Language of document : ECLI:EU:F:2014:214

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2014. gada 17. septembrī

Lieta F‑12/13

CQ

pret

Eiropas Parlamentu

Civildienests – Pagaidu darbinieki – Konferenču tulki (KT) – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 90. pants – Psiholoģiska vardarbība – Civildienesta noteikumu 12.a pants – Iekšējie noteikumi attiecībā uz Padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā – Šīs komitejas darba konfidencialitāte – Acīmredzamas kļūdas vērtējumā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko CQ lūdz atcelt 2012. gada 8. maija lēmumu, ar kuru Eiropas Parlamenta Institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “DLI”), saskaņā ar Padomdevējas komitejas par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā (turpmāk tekstā – “Vardarbības novēršanas komiteja” vai “Komiteja”) sniegto atzinumu, ir secinājusi, ka prasītāja, pildīdama pienākumus pagaidu darbinieka statusā, nav cietusi no psiholoģiskas vardarbības no viņas nodaļas vadītāja puses

Nolēmums      Prasību noraidīt. CQ sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konferenču tulki – Civildienesta noteikumos noteiktā kārtība – Līgumdarbinieki palīguzdevumiem

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.b un 90. pants)

2.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Rīcība, kuras mērķis vai sekas ir ieinteresētās personas diskreditēšana vai tās darba apstākļu pasliktināšana – Prasība par rīcības atkārtošanos – Prasība, ka rīcībai jābūt tīšai – Piemērojamība – Prasības par psiholoģiskās vardarbības izdarītāja ļaunprātīgo nodomu neesamība

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

3.      Ierēdņi – Atvaļinājumi – Ikgadējais atvaļinājums – Atvaļinājuma pieprasījumi – Administrācijas noteiktais izskatīšanas termiņš – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 57. panta pirmā daļa)

4.      Ierēdņi – Psiholoģiska vardarbība – Jēdziens – Ikgadējā atvaļinājuma pieprasījumu novēlota izskatīšana – Izslēgšana – Nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

5.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Dalība valodu kursos dienesta interesēs – Pienākumi neapmeklēšanas gadījumā

6.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Īstenošana psiholoģiskās vardarbības jomā – Iekšējā izmeklēšana saistībā ar iespējamo psiholoģisko vardarbību – Procedūra – Otrā uzklausīšana, kas noteikta lietas dalībniekam, par kuru iesniegta sūdzība – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums –Neesamība

(Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkts)

1.      Kad Eiropas Parlaments saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 90. pantu pieņem darbā konferenču tulku, šim tulkam noteikti tiek piešķirts līgumdarbinieka statuss un, konkrēti, palīgdarbinieka statuss Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.b panta izpratnē, jo minētās kārtības 90. pants ir iekļauts Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības IV sadaļas 5. nodaļā, kuras nosaukums ir “Īpaši noteikumi 3.b pantā minētajiem līgumdarbiniekiem”.

(skat. 74. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums Cantisani/Komisija, F‑71/10, EU:F:2012:71, 60. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā psiholoģiska vardarbība ir definēta kā nepiedienīga rīcība, kuras pierādīšanai ir nepieciešams, lai būtu izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmais nosacījums attiecas uz fiziskas rīcības, mutiskas vai rakstu valodas vai žestu esamību, kura ir ilgstoša, atkārtota vai sistemātiska, kas nozīmē, ka psiholoģiska vardarbība ir jāsaprot kā process, kas noteikti ilgst kādu laiku un kas nozīmē atkārtotu vai turpinātu darbību esamību, kuras ir tīšas. Saskaņā ar otro kumulatīvo nosacījumu ar šo fizisko rīcību, mutisko vai rakstu valodu vai žestiem ir jābūt aizskartai personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei. Tā kā īpašības vārds “tīša” ir saistīts ar pirmo, nevis ar otro nosacījumu, var izdarīt divus secinājumus. Pirmkārt, minētajā pantā paredzētajai fiziskajai rīcībai, mutiskai vai rakstu valodai un žestiem ir jābūt apzinātiem, kas no šīs normas piemērošanas jomas izslēdz darbības, kuras varētu notikt nejauši. Turpretim, otrkārt, netiek prasīts pierādīt, ka šī fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda vai žesti būtu veikti ar nodomu radīt kaitējumu personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei. Pietiek ar to, ka šī rīcība, ja tā izdarīta apzināti, objektīvi ir radījusi šādas sekas.

Visbeidzot, tā kā atbilstoši Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktam attiecīgajai rīcībai ir jābūt ļaunprātīgai, no tā izriet, ka rīcības atzīšanai par psiholoģisku vardarbību ir izvirzīts nosacījums, ka uz rīcību attiecas pietiekami objektīva realitāte tādā nozīmē, ka objektīvs un saprātīgs novērotājs, kuram ir normāls jutīgums un kurš atrodas tādos pašos apstākļos, to uzskatītu par pārmērīgu un kritizējamu.

(skat. 76.–78. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedumi, Q/Komisija, F‑52/05, EU:F:2008:161, 134. un 135. punkts, kurš šajā jautājumā nav atcelts ar spriedumu lietā Komisija/Q, T‑80/09 P, EU:T:2011:347; Skareby/Komisija, F‑42/10, EU:F:2012:64, 65. punkts; Cantisani/Komisija, EU:F:2012:71, 89. punkts.

3.      Ja atbilstoši Civildienesta noteikumu 57. panta pirmajai daļai ierēdņiem ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kas ir vismaz 24 darba dienas, bet ne vairāk par 30 darba dienām katrā kalendārajā gadā, tad šajā tiesību normā administrācijai tomēr nav noteikti obligāti termiņi ierēdņu un darbinieku atvaļinājuma pieprasījumu izskatīšanai.

(skat. 112. punktu)

4.      Attiecībā uz psiholoģiskas vardarbības izpausmi saistībā ar ikgadējā atvaļinājuma pieprasījumu izskatīšanu, varbūtēja novēlota ikgadējā atvaļinājuma pieprasījumu apstiprināšana nevar tikt pārmesta priekšniekam, ja šajā novēlošanās ir vainojama cita nodaļa, un ja šis pieprasījums katrā ziņā ir izskatīts laikus. Tā ir gadījumā, ja attiecīgais darbinieks saņem apstiprināšanas apliecinājumu divas nedēļas pirms vēlamā laika posma.

Saistībā ar nodaļas vadītāja atgādinājumu par nepieciešamību iesniegt atvaļinājuma pieprasījumus vismaz piecas darbdienas pirms vēlamā atvaļinājuma, pats atgādinājums nav kritizējams, jo tas saistīts ar rūpēm par dienesta pienācīgu darbību.

Attiecībā uz nodaļas vadītāja atgādinājumu darbiniekam, ka šim darbiniekam ir jāizmanto savs ikgadējo atvaļinājumu pārpalikums pirms viņa pagaidu darbinieka līguma beigām, arī šis atgādinājums pats nav kritizējams, jo, gluži pretēji, laba personāla vadība nozīmē raudzīties, lai darbinieki paziņotu par saviem ikgadējiem atvaļinājumiem un izmantotu tos tādā veidā, lai novērstu to pārcelšanu uz turpmākajiem gadiem vai šādu neizmantoto atvaļinājumu kompensēšanu, beidzoties līgumam.

(skat. 116.–118. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: spriedums Q/Komisija, EU:F:2008:161, 180. punkts.

5.      Pieteikšanās uz tādiem valodu kursiem dienesta interesēs, kuri tiek rīkoti parastajā darba laikā, nozīmē, ka ieinteresētā persona savam tiešajam priekšniekam un dienestam, kurš atbildīgs par minēto valodu kursu, nekavējoties pamato šo kursu neapmeklēšanu.

Kad attiecīgais ierēdnis vai darbinieks ir pienācīgi informējis savu nodaļas vadītāju par valodas kursu neapmeklēšanu, viņam ir personiski jāveic nepieciešamās administratīvās darbības izglītības nodaļā, kura atbildīga par minētajiem valodas kursiem, pēc tam jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstošas izmaiņas viņa administratīvajā stāvoklī, un jāatbild par iespējamo prombūtni arī šai nodaļai.

(skat. 120. un 121. punktu)

6.      Saistībā ar iekšējo izmeklēšanu par iespējamo psiholoģisko vardarbību, – kura tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta Iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Padomdevēju komiteju par psiholoģisko vardarbību un šādas izturēšanās novēršanu darbavietā, – Vardarbības novēršanas komitejai savā darbā nav saistoši stingrie procesuālie noteikumi, kas liktu tai uzklausīt prasītāju otru reizi, pat ja tā neuzskatītu to par nepieciešamu. Tās loma ir konsultatīva, un tās atzinums nav minētajam lietas dalībniekam nelabvēlīgs akts. Turklāt Vardarbības novēršanas komitejā varbūtējais cietušais un varbūtējais psiholoģiskās vardarbības izdarītājs nav vienā stāvoklī. Varbūtējam psiholoģiskās vardarbības izdarītājam, kā precizēts minēto iekšējo noteikumu 10. panta otrajā daļā, ir jāspēj aizstāvēties pret komitejā iesniegto sūdzību. Šajos apstākļos fakts, ka varbūtējam psiholoģiskās vardarbības izdarītājam ir dota papildu iespēja atbildēt uz apgalvojumiem, kas pret viņu izvirzīti, nepierāda, ka Vardarbības novēršanas komiteja būtu pārkāpusi varbūtējā cietušā tiesības uz aizstāvību vai ka tā nebūtu izpildījusi savu objektivitātes pienākumu.

(skat. 147. punktu)