Language of document :

Prasība, kas celta 2020. gada 20. februārī – BSEF/Komisija

(Lieta T-113/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bromine Science Environnemental Forum (BSEF) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: R. Cana, E. Mullier un H. Widemann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas Regulu (ES) 2019/2021 (2019. gada 1. oktobris), ar ko nosaka ekodizaina prasības elektroniskajiem displejiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK, groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1275/2008 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 642/2009, ciktāl ar to ir aizliegti halogenēti antipirēni;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot pārkāpusi Ekodizaina direktīvas 1 1. panta 4. punktu un 15. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu, esot rīkojusies ultra vires un pārsniegusi savas kompetences robežas, kā arī kavējusi citu ES tiesību aktu lietderīgu iedarbību.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija, ar apstrīdēto Regulu aizliedzot halogenētu antipirēnu izmantošanu elektroniskajos displejos, esot pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot acīmredzami kļūdījusies vērtējumā un neesot ņēmusi vērā visu informāciju, esot pārkāpusi Ekodizaina direktīvas 15. panta 1. punktu, un neesot izpildījusi savu pienākumu veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, ar apstrīdēto regulu aizliedzot halogenētus antipirēnus.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo prasītāja atrodas nepieņemamā tiesiskās nenoteiktības situācijā.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts samērīguma princips, jo halogenētu antipirēnu aizliegums pārsniedz to, kas ir piemērots, neesot nepieciešams, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, un neesot uzskatāms par vismazāk apgrūtinošo pasākumu, kuru Komisija varētu izmantot.

Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo halogenētu antipirēnu aizliegums esot diskriminējošs pret citām preču kategorijām un citām vielām.

Ar septīto prasības pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu Komisija esot pārkāpusi Ekodizaina direktīvas 15. panta 1. punktu un Lēmuma 1999/468/EK 2 5.a panta 1.–4. punktu un 7. un 8. pantu un esot rīkojusies ultra vires.

____________

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV 2009, L 285, 10. lpp.).

2 Padomes Lēmums (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV 1999, L 184, 23. lpp.).