CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 13. decembrī

Lieta F‑65/05

Paulo Sequeira Wandschneider

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Prasība atcelt tiesību aktu – Pamatojums – Acīmredzama kļūda vērtējumā

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Sequeira Wandschneider lūdz atcelt savu karjeras attīstības ziņojumu par laika posmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un piespriest Komisijai viņam samaksāt EUR 2500 – paturot tiesības šo summu paaugstināt – kā atlīdzību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar karjeras attīstības ziņojumu par 2003. gadu

Nolēmums         Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pieņemšana – Nokavējums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Apstiprinātāja iejaukšanās novērtēšanas procedūrā

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Apvienotās novērtējuma komitejas sastāvs

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Apelācijas novērtētāja loma

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

5.      Ierēdņi – Novērtējums – Tiesību uz aizstāvību ievērošana

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

6.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums – Novērtējuma pasliktināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo novērtējumu

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Ja vien nepastāv īpaši apstākļi, novērtējuma ziņojumu nevar atcelt tikai tādēļ, ka tas ir pieņemts novēloti. Ja novērtējuma ziņojuma novēlotas pieņemšanas dēļ attiecīgā gadījumā var attiecīgajam ierēdnim rasties tiesības uz atlīdzinājumu, tas nedz ietekmē ziņojuma spēkā esamību, nedz arī pamato tā vēlāku atcelšanu.

Kāda novērtēšanas procedūras pienākuma neizpilde ir būtisks pārkāpums, kā rezultātā novērtējuma ziņojums nav spēkā, tikai tad, ja šāda pārkāpuma neesamības gadījumā galīgais novērtējuma ziņojums būtu varējis būt citādāks.

(skat. 37. un 39. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1999. gada 9. marts, T‑212/97 Hubert/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑185. lpp., 53. punkts; 2003. gada 7. maijs, T‑278/01 Den Hamer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑139. un II‑665. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra.

2.      No Komisijas pieņemto Vispārīgo Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanas noteikumu 2. panta 3. punkta, kurā ir noteikts, ka apstiprinātājs līdzparaksta novērtētāja sākotnēji pieņemto karjeras attīstības ziņojumu, un no minēto Vispārīgo īstenošanas noteikumu 8. panta 8. punkta pirmās daļas, kurā ir paredzēts, ka novērtētājs un apstiprinātājs šo ziņojumu pabeidz, izriet, ka apstiprinātājs ir uzskatāms par novērtētāju šī jēdziena pilnā izpratnē. Tādēļ apstāklis, ka informātikas sistēmā ir minēts, ka apstiprinātājs ir pabeidzis novērtēšanu, nevar būt pamats secinājumam, ka novērtētājs savus uzdevumus ir nodevis apstiprinātājam.

(skat. 51. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 64. punkts.

3.      Fakts, ka apvienotās novērtējuma komitejas sēdē, kurā tiek izskatīta ierēdņa sūdzība par viņa karjeras attīstības ziņojumu, piedalās loceklis, ar kuru minētajam ierēdnim iepriekš ir bijuši konflikti, neapdraud šīs komitejas neatkarību, jo šis loceklis, kurš neietilpst minētās komitejas pamatsastāvā, nav piedalījies balsošanā un nekas nenorāda, ka ar savu klātbūtni vien viņš varētu būt ietekmējis šo balsojumu. Tas pats ir attiecināms arī uz otru locekli, kurš pirms šīs sēdes no pirmā locekļa saņēma kopiju no dokumenta, kurā attiecīgais ierēdnis tiek kritizēts, jo ar to nepietiek, lai pierādītu, ka šis loceklis kaut netieši būtu piekritis šī dokumenta saturam; to var attiecināt arī uz trešo komitejas locekli, kuram ir tas pats apstiprinātājs, kurš iepriekš minētajam ierēdnim, jo tas nenozīmē, ka šim loceklim nav bijusi iespēja neatkarīgi paust savu viedokli, jo saskaņā ar Komisijas pieņemto Vispārīgo Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanas noteikumu 9. panta 7. punkta pirmo daļu komitejas viedoklis tiek paziņots amatu ieņemošajai personai, novērtētājam, apstiprinātajam un apelācijas novērtētājam, neminot atsevišķi katra komitejas locekļa nostāju.

(skat. 64.–66. punktu)

4.      No Komisijas pieņemto Vispārīgo Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanas noteikumu 9. panta 7. punkta otrās daļas izriet, ka apelācijas novērtētāja lomu nedrīkst sajaukt ar novērtētāja vai apstiprinātāja lomu un ka apelācijas novērtētājs tādējādi gadījumā, kad apvienotā novērtēšanas komiteja viņam nav sniegusi ieteikumus, var tikai pieņemt galīgo karjeras attīstības ziņojumu, savu lēmumu sīki nepamatojot.

(skat. 77. punktu)

5.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkādā procedūrā pret personu, kuras rezultātā var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs akts, ir Kopienu tiesību pamatprincips. Saskaņā ar šo principu attiecīgajai personai ir jābūt faktiskai iespējai paust savu viedokli par faktiem, kuri var tikt vērsti pret viņu pieņemamajā aktā. Šis mērķis tiek sasniegts it īpaši ar Komisijas pieņemto Vispārīgo Civildienesta noteikumu 43. panta īstenošanas noteikumu normām, kuru mērķis ir nodrošināt sacīkstes principa ievērošanu visas ierēdņu novērtēšanas procedūras ietvaros. Prasītājs, kuram ir bijusi iespēja paust savus iebildumus jebkurā šīs procedūras stadijā, nevar norādīt uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

(skat. 87.–90. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1986. gada 10. jūlijs, 234/84 Beļģija/Komisija, Recueil, 2263. lpp., 27. punkts; 2000. gada 3. oktobris, C‑458/98 P Industrie des poudres sphériques/Padome, Recueil, I‑8147. lpp., 99. punkts; 2000. gada 5. oktobris, C‑288/96 Vācija/Komisija, Recueil, I‑8237. lpp., 99. punkts; 2006. gada 9. novembris, C‑344/05 P Komisija/De Bry, Krājums, I‑10915. lpp., 37. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 8. marts, T‑277/03 Vlachaki/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑57. un II‑243. lpp., 64. punkts.

6.      Administrācijai ir pienākums novērtējuma ziņojumā norādīt pietiekamu un detalizētu pamatojumu un sniegt attiecīgajai personai iespēju paust savus apsvērumus par šo pamatojumu, un šo prasību ievērošana ir vēl jo vairāk svarīga gadījumā, ja novērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējumu, ir pasliktinājies. Administrācijas piezīmes par ierēdņa kompetenci ir pietiekami precīzas un argumentētas, ja ierēdnis no tām var saprast, ka vērtējuma pasliktināšanās tiešā veidā izriet no attiecīgajā periodā viņa darbā konstatētajiem trūkumiem.

Pieņemot karjeras attīstības ziņojumus, aprakstošiem komentāriem šādā ziņojumā ir jāpamato skaitļos izteiktais vērtējums. Šie aprakstošie komentāri ir pamatā vērtējuma pieņemšanai, kas tiek izteikts skaitļos, un ļauj ierēdnim saprast iegūto punktu skaitu. Līdz ar to šādā ziņojumā aprakstošajiem komentāriem jāatbilst skaitļos izteiktajam novērtējumam. Ņemot vērtētājiem piešķirto ļoti plašo rīcības brīvību, vērtējot to personu darbu, kuras tiem ir jānovērtē, iespējamās pretrunas karjeras attīstības ziņojumā pamats tā atcelšanai var būt tikai tad, ja tās ir acīmredzamas.

(skat. 96., 112. un 116. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 16. jūlijs, T‑1/91 Della Pietra/Komisija, Recueil, II‑2145. lpp., 30. un 32. punkts; Hubert/Komisija, minēts iepriekš, 79. punkts; Den Hamer/Komisija, minēts iepriekš, 69. punkts; 2006. gada 16. maijs, T‑73/05 Magone/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑107. un II‑A‑2‑485. lpp., 53. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑243. un II‑A‑2‑1269. lpp., 106. punkts.