Language of document : ECLI:EU:T:2015:891

Lieta T‑461/13

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Ciparu TV – Atbalsts zemes ciparu televīzijas ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās Spānijā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par daļēji saderīgu un daļēji nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Uzņēmuma jēdziens – Saimnieciska darbība – Priekšrocība – Pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Konkurences kropļojums – LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts – Rūpības pienākums – Saprātīgs termiņš – Juridiskā noteiktība – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums – Subsidiaritāte – Tiesības uz informāciju

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2015. gada 26. novembra spriedums

1.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Adresāti – Uzņēmumi – Jēdziens – Saimnieciskās darbības veikšana – Zemes ciparu televīzijas tīkla ieviešana, uzturēšana un ekspluatācija attālās un mazāk urbanizētās teritorijās – Tirgus pastāvēšana – Valsts varas priekšrocību neīstenošanas – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākumi, lai kompensētu uzņēmumam radušās izmaksas, pildot sabiedriskos pakalpojumus – Spriedumā lietā “Altmark” paredzētais pirmais nosacījums – Skaidri definētas sabiedrisko pakalpojumu saistības – Uzņēmuma, kas gūst labumu un kurš ir faktiski atbildīgs par sabiedrisko pakalpojumu pienākumu īstenošanu, neesamība – Iekļaušana jēdzienā – Tirgus nepilnība – Nepietiekams apstāklis, lai konstatētu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi esamību

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Konkurences apdraudējums – Satelītu un zemes platformas ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanai – Konkurences nozarē ietilpstoša joma

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 107. panta 3. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Komisijas veikta pārbaude – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Pieļaujamība

(LESD 107. panta 3. punkts un 108. pants)

7.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

(LESD 107. un 296. pants)

8.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(LESD 263. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

9.      Eiropas Savienības tiesības – Vispārējie tiesību principi – Tiesības uz labu pārvaldību – Rūpīga un objektīva lietas materiālu izskatīšana – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

10.    Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Pasākuma pieņemšanas brīdī pastāvošās situācijas ņemšana vērā

(LESD 107. panta 3. punkts)

11.    Valsts atbalsts – Komisijas lēmums uzsākt formālu valsts pasākuma izmeklēšanas procedūru – Komisijas veikto vērtējumu pagaidu raksturs

(LESD 108. pants 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 6. panta 1. punkts)

12.    Valsts atbalsts – Komisijas veikta pārbaude – Formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšana – Maksimālais divu mēnešu termiņš – Nepiemērojamība nepaziņota atbalsta gadījumā – Pienākums beigt saprātīgā termiņā gan iepriekšējo izskatīšanu, gan formāla izmeklēšanas procedūru – Konkrētība

(LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 5. punkts, 7. panta 6. punkts un 13. panta 2. punkts)

13.    Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums – Trūkums

14.    Valsts atbalsts – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu un uzdota tā atgūšana – Komisijas iespēja atstāt valsts iestāžu ziņā atgūstamās summas precīzu aprēķinu – Komisijas un dalībvalsts pienākums sadarboties gadījumā, ja valstij ir radušās grūtības – Piemērojamība

(LESD 4. panta 3. punkts, 107. un 108. pants; Padomes Regulas Nr. 994/98 2. pants un Padomes Regulas Nr. 659/1999 14. pants; Komisijas Regula Nr. 1998/2006)

15.    Valsts atbalsts – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Agrākā stāvokļa atjaunošana – Samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums – Trūkums

(LESD 108. pants)

16.    Valsts atbalsts – Komisijas veikta pārbaude – Izņēmuma jurisdikcija – Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu pārbaude – Pārbaude tiesā – Subsidiaritātes principa pārkāpums – Trūkums

(LESD 5. panta 3. punkts, 107. panta 3. punkts un 108. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35.–46. punktu)

2.      Atbalsta jomā saskaņā ar spriedumā lietā Altmark norādīto pirmo kritēriju uzņēmumam kompensācijas saņēmējam ir jāuzliek veikt sabiedriskā pakalpojuma pienākumus un šiem pienākumiem ir jābūt skaidri definētiem.

Kaut arī dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, definējot pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (PVTN), šī rīcības brīvība tomēr nav neierobežota un nevar tikt izmantota patvaļīgi un tikai tāpēc vien, lai izvairītos no konkurences normu piemērošanas īpašai nozarei. Attiecīgajam pakalpojumam, lai tas varētu tikt kvalificēts par PVTN, ir jābūt ar vispārēju ekonomisku interesi, par ko liecina īpašas pazīmes salīdzinājumā ar pazīmēm, kādas ir citām ekonomiskām darbībām.

Pārbaudes, kādu veic Vispārējā tiesa attiecībā uz Komisijas vērtējumiem, plašums neizbēgami ir atkarīgs no fakta, ka dalībvalsts definīciju attiecībā uz PVTN Komisija var apšaubīt vienīgi acīmredzamas kļūdas gadījumā. Šajā pārbaudē tomēr ir jānodrošina noteiktu minimālo kritēriju ievērošana, it īpaši kritērija par valsts varas akta esamību, kas attiecīgajiem uzņēmējiem uzdod veikt PVTN uzdevumu, kā arī kritērija par šī uzdevuma universālo un obligāto raksturu.

Runājot par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi, tikai tas vien, ka pakalpojums ir izraudzīts kā vispārējas intereses pakalpojums saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nenozīmē, ka jebkurš uzņēmējs, kas to sniedz, ir atbildīgs par skaidri definēto pienākumu saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu izpildi sprieduma Altmark izpratnē. Lai pakalpojums varētu tikt kvalificēts par PVTN šī sprieduma izpratnē, ir nepieciešams, lai atbildība par to sniegšanu tiktu uzticēta noteiktiem uzņēmumiem.

Šajā ziņā jānorāda, ka savukārt gadījumā, kad valsts līgumi tiek noslēgti starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem – kaut arī pilnvaras, kas dod tiesības sniegt sabiedrisku pakalpojumu, protams, var attiekties arī uz vienošanās aktiem, ciktāl tie izriet no publiskās varas un ir saistoši a fortiori gadījumā, ja ar šādiem aktiem tiek konkretizēti ar tiesisko regulējumu uzliktie pienākumi –, pakalpojums, tikai tāpēc vien, ka attiecībā uz to ir noslēgts valsts līgums, automātiski un bez jebkāda precizējuma no attiecīgo iestāžu puses neiegūst PVTN statusu sprieduma Altmark izpratnē.

Visbeidzot ar tirgus darbības traucējumu esamību nav pietiekami, lai varētu tikt konstatēta PVTN esamība.

(sal. ar 53., 61.–63., 67., 71. un 78. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 88. un 89. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 92. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 98.–100. punktu)

6.      Atbalsta shēmas gadījumā Komisija var aprobežoties ar attiecīgās shēmas īpašību izpēti, lai lēmuma motīvu daļā novērtētu, vai šis plāns ir piemērots viena no LESD 107. panta 3. punktā paredzēto mērķu sasniegšanai. Tādējādi Komisijai lēmumā par šādu shēmu nav pienākuma analizēt atbalstu, kas saskaņā ar šādu shēmu ir piešķirts katrā individuālā gadījumā. Vajadzība pārbaudīt katra attiecīgā uzņēmuma individuālo situāciju rodas tikai atbalsta atgūšanas stadijā.

Kad Komisija vispārīgi un abstrakti izsakās par atbalsta shēmu, kuru tā atzīst par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, un nosaka saskaņā ar šo shēmu saņemtā atbalsta atgūšanu, tad pēc tam dalībvalstij ir jāpārbauda katra attiecīgā uzņēmuma individuālā situācija, lai veiktu nelikumīgā atbalsta atgūšanu.

No minētā izriet, ka tad, kad Komisija uzsāk atbalsta shēmas pārbaudi, tā var aprobežoties ar parauga analīzi konkrētajā minētās shēmas piemērošanas gadījumā, un tai nav pienākuma pārbaudīt visus piemērošanas gadījumus.

(sal. ar 104., 105., 134. un 163. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 110. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 115. punktu)

9.      Lai valsts atbalstu jomā ievērotu labas pārvaldības principu, Komisijai ir jāveic attiecīgā pasākuma rūpīga un objektīva pārbaude. Šajā ziņā jebkura kavēšanās ar dokumentu pārsūtīšanu – pati par sevi un neesot papildu elementiem – nevar pamatot argumentu, kurš ir balstīts uz Komisijas objektivitātes un taisnības trūkumu.

(sal. ar 116. un 144. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 124., 127., 147. un 148. punktu)

11.    No Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai, 6. panta 1. punkta izriet, ka analīzei, kādu Komisija veica lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu attiecībā uz pasākumu, kas var tikt uzskatīts par valsts atbalstu, kurš nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ir tikai un vienīgi pagaidu raksturs.

No tā izriet, ka Komisijai nevar prasīt iesniegt pilnīgu analīzi par atbalstu, kas minēts tās paziņojumā par šīs procedūras uzsākšanu. Turklāt LESD 108. panta 2. punktā paredzētā izmeklēšanas posma mērķis ir ļaut Komisijai saņemt pilnīgu informāciju par visiem lietas apstākļiem. No minētā izriet, ka fakts, ka lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu nav atsauces uz noteiktiem faktiem, nedrīkst ļaut uzskatīt, ka Komisijas vadītā procedūra nav bijusi konsekventa.

(sal. ar 132. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 138.–141. punktu)

13.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 158. punktu)

14.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 160. un 162.–164. punktu)

15.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 168.–171. un 175.–179. punktu)

16.    Valsts atbalsta jomā vērtējums par valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē, ko kontrolē Savienības tiesa, kas nozīmē, ka gadījumā, ja pēdējā minētā vērtē atbalsta saderību, tā nevar pārkāpt subsidiaritātes principu. Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktu šis princips ir piemērojams tikai tajās jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē.

(sal. ar 182. punktu)