Prasība, kas celta 2007. gada 2. maijā - Portela - Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares/Komisija
(lieta T-137/07)
Tiesvedības valoda - portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Portela - Comércio de artigos ortopédicos e hospitalares, Lda., Queluz (Portugāle) (pārstāvis - C. Mourato, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
uzlikt Komisijai pienākumu rīkoties atbilstoši Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/42/EEK
1 14.b pantam, tostarp likt pilnvarotajai iestādei, vēršoties pie Vācijas, izmantot civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kas paredzēta 6. punktā XI pielikumā 14. jūnija direktīvā 93/42 un 7. punkta a) apakšpunktā 2001. gada aprīļa dokumentā
MEDDEV 2.10-2 Rev 1, lai atlīdzinātu prasītājam nodarīto kaitējumu;
pakārtoti, ja prasītājam netiek atlīdzināts nodarītais kaitējums, izmantojot obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, piespriest Komisijai samaksāt prasītājam summu EUR 2 419 665,42 kā kompensāciju par nodarīto kaitējumu;
piespriest Komisijai samaksāt prasītājam nokavējuma procentus, ko aprēķina pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi, kas palielināta par diviem procenta punktiem, no šīs prasības iesniegšanas dienas;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam, it īpaši nepieciešamos izdevumus, kas prasītajam radušies saistībā ar tiesvedību, tostarp ceļa un uzturēšanās izdevumus, ka arī atlīdzību advokātiem un viņu izdevumus atbilstoši šī reglamenta 91. panta b) punktam.
Pamati un galvenie argumenti
Veicot savu saimniecisko darbību, prasītājs, Portugālē reģistrēta komercsabiedrība, 2002. gada pirmajā pusē ieveda no Taivānas divas partijas ar uzņēmumā Geon Corporation (turpmāk tekstā - "Geon") ražotiem 5184 digitālajiem termometriem, kas izrādījās brāķis.
Sabiedrības Geon kvalitātes sistēmas kontroli uzraudzīja TÜV Rheinland (Technischer Überwachungs-Verein) kuras, kā par šo procesu atbildīgās pilnvarotās iestādes, likumā noteiktais pienākums bija veikt atbilstošas pārbaudes un sniegt vērtējumus, lai nodrošinātu, ka ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes sistēmu, ar iespēju veikt neparedzētas ražotāja pārbaudes, kuru laikā tas nepieciešamības gadījuma varētu veikt vai pieprasīt veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par kvalitātes kontroles sistēmas pareizu darbību atbilstoši direktīvas V pielikuma 4.2. un 4.3. pantam.
Attiecīgā pilnvarotā iestāde, TÜV Rheinland, nespēja nodrošināt, lai tās sertificēto produktu droši varētu pārdot Eiropā, un negribēja arī uzņemties atbildību pēc tam, kad prasītājs to informēja par šīs preces radītām nopietnām problēmām.
Šī iestāde tādējādi nav ievērojusi Direktīvas V pielikuma 4. punktu un Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmuma 93/465/EEK
2 D moduļa 1.2. un 4. punktu, it īpaši 4.1., 4.3. un 4.4. punktu (preču kvalitātes nodrošināšana).
Procedūras laikā, ko, rodoties šaubām par pilnvarotās iestādes kompetenci, paredz Komisija un dalībvalstis, kā tas ir noteikts ar jauno pieeju vai vispārējo pieeju pamatoto direktīvu īstenošanas vadlīniju 6.2.2. punkta pirmajā apakšpunktā, tiek atkārtoti izvērtēta šīs iestādes spēja veikt tai uzticētās darbības.
Komisija ir kompetenta pieprasīt kompetentai Vācijas iestādei atbilstoši Lēmuma 93/465 pielikuma I nodaļas A punktam veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 2001. gada aprīļa dokumentu MEDDEV 2.10-2 Rev 1, kas tai liek rīkoties saistībā ar pašas iecelto iestādi.
Tādos apstākļos, kas aplūkoti pamata lietā, kādos ir konstatēta procedūras kļūda izvērtējot attiecīgā uzņēmuma preču kvalitāti, kuras rezultātā tirgū nonāk prasībām neatbilstošas preces un kas rada draudus patērētāju veselībai Direktīvas XI pielikuma 6. punktā ir paredzēts, ka pilnvarotajai iestādei ir jānoformē civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas ir izmantojama nelaimes gadījumos, it īpaši tajos, kad pilnvarotajai iestādei ir jāatsauc vai jāatceļ sertifikāti, kā tas ir arī paredzēts dokumenta MEDDEV 2.10-2 Rev 1 7. punktā.
Neraugoties uz to valsts iestāžu atbildību, kam uzticēta tirgus uzraudzība pārbaudot pilnvarotās iestādes kompetenci, un neņemot vērā to, ka pret pilnvaroto iestādi Komisija var rīkoties tikai netieši, Komisijai, kura uzreiz tika informēta par radušos nopietno problēmu, bija jārīkojas kopā ar dalībvalsti, kuras teritorijā ir reģistrēta pilnvarotā iestāde, liekot tai veikt vajadzīgos koriģējošos pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu drošību un veselību atbilstoši EK līguma 152. panta 1. punktam.
Prasītājs tikai lūdz, lai Komisija, vēršoties pie Vācijas valsts, uzliek pienākumu Vācijas kompetentajai iestādei - BfArM (Bundesinstitut für Arzneimittel und Medizinprodukte), izmantot likumā paredzēto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ļaujot prasītājam saņemt kompensāciju par kaitējumu, kas radies, pārdodot neatbilstošas preces ar EK marķējumu.
Vadlīniju 8.3.3. punktā ir noteikts, ka "Komisija ir atbildīga par drošības klauzulas administrēšanu Kopienu līmenī un par to, ka tā tiek piemērota visā Kopienā".
Infarmed (Instituto Nacional da Farmácia e do Medicamento) aizliedza Portugālē pārdot attiecīgās preces un lika tās atsaukt atbilstoši Direktīvas 14.b pantam.
Komisija tādējādi ir pārkāpusi šādas tiesību normas: EK līguma 152. panta 1. punktu, Direktīvas 93/42 14.b punktu, ar jauno pieeju vai vispārējo pieeju pamatoto direktīvu īstenošanas vadlīniju 6.2.2. punkta pirmo daļu, 8.2.2., 8.2.3., 8.3.2. un 8.3.3. punktu, ka arī Lēmuma 93/465 pielikuma I nodaļas 1. punktu.
Neizpildot iepriekš minētajās tiesību normās paredzētos pienākumus, Komisija ir liegusi prasītājam saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, izmantojot obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Prasītājs bija paredzējis gadā pārdot vismaz 500 000 termometru.
Kopš lēmuma par preču atsaukšanu prasītājam ir liegta piekļuve šim tirgum, jo tā tēls nenovēršami tiek saistīts ar tirgū pārdoto preču neatbilstību.
Prasītājam nodarītā kaitējuma kopsumma sasniedz EUR 2 419 665,42.
____________1 - Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 1. lpp.)2 - OV L 220, 23. lpp.