Lieta C‑284/21 P
Eiropas Komisija
pret
Anthony Braesch u.c.
Tiesas (virspalāta) 2023. gada 31. janvāra spriedums
Apelācija – Valsts atbalsts – LESD 107. un 108. pants – Pārstrukturēšanas atbalsts – Banku nozare – Sākotnējās izskatīšanas stadija – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Pārstrukturēšanas plāns – Saistības, ko uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts – Sloga sadalījuma pasākumi – Pakārtoto parādsaistību konvertēšana pašu kapitālā – Obligāciju turētāji – Atcelšanas prasība – Pieņemamība – LESD 263. panta ceturtā daļa – Locus standi – Tieši un individuāli skarta fiziskā vai juridiskā persona – Ieinteresēto personu procesuālo tiesību pārkāpums – Formālās izmeklēšanas procedūras neuzsākšana – LESD 108. panta 2. punkts – Jēdziens “ieinteresētās puses” – Regula (ES) 2015/1589 – 1. panta h) punkts – Jēdziens “ieinteresētā persona” – Valsts pasākumi, kurus Eiropas Komisija ņēmusi vērā – Prasības nepieņemamība
1. Atcelšanas prasība – Fiziskās vai juridiskās personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Pieņemamība – Nosacījumi
(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 50.–54. punktu)
2. Valsts atbalsts – Komisijas veikts novērtējums – Administratīvais process – Ieinteresētā puse LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Jēdziens – Uzņēmums, kas nav tiešas konkurences attiecībās ar atbalsta saņēmēju – Nepieciešamība šīm uzņēmumam pierādīt konkrētu ietekmi uz tā situāciju
(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 58.–60. punktu)
3. Valsts atbalsts – Komisijas veikts novērtējums – Administratīvais process – Ieinteresētā puse LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Jēdziens – Prasītājs, kurš atsaucas uz būtisku ekonomisku kaitējumu, kas izriet no atbalstu paziņojušās valsts iestādes ierosinātajām saistībām – Saistības, kuras nav uzlikusi Komisija un kuras nav atbalsta pasākumu neatņemama daļa – Ekonomiski zaudējumi, kuri neizriet no Komisija lēmuma, ar ko konstatēts atbalsta saderīgums ar iekšējo tirgu – Prasītājs, uz kuru neattiecas ieinteresētās personas jēdziens – Iespēja šādam prasītājam vērsties valsts tiesā, lai apstrīdētu attiecīgo saistību saderīgumu ar Savienības tiesībām
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 2015/1589 1. panta h) punkts)
(skat. 68.–81. un 103.–110. punktu)
4. Valsts atbalsts – Komisijas atļauts atbalsts – Ļaunprātīga izmantošana, ko īsteno saņēmējs – Jēdziens
(LESD 108. pants; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta g) punkts un 20. pants)
(skat. 84. un 85. punktu)
5. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Pamatnostādnes, kas pieņemtas, Komisijai īstenojot savu rīcības brīvību – Juridiskā būtība – Indikatīvi rīcības noteikumi, kuri nozīmē, ka Komisija pati ierobežo savu rīcības brīvību – Banku darbības paziņojums – Saistoša iedarbība uz dalībvalstīm – Neesamība
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 108. panta 3. punkts; Komisijas paziņojums 2013/C 216/01)
(skat. 90.–95. punktu)
6. Valsts atbalsts – Novērtējums, ko veic Komisija – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Rīcības brīvība – Saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un citām Līguma normām ievērošana – Banku nozare – Atbalsts, kurā ir jāievēro no Direktīvas 2014/59 izrietošie nosacījumi – Pienākums, kas aprobežojas tikai ar atbalsta nosacījumiem, kuri nesaraujami ir saistīti ar atbalsta priekšmetu – Kredītiestādes rekapitalizācijas nosacījumu pārbaude
(LESD 106., 107. un 108. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59 32. pants)
(skat. 96.–103. punktu)
Rezumējums
2008. gadā Banca Monte dei Paschi di Siena (turpmāk tekstā – “BMPS”) veica kapitāla palielināšanu par 950 miljoniem EUR, kuru pilnībā bija parakstījis J. P. Morgan Securities Ltd (turpmāk tekstā – “JPM”), pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp šīm sabiedrībām (turpmāk tekstā –“FRESH līgumi”). Šā darījuma finansēšanai nepieciešamos līdzekļus JPM saņēma no Mitsubishi UFJ Investor Services & Banking (Luxembourg) SA (turpmāk tekstā – “MUFJ”), kas šim nolūkam emitēja tā sauktās FRESH obligācijas viena miljarda euro apmērā. Savukārt Šo obligāciju turētāji maksājumus saņem kuponu veidā no MUJF.
2016. gada beigās BMPS iesniedza pieteikumu par ārkārtas valsts finansiālo atbalstu preventīvas rekapitalizācijas veidā saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem. Izpildot šo lūgumu, Itālijas iestādes paziņoja Eiropas Komisijai par atbalstu BMPS rekapitalizācijai 5,4 miljardu EUR apmērā. Šim atbalstam bija jāpapildina BMPS sniegts likviditātes atbalsts 15 miljardu EUR apmērā, ko Komisija uz laiku bija apstiprinājusi ar 2016. gada 29. decembra lēmumu.
Ar 2017. gada 4. jūlija lēmumu (1) Komisija sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā apstiprināja gan BMPS sniedzamo likviditātes atbalstu 15 miljardu EUR apmērā, gan atbalstu tās preventīvajai rekapitalizācijai 5,4 miljardu EUR apmērā (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”). Šie atbalsta pasākumi kopā ar BMPS pārstrukturēšanas plānu un Itālijas iestāžu piedāvātajām saistībām tika uzskatīti par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, finansiālās stabilitātes apsvērumu dēļ (2).
BMPS pārstrukturēšanas plānā tostarp bija paredzēta iespēja atcelt FRESH līgumus, kas noslēgti starp BMPS un JPM. Pēc minēto līgumu atcelšanas vairāki FRESH obligāciju turētāji vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt strīdīgo lēmumu. Prasību pamatojumā šie prasītāji tostarp apgalvoja, ka tie ir cietuši ievērojamus ekonomiskus zaudējumus FRESH līgumu atcelšanas dēļ un ka šī atcelšana izrietēja no pārstrukturēšanas plāna, kas bija pievienots Itālijas Republikas paziņotajiem atbalsta pasākumiem.
Komisija Vispārējā tiesā izvirzīja iebildi par nepieņemamību, pamatojoties uz to, ka prasītājiem nav nedz intereses celt prasību, nedz locus standi LESD 263. panta izpratnē. Tā kā Vispārējā tiesa šo iebildi par nepieņemamību noraidīja (3), Komisija iesniedza apelācijas sūdzību Tiesā tikai par locus standi jautājumu. Apmierinot šo apelācijas sūdzību, Tiesa virspalātā precizē, kādas aprises ir jēdzienam “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē, kas piešķir locus standi kā tieši un individuāli skartai personai LESD 263. panta izpratnē.
Tiesas vērtējums
Vienīgajā izvirzītajā pamatā Komisija būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka prasītājiem kā “ieinteresētajām pusēm” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē un “ieinteresētajām personām” Regulas 2015/1589 (4) 1. panta h) punkta izpratnē ir locus standi prasīt atcelt strīdīgo lēmumu atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai (5), lai nodrošinātu to procesuālo tiesību aizsardzību, kuras šīm personām izriet no LESD 108. panta 2. punkta.
Šajā ziņā Tiesa atgādina, ka saskaņā ar tās judikatūru “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē var celt prasību atcelt sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā pieņemtu Komisijas lēmumu, ar kuru tā nolēmusi necelt iebildumus par paziņotu valsts atbalstu, ja šī ieinteresētā puse vēlas aizsargāt procesuālās tiesības, kuras tai ir saskaņā ar iepriekš minēto tiesību normu. Tā kā strīdīgais lēmums tika pieņemts sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā, neuzsākot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, un tā kā prasītāji vēlējās aizsargāt procesuālās tiesības, kuras tiem izriet no šīs tiesību normas, Vispārējā tiesa pamatoti ir izvērtējusi, vai tām ir “ieinteresētās puses” statuss, lai noteiktu, vai viņu prasība ir pieņemama saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu.
Turpretī Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka prasītājiem ir “ieinteresētās puses” statuss paziņotā atbalsta kontroles procedūrā, ko Komisija īstenoja saskaņā ar LESD 108. pantu.
Regulā 2015/1589 jēdziens “ieinteresētā persona”, kas ir analoģisks jēdzienam “ieinteresētā puse” LESD 108. panta 2. punkta izpratnē, ir definēts tādējādi, ka tas aptver jebkuru personu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, kuras intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums. Tā kā judikatūrā šis jēdziens tiek interpretēts plaši, tas var ietvert ikvienu personu, kas spēj pierādīt, ka valsts atbalsta piešķiršana var konkrēti ietekmēt tās situāciju.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa atzina, ka Itālijas iestāžu saistības attiecībā uz BMPS pārstrukturēšanas plānu, kuras papildina paziņotos atbalsta pasākumus un kuras – kā uzskata apelācijas sūdzības iesniedzēji – radīja būtiskus ekonomiskus zaudējumus FRESH obligāciju turētājiem, ir paziņoto atbalsta pasākumu neatņemama sastāvdaļa, jo ar apstrīdēto lēmumu Komisija minētos pasākumus atzina par saistošiem, un tādējādi šis lēmums attiecas gan uz paziņotajiem atbalsta pasākumiem, gan uz Itālijas iestāžu saistībām. Vispārējā tiesa no tā secināja, ka paziņotā atbalsta piešķiršana un līdz ar to apstrīdētā lēmuma pieņemšana var konkrēti ietekmēt prasītāju situāciju, tāpēc tie ir jākvalificē kā “ieinteresētās personas” Regulas 2015/1589 1. panta h) punkta izpratnē.
Taču, šādi nolemjot, Vispārējā tiesa nav pareizi izpratusi Savienības tiesību normas, kuras reglamentē strīdīgā lēmuma tvērumu.
Šajā ziņā Tiesa precizē – lai gan paziņotais atbalsta pasākums pēc attiecīgās dalībvalsts priekšlikuma ietver saistības, ko tā ir uzņēmusies, no tā tomēr neizriet, ka šīs saistības ir jāuzskata par tādām, ko noteikusi Komisija, un ka to iespējamā kaitīgā ietekme uz trešām personām tādējādi ir attiecināma uz šīs iestādes pieņemto lēmumu.
Ar lēmumu, kas pieņemts sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā, Komisija attiecīgajai dalībvalstij nevar neko likt vai aizliegt, bet tai ar lēmumu necelt iebildumus ir vienīgi tiesības atļaut dalībvalsts paziņoto atbalsta projektu un atzīt šo atbalstu par saderīgu ar iekšējo tirgu.
No tā izriet, ka ar strīdīgo lēmumu Komisija ir vienīgi atļāvusi Itālijas Republikai īstenot attiecīgo valsts atbalstu, ņemot vērā faktisko satvaru, kuru šī dalībvalsts iepriekš bija izklāstījusi BMPS pārstrukturēšanas plānā, un saistības, kuras tā paziņojusi, lai kliedētu jebkādas šaubas par šā atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tāpēc nevar uzskatīt, ka šajā gadījumā sloga sadalījuma pasākumi, ko Itālijas Republika paziņoja sākotnējās izskatīšanas procedūras ietvaros, tika noteikti pašā strīdīgajā lēmumā, jo šie pasākumi izriet vienīgi no šīs dalībvalsts pieņemtajiem aktiem.
Tādējādi FRESH līgumu atcelšana, kas notiek, īstenojot paziņotajam atbalstam pievienoto pārstrukturēšanas plānu, nevar tikt uzskatīta par strīdīgā lēmuma obligātām sekām, jo tās neizriet no tā, ka attiecīgais atbalsts tiktu īstenots pats par sevi. Šī atcelšana izriet no pasākumiem, kuri, lai gan faktu ziņā ir saistīti, taču juridiski ir nošķirami un kurus ir veikusi dalībvalsts, kas par atbalstu paziņoja Komisijai. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šī dalībvalsts citastarp ir veikusi šos pasākumus, lai panāktu, ka Komisija pieņem lēmumu, ar kuru tiek atļauts minētais atbalsts, un ka tie ir to saistību priekšmets, kuras ņemtas vērā šādā Komisijas lēmumā.
No tā izriet, ka – pretēji Vispārējās tiesas spriedumam – strīdīgajā lēmumā minētos sloga sadalījuma pasākumus Komisija šajā lēmumā nav noteikusi vai padarījusi saistošus, bet tie ir vienīgi valsts veikti pasākumi, par kuriem Itālijas Republika uz savu atbildību ir paziņojusi saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu un kurus Komisija ņēma vērā kā faktisku apstākli, lai novērtētu, vai sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā attiecīgo valsts atbalstu, šajā ziņā nepastāvot nekādām šaubām, varēja atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Atbildot uz prasītāju argumentāciju, kura attiecas uz Komisijas pienākumu pārbaudīt, vai visi Itālijas Republikas paziņotie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesībām kopumā, Tiesa atgādina, ka saskaņā ar iedibinātu judikatūru LESD 108. pantā paredzētās procedūras rezultāts nekad nedrīkst būt pretrunā konkrētām Līguma normām. Tātad atbalsts, kas pats par sevi vai, ņemot vērā dažus tā aspektus, ir pretrunā Savienības tiesību normām vai vispārējiem tiesību principiem, nevar tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi atbilstoši šai judikatūrai Komisija strīdīgajā lēmumā pārbaudīja, ka paziņotais atbalsts ir saderīgs ar Direktīvu 2014/59 (6). Šajā kontekstā Komisija it īpaši pārbaudīja, vai sloga sadalījuma pasākumi, kuri ir paredzēti Itālijas Republikas ierosinātajā pārstrukturēšanas plānā un kuri izraisīja FRESH līgumu atcelšanu, ir atbilstoši, lai ierobežotu piešķirtā atbalsta summu līdz mērķa, proti, BMPS rekapitalizācijas, sasniegšanai strikti nepieciešamajam minimumam.
Savukārt Komisijai nebija jāpārbauda, vai šis Itālijas Republikas noteiktais sloga sadalījums pats par sevi ir pretrunā tiesībām, kuras prasītājiem, to ieskatā, izriet no Savienības vai valsts tiesību aktiem. Šāds pārkāpums – ja tas tiktu konstatēts – izrietētu nevis no atbalsta paša par sevi, tā priekšmeta vai no tā neatdalāmiem aspektiem, bet gan no pasākumiem, kurus šī dalībvalsts ir veikusi, lai Komisija pieņemtu lēmumu, ar kuru minētais atbalsts tiek atļauts sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā.
Šādos apstākļos tas, ka šie pasākumi ietilpst pārstrukturēšanas plānā, kura ietvaros ir nepieciešams izmaksāt valsts atbalstu, kuru Itālijas Republika ir paziņojusi Komisijai, lai lūgtu tā apstiprināšanu sākotnējās izskatīšanas stadijas noslēgumā, nepiešķir prasītājiem “ieinteresētās personas” statusu Regulas 2015/1589 1. panta h) punkta izpratnē procedūrā, kas šajā iestādē norisinās saskaņā ar LESD 108. pantu. Ja prasītāji uzskata, ka BMPS pārstrukturēšanas plānā paredzēto sloga sadalījuma pasākumu noteikšanas dēļ Itālijas Republika nav ievērojusi Savienības tiesību aktus, tai valsts tiesā, kurai vienīgajai šajā ziņā ir kompetence, ir jāapstrīd šo pasākumu tiesiskums; šai tiesai ir iespēja vai – ja tā pieņem galīgo lēmumu – pat pienākums vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, vajadzības gadījumā uzdodot jautājumu par attiecīgo Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību. Tieši tāda ir situācija šajā gadījumā, jo prasītāji neapgalvo, ka tos būtu skāris attiecīgais atbalsts, bet gan apgalvo, ka tos ietekmē strīdīgajā lēmumā minētajā pārstrukturēšanas plānā paredzētie sloga sadalījuma pasākumi.
Ņemot vērā šos precizējumus, Tiesa atzīst par pamatotu vienīgo Komisijas apelācijas sūdzībā izvirzīto pamatu un atceļ Vispārējās tiesas spriedumu. Tā kā lieta ir gatava izspriešanai Tiesā, Tiesa citastarp apmierina Komisijas pirmajā instancē izvirzīto iebildi par nepieņemamību un līdz ar to noraida prasītāju prasību kā nepieņemamu.