Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - izteikts ar cour d'appel de Bruxelles 2005. gada 13. oktobra spriedumu lietā De Landtsheer Emmanuel SA pret Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, saīsinājumā CIVC, un Veuve Clicquot Ponsardin SA
(lieta C-381/05)
(tiesvedības valoda - franču)
Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts cour d'appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 13. oktobra spriedumu lietā De Landtsheer Emmanuel SA pret Comité Interprofessionnel du Vin de Champagne, saīsinājumā CIVC, un Veuve Clicquot Ponsardin SA un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 19. oktobrī.
Cour d'appel de Bruxelles lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:
Vai salīdzinošās reklāmas definīcija ietver reklāmas paziņojumus, kuros paziņojuma sniedzējs tikai izdara atsauci uz produkta veidu tādējādi, ka šajā gadījumā var uzskatīt, ka šādā paziņojumā izdarīta atsauce uz visiem uzņēmumiem, kas piedāvā šāda veida produktu, un ka katrs no tiem var prasīt, lai to atzīst par minēto uzņēmumu lokam piederošu uzņēmumu?
Lai noteiktu konkurences attiecību pastāvēšanu starp ziņojuma sniedzēju un uzņēmumu, uz kuru izdarīta atsauce Direktīvas 2.a punkta izpratnē:
a) Vai, pamatojoties uz 2.a punkta salīdzinājumu ar 3.a panta b) apakšpunktu ir uzskatāms, ka šī noteikuma izpratnē ikviens uzņēmums, kuru reklāma ļauj identificēt, ir uzskatāms par konkurentu, neatkarīgi no tā piedāvātajiem produktiem vai pakalpojumiem?
b) Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir noliedzoša un ja ir jāievēro vēl citi nosacījumi, lai konstatētu konkurences attiecību pastāvēšanu - vai ir jāapsver faktiskais stāvoklis tirgū un patēriņa modelis Kopienā, vai arī ir jāapsver šī modeļa iespējamā attīstība?
c) Vai pārbaude ir jāveic tikai Kopienas teritorijas daļā, kurā ir izplatīta attiecīgā reklāma?
d) Vai konkurences attiecību pastāvēšana ir jāizvērtē pēc preču veidiem, kas tiek salīdzināti, un ņemot vērā attieksmi, ar kādu šāda veida produktus parasti uztver, vai arī, lai novērtētu iespējamo aizstājamības pakāpi, ir tāpat jāņem vērā produkta īpatnības, kuras reklāmdevējs paredzējis apstrīdētajā reklāmā uzsvērt, un tēlu, kādu tas paredzējis precei izveidot?
e) Vai kritēriji, kas ļauj konstatēt konkurences attiecību pastāvēšanu 2. panta 2.a punkta izpratnē un kritēriji, kas ļauj pārbaudīt, vai salīdzinājums atbilst 3.a panta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam, ir identiski?
Vai salīdzinot, no vienas puses, Direktīvas 84/450
1 2. panta, 2.a punktu ar šīs direktīvas 3.a pantu, no otras puses, var secināt, ka:
a) vai nu nelikumīga ir ikviena salīdzinoša reklāma, kas ļauj identificēt produktu veidu gadījumā, kad atsauce neļauj identificēt konkurentu vai tā piedāvātās preces,
b) vai arī salīdzinājuma pieļaujamība ir jāvērtē, ņemot vērā tikai tos valsts tiesību aktus, ar ko netransponē direktīvas noteikumus salīdzinošās reklāmas jomā, kas varētu mazināt patērētāju vai tādu uzņēmumu tiesību aizsardzību, kuri piedāvā tāda veida produktus, kas salīdzināti ar reklāmas devēja piedāvātajiem produktiem?
Vai gadījumā, kad ir jāatzīst salīdzinošās reklāmas esamība 2. panta 2.a punkta izpratnē, no direktīvas 3.a panta 1. punkta f) apakšpunkta ir jāsecina, ka nelikumīgs ir ikviens salīdzinājums, kurā preces bez izcelsmes apzīmējuma ir pielīdzinātas precēm ar izcelsmes apzīmējumu?
____________1 - Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīva 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu (OV L 250, 17. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra Direktīvu 97/55/EK (OV L 290, 18. lpp.)