Lieta T‑655/11
FSL Holdings u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Eiropas banānu tirgus Itālijā, Grieķijā un Portugālē – Cenu noteikšanas saskaņošana – Pierādījumu pieņemamība – Tiesības uz aizstāvību – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Pārkāpuma pierādīšana – Naudas soda apmēra aprēķināšana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 16. jūnija spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumi, ko var ņemt vērā – Valsts iestāžu iegūtas informācijas nodošanas Komisijai likumība – Valsts tiesu vērtējums saskaņā ar valsts tiesībām – Nodošana, kuru valsts tiesa nav pasludinājusi par prettiesisku – Šādi nodota informācija, kuru Komisija ņem vērā kā pierādījumus – Pieļaujamība
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 12. panta 2. punkts)
2. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras saistībā ar pārbaudi – Lēmums, ar kuru uzdod veikt pārbaudi – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Pienākums norādīt pārbaudes priekšmetu un mērķi
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Pārbaudes laikā savāktās informācijas izmantošana – Ierobežojumi – Izmeklēšanas uzsākšana, lai pārbaudītu pārbaudes gaitā nejauši uzzinātas informācijas patiesumu – Pieļaujamība
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 20. pants)
4. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas pilnvaras – Pilnvaras sadalīt procesu – Sadale, kas pielīdzināma jaunas izmeklēšanas procedūras uzsākšanai – Diskrecionāra vara
(LESD 101. pants)
5. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iespēja skartajam uzņēmumam pilnībā atsaukties uz minētām tiesībām tikai pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas – Komisijas rīcībā esošas ar roku rakstītas piezīmes, kas iegūtas, veicot valsts izmeklēšanu – Pienākums par to informēt attiecīgo uzņēmumu iepriekšējas izmeklēšanas posmā, kas noris pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas – Neesamība
(LESD 101. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacīta atbrīvojuma no naudas soda piešķiršana pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas – Piemērojamība – Komisijas atgādinājums par procesuālā statusa, ko rada nosacīta atbrīvojuma piešķiršana, pagaidu raksturu – Prettiesiska spiediena izdarīšana – Neesamība
(LESD 101. pants; Komisijas paziņojuma 2002/C 45/03 8. punkta a) un b) apakšpunkts, 11. punkta a)–c) apakšpunkts, 15., 16., 18. un 19. punkts)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Naudas soda apmēra samazināšana, ņemot vērā sadarbību – Pilnīgs atbrīvojums – Nosacījumi – Attiecīgā uzņēmuma pilnīga, pastāvīga un ātra sadarbība – Jēdziens
(LESD 101. pants; Komisijas paziņojuma 2002/C 45/03 11. punkta a) apakšpunkts)
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(LESD 263. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Atbilstošās tiesību normas – Komisijas pieņemtās pamatnostādnes – Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no naudas soda vai tā apmēra samazināšanu par apsūdzēto uzņēmumu sadarbību – Savas novērtējuma brīvības pašierobežošana – Piemērojamība
(LESD 101. pants; Komisijas paziņojums 2002/C 45/03)
10. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas izmeklēšanas pilnvaras – Pārbaudē, kas veikta cita procesa laikā, savāktās informācijas izmantošana – Pieļaujamība – Uzņēmuma, ka vēlas saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, pienākums pilnībā, pastāvīgi un ātri sadarboties – Piemērojamība
(LESD 101. pants; Komisijas paziņojums 2002/C 45/03)
11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Citu uzņēmumu, kas piedalījušies pārkāpumā, paziņojumu kā pierādīšanas līdzekļu izmantošana – Pieļaujamība – Aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegto liecību, ar kurām apsūdz uzņēmumu, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu, pierādījuma spēks
(LESD 101. pants; Komisijas paziņojums 2002/C 45/03)
12. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Netiešu pierādījumu kopuma izmantošana – Apstākļu, kas pierādīti ārpus pārkāpuma izdarīšanas laikposma, ņemšana vērā – Pieļaujamība – Atsevišķiem netiešiem pierādījumiem nepieciešamā pierādījuma spēka līmenis
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)
13. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums, kas izdarīts, noslēdzot pret konkurenci vērstu nolīgumu – Lēmums, kas balstīts uz dokumentāriem pierādījumiem – Uzņēmumu, kas apstrīd pārkāpuma pastāvēšanu, pierādīšanas pienākums
(LESD 101. pants)
14. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Dokumentāri pierādījumi – Dokumenta pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji – Dokuments, kas sagatavots tiešā saistībā ar faktiem vai kuru sagatavojis šo faktu tiešs aculiecinieks – Paaugstināts pierādījuma spēks
(LESD 101. pants)
15. Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā – Piemērojamība – Sekas
(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 48. panta 1. punkts)
16. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Nolīgums ar mērķi ierobežot konkurenci – Tiekšanās vienlaicīgi sasniegt leģitīmus mērķus – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants)
17. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Konfidenciālas informācijas izplatīšana, kas novērš neskaidrības saistībā ar konkurenta turpmāku rīcību – Publiski zināma informācija – Iekļaušana – Nosacījumi
(LESD 101. pants)
18. Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Uzņēmums, kas piedalījies pret konkurenci vērstā nolīgumā – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības – Apstāklis, kas ne vienmēr ļauj izslēgt dalību nolīgumā
(LESD 101. pants)
19. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Uzņēmuma vainojamība tā struktūru rīcībā – Nosacījumi – Personas, kas bijusi pilnvarota rīkoties uzņēmuma labā, darbība
(LESD 101. pants)
20. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Konkurences apdraudējums – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Konkurentu apspriešanās par cenu izmaiņai nozīmīgiem faktoriem – Pārkāpums mērķa dēļ – Tiešas saiknes starp saskaņotām darbībām un patēriņa cenām neesamība – Atbilstības trūkums
(LESD 101. pants)
21. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Piemērojamība – Atteikums paziņot dokumentu – Pamatojums
(LESD 101. pants)
22. Konkurence – Administratīvais process – Uzklausīšana – Noteiktu personu uzklausīšana – Komisijas rīcības brīvība – Ierobežojums – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(LESD 101. pants; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 10. panta 3. punkts un 13. pants)
23. Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota kvalificēšana par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība
(LESD 101. pants)
24. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Konkurences apdraudējums – Vērtējuma kritēriji – Pret konkurenci vērsts mērķis – Pietiekams konstatējums – Atšķirība starp pārkāpumiem mērķa dēļ un pārkāpumiem seku dēļ – Kritēriji, kas ļauj vienošanos uzskatīt par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ
(LESD 101. pants)
25. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pārkāpuma nekonstatēšana attiecībā uz citu uzņēmēju, kas atrodas līdzīgā situācijā – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants)
26. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par piedalīšanos pārkāpumā, kas aplūkots kopumā – Nosacījumi
(LESD 101. pants)
27. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Vienots un turpināts pārkāpums – Pierādījumu neesamība par noteiktiem aplūkotā kopējā laika posmiem – Uzņēmuma dalības pārkāpumā pārtraukšana – Atkārtots pārkāpums – Sekas, nosakot naudas sodu
(LESD 101. pants)
28. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Aprēķina metode, kurā tiek ņemti vērā dažādi elastīguma elementi – Komisijas novērtējuma brīvība – Ierobežojumi – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Pārbaude tiesā – Piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 9., 12., 13. un 19.–23. punkts)
29. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā noteikšanas metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana atbilstoši pārkāpuma raksturam – Pret konkurenci vērstas prakses iedarbība – Nenoteicošs kritērijs
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 19.–24. punkts)
30. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Komisijas pienākums neatkāpties no savas iepriekšējās lēmumpieņemšanas prakses – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)
31. Konkurence – Naudas sodi – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības – Soda neesamības sekas attiecībā pret citu saimnieciskās darbības subjektu – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
1. Savienības tiesībās nevar tikt atzīti pierādījumi, kas iegūti, pilnīgi neievērojot pierādījumu savākšanas procedūru, kuras mērķis ir aizsargāt attiecīgo personu pamattiesības. Tātad šīs procedūras izmantošana ir uzskatāma par būtisku procedūras noteikumu LESD 263. panta 2. punkta izpratnē. Savukārt būtiska procedūras noteikuma pārkāpums izraisa sekas neatkarīgi no tā, vai šis pārkāpums ir radījis kaitējumu tam, kas uz to atsaucas.
Konkrētāk, attiecībā uz administratīvo procesu konkurences jomā aizliegums informāciju, kuru Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes savākušas, īstenojot savas pilnvaras veikt izmeklēšanu, kas tām piešķirtas ar Regulas Nr. 1/2003 12. panta 2. punktu, izmantot kā pierādījumus citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tā tikusi savākta, atbilst īpašai vajadzībai, proti, nepieciešamībai nodrošināt procesuālās garantijas attiecībā uz informācijas vākšanu, kuru veic Komisija un valsts konkurences iestādes, pildot to uzdevumus un ļaujot veikt informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm. Tomēr no šī aizlieguma automātiski nevar tikt izsecināts vispārējs aizliegums Komisijai kā pierādījumus izmantot informāciju, kuru ieguvusi cita valsts iestāde, pildot savas funkcijas.
Šajā ziņā tiesiskums tam, ka valsts prokurors vai konkurences jautājumos kompetentās iestādes nodod Komisijai informāciju, kas iegūta, piemērojot valsts krimināltiesību normas, ir jautājumi, kas ir saistīti ar valsts tiesībām. Turklāt Savienības tiesa nav kompetenta lemt par valsts iestādes pieņemta lēmuma tiesiskumu, raugoties no valsts tiesību viedokļa. Tādējādi, tā kā valsts tiesa attiecīgo dokumentu nodošanu nav pasludinājusi par prettiesisku, nevar uzskatīt, ka šie dokumenti kā pierādījumi ir nepieņemami un ir jāizņem no lietas materiāliem.
(sal. ar 44.–46., 78. un 80. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 48.–53. punktu)
3. Lai gan administratīvajā procesā konkurences jomā informācija, kuru Komisija ieguvusi pārbaudes laikā, ir jāizmanto tikai lēmumā vai pilnvarojumā veikt pārbaudi norādītajiem mērķiem, tomēr no tā nevar tikt secināts, ka Komisijai būtu aizliegts uzsākt izmeklēšanas procedūru, lai pārbaudītu iepriekšējās pārbaudes laikā iegūtās informācijas precizitāti vai to papildinātu, ja šī informācija norādītu uz rīcību, kas ir pretrunā Līguma konkurences tiesību normām. Šādā jaunajā izmeklēšanā Komisijai ir tiesības no jauna lūgt pirmās izmeklēšanas laikā iegūto dokumentu kopijas un tādējādi izmantot tās kā pierādījumus lietā, uz kuru attiecas otrā izmeklēšana, neaizskarot attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību.
Tādējādi tas, ka uzņēmumam tiek lūgts no jauna iesniegt dokumentus, kurus tas jau ir iesniedzis pirmās izmeklēšanas laikā, nav prettiesisks, bet ir neatņemams priekšnosacījums minēto dokumentu izmantošanai otrajā izmeklēšanā.
(sal. ar 54., 55., 69., 104. un 157. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 56., 57.un 148. punktu)
5. Administratīvajā procesā konkurences jomā tieši paziņojuma par iebildumiem nosūtīšana, no vienas puses, un piekļuve lietas materiāliem, kas minētā paziņojuma adresātam ļauj uzzināt Komisijas lietas materiālos iekļautos pierādījumus, no otras puses, nodrošina tiesības uz aizstāvību.
Būtībā tieši ar paziņojumu par iebildumiem attiecīgais uzņēmums tiek informēts par visiem būtiskajiem elementiem, uz kuriem Komisija pamatojas šajā procesa posmā. Tā rezultātā tikai pēc šī paziņojuma nosūtīšanas attiecīgais uzņēmums var pilnībā atsaukties uz savām tiesībām uz aizstāvību.
Proti, ja iepriekš minētās tiesības būtu attiecināmas uz posmu pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas, Komisijas veiktās izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta, jo attiecīgais uzņēmums jau iepriekšējas izmeklēšanas posmā varētu identificēt informāciju, kas Komisijai jau ir zināma, un attiecīgi to informāciju, kuru vēl varētu noslēpt.
Tādējādi Komisijai nav pienākuma informēt attiecīgo uzņēmumu par valsts iestādes veikto dokumentu nodošanu pirms paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas.
(sal. ar 94.–97. punktu)
6. Administratīvajā procesā konkurences jomā nosacīta atbrīvojuma no naudas soda piešķiršana nozīmē īpaša procesuālā statusa izveidi administratīvās procedūras gaitā par labu uzņēmumam, kas atbilst paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos 8. punktā minētajiem nosacījumiem, un tas rada konkrētas tiesiskās sekas. Tomēr šis nosacītais atbrīvojums nekādā veidā nav pielīdzināms galīgajam atbrīvojumam no naudas soda, kuru piešķir tikai administratīvā procesa beigās.
Tikai administratīvā procesā beigās, kad Komisija pieņem galīgo lēmumu, tā šajā lēmumā piešķir vai nepiešķir pašu atbrīvojumu no naudas soda uzņēmumam, kuram ir piemērots nosacītais atbrīvojums. Tieši šajā brīdī procesuālais statuss, kas izriet no nosacītā atbrīvojuma, beidz darboties.
Tādējādi no paziņojumā par sadarbību paredzētās sistēmas izriet, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas uzņēmums, kurš lūdz atbrīvojumu no naudas soda, neiegūst pašu atbrīvojumu no naudas soda, bet tam piemēro vienīgi procesuālo statusu, kas administratīvā procesa beigās, ja prasītie nosacījumi ir izpildīti, var tikt pārvērsts atbrīvojumā no naudas soda.
Tādējādi Komisijai nav jāieņem galīga nostāja par pieteikumu iecietības programmas piemērošanai kopš paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas posma.
Šajā ziņā, ņemot vērā pienākumus, kas uzņēmumam izriet no pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda iesniedzēja procesuālā statusa, nevar uzskatīt, ka vienkāršs fakts, ka Komisija tam par šo statusu atgādina, būtu prettiesiska spiediena izdarīšana.
(sal. ar 116., 119., 120., 146. un 154. punktu)
7. Pilnīga atbrīvojuma no naudas soda piešķiršana ir izņēmums no uzņēmuma personīgās atbildības par konkurences tiesību normu pārkāpumu principa, kuru attaisno mērķis veicināt tādu darbību atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu, kā arī apturēšanu, kas ir būtiskākie konkurences ierobežojumi. Tādēļ šādos apstākļos ir loģiski, ka apmaiņā pret pilnīga atbrīvojuma no naudas soda piešķiršanu attiecībā uz īstenoto prettiesisko rīcību tiek prasīts, lai uzņēmums, kas lūdz atbrīvojumu no naudas soda, sadarbotos ar Komisiju izmeklēšanā, kurai saskaņā ar paziņojumu par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos ir jānotiek “pilnībā, pastāvīgi un ātri”.
No sadarbības kvalifikācijas “pilnībā” izriet, ka pieteikuma iesniedzēja sadarbībai ar Komisiju, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda, ir jābūt pilnīgai, absolūtai un bez iebildēm. Kvalifikācija “pastāvīgi” un “ātri” paredz, ka šai sadarbībai ir jāturpinās visā administratīvā procesa laikā un principā tai ir jābūt tūlītējai.
Turklāt naudas soda samazinājumu, pamatojoties uz paziņojumu par sadarbību, var veikt tikai tad, ja sniegto informāciju un – plašākā nozīmē – attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā sakarā var uzskatīt par tā patiesas sadarbības pierādījumu.
Kā tas izriet no paša sadarbības jēdziena, faktiski tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma rīcība liecina par patiesu sadarbību, tam var tikt piemērots samazinājums, pamatojoties uz piemērojamo paziņojumu par sadarbību.
Šis apsvērums a fortiori attiecas uz sadarbību, kas nepieciešama pilnīga atbrīvojuma no naudas soda piešķiršanas pamatojumam, jo atbrīvojums ir vēl labvēlīgāka attieksme nekā vienkāršs naudas soda samazinājums. Tādējādi sadarbības jēdziens “pilnībā, pastāvīgi un ātri”, pamatojot pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, nozīmē patiesu un pilnīgu sadarbību, kuru raksturo patiess sadarbības gars.
(sal ar. 122.–126. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 139. punktu)
9. Konkurences tiesībās paziņojumā par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu karteļu gadījumos vispārēji un abstrakti ir noteikta metodoloģija, kas Komisijai ir jāizmanto, piemērojot tās iecietības programmu un tādējādi nodrošinot uzņēmumiem tiesisko noteiktību.
Lai arī minētais paziņojums par sadarbību nebūtu kvalificējams kā tiesību norma, kas Komisijai katrā ziņā būtu jāievēro, tajā tomēr ir paredzēta indikatīva uzvedības norma, kurā norādīta prakse, kas ir jāievēro un no kuras katrā atsevišķā gadījumā Komisija nevar atkāpties, nenorādot iemeslus, kuri būtu saderīgi ar vienlīdzīgas attieksmes principu.
Pieņemot šādas uzvedības normas un to pasludināšanas brīdī paziņojot, ka turpmāk šīs normas tiks piemērotas gadījumiem, ar kuriem tās saistītas, Komisija pati ierobežo savas rīcības brīvības izmantošanas iespējas un nevar atteikties no šīm normām, nevēlēdamās, lai attiecīgā gadījumā to sodītu par tādu vispārējo tiesību principu kā vienlīdzīgas attieksmes principa vai tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums.
(sal. ar 141.–143. punktu)
10. Administratīvajā procesā konkurences jomā tas, ka Komisija nebalstās uz sākotnējo uzņēmuma pieteikumu iecietības programmas piemērošanai, kas attiecas uz visu attiecīgo lietu, lai pierādītu pārkāpumu, nepierāda, ka Komisija turpmākās procedūras gaitā nepareizi izmantoja pilnvaras, lai piespiestu minēto uzņēmumu apstiprināt faktus, kas ir saistīti ar citu lietu. Uzņēmuma, kas lūdz pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, sadarbības pienākums ietver pienākumu pilnībā, pastāvīgi un ātri sadarboties visā procedūras gaitā, kas var arī ietvert pētījumus un paziņojumus par faktiem, kuri neattiecas uz sākotnējo paziņojumu, atbildot uz Komisijas jautājumiem, ciktāl atbilžu sniegšana uz jautājumiem ir būtiska pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda iesniedzēja sadarbības pienākuma daļa.
Turklāt, ciktāl Komisijai ir tiesības objektīvu iemeslu dēļ gan sadalīt, gan apvienot procedūras, ja nav norādīts neviens apstāklis, lai apstrīdētu Komisijas norādītos iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka divu dažādu procesu fakti ir jāuzskata par diviem acīmredzami atšķirīgiem pārkāpumiem, Komisija var pamatoti uzskatīt, ka ikvienam kandidātam uz atbrīvojumu no naudas soda ir jāsadarbojas divās dažādās izmeklēšanās, kuras var izrietēt no tā paša pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda, un jāturpina sadarboties arī pēc galīga atbrīvojuma no naudas soda saņemšanas par pārkāpumu vai pārkāpumiem, uz kuriem attiecās viena no izmeklēšanām.
Turklāt, tā kā Komisija var balstīties uz norādēm kādā lietā, lai izmantotu tās par pamatu izmeklēšanām citā lietā, un pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda iesniedzēja pienākums sadarboties attiecas uz visu procedūru un ietver pienākumu reaģēt uz jauniem apstākļiem, šāda balstīšanās uz citas lietas materiālos iekļautu dokumentu, lai pieteikuma par atbrīvojumu no naudas soda iesniedzējam uzdotu jautājumus, nešķiet prettiesiska.
(sal. ar 147.–149. un 165. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 151.–153., 182., 338.–343., 356., 380., 381., 386. un 495. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 175.–179., 203., 217. un 375. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 180., 181. un 261.–263. punktu)
14. Savienības tiesībās vadošais princips ir pierādījumu brīva iesniegšana, un vienīgais atbilstīgais kritērijs brīvi iesniegto pierādījumu izvērtēšanai ir to ticamība, kas ir atkarīga no to izcelsmes, sagatavošanas apstākļiem, adresāta un satura saprātīguma un ticamības. Tādējādi liela nozīme ir jāpiešķir apstāklim, ka dokuments ir sagatavots tiešā saistībā ar faktiem vai ka to ir sagatavojis šo faktu tiešais liecinieks.
(sal. ar 182., 183., 197., 222., 229. un 344. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 184. un 185. punktu)
16. Konkurences tiesībās nolīgumu var uzskatīt par tādu, kuram ir ierobežojošs mērķis, pat tad, ja konkurences ierobežošana nav tā vienīgais mērķis un tas ir vērsts arī uz citiem tiesiskiem mērķiem, ja vien netiek pierādīts, ka saziņa starp uzņēmumiem ir notikusi tikai ar minētajiem likumīgajiem mērķiem.
(sal. ar 220., 230. un 306. punktu)
17. Konkurences tiesībās informācijas apmaiņa starp konkurentiem nekļūst leģitīma tāpēc, ka šī informācija vai daļa no tās ir plaši zināma, ciktāl saimnieciskās darbības subjektam autonomi ir jānosaka sava politika iekšējā tirgū. Ja arī šāds autonomijas noteikums neizslēdz tirgus dalībnieku tiesības gudri pielāgoties savu konkurentu konstatētajām vai sagaidāmajām darbībām, tas tomēr ir pret jebkādiem tiešiem vai netiešiem kontaktiem šo tirgus dalībnieku starpā ar mērķi ietekmēt jau pastāvoša vai potenciāla konkurenta darbību tirgū, atklājot šim konkurentam vienošanos par savām paša jau izlemtajām vai paredzamajām darbībām tirgū.
Šajā ziņā konkurenta viedoklis par kādu svarīgu informāciju par piedāvājuma un pieprasījuma apstākļiem, kura varētu tikt iegūta citādi nekā apspriedēs ar attiecīgajiem uzņēmumiem, un par tās ietekmi uz tirgus attīstību jau pēc definīcijas nav publiski pieejama informācija.
Turklāt informācijas attiecībā uz cenām regulāra apspriešana var mākslīgi palielināt pārskatāmību tirgū, kurā konkurence jau ir tikusi vājināta specifiskā regulatīvā konteksta un informācijas starp konkurentiem apmaiņas dēļ.
Turklāt, lai arī informācija par cenām bija zināma klientiem, pirms tā tika paziņota konkurentiem, un tādējādi varēja tikt iegūta tirgū, šis fakts neietver to, ka brīdī, kad cenrāži tika nosūtīti konkurentiem, šīs cenas jau bija objektīvi un tūlītēji iegūstami tirgus dati. Tieša nosūtīšana ļāva konkurentiem šo informāciju uzzināt vienkāršāk, ātrāk un tiešāk nekā ar tirgus starpniecību. Turklāt šī iepriekšējā nosūtīšana tiem ļāva radīt savstarpējas pārliecības pilnu klimatu attiecībā uz to nākotnes cenu politiku.
Visbeidzot, lai pierādītu pret konkurenci vērstu nodomu, pietiek ar pašu faktu, ka ir saņemta informācija par konkurentiem, ko neatkarīgs tirgus dalībnieks glabā kā komercnoslēpumu.
(sal. ar 282. un 320.–324. punktu)
18. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 302. punktu)
19. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 303. un 304. punktu)
20. Nolīgumi par apmaiņu ar informāciju starp konkurentiem var būt pretēji konkurences noteikumiem, ja tie ietekmē vai samazina nedrošības par attiecīgā tirgus darbību līmeni, kā rezultātā tiek ierobežota konkurence starp uzņēmumiem. Tādējādi cenas noteikšana, kaut arī tikai orientējoša, ietekmē konkurenci, jo ļauj visiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem pietiekami skaidri paredzēt, kāda būs to konkurentu cenu politika. Vispārīgi runājot, šādas aizliegtas vienošanās tieši ietekmē galvenos konkurences rādītājus attiecīgajā tirgū.
Konkrētāk, runājot par banānu tirgu, ļoti svarīgu faktoru, tādu kā meteoroloģiskie apstākļi gan augļu ražotājās valstīs, gan arī valstīs, kas ir augļu galamērķis patēriņa ziņā, uzkrājumu ostās un pie nogatavinātājiem apjoms, pārdevumu situācija mazumtirdzniecības līmenī un attiecībā uz nogatavinātājiem, kā arī tirdzniecības veicināšanas kampaņu esamība iesaistīšana divpusējās apspriedēs starp informētiem tirgus dalībniekiem, nosakot piedāvājuma līmeni attiecībā pret pieprasījumu, neizbēgami noved pie dalīšanās ar informāciju par tirgus un tā attīstības cenu ziņā izpratni.
Šajā ziņā, pat pieņemot, ka rēķinos norādītās faktiskās cenas vēlāk neatbilda nodomiem attiecībā uz cenām, kurus puses savstarpēji bija darījušas zināmus, tas nemazina šīs apmaiņas pret konkurenci vērsto raksturu. Turklāt LESD 101. panta tāpat kā citu līgumā paredzēto konkurences tiesību normu mērķis ir ne vien aizsargāt konkurentu vai patērētāju tiešās intereses, bet arī aizsargāt tirgus struktūru un līdz ar to konkurenci kā tādu.
It īpaši tas, ka saskaņotām darbībām nav tiešas saistības ar cenu līmeni, neliedz konstatēt, ka ar tām ir tikusi ierobežota konkurence starp attiecīgajiem uzņēmumiem. Tirgū faktiski izmantojamo cenu var ietekmēt ārēji, ārpus aizliegtas vienošanās dalībnieku kontroles esoši faktori, tādi kā vispārīgā ekonomikas attīstība, izmaiņas pieprasījumā šajā konkrētajā nozarē vai klientu sarunu vešanas spēja.
(sal. ar 328.–330., 388., 391., 456., 457., 536. un 537. punktu)
21. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 400.–403. punktu)
22. Administratīvajā procesā konkurences jomā viena no garantijām, kas ir piešķirta Savienības tiesību sistēmā, ir pienākums kompetentajai iestādei rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus attiecīgās lietas apstākļus.
Šajā ziņā, lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, Komisijai nav pienākuma uzklausīt ieinteresēto personu norādītās liecības, ja tā uzskata, ka lietas izmeklēšana ir bijusi pietiekoša. Faktiski, lai gan Regulas Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [LESD 101]. un [LESD 102]. pantu 10. panta 3. punktā ir paredzēts, ka uzņēmumi un uzņēmumu apvienības, uz kurām attiecas procedūra, kas tiek veikta saskaņā ar Regulu Nr. 1/2003, var ierosināt, lai Komisija uzklausa personas, kuras var apstiprināt viņu apsvērumos izklāstītos faktus, no šīs pašas regulas 13. panta izriet, ka Komisijai ir pietiekama novērtējuma brīvība, lai izlemtu, kāda interese varētu būt uzklausīt personas, kuru liecības varētu būt nozīmīgas lietas izskatīšanā.
(sal. ar 405. un 406. punktu)
23. Konkurences tiesībās, salīdzinot jēdzienus “nolīgums” un “saskaņotas darbības”, šķiet, ka, no subjektīvā viedokļa raugoties, tie aptver slepenu vienošanos formas, kurām ir viens un tas pats raksturs un kuras atšķiras tikai pēc to intensitātes un izpausmes veidiem. Tādējādi, lai arī nolīguma un saskaņotas darbības jēdzieni ietver daļēji atšķirīgus veidojošos elementus, tie nav savstarpēji nesaderīgi. Tātad Komisijai nav pienākuma ikvienu konstatēto rīcību kvalificēt kā nolīgumu vai saskaņotu darbību, bet atsevišķas no šīm rīcībām tā pamatoti var kvalificēt kā “nolīgumus” vai “saskaņotas darbības”.
Tādējādi apstāklis, ka attiecīgajā pārkāpumā bija iesaistīti tikai divi uzņēmumi, no kuriem viens bija mazs, un ka pārkāpums bija īsāks par deviņiem mēnešiem, neko nemaina attiecībā uz to, ka Komisijai nav pienākuma katru konstatēto rīcību kvalificēt kā nolīgumu vai saskaņotas darbības, bet dažas no šīm rīcībām tā pamatoti var kvalificēt kā “nolīgumus” un citas – kā “saskaņotas darbības”. Šajā ziņā un ciktāl Komisija juridiski pietiekami pierāda saziņas starp pusēm esamību, nevar tikt prasīts, lai Komisija precīzi noteiktu katru konkrēto brīdi, kad puses veica saskaņošanu.
(sal. ar 418., 419. un 453. punktu)
24. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 421.–431., 469., 471. un 472. punktu)
25. Konkurences tiesībās secinājumu par uzņēmumu dalību pārkāpumā nevar noraidīt tādēļ, ka pret citiem uzņēmumiem nav tikusi uzsākta pārkāpuma procedūra. Apstāklis, ka tirgus dalībnieks ir vainojamam uzņēmumam līdzīgā situācijā un Komisija attiecībā uz to nav konstatējusi pārkāpumu, neļauj noraidīt secinājumu par vainojamo uzņēmumu dalību pārkāpumā, ja tas ir pietiekami pierādīts.
(sal. ar 461. punktu)
26. LESD 101. panta 1. punkta pārkāpumu var izraisīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī vairākas darbības vai arī turpināta rīcība. Šo interpretāciju nevar apstrīdēt tādēļ, ka arī viens vai vairāki šādu darbību vai turpinātas rīcības elementi paši par sevi katrs atsevišķi var būt minētās normas pārkāpums. Ja dažādas darbības ietilpst kopējā plānā to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības uzlikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā kopumā.
Šajā ziņā vienota pārkāpuma jēdziens aptver tieši tādu situāciju, kad vairāki uzņēmumi ir piedalījušies pārkāpumā, ko veido turpināta rīcība, kas vērsta uz vienu ekonomisku mērķi, kas paredz izkropļot konkurenci, vai pat individuāli pārkāpumi, kas savstarpēji saistīti to mērķa identiskuma dēļ (elementu kopuma vienots mērķis) un subjektu identiskuma dēļ (attiecīgo uzņēmumu, kuri apzinās, ka piedalās kopējā mērķī, identiskums).
Turklāt vienota pārkāpuma jēdziens var attiekties uz tādas pret konkurenci vērstas darbības juridisko kvalifikāciju, ko veido nolīgumi, saskaņotas darbības un uzņēmumu apvienību lēmumi.
(sal. ar 478.–480. un 491. punktu)
27. Aizliegtu vienošanos jomā atbilstoši kopīgā plāna jēdzienam Komisija var pieņemt, ka pārkāpums nav ticis pārtraukts, pat tad, ja saistībā ar kādu laikposmu tās rīcībā nav pierādījumu par attiecīgā uzņēmuma dalību šajā pārkāpumā, ja šis uzņēmums ir piedalījies attiecīgajā pārkāpumā pirms un pēc šī laikposma un ja nav pierādījumu vai norāžu, kas varētu likt domāt, ka pārkāpums saistībā ar attiecīgo uzņēmumu ir ticis pārtraukts. Šajā gadījumā tā var uzlikt naudas sodu par visu pārkāpuma laikposmu, tostarp par laikposmu, attiecībā uz kuru tās rīcībā nav pierādījumu par attiecīgā uzņēmuma dalību pārkāpumā.
Šajā ziņā, kaut gan, lai pārbaudītu, vai Komisija ir izpildījusi tās pierādīšanas pienākumu, lai pietiekami pierādītu pārkāpuma esamību, visi pierādījumi ir jāaplūko kopsakarā, pārbaude saistībā ar pārkāpuma turpinātības noteikšanu neattiecas uz analīzi par to, vai visi pierādījumi kopumā ļauj saprātīgi konstatēt, ka pārkāpums ticis turpināts nepārtraukti visā attiecīgajā laikposmā, uz kuru attiecas šie pierādījumi, bet uz to, vai Komisija ir sniegusi pierādījumus attiecībā uz faktiem, kas ir pietiekami saistīti laikā, tā, ka varētu tikt saprātīgi pieņemts, ka pārkāpums ir veikts nepārtraukti no viena konkrēta datuma līdz otram konkrētam datumam.
Turpretī, ja, veicot izvērtējumu saistībā ar aplūkotās aizliegtās vienošanās darbību par laikposmu, kas šķir divas prettiesiskas rīcības izpausmes, var uzskatīt, ka uzņēmuma dalība pārkāpumā tikusi pārtraukta un ka uzņēmums piedalījies pārkāpumā pirms un pēc šī pārtraukuma, šis pārkāpums ir jākvalificē kā atkārtots pārkāpums, ja – tāpat kā attiecībā uz turpinātu pārkāpumu – uzņēmumam ir viens vienīgs izvirzītais mērķis pirms un pēc pārtraukuma. Šāds vienīgais mērķis var izrietēt no attiecīgo darbību mērķu, attiecīgo preču, uzņēmumu, kas piedalījušies kolūzijā, tās īstenošanas detalizētās kārtības, uzņēmumu vārdā iesaistīto fizisko personu un, visbeidzot, attiecīgo darbību ģeogrāfiskās piemērošanas jomas. Pārkāpums tādējādi ir vienots un atkārtots un, kaut arī Komisija var piemērot naudas sodu par visu pārkāpuma laikposmu, tā to tomēr nevar darīt attiecībā uz laikposmu, kurā pārkāpums bija pārtraukts.
(sal. ar 481.–484., 494. un 496. punktu)
28. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 502.–511. punktu)
29. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 508., 525, 528.–532., 538. un 539. punktu)
30. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 548., 549., 552. un 553. punktu)
31. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 556.–558. punktu)