Language of document : ECLI:EU:F:2013:42

EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2013. gada 21. martā

Lieta F‑111/11

Chris van der Aat u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadēja korekcija – Civildienesta noteikumu 64., 65. un 65.a pants – Civildienesta noteikumu XI pielikums – Regula (ES) Nr. 1239/2010 – Korekcijas koeficienti – Ierēdņi, kas pilda pienākumus Isprā

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko prasītāji būtībā lūdz atcelt Eiropas Komisijas lēmumus, ar kuriem viņiem tiek piemērota Padomes 2010. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 338, 1. lpp.), ciktāl tajā personāla, kurš pilda pienākumus Varēzes provincē (Itālija), atalgojumam piemērojamais korekcijas koeficients ir noteikts 92,3 % apmērā (turpmāk tekstā – “Varēzes korekcijas koeficients”)

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāji sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus. Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Civildienesta noteikumu īstenošanas regulas – Pamatojums – Pienākums – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants un XI pielikums; Padomes Regula Nr. 1239/2010)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants un XI pielikums)

3.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Norāde uz interneta vietni – Nepieņemamība

(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 4. punkts)

1.      Regulas, ar ko nosaka korekcijas koeficientus, kas piemērojami ierēdņu atalgojumam, pamatojumam var vienkārši norādīt, pirmkārt, kopējo situāciju, kas izraisījusi tās pieņemšanu, un, otrkārt, vispārējos mērķus, kurus ir paredzēts ar to sasniegt, un šim pamatojumam nav jāattiecas uz aprēķināšanas metožu tehniskajiem aspektiem. Šajā ziņā, ņemot vērā šos apsvērumus, Regulas Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas un kas attiecas uz Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta, kā arī tās XI pielikuma normām, kurās precizēti nosacījumi, ar kādiem katru gadu tiek koriģēti korekcijas koeficienti, pamatojums – kaut arī īss, tomēr ir pietiekams.

(skat. 23. un 24. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 7. decembris, T‑544/93 un T‑566/93 Abello u.c./Komisija, 89. punkts; 2000. gada 8. novembris, T‑175/97 Bareyt u.c./Komisija, 75. punkts.

2.      Attiecībā uz korekcijas koeficientu noteikšanu vai pārskatīšanu Civildienesta noteikumu XI pielikumā uzdevums, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm, aprēķināt pirktspējas paritāti un pārbaudīt, vai attiecības starp korekcijas koeficientiem pareizi izsaka pirktspējas ekvivalenci, ir uzticēts Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat). Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta un XI pielikuma teksts, kā arī jautājuma sarežģītība nozīmē plašu novērtējuma brīvību attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāapsver, nosakot vai pārskatot korekcijas koeficientus.

Tāpēc Savienības tiesai, novērtējot to pamatdatu un statistikas metožu definīciju un izvēli, ko Eurostat izmanto, lai sagatavotu priekšlikumus par korekcijas koeficientiem, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti Civildienesta noteikumos paredzētie principi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda faktu, kas ir korekcijas koeficientu noteikšanas pamatā, vērtējumā, un vai nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana.

Turklāt lietas dalībniekam, kurš vēlas apstrīdēt elementus un metodes, kas izmantoti korekcijas koeficientu noteikšanai, ir jāiesniedz pierādījumi tam, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda.

Šajā ziņā jomā, kurā visu var noteikt tikai aptuveni, vienkāršs konstatējums, ka pastāv atšķirība starp cenu izmaiņām Briselē un citā dienesta vietā, no vienas puses, un šajā dienesta vietā piemērotā korekcijas koeficienta izmaiņām, no otras puses, nevar būt pietiekams, lai secinātu, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Lai tas tā būtu, attiecīgajai atšķirībai ir jābūt ļoti būtiskai.

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka ir pierādītas kļūdas, kas pieļautas, nosakot šo Eurostat ziņojumā norādīto atšķirību starp dienesta pakalpojumu cenām Briselē un citā dienesta vietā, vēl vajadzētu arī pierādīt, ka, ņemot vērā šo kļūdu kumulatīvās iedarbības nozīmību, pēdējās minētās dienesta vietas korekcijas koeficients kopumā ir acīmredzami kļūdains.

(skat. 43.–46., 54. un 77. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Abello u.c./Komisija, minēts iepriekš, 53., 55., 56. un 79. punkts; 2002. gada 25. septembris, T‑201/00 un T‑384/00 Ajour u.c./Komisija, 46.–49. punkts.

3.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 4. punktam Civildienesta tiesai nav internetā jāmeklē dokumenti, kas nav pievienoti procesuālajiem aktiem.

(skat. 73. punktu)