Lieta T‑24/11

Bank Refah Kargaran

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 6. septembra spriedums

1.      Tiesvedība – Lēmums, ar kuru tiesvedības laikā aizstāj apstrīdēto lēmumu – Jaunu prasījumu pieņemamība – Ierobežojumi – Vēl nepieņemti hipotētiski akti

2.      Tiesvedība – Lēmums, ar kuru tiesvedības laikā aizstāj apstrīdēto lēmumu – Tiesvedības laikā izteikts lūgums ļaut pielāgot prasījumus par atcelšanu – Pieļaujamība

(LESD 263. pants)

3.      Eiropas Savienības tiesības – Pamattiesības – Piemērojamība personām – Juridiskas personas, kas ir trešo valstu veidojumi – Ietveršana – Trešās valsts atbildība par pamattiesību ievērošanu savā teritorijā – Ietekmes neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību harta)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vai tai atbalstu sniedzošo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums paziņot pamatojumu ieinteresētajai personai – Robežas – Savienības un dalībvalstu drošība vai to starptautisko attiecību uzturēšana – Viens vienīgs pamats, kurā nav sniegtas sīkākas ziņas par prasītāja starpnieka lomu prettiesiskos banku darījumos – Pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP 24. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 423/2007 15. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 961/2010 36. panta 3. punkts, un Regulas Nr. 267/2012 46. panta 3. punkts)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteikts ierobežojums – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Divu tiesību aktu, kas ietver identiskus ierobežojošus pasākumus, atcelšana divos atšķirīgos datumos – Nopietns tiesiskās noteiktības apdraudējuma risks – Pirmā no šiem tiesību aktiem seku saglabāšana, līdz stājas spēkā otrā tiesību akta atcelšana

(LESD 264. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 56. panta pirmā daļa un 60. panta otrā daļa; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikums; Padomes Regulas Nr. 267/2012 IX pielikums)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Regulas par ierobežojošu pasākumu pret Irānu pieņemšanu daļēja atcelšana – Regulas atcelšanas stāšanās spēkā, sākot no apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa beigām vai tās noraidīšanas – Šī termiņa piemērošana attiecībā uz lēmuma atcelšanas stāšanos spēkā

(LESD 264. panta otrā daļa un LESD 280. pants; Tiesas statūtu 56. panta pirmā daļa un 60. panta otrā daļa; Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikums; Padomes Regulas Nr. 961/2010 VIII pielikums; Padomes Regula Nr. 1245/2011, un Padomes Regulas Nr. 267/2012 IX pielikums)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 31. un 32. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47.–49. punktu)

3.      Ne Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ne arī Savienības primārajās tiesībās nav paredzētas normas, ar kurām juridiskās personas, kas ir valstu veidojumi, nevarētu izmantot pamattiesībās paredzēto aizsardzību. Šajā ziņā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34. pants ir procesuālo tiesību norma, kas nav piemērojama tiesvedībā Savienības tiesās, jo šīs tiesību normas mērķis ir izvairīties no tā, šīs konvencijas dalībvalsts būtu reizē prasītāja un atbildētāja minētajā Tiesā. Turklāt apstāklim, ka valsts garantē pamattiesības savā teritorijā, tomēr nav nozīmes attiecībā uz tiesību apjomu, ko var piemērot juridiskām personām, kas ir šīs pašas valsts veidojumi, trešo valstu teritorijā. Visbeidzot ne fakts, ka kādai valstij pieder prasītājas kapitāldaļu vairākums, ne fakts, ka tās sniegtie banku pakalpojumi ir nepieciešami valsts ekonomikas funkcionēšanai, nenozīmē, ka šīs darbības var kvalificēt par sabiedrisko pakalpojumu, kā arī tas nenozīmē, ka tā piedalījās valsts varas īstenošanā.

(sal. ar 57., 59., 61. un 65. punktu)

4.      Ja vien pret noteiktu apstākļu paziņošanu neiestājas imperatīvi apsvērumi, kas saistīti ar Savienības un tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu, Padomei ir pienākums attiecīgajai struktūrai, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, darīt zināmus īpašos un konkrētos to pieņemšanas iemeslus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu.

Šādos apstākļos prasītājas iekļaušana kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vienību sarakstā, kuras dēļ ir iesaldēti tās līdzekļi un ekonomiskie resursi, ir attaisnota tikai ar vienu pamatu, šis pamats, kura saturs ir tāds, ka prasītājai ir bijusi starpnieces loma citas fiziskas personas, kura jau ir iekļauta šādos sarakstos un kurai arī piemēro šādus ierobežojošus pasākumus, bankas darījumos, nav pietiekami precīzs, jo tajā nav paskaidrots, kas ir jāsaprot ar šādu starpniecību, nedz arī kādiem banku darījumiem prasītājai esot bijusi starpnieces loma, nedz arī kas ir trešās personas, kurām par labu šie darījumi tika veikti.

(sal. ar 72., 73., 77. un 80. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 86., 89. un 90. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 87. un 88. punktu)