Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Vācijas Federatīvā Republika iesniedza 2004. gada 27. jūlijā

(lieta T-314/04)

(tiesvedības valoda - vācu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 27. jūlijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Vācijas Federatīvā Republika, kuru pārstāv Claus-Dieter Quassowski un Christoph von Donat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas lēmumu, ko Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts paziņoja ar 2004. gada 17. maija vēstuli, ciktāl tas samazina līdz 319 046 236,67 EUR Kopienas līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda 2. mērķa programmai 1997.-1999. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē (ERAF Nr. 97.02.12.005 / ARINCO Nr. 97.DE.16.005) un noraida atlikušās daļas izmaksāšanu Vācijas iestādēm 5 488 569,24 EUR apmērā ;

piespriest Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs saskaņā ar EK Līguma 230. pantu norāda uz Kopienas sekundāro tiesību aktu un vispārēju tiesību principu pārkāpumu, Komisijas pilnvaru nepareizu izmantošanu, kā arī par pamatojuma trūkumu apstrīdētajā lēmumā.

Komisija ar apstrīdēto lēmumu ir samazinājusi Kopienas līdzfinansējumu no ERAF struktūrfonda 2. mērķa programmai 1997.-1999. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē līdz 319 046 236,67 EUR un noraidījusi atlikušās daļas 5 488 569,24 EUR apmērā izmaksu Vācijas iestādēm. Samazināšanas iemesls ir mazāks programmas līdzfinansējums dažos pasākumos un lielāks finansējums citos salīdzinājumā ar indikatīvo finansējuma plānu. Izlīdzinājums neveidojās programmas atsevišķu prioritāšu ietvaros, bet gan programmā kopumā.

Komisija apgalvo, ka finansējuma pārdalīšana esot iespējama tikai starp pasākumiem, nevis starp programmas prioritātēm, tas ir, otrajā gadījumā būtu vajadzīgs jauns Komisijas lēmums. Atbilstoši Komisijas norādītajam, minētais ir piemērojams arī apstiprināto programmu ietvaros gadījumos, kad programmas ietvaros ir faktiski lielāki izdevumi, kas nav saistīti ar pieprasījumu palielināt ERAF līdzfinansējumu.

Federālā valdība uzskata pārdalīšanu par objektīvi attaisnotu. Tā apgalvo, ka pārdalīšana, kuras apjoms ir nenozīmīgs, veicināja Kopienas attīstības atbalsta mērķu sasniegšanu. Samazinājumam nav nekāda pamatojuma. Jo īpaši nav attaisnojama ERAF līdzfinansējuma samazināšana ar faktu, ka atbildīgās iestādes un organizācijas Ziemeļreinā-Vestfālenē elastīgi pārvaldīja Kopienas Struktūrfondu indikatīvo finansējuma plānu 2. mērķa teritorijās laika posmā no 01.01.1997. līdz 31.12.1999. Tādēļ izmaksājamā saldo samazinājums ir Kopienas tiesību pārkāpums.

Federālā valdība papildus apgalvo, ka, tā kā Komisija nepieļauj elastīgumu prioritāšu līmenī, kad līdzfinansējuma perioda beigās nav iespējams saņemt formālu Komisijas apstiprinājumu, tā nevēlamā veidā ierobežo dalībvalsts vai atbildīgo iestāžu un organizāciju rīcības brīvību.

____________