikt rasts 2011. gada 27. jūlija vēstulē, prasītāja norāda, ka šī noraidījuma motīvs, ko PB norādījis minētajā vēstulē, bija pārmērīgi zemas piedāvātās cenas. Taču pamatojumam, ko tas pievienojis, atsaucoties uz novērtējuma komitejas sagatavoto novērtējuma ziņojumu, neesot saistības ar šo motīvu un neesot nozīmes. Šajā ziņā prasītāja citē minētā ziņojuma secinājumu, saskaņā ar kuru “informācija, ko konsorcijs sniedzis savā atbildē attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu, kā arī personāla atrašanās vietu, ir pretrunā piedāvājumiem un līdz ar to tā nevar tikt akceptēta”.
51 Ir jākonstatē, ka ar šo pirmo iebildumu prasītāja būtībā apgalvo, ka novērtējuma ziņojumā ietvertajam tās piedāvājumu noraidīšanas pamatojumam nav saistības ar apstrīdētajā lēmumā minēto noraidīšanas motīvu.
52 Šis iebildums ir jānoraida.
53 Proti, ir jāsecina, ka, ciktāl prasītāja mēģina apgalvot, ka tās piedāvājumi tikuši noraidīti kāda cita iemesla dēļ, nevis to pārmērīgi zemo cenu dēļ, šī iebilduma izskatīšana ir veicama saistībā ar prasības pamatu, kas attiecas uz nepareizu apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu.
54 Turklāt ir jāatgādina, ka, izskatot pirmo prasības pamatu, jau ir secināts, ka PB ir sniedzis pietiekami detalizētu pamatojumu attiecībā uz prasītājas piedāvājumu noraidīšanas motīvu. Proti, tas ir izklāstījis konkrētus iemeslus, kuru dēļ 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nav kliedējuši šaubas par minētajos piedāvājumos minētajām cenām, un norādījis iemeslus, kāpēc tas secināja, ka tie ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi (skat. šā sprieduma 39.–46. punktu).
55 Visbeidzot, novērtējuma ziņojuma izvilkumā minētais secinājums, ko citējusi prasītāja, ir jāaplūko tā kontekstā (skat. šā sprieduma 32.–38. punktu). Izvilkums sākas ar apgalvojumu, ka, izvērtējusi 2011. gada 29. jūnija atbildi, novērtējuma komiteja izdara secinājumu, ka prasītājas piedāvājumi ir noraidāmi pārmērīgi zemo cenu dēļ. Pēc tam ir analizēti 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi attiecībā uz cenām, ko līgumslēdzēja iestāde atzinusi par pārmērīgi zemām, un šajā analīzē ir uzsvērtas nesaskaņas starp minētajiem paskaidrojumiem un prasītājas piedāvājumiem, paužot šaubas par to, vai piedāvātās cenas ir ekonomiski reālistiskas attiecībā uz dažiem profiliem, un apstrīdot dažu izmaksu iekļaušanu šajās pašās cenās. Izvilkuma nobeigumā ir izdarīts prasītājas citētais secinājums, kurā kopsavilkuma veidā ir norādīti iemesli, kuru dēļ 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nevar tikt ņemti vērā, jo tie nesaskan ar prasītājas piedāvājumu saturu. Tātad pretēji prasītājas apgalvojumiem nevar tikt atzīts, ka šim secinājumam nav nozīmes saistībā ar tās piedāvājumu noraidīšanas motīvu, kas konkrētajā gadījumā ir to pārmērīgi zemās cenas, un ka pamatojumam, ko PB pievienojis, atsaucoties uz novērtējuma komitejas sagatavoto novērtējuma ziņojumu, nav saistības ar minēto motīvu.
56 Otrkārt, apstāklis, ka novērtējuma komiteja nav ņēmusi vērā attaisnojumu, ko prasītāja izvirzījusi 2011. gada 29. jūnija atbildē, esot uzskatāms par Īstenošanas kārtības 139. panta un judikatūras pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka, tā kā tās paskaidrojumi neesot tikuši ņemti vērā, runa esot nevis par pienācīgu viedokļu apmaiņu, bet gan drīzāk par PB monologu. Lai gan prasītāja atzīst, ka līgumslēdzējai iestādei nav pienākuma turpināt nebeidzamu dialogu ar pretendentu, tā apgalvo, ka šai iestādei esot jādod pretendentam iespēja attaisnot savu piedāvājumu.
57 Vispirms ir jāatgādina, ka no Īstenošanas kārtības 139. panta 1. punkta izriet, ka līgumslēdzējai iestādei, pirms tā noraida piedāvājumu, ja tā uzskata to par pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu, ir pienākums ļaut pretendentam paskaidrot vai pat pamatot sava piedāvājuma īpašības. Tātad pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, turklāt apzinoties, ka šī panta galvenais mērķis ir ļaut pretendentam novērst tā izslēgšanu no procedūras, pirms tam tiek dota iespēja pamatot sava piedāvājuma, kas šķiet pārmērīgi zems, saturu (2010. gada 11. maija spriedums PC‑Ware Information Technologies/Komisija, T‑121/08, Krājums, EU:T:2010:183, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 No tā izriet, ka aplūkotajā gadījumā, ciktāl PB ir bijušas šaubas par prasītājas piedāvājumu uzticamību, tam bija pienākums dot prasītājai iespēju pamatot tās piedāvājumu, kas tam šķita esam pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi, saturu.
59 Konkrētajā gadījumā PB ir ievērojis šo pienākumu.
60 Replikas rakstā šajā ziņā norādītie prasītājas argumenti tomēr nav nepārprotami, jo tajā tiek atzīts, ka tai ir tikusi dota iespēja sniegt paskaidrojumus par tās piedāvājumu saturu, bet tajā pašā laikā pamatā tiek apgalvots arī pretējais. Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu tiesas sēdē, prasītāja norādīja, ka tikai ar vienu tai adresēto vēstuli, kurā lūgts sniegt paskaidrojumus, nepietiekot, lai uzskatītu, ka Īstenošanas kārtības 139. pantā paredzētā procedūra ir ievērota.
61 Tomēr ir jākonstatē, ka saskaņā ar Īstenošanas kārtības 139. panta 1. punktu PB ir devis prasītājai iespēju sniegt paskaidrojumus par tās piedāvājumu saturu. Proti, ar 2011. gada 27. jūnija vēstuli PB prasītājai kā konsorcija pārstāvei ir adresējis informācijas pieprasījumu, kurā tas to lūdza sniegt paskaidrojumus par cilvēkdienas cenas aprēķina kārtību tās piedāvājumos (skat. šā sprieduma 6. punktu). Prasītāja šo pieprasījumu izpildīja ar 2011. gada 29. jūnija atbildi.
62 Turklāt, ciktāl prasītāja apgalvo, ka PB tai esot adresējis apstrīdēto lēmumu, nedodot tai iespēju sniegt detalizētākus un pilnīgākus paskaidrojumus, lai atbildētu uz tā bažām, pietiek konstatēt, ka replikas rakstā prasītāja atzīst, ka PB nebija pienākuma iesaistīties nebeidzamā dialogā ar konsorciju.
63 Visbeidzot, ciktāl prasītāja sūdzas par to, ka nav tikuši ņemti vērā 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi, no prasītājai paziņotā novērtējuma ziņojuma izvilkuma izriet, ka PB tos ir ņēmis vērā, jo tas šos paskaidrojumus ir izvērtējis un pretstatījis prasītājas piedāvājumiem, pirms tas noraidīja šos piedāvājumus (skat. šā sprieduma 31.–38. punktu).
64 Tātad prasītāja nav pierādījusi Īstenošanas kārtības 139. pantā paredzētās procedūras pārkāpuma esamību.
65 Treškārt, prasītāja uzskata par nepamatotu attaisnojumu, ko sniedzis PB attiecībā uz apstākli, ka nav tikuši ņemti vērā 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi, un apgalvo, ka PB tos esot pārpratis.
66 Šajā ziņā tiesas sēdē, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumu, prasītāja apstiprināja, ka ar šo iebildumu tā norāda uz kļūdu, ko līgumslēdzēja iestāde esot pieļāvusi, izvērtējot 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumus un noraidot prasītājas piedāvājumus tādēļ, ka tie ir pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi Īstenošanas kārtības 139. panta izpratnē.
67 Pirmām kārtām, ir jākonstatē, ka prasītājai nav pamata apgalvot, ka PB ir pieļāvis kļūdu tādā ziņā, ka tas, nesniedzot nekādu citu skaidrojumu, ir vienīgi paziņojis, ka agrākās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrās iesniegtajos piedāvājumos minētajām cenām nav nozīmes, pamatojot ar to vien, ka uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras ir savstarpēji neatkarīgas.
68 Proti, ir tiesa, ka PB ir norādījis, ka attiecībā uz katru uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu sniegtie vērtējumi ir neatkarīgi un ka līdz ar to dažiem prasītājas veiktajiem salīdzinājumiem ar kādu citu līgumu nav nozīmes. Tomēr tas ir piebildis, ka minētajos salīdzinājumos turklāt ir pieļautas kļūdas, un norādījis attiecīgos iemeslus. No vienas puses, PB ieskatā prasītājas piedāvājumos un pirms četriem gadiem iesniegtajos piedāvājumos norādītās iekšienes cenas nebija identiskas. No otras puses, pretēji tam, ko prasītāja apgalvojusi 2011. gada 29. jūnija atbildē, cenas, kas būtu zemākas nekā prasītājas minētajos agrākajos piedāvājumos norādītās cenas, tās piedāvājumos nebija ietvertas tikai attiecībā uz ārienes uzdevumiem.
69 Turklāt PB ir pareizi uzskatījis, ka prasītājas piedāvājumos minēto cenu un citās uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūrās piedāvāto cenu salīdzinājumam nav nozīmes. Proti, pretēji prasītājas apgalvojumam, ka nevienam precedentam nevarot tikt liegta nozīme, ja runa ir par “tādu pašu iepirkumu”, piedāvājuma saturs ir jāizvērtē saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, uz kuru tas atbild.
70 Otrām kārtām, prasītāja uzskata, ka novērtējuma komiteja savu apgalvojumu, ka sniegtā informācija nav kliedējusi šaubas par piedāvātajām cenām, esot kļūdaini balstījusi uz apsvērumu, ka visiem cilvēkresursiem, ko piedāvājis konsorcijs, esot jāatrodas Luksemburgā. Proti, neraugoties uz faktu, ka neesot pastāvējis ne pienākums, ne saistības izvietot personālu Luksemburgā, novērtējuma komiteja esot pieņēmusi, ka konsorcija piedāvātais personāls atradīsies Luksemburgā. Novērtējuma komiteja esot turpinājusi procedūru, noraidot 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumus, kuros prasītāja esot precizējusi, ka dažas no personām, ko tā nodarbina Luksemburgā, varētu, iespējams, tikt norīkotas darbam Rumānijā, attiecīgā gadījumā – uz nepilnu darba laiku. Tuvuma personāls prasītājas piedāvājumos esot ticis piedāvāts tikai projekta tiešās izpildes mērķiem.
71 Līdz ar to novērtējuma komitejas apgalvojumam, uz ko attiecināma norāde “AD 2 + 3” (skat. šā sprieduma 35. punktu), saskaņā ar kuru “dažas cenas, ko [konsorcijs] bija piedāvājis attiecībā uz ārienes uzdevumu pildīšanai vajadzīgajām cilvēkdienām, proti, INF‑SYS‑TRAI – EUR 105 un INF‑SYS‑END‑USE‑SUP – EUR 105, ir zemākas nekā minimālais dienas tarifs Luksemburgā, kādu to aprēķinājusi [prasītāja] [2011. gada 29. jūnija] atbildē”, un līdzīgam apgalvojumam, kas minēts ar norādi “AD 4” (skat. šā sprieduma 36. punktu), neesot nozīmes šajā lietā, jo, pat ja algas bija salīdzinoši zemas Luksemburgai, esot bijis nolemts tās līdzsvarot ar Rumānijas algām, kas esot ievērojami zemākas.
72 Ir jānorāda, ka novērtējuma komiteja uzskatīja, ka prasītājas piedāvājumos minētās cenas attiecībā uz cilvēkresursu atalgojumu ir pārāk zemas personām, kas strādā Luksemburgā. No vienas puses, tā ir atzīmējusi, ka attiecībā uz dažiem no piedāvātajiem profiliem cenas ir zemākas nekā minimālā alga Luksemburgā, kādu to aprēķinājusi prasītāja 2011. gada 29. jūnija atbildē. No otras puses, tā ir paudusi šaubas par to, ka saistībā ar citiem piedāvātajiem profiliem augsti kvalificētiem darbiniekiem būtu vēlme strādāt par norādītajām cenām.
73 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd, ka tās piedāvājumos norādītās cenas abos gadījumos var tikt uzskatītas par pārmērīgi zemām personālam, kas strādā Luksemburgā.
74 Turpretim prasītāja apstrīd novērtējuma komitejas sniegto vērtējumu, saskaņā ar kuru, ja 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi tiktu ņemti vērā, tās piedāvājumi būtu grozīti. Prasītājas ieskatā līgumslēdzēja iestāde esot kļūdaini uzskatījusi, ka piedāvājumos ir obligāti jāuzskaita viss personāls, kas var tikt iesaistīts līguma izpildē, un ka prasītājas sniegtie paskaidrojumi ir uzskatāmi par tās piedāvājumu grozījumiem.
75 Prasītājas skatījumā pienākums norādīt piedāvājumos visu personālu, kas var tikt iesaistīts līguma izpildē, tomēr neesot bijis tik skaidrs, kā Komisija, šķiet, uzskata.
76 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka ir tiesa, ka saskaņā ar to 4.3.3.4. punktu (“Projekta izpilde”) “specifikācijās [bija paredzēts], ka tikai cilvēkresursiem, ko pretendents piedāvājis savā piedāvājumā, ir atļauts pildīt prasītos uzdevumus”. Tomēr minētais punkts attiecoties uz specifiska projekta izpildi pamatlīguma ietvaros, it īpaši pasūtījumiem vai līgumiem, kas noslēgti atbilstoši laika un resursu apsvērumiem. Līdz ar to pastāvot šaubas par to, vai šis specifikāciju punkts attiecas uz pretendenta piedāvājumu attiecībā uz pamatlīgumu vai arī uz līgumslēdzēja piedāvājumu attiecībā uz konkrētu projektu.
77 Turklāt prasītāja norāda, ka, ņemot vērā pamatlīguma 1.4.2. noteikumu, saskaņā ar kuru pēc līgumslēdzējas iestādes pieprasījuma līgumslēdzējam ir jāiesniedz piedāvājums attiecībā uz kādu konkrētu pasūtījumu vai līgumu, cita starpā šajā piedāvājumā norādot personu, kas tiek piedāvātas dalībai izpildē, dzīves aprakstus un deklarāciju par viņu pieejamību, vienīgā pieņemamā specifikāciju 4.3.3.4. punkta interpretācija esot tā, saskaņā ar kuru šis punkts attiecas uz minēto konkrēto pasūtījumu vai līgumu. Līdz ar to līgumslēdzēja iestāde esot kļūdaini interpretējusi šo noteikumu un tai neesot bijis jāsecina, ka 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nevar tikt akceptēti.
78 Otrkārt, prasītāja norāda, ka katrā ziņā, pat ja Vispārējai tiesai būtu jāsecina, ka šis pienākums attiecas uz pamatlīgumu, tas nevarot tikt uzskatīts par vispārīgu pienākumu. Proti, specifikāciju 4.3.3.4. punkta 3. apakšpunkts (“Cilvēkresursi un aizstāšana”) attiecoties vienīgi uz projektiem, kas balstīti uz laika un resursu apsvērumiem, nevis gabaldarba projektiem.
79 Tādējādi 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi, kas attiecas uz ārienes pakalpojumu sniegšanas vietu, neesot pretrunā pienākumam izmantot tikai prasītājas piedāvājumos norādīto personālu, jo šāds pienākums, ja tiktu pieņemts, ka tāds ir, pastāvot vienīgi attiecībā uz projektiem, kas balstīti uz laika un resursu apsvērumiem un kas administrācijas ieskatā veidojot tikai nelielu daļu no projektiem un līdz ar to neesot izšķiroši kopējās cenas noteikšanā. Tādēļ prasītāja apgalvo, ka tā varēja sniegt piedāvātos pakalpojumus par tās piedāvājumos minētajām cenām, kompensējot augstākas cenas, kas attiecas uz šā veida projektiem, izmantojot piedāvājumos norādīto personālu, ar zemākām cenām attiecībā uz gabaldarba projektiem, jo šīs pēdējās cenas esot pieejamas Rumānijā pastāvošo labvēlīgāko apstākļu dēļ. Līdz ar to 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi neesot izraisījuši tās piedāvājumu grozījumu.
80 Ir jāatzīmē, ka novērtējuma komiteja nav minējusi prasītājas piedāvājumos minēto personu dzīves aprakstus, bet ir norādījusi uz to, ka prasītājas piedāvājumos nekur nav minētas konsorcija darbības Rumānijā.
81 Turklāt tā ir uzsvērusi, ka visu prasītājas piedāvājumos minēto cilvēkresursu atrašanās vieta ir Luksemburgā un ka prasītāja, rīkojoties konsorcija vārdā un labā, ir norādījusi, ka visas piedāvātās personas strādā brauciena attālumā no PB. Prasītāja neapstrīd šo apgalvojumu patiesumu un atzīst, ka tās piedāvājumos nebija minēta pakalpojumu sniegšana Rumānijā.
82 Tādēļ pretēji prasītājas apgalvojumiem 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi veidoja tās piedāvājumu grozījumu un nevarēja tikt pieņemti.
83 Proti, nepastāvot nepieciešamībai spriest par jautājumu, vai – kā apgalvo prasītāja – pretendentam pamatlīguma noslēgšanas laikā ir tiesības grozīt piedāvāto personu dzīves aprakstus, pietiek konstatēt, ka prasītājas piedāvājumos bija norādīts, ka visas piedāvātās personas strādā brauciena attālumā no PB, kura mītne ir Luksemburgā. Ne paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu, ne specifikācijās prasītājai nebija noteikts pienākums formulēt savos piedāvājumos šādu ierosinājumu attiecībā uz konsorcija personāla atrašanās vietu. Līdz ar to šis ierosinājums ir jāuzskata par prasītājas piedāvājumu sastāvdaļu.
84 Ir jāuzsver, ka saskaņā ar specifikāciju 1.10. punktu (“Piedāvājuma derīguma laiks”) piedāvājumam ir jāpaliek spēkā deviņus mēnešus pēc iesniegšanai paredzētā termiņa beigām un šajā laikposmā pretendentiem ir jāuztur spēkā visi to piedāvājuma nosacījumi. Turklāt, tāpat kā to dara Komisija, ir jānorāda, ka saskaņā ar specifikāciju 1.9. punktu (“Vispārīgi piedāvājuma iesniegšanas noteikumi”) “piedāvājuma iesniegšana uzliek saistības pretendentam līguma izpildes laikā, ja tam tiek piešķirtas šī līguma slēgšanas tiesības”. Visbeidzot, ir jānorāda, ka saskaņā ar specifikāciju 2.7.2. punkta (“Tehnisko piešķiršanas kritēriju novērtēšana”) beigu daļu, “ja pretendenta piedāvājums pārsniedz tehniskajās specifikācijās aprakstītās minimālās prasības, tam šis piedāvājums paliek joprojām saistošs visā līguma izpildes laikā, ja tam tiek piešķirtas šī līguma slēgšanas tiesības”.
85 Tātad prasītāja, negrozot tās piedāvājumu noteikumus, nevarēja grozīt tajos ietverto ierosinājumu attiecībā uz konsorcija personāla atrāšanās vietu.
86 Ir jākonstatē, ka Rumānijā strādājošās personas nevar tikt uzskatītas par personām, kas atrodas brauciena attālumā no Luksemburgas un tuvu tai.
87 Tātad PB pamatoti ir uzskatījis, ka 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi, saskaņā ar kuriem piedāvātais personāls obligāti neatrodas brauciena attālumā no PB, bet ir izvietots arī Rumānijā, ir uzskatāmi par prasītājas piedāvājumu grozījumu. No tā PB pamatoti ir secinājis, ka tas nevar pieņemt šos paskaidrojumus, un prasītāja neapstrīd faktu, ka līgumslēdzēja iestāde tajā stadijā tās piedāvājumu grozījumu nevarēja pieņemt saskaņā ar Finanšu regulas 99. pantu un Īstenošanas kārtības 148. pantu, ar kuriem ir aizliegts grozīt sākotnējā piedāvājuma nosacījumus (šajā ziņā skat. 2012. gada 25. oktobra spriedumu Astrim un Elyo Italia/Komisija, T‑216/09, EU:T:2012:574, 95. punkts).
88 Visbeidzot, ir jānorāda, ka prasītājas piedāvājumos minētajām cenām attiecībā uz cilvēkresursu atalgojumu bija jāatbilst ierosinājumam par šo cilvēkresursu izvietošanu, kas arī bija iekļauts minētajos piedāvājumos. Tomēr prasītāja nav sniegusi nekādu skaidrojumu par šīm cenām, izņemot apstākli, ka daži darbinieki strādātu Luksemburgā, kamēr citi strādātu Rumānijā. Turklāt ir jāatgādina, ka prasītāja neapstrīd, ka tās piedāvājumos norādītās cenas varēja tikt uzskatītas par pārmērīgi zemām personālam, kas strādā Luksemburgā.
89 Līdz ar to 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nevarēja ļaut kliedēt PB šaubas par prasītājas piedāvājumos minētajām cenām, ko tas uzskatīja par pārmērīgi zemām.
90 Tādēļ prasītājas argumentācija, ar kuru tā apšauba tās piedāvājumu noraidījuma, kas balstīts uz to pārmērīgi zemajām cenām, pamatotību, ir jānoraida.
91 Šo secinājumu neatspēko prasītājas argumenti, ar kuriem tā apgalvo, ka, tā kā paskaidrojumi neattiecās uz tās piedāvājumiem, tie nevarēja izraisīt piedāvājumu grozīšanu. Prasītāja uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde, pievienojot atlases kritēriju piešķiršanas kritērijiem, esot pieļāvusi kļūdu un ka dokuments, kurā sniegta atbilde attiecībā uz minēto kritēriju, nevarēja tikt uzskatīts par piedāvājumu sastāvdaļu.
92 Šajā ziņā prasītāja citē Īstenošanas kārtības 138. panta 2. punktu, 137. panta 1. punktu un 137. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Turklāt tā atsaucas uz judikatūru, saskaņā ar kuru “piešķiršanas kritērijos” neietilpst kritēriji, kuru mērķis nav noteikt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet kas būtībā ir saistīti ar pretendentu spējas izpildīt attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu novērtēšanu (2008. gada 24. janvāra spriedums Lianakis u.c., C‑532/06, Krājums, EU:C:2008:40, 29. un 30. punkts).
93 Ir jānorāda, ka ar šo argumentāciju prasītāja būtībā apgalvo, ka novērtējuma komiteja, izvērtējot piedāvājumus, papildus ir izmantojusi kritēriju par komandu tehnisko vērtību, kas uzskatāms par atlases kritēriju, un tas nozīmējot, ka dokuments, kurā sniegta atbilde attiecībā uz šo kritēriju, nevarot tikt uzskatīts par tās piedāvājumu sastāvdaļu un nevarot tos grozīt.
94 Ir jākonstatē, ka šis iebildums pirmoreiz tika izvirzīts replikas stadijā, tas neizriet no tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas būtu kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā, un ar to arī netiek izvērsts kāds prasības pieteikumā ietverts pamats. Tādēļ tas saskaņā ar Reglamenta 48. panta 2. punktu ir jānoraida kā nepieņemams.
95 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, šis prasības pamats ir jānoraida.
Par prasības pamatu, kas saistīts ar pilnvaru nepareizu izmantošanu vai nepareizu juridisko pamatu
96 Prasītāja vispirms apgalvo, ka lēmums noraidīt tās piedāvājumus nevarēja tikt balstīts uz Īstenošanas kārtības 139. pantu un ka līdz ar to tam esot nepareizs juridiskais pamats. Turpinājumā tā apgalvo, ka, lai noraidītu tās piedāvājumus, PB esot nepareizi izmantojis tajā pašā tiesību normā paredzēto procedūru.
97 Komisija apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
98 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka Īstenošanas kārtības 139. pantā esot paredzēts tikai gadījums, kad tiek noraidīts šķietami pārmērīgi zemas cenas piedāvājums, un ka tādēļ tas nevarot tikt izmantots, lai izslēgtu pretendentu tādēļ, ka tas nav sniedzis pilnīgu aprakstu attiecībā uz konsorcija funkcionēšanu cilvēkresursu jomā.
99 Prasītājas ieskatā tās piedāvājumi esot tikuši noraidīti vienīgi tādēļ, ka tie nebija pietiekami pilnīgi un detalizēti, jo tajos nebija minēta komercsabiedrības daļa, kas izmanto personālu Rumānijā. Savā prasītājas 2011. gada 29. jūnija atbildes analīzē novērtējuma komiteja esot norādījusi, ka iepriekš minētās “Rumānijā izmantojamo ārpakalpojumu” darbības nav minētas [prasītājas piedāvājumos]”. Šī nepilnība prasītājas piedāvājumos novērtējuma komitejai esot atstājusi pietiekamu brīvību, lai izvērtētu, vai šajos piedāvājumos minētās cenas nav pārmērīgi zemas. Prasītājas skatījumā vienīgais iespējamais iemesls, lai noraidītu tās piedāvājumus, attiecīgā gadījumā esot bijis noraidījums atbilstoši piešķiršanas kritērijiem.
100 Replikas rakstā prasītāja norāda, ka piešķiršanas kritērijos ietilpstot tehniskā vērtība un cena un ka cenas ziņā tās piedāvājumi esot bijuši daudz labāki nekā pārējie piedāvājumi. Tomēr, tā kā novērtējuma ziņojumā neesot ietverta klasifikācija pēc cenām, prasītājai neesot bijusi iespēja uzzināt, vai tās piedāvājumiem bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība. Tādēļ tā uzskata, ka vienīgais likumīgais veids, kādā būtu iespējams noraidīt tās piedāvājumus, bija piemērot Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu noteiktos kritērijus, tostarp veicot konsorcija atbilžu kvalitātes visaptverošu novērtēšanu, saistībā ar ko tā atzīst, ka tās piedāvājumi varētu būt saņēmuši klasifikācijas vietu, kas būtu zemāka nekā pārējo pretendentu piedāvājumiem, ņemot vērā skaidrības trūkumu attiecībā uz konsorcija funkcionēšanu cilvēkresursu jomā. Katrā ziņā ar cilvēkresursiem saistītos piešķiršanas kritērijus neesot bijis pieļaujams izmantot kā piešķiršanas kritērijus, līdz ar ko esot tikusi apstrīdēta potenciālā konsorcija piedāvājuma noraidījuma likumība.
101 Turklāt prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumus, it īpaši saistībā ar pakalpojumu sniegšanas ekonomiskajiem apstākļiem, tās piedāvājumi nevarēja tikt kvalificēti kā pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi.
102 Vispirms ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, novērtējuma komiteja neizvērtēja piešķiršanas kritēriju attiecībā uz cilvēkresursiem, kad tā salīdzināja informāciju par konsorcija piedāvāto personāla atrašanās vietu un norādītās cenas. Šajā procedūras stadijā komiteja vienīgi pārbaudīja atbilstību starp prasītājas piedāvājumos norādītajām cenām attiecībā uz cilvēkresursu atalgojumu, prasītājas paskaidrojumiem, saskaņā ar kuriem šīs cenas bija saistītas ar cilvēkresursu atrašanās vietu, un minētajos piedāvājumos ietvertajiem ierosinājumiem attiecībā uz šo atrašanās vietu.
103 Tālāk prasītāja nepareizi apgalvo, ka tās piedāvājumos faktiski bija izlaista zināma informācija, jo konsorcijs neesot pilnīgi aprakstījis savu funkcionēšanu cilvēkresursu jomā.
104 Proti, ir jāsecina, ka nekas nevarēja sniegt līgumslēdzējai iestādei norādes vai likt pieņemt, ka prasītājas piedāvājumos trūkst informācijas. Turpretim komiteja pamatoti uzskatīja, ka tad, kad prasītāja kā konsorcija pārstāve tika iztaujāta par tās piedāvājumu cenām, tā grozīja informāciju par cilvēkresursu atrašanās vietu, lai gan šī informācija bija iekļauta tās piedāvājumos, kaut arī prasītājai nebija pienākuma to iekļaut saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu vai specifikācijām (skat. šā sprieduma 83. punktu). Līdz ar to 2011. gada 29. jūnija paskaidrojumi nevis papildināja prasītājas piedāvājumus, bet gan tos grozīja (skat. šā sprieduma 82.–87. punktu).
105 Tā kā novērtējuma komiteja nevarēja ņemt vērā prasītājas konsorcija vārdā sniegto informāciju, nepieņemot prasītājas piedāvājumu grozījumu, šī informācija neļāva atbildēt uz jautājumiem, kas līgumslēdzējai iestādei bija radušies attiecībā uz norādītajām cilvēkdienas cenām. Tā kā uz šiem jautājumiem nav tikušas sniegtas atbildes, piedāvājumi tātad tika noraidīti to pārmērīgi zemo cenu dēļ. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka PB, noraidot tās piedāvājumus šā motīva dēļ, būtu pieļāvis kādu kļūdu (skat. šā sprieduma 90. un 95. punktu).
106 No tā izriet, ka prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem tai neesot bijusi iespēja uzzināt, vai tās piedāvājumiem bija vislabākā kvalitātes un cenas attiecība, un saskaņā ar kuriem vienīgais likumīgais veids, kādā attiecīgā gadījumā būtu iespējams noraidīt tās piedāvājumus, esot bijis piemērot Paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu noteiktos kritērijus, tostarp veicot konsorcija atbilžu kvalitātes visaptverošu novērtēšanu, ir jānoraida kā tādi, kam nav nozīmes.
107 Tātad, tā kā prasītājas piedāvājumi ir tikuši noraidīti tikai tādēļ, ka tiem bija pārmērīgi zemas cenas, apstrīdētais lēmums nav balstīts uz nepareizu juridisko pamatu un prasītājas iebildums ir noraidāms.
108 Otrkārt, prasītāja norāda, ka pārmērīgi zemas cenas pārbaude nevarēja tikt izmantota, lai izslēgtu pretendentu tā piedāvājuma neatbilstības dēļ. Līdz ar to PB aplūkotajā gadījumā esot nepareizi izmantojis Īstenošanas kārtības 139. pantā paredzēto procedūru, lai noraidītu prasītājas piedāvājumus pēc tam, kad tā bija pierādījusi, ka tās piedāvājumi nav pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi.
109 Šie argumenti nav atbalstāmi.
110 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdziens attiecas uz faktu, ka administratīvā iestāde savas pilnvaras ir izmantojusi citiem mērķiem, nevis tiem, kuru sasniegšanai tai šīs pilnvaras ir piešķirtas. Lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana tikai tad, ja tas, pamatojoties uz objektīvām, nozīmīgām un saskaņotām pazīmēm, izrādās pieņemts šādā nolūkā (1990. gada 13. novembra spriedums Fedesa u.c., C‑331/88, Recueil, EU:C:1990:391, 24. punkts, un 2005. gada 10. maija spriedums Itālija/Komisija, C‑400/99, Krājums, EU:C:2005:275, 38. punkts). Pastāvot vairākiem mērķiem, pat ja nepamatots motīvs mijas ar pamatotiem motīviem, tiek uzskatīts, ka lēmumā tomēr nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana, ja ar to tomēr tiek sasniegts galvenais mērķis (1954. gada 21. decembra spriedums Itālija/Augstā iestāde, 2/54, Recueil, EU:C:1954:8, 73. un 103. lpp.; 2005. gada 21. septembra spriedums EDP/Komisija, T‑87/05, Krājums, EU:T:2005:333, 87. punkts, un spriedums Evropaïki Dynamiki/Komisija, minēts iepriekš 20. punktā, EU:T:2011:731, 109. punkts).
111 Aplūkotajā lietā pietiek norādīt, ka prasītāja nav iesniegusi nekādus atbilstošus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka PB esot nepareizi izmantojis Īstenošanas kārtības 139. pantā paredzēto procedūru, lai noraidītu prasītājas piedāvājumus.
112 Ciktāl ar šo iebildumu prasītāja mēģina norādīt uz pilnvaru nepareizu izmantošanu tādā ziņā, ka, lai noraidītu tās piedāvājumus, esot ticis piemērots nepareizs juridiskais pamats, pietiek atgādināt, ka prasītājai nav izdevies pierādīt, ka līgumslēdzēja iestāde būtu pieļāvusi šādu kļūdu (skat. šā sprieduma 107. punktu).
113 Visbeidzot, ir jākonstatē, ka prasītāja nav sniegusi nekādus elementus, kas ļautu pierādīt, ka konkrētajā lietā PB ir izmantojis savas pilnvaras kādiem citiem mērķiem, nevis mērķim noskaidrot, kādi piedāvājumi būtu jāpieņem.
114 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, šis prasības pamats, kā arī prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
115 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
116 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību, saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Computer Resources International (Luxembourg) SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 5. novembrī.
[Paraksti]