TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2024. gada 21. martā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana veselības jomā – Dzīvnieku veselība – Veterinārās pārbaudes – No Ķīnas importēti dzīvnieku izcelsmes produkti – Importa aizliegums – Lēmums 2002/994/EK – Dažu produktu atbrīvojums – Pielikuma I daļa – Zvejniecības produkti – Jēdziens – Zivju eļļa – Dzīvnieku barībai paredzēti produkti – Spēkā esamība
Lietā C‑7/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Raad van State (Valsts padome, Beļģija) iesniegusi ar 2022. gada 22. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 10. janvārī, tiesvedībā
Marvesa Rotterdam NV
pret
Federaal Agentschap voor de veiligheid van de voedselketen (FAVV),
TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši N. Vāls [N. Wahl] (referents), kas pilda septītās palātas priekšsēdētāja pienākumus, J. Pasers [J. Passer] un M. L. Arasteja Saūna [M. L. Arastey Sahún],
ģenerāladvokāte: L. Medina,
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Marvesa Rotterdam NV vārdā – S. Feyen, advocaat, C. Louski, avocate, un J. Mosselmans, advocaat,
– Federaal Agentschap voor de veiligheid van de voedselketen (FAVV) vārdā – R. Depla, advocaat,
– Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, P. Cottin un C. Pochet, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – B. Hofstötter un M. ter Haar, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas Lēmuma 2002/994/EK (2002. gada 20. decembris) par atsevišķiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas importēti no Ķīnas (OV 2002, L 348, 154. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 1. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1068 (OV 2015, L 174, 30. lpp.) (turpmāk tekstā – “Lēmums 2002/994”), pielikuma I daļas interpretāciju un spēkā esamību.
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Marvesa Rotterdam NV (turpmāk tekstā – “Marvesa”), no vienas puses, un Federaal Agentschap voor de veiligheid van de voedselketen (FAVV) (Federālā pārtikas aprites drošības aģentūra, turpmāk tekstā – “aģentūra”, Beļģija), no otras puses, par divu tādu aģentūras lēmumu tiesiskumu, ar kuriem ir atteikts importēt dzīvnieku barībai paredzētu zivju eļļu no Ķīnas.
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva 97/78/EK
3 Padomes Direktīvas 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV 1998, L 24, 9. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar 58. pantu Labojumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV 2004, L 191, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 97/78”), 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā jēdziens “produkti” bija definēts šādi:
“Turklāt:
a) “produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, kas minēti [Padomes] Direktīvās 89/662/EEK [(1989. gada 11. decembris) par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV 1989, L 395, 13. lpp.),] un 90/425/EEK [(1990. gada 26. jūnijs) par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV 1990, L 224, 29. lpp.)], Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka higiēnas prasības par dzīvnieku blakusproduktiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā [(OV 2002, L 273, 1. lpp.)], Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kurus piemēro dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā, pārstrādē, izplatīšanā un ievešanā [(OV 2003, L 18, 11. lpp.)], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz konkrētus noteikumus oficiālās kontroles organizēšanai attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem [(OV 2004, L 139, 206. lpp.)]; tas ietver arī 19. pantā minētos augu produktus.”
4 Direktīvas 97/78 22. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Ja trešās valsts teritorijā parādās vai izplatās tāda slimība, kas minēta Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīvā 82/894/EEK par dzīvnieku slimību izziņošanu Kopienā [(OV 1982, L 378, 58. lpp.)], zoonoze vai cita slimība, vai jebkāda cita parādība vai apstākļi, kuri varētu nopietni apdraudēt dzīvnieku vai iedzīvotāju veselību, vai ja pasākumu ļauj veikt jebkādi citi nopietni dzīvnieku veselības vai iedzīvotāju veselības aizsardzības apsvērumi, jo īpaši ņemot vērā savu veterināro ekspertu iegūtos datus vai robežkontroles punktā veiktās pārbaudes, [Eiropas] Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma nekavējoties un atkarībā no situācijas nopietnības pieņem vienu no šādiem pasākumiem:
– aptur ievešanu no visas attiecīgās trešās valsts vai no tās daļas un attiecīgā gadījumā no trešās tranzīta valsts,
– paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz produktiem, ko ieved no visas attiecīgās trešās valsts vai no tās daļas,
– pamatojoties uz faktiski iegūtajiem datiem, izveido atbilstošas kontroles prasības, kas var ietvert īpašus iedzīvotāju vai dzīvnieku veselības riska izmeklējumus, un atkarībā no šīs kontroles rezultātiem palielina fizisko pārbaužu biežumu.”
5 Direktīva 97/78 tika atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV 2017, L 95, 1. lpp.).
Lēmums 2002/994
6 Lēmuma 2002/994 1. un 4. apsvērumā ir noteikts:
“(1) Saskaņā ar Direktīvu [97/78] vajadzīgie pasākumi jāpieņem attiecībā uz dažu produktu importu no trešām valstīm, ja rodas vai izplatās jebkāds cēlonis, kas rada nopietnu apdraudējumu dzīvnieku vai cilvēku veselībai.
[..]
(4) Pēc tam, kad tika atklāts hloramfenikols dažos akvakultūras un zvejniecības produktos, kas importēti no Ķīnas, Komisija pieņēma 2001. gada 19. septembra Lēmumu 2001/699/EK par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz atsevišķiem zvejniecības un akvakultūras produktiem, kuri paredzēti lietošanai pārtikā un kuru izcelsme ir Ķīnā un Vjetnamā [(OV 2001, L 251, 11. lpp.)], kurā grozījumi izdarīti ar [Komisijas] Lēmumu 2002/770/EK [(2002. gada 2. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2001/699/EK un atceļ Lēmumu 2002/250/EK, lai atceltu aizsardzības pasākumus attiecībā uz dažiem zvejniecības un akvakultūras produktiem, kas ievesti no Vjetnamas (OV 2002, L 265, 16. lpp.)]. Turklāt pēc tam, kad pārbaudes vizītes laikā Ķīnā tika konstatētas nepilnības attiecībā uz veterināro zāļu regulējumu un atlieku kontroles sistēmu dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos, Komisija pieņēma 2002. gada 30. janvāra Lēmumu 2002/69/EK par konkrētiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas importēti no Ķīnas [(OV 2002, L 30, 50. lpp.)], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2002/933/EK [(2002. gada 28. novembris), ar ko groza Lēmumu 2002/69/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas importēti no Ķīnas (OV 2002, L 324, 71. lpp.)].”
7 Lēmuma 2002/994 1. pants ir izteikts šādā redakcijā:
“Šo lēmumu piemēro attiecībā uz visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko importē no Ķīnas un kas paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā.”
8 Šī lēmuma 2. pantā ir noteikts:
“1. Dalībvalstīs aizliedz ievest 1. pantā minētos produktus.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj ievest šā lēmuma pielikumā uzskaitītos produktus saskaņā ar īpašiem dzīvnieku un sabiedrības veselības nosacījumiem, kas piemērojami attiecīgajiem produktiem, un saskaņā ar 3. pantu pielikuma II daļā uzskaitīto produktu gadījumā.”
9 Saskaņā ar minētā lēmuma pielikuma I daļu:
“To dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kuri paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā un kurus atļauts importēt [Eiropas] Savienībā bez 3. pantā paredzētā apliecinājuma:
– zvejniecības produkti, izņemot:
– tos, kas iegūti ar akvakultūras starpniecību,
– lobītas un/vai pārstrādātas garneles,
– Procambrus clarkii sugas vēžus, kas, veicot zvejas darbības, iegūti dabīgos saldūdeņos,
– želatīns,
– lolojumdzīvnieku barība, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 [(2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV 2009, L 300, 1. lpp.)],
– vielas, kuras paredzēts lietot par pārtikas piedevām, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 [(2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV 2008, L 354, 16. lpp.)],
[..].”
Regula (EK) Nr. 853/2004
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV 2004, L 139, 55. lpp.), 2. pantā ir noteikts:
“Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulā (EK) Nr. 178/2002 [(2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.)] noteiktās definīcijas;
[..].”
11 Regulas Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā ir paredzēts:
““Zvejniecības produkti” ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti.”
Regula Nr. 854/2004
12 Regulas Nr. 854/2004 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts:
“Attiecīgā gadījumā piemēro arī definīcijas, kas noteiktas turpmāk minētajās regulās:
[..]
d) Regulā [Nr. 853/2004].”
13 Regula Nr. 854/2004 ir atcelta un aizstāta ar Regulu 2017/625.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
14 Marvesa, kas ir Nīderlandē reģistrēta sabiedrība, saistībā ar savu darbību, ko veido dzīvnieku barībai paredzētas zivju eļļas vairumtirdzniecība un izplatīšana, importē Ķīnas izcelsmes zivju eļļu.
15 2018. gada 5. un 25. janvārī Ķīnas robežiestādes izsniedza veselības sertifikātus, lai uz Beļģiju transportētu pirmo partiju – 258 470 kilogramus (kg) un otro partiju – 261 674 kg Ķīnas izcelsmes zivju eļļas, kas paredzēta dzīvnieku barībai.
16 2018. gada 23. februārī Beļģijas kompetentais robežkontroles punkts atteica konteineru, ar kuriem tika pārvadātas minētās zivju eļļas partijas, importēšanu Savienībā.
17 Pēc informācijas apmaiņas starp aģentūru un Marvesa par minēto importēšanas atteikumu un pēc pēdējās minētās uzklausīšanas aģentūra ar diviem galīgiem 2018. gada 20. un 24. aprīļa lēmumiem apstiprināja atteikumu importēt Beļģijā minētās zivju eļļas partijas.
18 Aģentūra abos šajos lēmumos norādīja, ka attiecīgā zivju eļļa ir “aizliegts produkts” un ka uz tās ir norāde “nav atļauts ievest no Ķīnas (aizsardzības pasākumi 2002/994/EK)”.
19 Marvesa apstrīd minētos lēmumus Raad van State (Valsts padome, Beļģija), kas ir iesniedzējtiesa. Tā norāda, ka ar tiem ir pārkāpts Lēmuma 2002/994 1. un 2. pants, šajā ziņā apgalvojot, ka zivju eļļa, kas paredzēta dzīvnieku barībai, atbilst “zvejniecības produktu” definīcijai pēdējā minētā lēmuma pielikuma I daļas izpratnē, tādējādi atbilstoši minētā lēmuma 2. panta 2. punktam šī produkta importēšana esot atļauta.
20 Marvesa uzskata, ka jēdziens “zvejniecības produkti” ietver gan lietošanai pārtikā paredzētus zvejniecības produktus, gan arī tos, kas paredzēti dzīvnieku barībai. Tādējādi šis jēdziens ietverot zivju eļļu, kas paredzēta dzīvnieku barībai. Marvesa šajā ziņā pamatojas uz jēdziena “zvejniecības produkti” definīciju citos Savienības tiesību aktos, kurus tā uzskata par tādiem, kas attiecas uz lietu, uz Lēmuma 2002/994 pielikuma tekstu, kā arī uz šī lēmuma kontekstu un mērķi. Tā arī norāda, ka šī jēdziena interpretācija, saskaņā ar kuru tas ietver tikai lietošanai pārtikā paredzētus produktus, radītu “bezprecedenta” situāciju, kurā zivju eļļai, kas paredzēta dzīvnieku barībai, tiktu piemērots stingrāks režīms nekā zivju eļļai, kas paredzēta lietošanai pārtikā.
21 Aģentūra savukārt apgalvo, ka jēdziens “zvejniecības produkti” Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļas izpratnē attiecas tikai uz zvejniecības produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Citu argumentu starpā tā norāda, ka Savienības tiesībās ir noteikts nošķīrums starp lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem un tiem, kas paredzēti dzīvnieku barībai. Tā arī atgādina Komisijas vērtējumu, kurš ietverts 2018. gada 9. aprīļa Expert Group on veterinary import controls (Importa veterināro pārbaužu ekspertu grupa) sanāksmes protokolā un saskaņā ar kuru pašlaik piemērojamais Savienības tiesiskais regulējums neļauj importēt Ķīnas izcelsmes zivju eļļu, kas paredzēta dzīvnieku barībai.
22 Iesniedzējtiesa uzskata, ka abu attiecīgo lēmumu tiesiskums ir atkarīgs no Lēmuma 2002/994 pielikumā ietvertā jēdziena “zvejniecības produkti” interpretācijas un ka aģentūras interpretācija varētu radīt atšķirīgu attieksmi pret zivju eļļas importu atkarībā no tā, vai tā ir paredzēta lietošanai pārtikā vai dzīvnieku patēriņam.
23 Šajos apstākļos Raad van State (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Lēmuma 2002/994] pielikuma I daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “zvejniecības produkti” aptver gan produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, gan arī produktus, kuri paredzēti dzīvnieku barībai, un ka tādējādi dzīvnieku barībai paredzēta zivju eļļa var tikt uzskatīta par “zvejniecības produktu” iepriekš minētā pielikuma izpratnē?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai [Lēmuma 2002/994] pielikuma I daļa pārkāpj [Direktīvas 97/78] 22. panta 1. punktu, attiecīgajā gadījumā lasot kopsakarā ar LESD [pievienotā] 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 1. pantu, tādēļ, ka lietošanai pārtikā paredzēti zvejniecības produkti, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ir atbrīvoti no ievešanas aizlieguma atbilstīgi šī lēmuma 2. pantam, savukārt dzīvnieku barībai paredzēti zvejniecības produkti, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, ir pakļauti šim ievešanas aizliegumam?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
24 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “zvejniecības produkti” ietver lietošanai pārtikā paredzētus produktus, kā arī dzīvnieku barībai paredzētus produktus, un vai tāpēc dzīvnieku barībai paredzētā zivju eļļa ir “zvejniecības produkts” šī pielikuma izpratnē.
25 Vispirms jāatgādina, ka, pamatojoties uz nopietnu dzīvnieku veselības vai iedzīvotāju veselības aizsardzības apsvērumu, Komisija saskaņā ar Direktīvas 97/78 22. panta 1. punktu varēja noteikt tādus pasākumus attiecībā uz importu no trešās valsts kā importa apturēšana, īpašu nosacījumu noteikšana, piemērotu pārbaužu ieviešana vai fizisko pārbaužu biežuma palielināšana.
26 No Lēmuma 2002/994 4. apsvēruma izriet, ka šāda veida pasākumi tika noteikti pēc tam, kad dažos akvakultūras un zvejniecības produktos, kas importēti no Ķīnas, tika atklāta hloramfenikola klātbūtne, un pēc tam, kad pārbaudes apmeklējumā šajā valstī tika konstatētas nepilnības attiecībā uz veterināro zāļu regulējumu un atlieku kontroles sistēmu dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku produktos. Tādējādi ar Lēmumu 2001/699 un Lēmumu 2002/69 Komisija vispirms aizliedza importēt garneles, kuru izcelsme ir Ķīnā un Vjetnamā, un pēc tam visus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas importēti no Ķīnas un paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībai, izņemot dažus skaidri identificētus dzīvnieku izcelsmes produktus – tādus kā zvejniecības produkti, kas ir nozvejoti, sasaldēti un iepakoti to galīgajā iepakojumā jūrā un kas tiek tieši izkrauti krastā Savienības teritorijā.
27 Pēc šo pasākumu pārskatīšanas un ņemot vērā dalībvalstu veikto pārbaužu pozitīvos rezultātus un Ķīnas iestāžu sniegto informāciju, Komisija, uzskatot, ka ir lietderīgi atjaunināt un konsolidēt Lēmuma 2002/69 noteikumus un atcelt Lēmumu 2001/699 un Lēmumu 2002/69, pieņēma Lēmumu 2002/994.
28 Saskaņā ar Lēmuma 2002/994 1. pantu un 2. panta 1. punktu dalībvalstis aizliedz importēt dzīvnieku izcelsmes produktus, kas importēti no Ķīnas un kas paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībai. Tomēr atbilstoši šī lēmuma 2. panta 2. punktam dalībvalstis, atkāpjoties no 2. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma, atļauj minētā lēmuma pielikumā minēto produktu importu.
29 Lai gan zvejniecības produkti ir minēti starp šajā pašā pielikumā uzskaitītajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, Lēmumā 2002/994 un it īpaši minētā pielikuma I daļā jēdziens “zvejniecības produkti” tomēr nav definēts un nav arī precizēts, vai šis jēdziens ietver gan produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, gan tos, kuri paredzēti dzīvnieku barībai.
30 Tādējādi, lai noteiktu Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļas un šajā pielikumā ietvertā jēdziena “zvejniecības produkti” nozīmi un tvērumu, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jāņem vērā ne tikai tā formulējums, bet arī tā konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi (spriedums, 2022. gada 27. oktobris, Orthomol, C‑418/21, EU:C:2022:831, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Pirmām kārtām, ir taisnība, ka saskaņā ar Lēmuma 2002/994 1. panta un šī lēmuma pielikuma I daļas formulējumu gan minētais lēmums, gan šis pielikums attiecas uz visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas importēti no Ķīnas un paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībai.
32 Tomēr šāds apstāklis nenozīmē, ka visi minētajā pielikumā identificētie un uzskaitītie produkti noteikti ir paredzēti lietošanai pārtikā un dzīvnieku barībai.
33 Proti, pirmkārt, Lēmuma 2002/994 1. pants un šī lēmuma pielikuma I daļa alternatīvi atsaucas uz produktiem, kas ir paredzēti lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībai. Otrkārt, daži produkti, uz kuriem attiecas šis pielikums, pēc savas būtības var būt paredzēti tikai lietošanai pārtikā vai tikai dzīvnieku barībai. Tas it īpaši attiecas uz minētajā pielikumā minēto lolojumdzīvnieku barību.
34 No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Marvesa, no Lēmuma 2002/994 piemērošanas jomas nevar secināt, ka šī lēmuma pielikumā minētais jēdziens “zvejniecības produkti” obligāti ietver tādus zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un tos, kuri paredzēti dzīvnieku barībai.
35 Otrām kārtām, attiecībā uz Lēmuma 2002/994 kontekstu un tiesisko regulējumu, kurā tas iekļaujas, jāatgādina, ka, ņemot vērā Savienības tiesību sistēmas vienotības un saskaņotības prasības, vienā un tajā pašā jomā pieņemtajos aktos izmantotajiem jēdzieniem ir jābūt vienai un tai pašai nozīmei (spriedums, 2020. gada 19. novembris, 5th AVENUE Products Trading, C‑775/19, EU:C:2020:948, 42. punkts).
36 Šajā ziņā jāuzsver, ka tiesiskajā regulējumā par dzīvnieku izcelsmes produktiem likumdevējs nosaka nošķīrumu starp lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem un dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem. Uz šīm divām produktu kategorijām attiecas atšķirīgi tiesiskie regulējumi, jo tie tikuši izstrādāti, ņemot vērā katras no šīm produktu kategorijām īpatnības.
37 Turklāt Direktīvas 97/78, uz kuru balstīts Lēmums 2002/994, 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā jēdziens “produkti” bija definēts, atsaucoties uz citiem Savienības tiesību aktiem. Tajā bija paredzēta atsauce it īpaši uz Regulu Nr. 854/2004, kuras 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā bija iekļauta atsauce uz Regulu Nr. 853/2004, kuras I pielikuma 3.1. punktā bija definēts jēdziens “zvejniecības produkti”.
38 Tomēr Regula Nr. 853/2004 un Regula Nr. 854/2004 pēc definīcijas bija piemērojamas tikai produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
39 Proti, pirmkārt, Regula Nr. 854/2004 attiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem.
40 Otrkārt, Regula Nr. 853/2004 nosaka higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Regulas Nr. 178/2002, kuras definīcijas saskaņā ar Regulas Nr. 853/2004 2. panta 1. punktu ir piemērojamas pēdējās minētās regulas mērķiem, 2. pantā jēdziens “pārtika” ir definēts kā “jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēk[u] uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā”.
41 No tā izriet, ka dzīvnieku izcelsmes produktu tiesiskajā regulējumā, kas iekļauj Lēmumu 2002/994, jēdziens “zvejsaimniecības produkti” attiecas tikai uz produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
42 Tādējādi, tā kā Lēmumā 2002/994 nav norādīts pretējais, jēdzienam “zvejniecības produkti”, lai nodrošinātu saskaņotību, šajā lēmumā jābūt tādai pašai nozīmei kā vispārīgākā kontekstā.
43 Trešām kārtām, šādu pieeju apstiprina Lēmuma 2002/994 mērķis.
44 Kā Komisija atgādinājusi šī lēmuma 1. apsvērumā, Direktīva 97/78 ļauj noteikt vajadzīgos pasākumus attiecībā uz dažu produktu importu no trešām valstīm, ja rodas vai izplatās jebkāds cēlonis, kas rada nopietnu apdraudējumu dzīvnieku vai cilvēku veselībai.
45 Šādi pasākumi ir atkarīgi, pirmkārt, no produktu, uz kuriem tie attiecas, rakstura un mērķa un, otrkārt, no šo produktu radītā īpašā riska cilvēku veselībai vai dzīvnieku veselībai.
46 It īpaši attiecībā uz pamatlietā aplūkojamo importa aizliegumu ar Lēmumu 2002/994 ieviestie aizsardzības pasākumi un iespējamā šo pasākumu mīkstināšana ar lēmumu atļaut importēt noteiktus dzīvnieku izcelsmes produktus ir atkarīgi, kā to uzsvērusi Komisija, no Ķīnas iestāžu sniegtās informācijas un garantijām un attiecīgā gadījumā no Savienības ekspertu veikto pārbaužu uz vietas rezultātiem.
47 Šāda informācija un pārbaudes ir konkrēti saistītas ar produktu, kura importa aizliegums tiek pārskatīts, un šādi novērtētā produkta radītajam riskam cilvēku veselībai vai dzīvnieku veselībai.
48 Tāpēc informācijai un pārbaudēm attiecībā uz zivju eļļu, kas paredzēta lietošanai pārtikā, nav nozīmes, novērtējot riskus, kurus rada zivju eļļa, kas paredzēta dzīvnieku barībai.
49 Šajā lietā, tā kā jēdziens “zvejniecības produkti” attiecas tikai uz produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā, informācija un pārbaudes, uz kurām Komisija ir balstījusi šo produktu radītā riska novērtējumu, ir paredzētas, lai novērtētu riskus cilvēku veselībai, nevis riskus dzīvnieku veselībai.
50 No tā izriet, ka jēdziens “zvejniecības produkti” Lēmuma 2002/994 izpratnē attiecas tikai uz produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā.
51 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “zvejniecības produkti” ietver lietošanai pārtikā paredzētus produktus, nevis dzīvnieku barībai paredzētus produktus un ka tāpēc dzīvnieku barībai paredzētā zivju eļļa nav “zvejniecības produkts” šī pielikuma izpratnē.
Par otro jautājumu
52 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa lūdz Tiesu gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, novērtēt Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļas spēkā esamību, ņemot vērā Direktīvas 97/78 22. panta 1. punktu, vajadzības gadījumā lasot to kopsakarā ar LESD pievienotā 2. protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 1. pantu.
53 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Marvesa iesniedzējtiesā apgalvoja, ka atšķirīga attieksme pret lietošanai pārtikā paredzēto zivju eļļu un dzīvnieku barībai paredzēto zivju eļļu nav pamatota un ka šāda atšķirīga attieksme radot šaubas par Lēmuma 2002/994 spēkā esamību, ņemot vērā tā juridisko pamatu un samērīguma principu.
54 Kā Tiesa jau ir atgādinājusi šī sprieduma 25. punktā, saskaņā ar Direktīvas 97/78 22. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz nopietnu dzīvnieku veselības vai iedzīvotāju veselības aizsardzības apsvērumu, attiecībā uz importu no trešām valstīm var noteikt tādus pasākumus kā importa apturēšana, īpašu nosacījumu noteikšana, piemērotu pārbaužu noteikšana vai fizisko pārbaužu biežuma palielināšana.
55 Tādējādi ar šo tiesību normu tiek prasīts, lai Komisijas pieņemto pasākumu mērķis būtu cilvēku veselības vai dzīvnieku veselības aizsardzība un lai tie būtu pielāgoti “situācijas nopietnībai”. Lai to izdarītu, Komisijai tātad šādi pasākumi jābalsta uz katra produkta, uz ko attiecas minētie pasākumi, individuālu novērtējumu.
56 Minētā tiesību norma tādējādi paredz diferencētu pasākumu veikšanu, kas ir raksturīgi katram attiecīgajam produktam un riskam, kuru tas rada cilvēku vai dzīvnieku veselībai.
57 Šajā lietā, kā Tiesa jau ir uzsvērusi, atbildot uz pirmo jautājumu, lietošanai pārtikā paredzēti produkti un produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, ir atšķirīgi. Tādējādi katras no šīm produktu kategorijām radītā riska novērtējumam jābūt atšķirīgam, lai katrai kategorijai identificētu un noteiktu risku dzīvnieku veselībai vai cilvēku veselībai, situācijas nopietnību un riska novēršanai nepieciešamos pasākumus.
58 Tātad, ņemot vērā atšķirības starp lietošanai pārtikā paredzētiem produktiem un dzīvnieku barībai paredzētiem produktiem, atšķirīgā attieksme, kas ar Lēmumu 2002/994 ir noteikta pret zivju eļļu, kura paredzēta lietošanai pārtikā, un zivju eļļu, kas paredzēta dzīvnieku barībai, nav pretrunā Direktīvas 97/78 22. panta 1. punktam.
59 Šajā kontekstā aizliegums importēt zivju eļļu, kas paredzēta dzīvnieku barībai, nepārkāpj arī samērīguma principu. Proti, apstāklis, ka šī produkta imports ir aizliegts, lai gan ir atļauts importēt zivju eļļu, kura paredzēta lietošanai pārtikā, pats par sevi nenozīmē, ka šāds aizliegums pārsniedz to, kas nepieciešams cilvēku veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai.
60 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, jāsecina, ka, izvērtējot otro jautājumu, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu skart Lēmuma 2002/994 pielikuma I daļas spēkā esamību.
Par tiesāšanās izdevumiem
61 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
1) Komisijas Lēmuma 2002/994/EK (2002. gada 20. decembris) par atsevišķiem aizsardzības pasākumiem attiecībā pret dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas importēti no Ķīnas, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2015. gada 1. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1068, pielikuma I daļa
ir jāinterpretē tādējādi, ka
jēdziens “zvejniecības produkti” ietver lietošanai pārtikā paredzētus produktus, nevis dzīvnieku barībai paredzētus produktus un ka tāpēc dzīvnieku barībai paredzētā zivju eļļa nav “zvejniecības produkts” šī pielikuma izpratnē.
2) Izvērtējot otro jautājumu, nav atklāts neviens apstāklis, kas varētu skart Lēmuma 2002/994, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas lēmumu 2015/1068, pielikuma I daļas spēkā esamību.
[Paraksti]