VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 9. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “ALPHAREN” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “ALPHA D3” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Regulas Nr. 40/94 74. pants (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. pants)
Lieta T‑222/09
Ineos Healthcare Ltd, Varingtona [Warrington], Češīra [Cheshire] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv S. Maliničs [S. Malynicz], barrister, un A. Smits [A. Smith], solicitor,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Teva Pharmaceutical Industries Ltd, Jeruzaleme (Izraēla),
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 24. marta lēmumu lietā R 1897/2007‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Teva Pharmaceutical Industries Ltd un Ineos Healthcare Ltd.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā apspriedes laikā: priekšsēdētājs O. Cūcs [O. Czúcz], tiesneši I. Labucka (referente) un K. O’Higinss [K. O’Higgins],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas [tolaik – Pirmās instances tiesas] kancelejā iesniegts 2009. gada 1. jūnijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 2. oktobrī,
ņemot vērā prasītājas 2010. gada 14. maija vēstuli, kurā paziņots, ka tā vairs nevēlas tikt uzklausīta tiesas sēdē,
ņemot vērā Vispārējās tiesas uzdotos rakstveida jautājumus lietas dalībniekiem,
ņemot vērā lietas dalībnieku iesniegtos apsvērumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2010. gada 11. un 14. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2005. gada 3. martā prasītāja Ineos Healthcare Ltd Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “ALPHAREN”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, – pēc procesa ITSB laikā veiktās saraksta saīsināšanas – ietilpst 5. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “farmaceitiskie un veterinārie preparāti, kas satur magnija dzelzs hidroksīda karbonātu vai hidrotalcītu, vai šo savienojumu atvasinājumus; farmaceitiskie un veterinārie preparāti izmantošanai nieru dialīzē un nieru slimību un darbības traucējumu ārstēšanai; fosfāta saistvielas izmantošanai hiperfosfatēmijas ārstēšanai”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2005. gada 5. decembrī Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 49/2005.
5 2006. gada 6. martā Teva Pharmaceutical Industries Ltd (turpmāk tekstā – “iebildumu iesniedzēja”), pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šī sprieduma 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi tika balstīti uz šādām agrākajām preču zīmēm:
– Ungārijas vārdisku preču zīmi “ALPHA D3” Nr. 134972 attiecībā uz “farmaceitiskiem preparātiem, kas regulē kalcija līmeni”, kuri ietilpst 5. klasē;
– Lietuvas vārdisku preču zīmi “ALPHA D3” Nr. 20613 attiecībā uz “farmaceitiskiem preparātiem, kas regulē kalcija līmeni”, kuri ietilpst 5. klasē;
– Latvijas vārdisku preču zīmi “ALPHA D3”, kas reģistrēta ar numuru M30407 attiecībā uz “farmaceitiskiem preparātiem, kam ir kalcija līmeņa regulētāja īpašības”, kuri ietilpst 5. klasē.
7 Iebildumi tika pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzētajiem pamatiem.
8 2007. gada 9. oktobrī Iebildumu nodaļa pilnībā apmierināja iebildumus, pamatojoties uz agrāko Ungārijas preču zīmi.
9 2007. gada 29. novembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
10 Ar 2009. gada 24. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome ir noraidījusi apelācijas sūdzību. It īpaši tā ir norādījusi, ka agrāko Ungārijas preču zīmi nevarēja ņemt vērā, jo nebija iesniegts reģistrācijas apliecības tulkojums procesa valodā. Tas apstāklis vien, ka iebildumi tikuši apmierināti, pamatojoties vienīgi uz agrāko Ungārijas preču zīmi, esot pamats Iebildumu nodaļas lēmuma atcelšanai. Tomēr, uzskatot, ka apelācijas sūdzības izskatīšanas brīdī tā varēja pieņemt lēmumu ar tādu pašu rezolutīvu daļu kā Iebildumu nodaļas lēmumā, Apelāciju padome, izmantojot savu rīcības brīvību, ir izvērtējusi citas preču zīmes, ar kurām bija pamatoti iebildumi. Šajā ziņā tā it īpaši ir norādījusi, ka preces, kuras aptver Latvijas un Lietuvas reģistrācija, esot identiskas precēm, kuras aptver agrākā Ungārijas preču zīme, un ka lietas dalībniekiem esot bijusi iespēja darīt zināmus savus apsvērumus par visiem lietas apstākļiem. Tā ir norādījusi, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir zināma vizuālā, fonētiskā un konceptuālā līdzība. Tāpat tā ir secinājusi, ka preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas. Apelāciju padome ir norādījusi, ka šim faktoram ir dodama priekšroka salīdzinājumā ar preču zīmju mazāku līdzības pakāpi. Būtībā tā ir secinājusi, ka vidusmēra patērētāja, kas veido daļu no konkrētās sabiedrības daļas, apziņā pastāv sajaukšanas iespēja, vēl jo vairāk tādēļ, ka tam nav tāds pats zināšanu un kompetences bioķīmijā un farmakoloģijā līmenis kā speciālistiem šajās jomās.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus, kas saistīti, pirmkārt, ar to, ka iebildumu iesniedzēja neesot sniegusi pierādījumus par preču līdzību, otrkārt, ar Regulas Nr. 40/94 73. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. pants) noteikumu pārkāpumu, treškārt, ar Regulas Nr. 40/94 74. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. pants) noteikumu pārkāpumu un, ceturtkārt, ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu.
Par pirmo pamatu saistībā ar to, ka iebildumu iesniedzēja neesot sniegusi pierādījumus par preču līdzību
Lietas dalībnieku argumenti
14 Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, iebildumu procesa ietvaros novērtējot preču līdzību, pierādīšanas pienākums ir iebildumu iesniedzējam. Iebildumu iesniedzēja neesot pietiekami pierādījusi apgalvojumu par preču līdzību, iesniedzot tikai divas prasītājai adresētās vēstules un vienu zāļu lietošanas instrukciju. Turklāt prasītāja apstrīd arī minētās instrukcijas pierādījuma spēku. Tā piebilst, ka pierādījumiem esot jāattiecas uz visiem faktoriem, kuriem ir nozīme preču salīdzināšanā, tostarp to veidu, galapatēriņu, izmantojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu.
15 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
16 No Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 15. noteikuma 2. punkta c) apakšpunkta izriet, ka paziņojumā par iebildumiem cita starpā ir jābūt norādītam iebildumu pamatojumam. Minētās regulas 15. noteikuma 3. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka paziņojums par iebildumiem var ietvert motivētu paziņojumu, kurā izklāstīti iebildumu pamatā esošie galvenie fakti un argumenti, kā arī pierādījumi, kas pamato iebildumus. Šīs regulas 19. noteikuma 1. punktā ir precizēts, ka līdz ITSB noteiktam termiņam, kas ilgst vismaz 2 mēnešus no dienas, kad iebildumu procesu uzskata par uzsāktu saskaņā ar 18. noteikuma 1. punktu, ITSB dod iespēju iebildumu iesniedzējam iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumus, vai papildināt faktus, pierādījumus vai argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.
17 No iepriekš minētajām normām izriet, ka iebildumu procesa ietvaros iebildumu iesniedzējam ir iespēja, nevis pienākums sniegt pierādījumus, kas pamato iebildumus, tostarp saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību.
18 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka no ITSB lietas materiāliem izriet, ka ITSB ar 2006. gada 7. aprīļa vēstuli saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktu ir aicinājusi iebildumu iesniedzēju iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamatotu tās celtos iebildumus vai papildinātu faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas bija iekļauti paziņojumā par iebildumiem, precizējot, ka gadījumā, ja tie netiks iesniegti, ITSB, pieņemot lēmumu par iebildumiem, pamatosies uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
19 Ar 2006. gada 18. jūlija vēstuli iebildumu iesniedzēja iesniedza papildu argumentus. Pēc tam prasītāja ar 2006. gada 31. oktobra vēstuli iesniedza savus apsvērumus, uz kuriem iebildumu iesniedzēja atbildēja ar 2007. gada 16. februāra vēstuli.
20 Tāpat ir jāprecizē, ka pretēji tam, ko būtībā apgalvo prasītāja, Tiesa savā 2007. gada 9. marta rīkojumā lietā C‑196/06 P Alecansan/ITSB (Krājumā nav publicēts, 24. punkts) neko nav nospriedusi par iebildumu iesniedzēja pierādīšanas pienākumu iebildumu procesa ietvaros. Minētā rīkojuma 24. punktā Tiesa ir vienīgi uzsvērusi pienākumu saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu pierādīt preču līdzību pat gadījumā, ja apzīmējumi ir identiski.
21 Tāpat Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – nav obligāti jāattiecas uz visiem preču salīdzinājuma aspektiem.
22 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, iebildumu iesniedzējam tātad nav pienākuma iebildumu procesa ietvaros iesniegt pierādījumus par attiecīgo preču līdzību. No tā izriet arī, ka šā pamata ietvaros nav nozīmes prasītājas argumentam par zāļu lietošanas instrukcijas, ko ITSB iesniegusi iebildumu iesniedzēja, pierādījuma spēku. Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.
Par otro un trešo pamatu – attiecīgi Regulas Nr. 40/94 73. panta un 74. panta noteikumu pārkāpumu
23 Tā kā otrais un trešais prasības pamati abi attiecas uz to, ka Apelāciju padome esot veikusi zināmus meklējumus, lai noteiktu līdzību starp precēm, kuras aptver agrākās Latvijas un Lietuvas preču zīmes, no vienas puses, un it īpaši “farmaceitiskajiem un veterinārajiem preparātiem, kas satur magnija dzelzs hidroksīda karbonātu vai hidrotalcītu, vai šo savienojumu atvasinājumus” (turpmāk tekstā – “A preces”), un “fosfāta saistvielām izmantošanai hiperfosfatēmijas ārstēšanai” (turpmāk tekstā – “C preces”), kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, no otras puses, Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu izskatīt otro un trešo prasības pamatu kopā. Vispirms ir jāizvērtē trešais pamats.
Lietas dalībnieku argumenti
24 Trešā prasības pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Apelāciju padome, pēc savas ierosmes veicot meklējumus internetā preču salīdzināšanas mērķiem, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 40. punkta, esot pārkāpusi pienākumu, kas paredzēts Regulas Nr. 40/94 74. pantā, saskaņā ar kuru procesā, kas attiecas uz relatīviem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, ITSB ir jāaprobežojas ar pušu iesniegto pamatu un prasījumu pārbaudi. Šī tiesību norma attiecoties arī uz pierādījumu iesniegšanu, ko veic puses. Šos meklējumus veidojot ieskatīšanās tiešsaistes medicīniskajā vārdnīcā, ASV valdības interneta vietnē, kas veltīta klīniskajai izpētei, un no prasītājas neatkarīgas sabiedrības, kas ietilpst tajā pašā sabiedrību grupā, interneta vietnē. Tā norāda arī, ka saistībā ar preču, kuras aptver agrākās Latvijas un Lietuvas preču zīmes, un A preču un C preču, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, līdzību izšķirošā nozīme esot bijusi informācijai, ko Apelāciju padome ieguvusi internetā.
25 Sava otrā prasības pamata ietvaros prasītāja būtībā pārmet Apelāciju padomei, ka tā esot pamatojusi apstrīdēto lēmumu ar pamatojumu, par kuru prasītājai neesot bijis iespējas izteikt savu viedokli. Prasītāja norāda, ka tai nekad neesot bijusi iespēja paust savu nostāju attiecībā uz pierādījumiem, ko Apelāciju padome ir atradusi internetā. Tā piebilst, ka, ja tai būtu bijusi iespēja izteikt savu viedokli par šiem pierādījumiem, tā būtu varējusi parādīt, kuri faktori liek apšaubīt secinājumu, saskaņā ar kuru preces ir līdzīgas.
26 Attiecībā uz trešo pamatu ITSB apgalvo, ka, ņemot vērā Vispārējās tiesas 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T‑179/07 Anvil Knitwear/ITSB – Aprile e Aprile (“Aprile”) (Krājumā nav publicēts, 72. un 75. punkts), Apelāciju padome nevar uzskatīt par pierādītu iebildumu iesniedzēja izvirzīto argumentu par preču līdzību gadījumos, kad prasītājs nav sniedzis pretargumentus. Tātad Apelāciju padomei pašai ir jāveic pārbaude attiecībā uz preču līdzību, pamatojoties uz ar konfliktējošajām preču zīmēm aptverto preču sarakstiem. ITSB uzskata, ka šajos apstākļos Apelāciju padome varēja pamatoti pēc savas ierosmes veikt meklējumus, izmantojot neitrālus informācijas avotus vai prasītājai zināmus informācijas avotus, tiktāl, ciktāl šo meklējumu mērķis ir vienīgi pārbaudīt iebildumu iesniedzēja izvirzīto pamatu un argumentu pareizību.
27 Saistībā ar otro pamatu ITSB apstrīd prasītājas argumentus, norādot, ka, ņemot vērā Vispārējās tiesas judikatūru, Regulas Nr. 40/94 73. panta otrajā teikumā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrais teikums) paredzētās tiesības tikt uzklausītam nav piemērojamas galīgajai nostājai, kuru paredz paust iestāde. Tas pats attiecoties uz dokumentiem, kas apstiprina galīgo konstatējumu par preču līdzību un tiek izmantoti saistībā ar šo konstatējumu. Turklāt dokumenti, kas iegūti internetā, vienīgi apstiprinot Apelāciju padomes sākotnējo nostāju, kas pausta apstrīdētā lēmuma 42. punktā. Tas piebilst, ka prasītāja varēja iesniegt apsvērumus par iebildumu iesniedzēja apgalvojumiem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, bet neesot to izdarījusi. Visbeidzot, ITSB uzskata, ka pat gadījumā, ja Apelāciju padome, nedarot lietas dalībniekiem zināmus internetā veikto meklējumu rezultātus, būtu pieļāvusi kļūdu, secinājums par preču līdzību paliktu tāds pats. Šāds Regulas Nr. 40/94 73. panta noteikumu pārkāpums neattaisnotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu.
Vispārējās tiesas vērtējums
28 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu “lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu [pamatojumu] reģistrācijas noraidīšanai [atteikšanai], Birojs [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu [ar pamatu un prasījumu], ko puses iesniegušas, pārbaudi”.
29 Šī norma attiecas tostarp uz ITSB lēmumu faktisko pamatu, t.i., uz faktiem un pierādījumiem, ar kuriem var juridiski korekti pamatot lēmumus. Tātad Apelāciju padome, izskatot apelācijas sūdzību par lēmumu, ar kuru izbeigts iebildumu process, var pamatot savu lēmumu vienīgi ar faktiem un pierādījumiem, kurus iesniegušas puses. Tomēr Apelāciju padomes veicamās pārbaudes faktiskā pamata ierobežojums neliedz tai ņemt vērā – papildus tiem faktiem, ko ir tieši iesnieguši iebildumu procesa dalībnieki, – vispārzināmus faktus, proti, faktus, kurus varētu zināt visi vai kurus var uzzināt no vispārēji pieejamiem avotiem (skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑185/02 Ruiz‑Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 28. un 29. punkts un tajos minētā judikatūra, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Aprile”, 71. punkts).
30 Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 40. un 41. punktā ir atsaukusies uz tās internetā veikto meklējumu rezultātiem. Konkrēti, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 40. punkta, tā ir izmantojusi hiperfosfatēmijas, kas minēta reģistrācijai pieteiktās preču zīmes C preču aprakstā, definīciju, ko tā bija atradusi tiešsaistes medicīnisko terminu vārdnīcā. Tāpat tā ASV valdības interneta vietnē, kas veltīta klīniskajai izpētei, ir meklējusi magnija dzelzs hidroksīda karbonāta vai hidrotalcīta, kas ietilpst reģistrācijai pieteiktās preču zīmes C precēs, terapeitiskās indikācijas. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 41. punktā tā ir atsaukusies uz informāciju, ko tā atradusi no prasītājas neatkarīgas sabiedrības, kas ietilpst tajā pašā sabiedrību grupā, interneta vietnē, par attiecīgo preču mijiedarbību, parādot, ka tās ir cieši saistītas un ka tās ir paredzētas pacientiem, kas cieš no nieru slimībām. Ir jānorāda, ka ITSB šos faktus nav apstrīdējis.
31 Lai gan attiecīgo meklējumu rezultāti ir izvilkumi no interneta vietnēm, kas minētas šī sprieduma 30. punktā un kas ir vispārēji pieejamas vietnes, izskatāmajā lietā šis apstāklis nevar būt pietiekams, lai uzskatītu, ka tie ir vispārzināmi fakti. Proti, runa ir par farmaceitisko preparātu un terapeitisko indikāciju aprakstiem, kurus, ņemot vērā to tehnisko raksturu, nekādi nevar uzskatīt par informāciju, ko veido vispārzināmi fakti.
32 Līdz ar to ir jākonstatē, ka Apelāciju padome, ņemot vērā šī sprieduma 30. punktā minētos internetā veikto meklējumu rezultātus, ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta noteikumus, jo no šiem internetā veiktajiem meklējumiem izrietošie fakti, uz kuriem tā ir atsaukusies, nav vispārzināmi fakti.
33 Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, ja konkrētās lietas apstākļos kļūdai nevarēja būt izšķiroša ietekme uz iznākumu, argumentācija, kas balstīta uz šādu kļūdu, nav iedarbīga un tātad nevar būt pietiekama, lai attaisnotu apstrīdētā lēmuma atcelšanu (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑140/06 Philip Morris Products/ITSB (Cigarešu paciņas forma), Krājumā nav publicēts, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Šajā sakarā ir jānorāda, ka A un C preču, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, apraksta galveno daļu veido vienīgi šī sprieduma 30. punktā minētie internetā veikto meklējumu rezultāti. Turklāt ir jāatgādina, ka attiecīgo preču apraksts ir atskaites punkts jebkādai preču salīdzināšanai, kura ir obligāts posms sajaukšanas iespējas novērtēšanā. Aplūkojamajā lietā ir jāuzsver, ka Apelāciju padome nevarēja secināt, ka pastāv līdzība starp A un C precēm, no vienas puses, un precēm, kuras aptver agrākās Latvijas un Lietuvas preču zīmes, no otras puses, un līdz ar to apstrīdētā lēmuma 58. punktā secināt par sajaukšanas iespējas esamību, neatsaucoties uz faktiem, kas iegūti no apstrīdētajiem meklējumiem. Tādējādi – pretēji tam, ko apgalvo ITSB –, ja netiktu neizmantota attiecīgā informācija, apstrīdētā lēmuma saturs būtu bijis citāds.
35 Savukārt attiecībā uz “farmaceitiskajiem un veterinārajiem preparātiem izmantošanai nieru dialīzē un nieru slimību un darbības traucējumu ārstēšanai” (turpmāk tekstā – “B preces”), kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, apstrīdētā lēmuma 41. punktā minētā informācija, kas iegūta no apstrīdētajiem meklējumiem, ir vienīgi apstiprinājusi Apelāciju padomes secinājumu par attiecīgo preču līdzību. Līdz ar to Regulas Nr. 40/94 74. panta noteikumu pārkāpums, kas konstatēts šī sprieduma 32. punktā, neattaisno apstrīdētā lēmuma atcelšanu daļā, kas attiecas uz B precēm.
36 Tāpat ir jānoraida ITSB arguments par sekām, kas izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā “Aprile” (72. un 75. punkts). Lai gan ir taisnība, ka minētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka ITSB nav pienākuma uzskatīt par pierādītiem kāda lietas dalībnieka apgalvojumus, kurus otrs lietas dalībnieks nav apstrīdējis, tā nekādā veidā nav apstiprinājusi, ka ITSB būtu ļauts pārkāpt Regulas Nr. 40/94 74. pantā paredzētos pārbaudes nosacījumus.
37 No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome, izmantojot šī sprieduma 30. punktā minētos internetā veikto meklējumu rezultātus, ir pieļāvusi kļūdu, un līdz ar to trešais prasības pamats ir jāapmierina daļā, kurā Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā ir atstājusi spēkā attiecībā uz A un C precēm pieteiktā apzīmējuma reģistrācijas pieteikuma noraidījumu, un ir jānoraida šis pamats attiecībā uz B precēm, Vispārējai tiesai nelemjot par otro prasības pamatu.
38 Tā kā, izvērtējot trešo prasības pamatu, apstrīdētais lēmums ir daļēji atcelts, ir jāizvērtē arī ceturtais pamats.
Par ceturto pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas noteikšanu
Lietas dalībnieku argumenti
39 Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome esot pieļāvusi kļūdu konkrētās sabiedrības daļas noteikšanā, apstrīdētā lēmuma 36. punktā uzskatot, ka attiecīgās preces tiek piegādātas arī aptiekās brīvai tirdzniecībai plašai sabiedrībai. Prasītāja apstrīd šo apgalvojumu divu iemeslu dēļ. Vispirms attiecībā uz precēm, kuras aptver agrākās Latvijas un Lietuvas preču zīmes, vienīgais pierādījums, proti, zāļu lietošanas instrukcija, liecinot, ka alfakalcidols – farmaceitisks preparāts, kas ietilpst ar agrākajām preču zīmēm aptverto preču kategorijā, – bija pieejams vienīgi ar recepti. Šis konstatējums vien varētu ļaut izdarīt secinājumu par specializētu sabiedrību. Tāpat prasītāja uzskata, ka preces, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, var iegādāties vienīgi ar recepti. Apstrīdētā lēmuma 58. punktā uzskatot, ka vidusmēra patērētājiem ir augstāks uzmanības līmenis par vidējo, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā, ka tiem ir recepte vai ka vismaz specializētu palīdzību tiem sniedz medicīnas jomā kvalificēts profesionālis.
40 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
41 Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
42 Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 36. punktā ir norādījusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido gan profesionāļi medicīnas nozarē (ārsti, farmaceiti, medicīnas māsas), gan vidusmēra patērētāji, proti, pacienti un personas, kas nodrošina pacientu aprūpi. Tā ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā, ka preču apraksts neietver tikai zāles, kas izsniedzamas pret recepti, un ka līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka attiecīgās preces var būt pieejamas brīvā tirdzniecībā, no konkrētās sabiedrības daļas nav iespējams izslēgt vidusmēra patērētāju. Ņemot vērā, ka agrākās preču zīmes bija reģistrētas Latvijā un Lietuvā, Apelāciju padome uzskata, ka konkrēto sabiedrības daļu veido profesionāļi medicīnas nozarē un vidusmēra patērētāji šajā divās valstīs.
43 Saskaņā ar judikatūru, ja attiecīgās preces ir zāles, kuru iegādei aptiekā patērētājiem ir nepieciešama ārsta recepte, konkrētā sabiedrības daļa ir gan gala patērētāji, gan arī profesionāļi veselības nozares jomā, proti, ārsti, kas izraksta zāles, kā arī farmaceiti, kas pārdod izrakstītās zāles. Pat ja šo preču izvēli ietekmē vai nosaka starpnieki, sajaukšanas iespēja var pastāvēt arī patērētājiem, jo tie var saskarties ar šīm precēm pirkuma darījuma brīdī, pat ja attiecībā uz katru minēto produktu atsevišķi tas notiktu dažādā laikā (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 26. aprīļa spriedumu lietā C‑412/05 P Alcon/ITSB, Krājums, I‑3569. lpp., 52.–63. punkts).
44 Kā izriet no iepriekš minētās judikatūras, pat gadījumā, ja zāles tiek izsniegtas tikai pret recepti, nevar tikt izslēgta iespēja, ka vidusmēra patērētājs ir daļa no konkrētās sabiedrības daļas. Līdz ar to Apelāciju padome ir pamatoti konstatējusi, ka konkrēto sabiedrības daļu veido gan profesionāļi veselības jomā, gan vidusmēra patērētāji.
45 Līdz ar to jautājumam, vai attiecīgās zāles varētu būt pieejamas brīvā tirdzniecībā, nav nozīmes aplūkojamajā lietā, jo, pat ja Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu vērtējumā saistībā ar attiecīgo preču pārdošanas kārtību, secinājums attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas sastāvu paliktu tāds pats.
46 Līdz ar to šis pamats ir jānoraida. No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ attiecībā uz A un C precēm.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, Vispārējā tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala. Šajā lietā, tā kā prasītājas prasība ir apmierināta tikai attiecībā uz daļu no konkrētajām precēm, ir jānospriež, ka ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi prasītājas tiesāšanās izdevumu.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 24. marta lēmumu lietā R 1897/2007‑2 daļā, kas attiecas uz precēm, kuras ietilpst šādās kategorijās: “farmaceitiskie un veterinārie preparāti, kas satur magnija dzelzs hidroksīda karbonātu vai hidrotalcītu, vai šo savienojumu atvasinājumus”, “fosfāta saistvielas izmantošanai hiperfosfatēmijas ārstēšanai”;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi Ineos Healthcare Ltd tiesāšanās izdevumu;
4) Ineos Healthcare sedz pusi savu tiesāšanās izdevumu.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 9. februārī.
[Paraksti]