VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2018. gada 8. maijā (*)
REACH – Dokumentācijas izvērtēšana – Reģistrācijas pieteikumu pareizības izskatīšana – Iesniegtās informācijas pārbaude un dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumi – Paziņojums par neatbilstību – Vispārējās tiesas kompetence – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Tiešs un individuāls skārums – Pieņemamība – Juridiskais pamats – Regulas (EK) Nr. 1907/2006 41., 42. un 126. pants
Lieta T‑283/15
Esso Raffinage, Kurbevuā [Courbevoie] (Francija), ko pārstāv M. Navin-Jones, solicitor,
prasītāja,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv C. Jacquet, C. Schultheiss, W. Broere un M. Heikkilä, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv T. Henze, pārstāvis,
Francijas Republika, ko pārstāv D. Colas un J. Traband, pārstāvji,
un
Nīderlandes Karaliste, ko pārstāv M. de Ree, M. Bulterman un M. Noort, pārstāvji,
personas, kas iestājušās lietā,
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt ECHA 2015. gada 1. aprīļa vēstuli, kas adresēta Francijas ministère de l’Écologie, du Développement durable, des Transports et du Logement (Vides, ilgtspējīgas attīstības, transporta un mājokļu lietu ministrija) un kuras nosaukums ir “Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2006”.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents) un P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb],
sekretāre: K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2017. gada 19. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāja, Esso Raffinage, saskaņā ar Francijas tiesībām dibināta sabiedrība, ražo un tirgo vielu, attiecībā uz kuru tā Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) iesniedza reģistrācijas dokumentāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.).
2 2010. gada 17. novembrī prasītāja atjaunināja reģistrētās vielas reģistrācijas dokumentāciju attiecībā uz tonnāžas diapazonu, kurš pārsniedz 1000 tonnas gadā.
3 ECHA 2010. gada 9. jūlijā, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 1. punktu, uzsāka prasītājas reģistrācijas dokumentācijas izvērtēšanu.
4 ECHA 2011. gada 28. jūnijā saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 50. panta 1. punktu paziņoja prasītājai lēmuma projektu, kas bija sagatavots, pamatojoties uz šīs regulas 41. panta 3. punktu. Šajā lēmuma projektā prasītājai tika lūgts iesniegt pētījumu par reģistrētās vielas toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vienu dzīvnieku sugu.
5 Pēc tam, kad prasītāja 2011. gada 28. jūlijā bija iesniegusi savus apsvērumus par lēmuma projektu, tā 6. septembrī atjaunināja savu reģistrācijas dokumentāciju, lai izlabotu dažus punktus, uz kuru neatbilstību bija norādījusi ECHA.
6 ECHA 2012. gada 14. jūnijā atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 51. panta 1. punktam paziņoja lēmuma projektu dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kuras ir atbildīgas par Regulas Nr. 1907/2006 ieviešanu, un aicināja tās izteikt priekšlikumus grozījumiem, pamatojoties uz šīs regulas 51. panta 2. punktu.
7 ECHA 2012. gada 18. jūlijā, piemērojot Regulas Nr. 1907/2006 51. panta 5. punktu, paziņoja prasītājai grozīto lēmuma projektu. Grozītajam lēmuma projektam bija pievienoti dažādu dalībvalstu grozījumu priekšlikumi. Dānijas Karaliste savā priekšlikumā ieteica lūgt prasītājai iesniegt papildu pētījumu, proti, pētījumu par reģistrētās vielas toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu. Šī dalībvalsts uzskatīja, ka otrais pētījums ir uzskatāms par “standarta informāciju” Regulas Nr. 1907/2006 X pielikuma 8.7.2. punkta izpratnē.
8 Prasītāja neiesniedza apsvērumus par šo grozījumu priekšlikumu.
9 Grozītais lēmuma projekts atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 51. panta 4. punktam 2012. gada 30. jūlijā tika nosūtīts Dalībvalstu komitejai.
10 25. sanāksmē, kas notika 2012. gada 19. un 21. septembrī, Dalībvalstu komiteja vienprātīgi vienojās par grozītā lēmuma projektu, tostarp par Dānijas Karalistes priekšlikumu saistībā ar reģistrētās vielas toksiskuma izpēti prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu. Prasītāja piedalījās šajā sanāksmē. Atklātā sēdē Dalībvalstu komiteja un prasītāja apsprieda lūgumu iesniegt pētījumu par toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.
11 Kā izriet no Dalībvalstu komitejas 25. sanāksmes protokola, prasītāja atklātās sēdes laikā apgalvoja, ka, tostarp ņemot vērā attiecīgās vielas ierobežoto izmantošanu, citi testi attiecībā uz šo vielu neesot pamatoti. It īpaši prasītāja uzskata, ka neesot nepieciešams pētījums par minētās vielas toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu. Dalībvalstu komitejas locekļi prasītājai norādīja, ka tā maldoties attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 interpretāciju, runājot par vajadzību iesniegt informāciju, kas izriet no pētījuma par toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.
12 ECHA 2012. gada 6. novembrī publicēja un paziņoja prasītājai lēmumu, kas pamatots ar Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktu (turpmāk tekstā – “2012. gada 6. novembra lēmums”). 2012. gada 6. novembra lēmumā ECHA konstatēja, ka reģistrācijas dokumentācija neatbilst Regulai Nr. 1907/2006, un atļāva prasītājai līdz 2013. gada 6. novembrim iesniegt informāciju par desmit dažādiem elementiem, tostarp “pētījumu par toksiskumu prenatālās attīstības stadijā attiecībā uz trušiem, ar uzņemšanu orālā ceļā” un “ilgtermiņa toksiskuma testu attiecībā uz dūņu organismiem”.
13 Kā izriet no 2012. gada 6. novembra lēmuma, ECHA uzskatīja, ka šī informācija tika pieprasīta, lai izpildītu “standarta informācijas” prasības, kas paredzētas, pirmkārt, runājot par pirmo pētījumu, Regulas Nr. 1907/2006 X pielikuma 8.7.2. punktā, un, otrkārt, runājot par testu attiecībā uz dūņu organismiem, šīs pašas regulas X pielikuma 9.5.1. punktā.
14 Prasītāja nav cēlusi prasību atcelt 2012. gada 6. novembra lēmumu.
15 Ministère de Écologie, du Développement durable, des Transports et du Logement ((Vides, ilgtspējīgas attīstības, transporta un mājokļu lietu ministrija; turpmāk tekstā – “Francijas vides ministrija”), kura ir kompetentā uzraudzības iestāde Francijā ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas, kā arī šīm vielām piemērojamo ierobežojumu jomā, ar 2012. gada 12. decembra vēstuli arī paziņoja prasītājai 2012. gada 6. novembra lēmumu. Šajā paziņojumā Francijas vides ministrija vērsa prasītājas uzmanību uz to, ka, “tā kā [prasītāja] nav atbildējusi, tas ir uzskatāms par Regulā [Nr. 1907/2006] noteikto pienākumu neizpildi, par ko code de l’environnement [Vides kodeksā] ir paredzēts administratīvais sods un kriminālsods”.
16 Atbildot uz 2012. gada 6. novembra lēmumu prasītāja 2013. gada 6. novembrī izvēlējās neiesniegt visu informāciju, ko ECHA bija pieprasījusi 2012. gada 6. novembra lēmumā. Turpretī attiecībā uz iepriekš 12. punktā minētajiem diviem pētījumiem tā reģistrācijas dokumentācijai pievienoja dokumentu uz 103 lapaspusēm, kuram, pēc tās domām, ir “apliecinājumu nozīm[e]” Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1.2. punkta izpratnē. Prasītāja uzskata, ka šajā dokumentā ietvertā informācija neattiecas uz testiem ar dzīvniekiem un tā nav paziņota ECHA pirms 2012. gada 6. novembra lēmuma pieņemšanas. Šī dokumenta mērķis it īpaši esot pierādīt, ka nav jāveic pētījums par reģistrētās vielas toksiskumu prenatālās attīstības stadijā, izmantojot vēl vienu sugu.
17 ECHA 2015. gada 1. aprīlī, pievienojot kopiju prasītājai, nosūtīja Francijas vides ministrijai vēstuli angļu valodā, kuras nosaukums bija “Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2006” (turpmāk tekstā – “2015. gada 1. aprīļa vēstule”).
18 2015. gada 1. aprīļa vēstulei bija pievienots arī ar 2015. gada 1. aprīli datēts dokuments ar nosaukumu “Pielikums paziņojumam par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2006”. Šajā dokumentā ir atspoguļoti ECHA secinājumi un iemesli, kādēļ tā uzskatīja, ka prasītājas veiktā reģistrācijas dokumentācijas pēdējā atjaunināšana nav pieņemama (2015. gada 1. aprīļa vēstule un tās pielikums turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētais akts”).
19 2015. gada 1. aprīļa vēstule ir formulēta šādi:
“2015. gada 1. aprīlī, Helsinkos
Francijas kompetentā iestāde REACH jomā [..]
Paziņojuma numurs: [..]
Iesniegšanas numurs pēc izvērtēšanas: [..]
Iesniegšanas datums pēc izvērtēšanas: 2013. gada 6. novembris
Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2006
Saskaņā ar Regulas [Nr.] 1907/2006 (REACH regula) 41. panta 3. punktu Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) veica [reģistrētās vielas] dokumentācijas atbilstības pārbaudi. ECHA pieņēma [2012. gada 6. novembra] lēmumu, pievienots šai vēstulei, saskaņā ar REACH regulas 50. un 51. pantā paredzēto procedūru.
Šajā lēmumā prasītājai tika noteikts termiņš, kurā jāiesniedz ECHA šajā lēmumā pieprasītā informācija, atjauninot dokumentāciju līdz 2013. gada 6. novembrim. 2013. gada 6. novembrī tika iesniegta dokumentācijas atjauninātā versija (iesniegšanas numurs: [..]).
ECHA izvērtēja atjauninātajā dokumentācijā iesniegto informāciju. Tika secināts, ka, atjauninātajā reģistrācijas dokumentācijā nav ietverta visa informācija, kas tika pieprasīta ECHA lēmumā. Ir pievienota (pielikumā) šī secinājuma pamatojuma konkrēta analīze. Papildus atjauninātajai dokumentācijai reģistrētājs, atbildot uz lēmumu, ir iesniedzis arī citu informāciju, kas arī ir pievienota.
Pamatojoties uz minēto, ECHA konstatē:
– reģistrētājs nav izpildījis [2012. gada 6. novembra lēmumā] paredzētos pienākumus;
– reģistrācijas dokumentācija neatbilst REACH regulas 5. pantam;
– reģistrētājs ir pārkāpis REACH regulas 41. panta 4. punktu.
Par ECHA lēmuma un REACH regulas neievērošanu dalībvalstu kompetentās iestādes var noteikt piespiedu izpildes pasākumus, kā paredzēts REACH regulas 126. pantā.
Ņemot to vērā, lūdzam veikt jūsu kompetencē ietilpstošos izpildes pasākumus, lai izpildītu ECHA lēmumu.
ECHA uzskata, ka starp reģistrētāju un Francijas iestādēm turpināsies sarakste par ECHA lēmuma izpildi, līdz šī lieta tiks atrisināta. Ja reģistrētājs, atbildot uz lēmumu, veic savas reģistrācijas atjaunināšanu, tam par to ir jāinformē Francijas iestādes.
ECHA gaida jūsu rīcību saistībā ar valsts pasākumiem, kas tiks veikti saistībā ar šo neatbilstību.
Apstiprinājusi [..] izvērtēšanas direktore,
Pielikumi: [..]
CC: Reģistrētājs [via REACH IT]”.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
20 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 29. maijā, prasītāja cēla šo prasību.
21 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts kā prasības pieteikuma pielikums, prasītāja lūdza piemērot konfidencialitāti noteiktai prasības pieteikumā un tās pielikumos ietvertajai informācijai, it īpaši reģistrētās vielas sastāvam un tās reģistrācijas numuram. Tā kā ECHA noteiktajā termiņā neiebilda pret konfidencialitātes piemērošanu šai informācijai, šis lūgums tika apmierināts atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamentam.
22 Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2015. gada 5. novembrī, Vācijas Federatīvā Republika un Nīderlandes Karaliste lūdza atļauju iestāties lietā ECHA prasījumu atbalstam. Ar 2016. gada 7. jūnija rīkojumu Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs, uzklausījis galvenos lietas dalībniekus, apmierināja šos pieteikumus par iestāšanos lietā.
23 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 24. novembrī, Francijas Republika arī lūdza atļauju iestāties lietā ECHA prasījumu atbalstam. Ar 2016. gada 7. jūnija rīkojumu Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs, uzklausījis galvenos lietas dalībniekus, apmierināja šo pieteikumu par iestāšanos lietā, pamatojoties uz Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 116. panta 6. punktu.
24 Iebildumu raksts Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2015. gada 26. novembrī.
25 Replikas raksts Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2016. gada 21. februārī.
26 Atbildes raksts uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2016. gada 15. jūnijā.
27 Vācijas Federatīvā Republika un Nīderlandes Karaliste iesniedza procesuālos rakstus, un pamatlietas dalībnieki noteiktajos termiņos iesniedza savus apsvērumus par tiem.
28 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto aktu;
– nospriest, ka lieta jānosūta ECHA izpilddirektoram ar norādi, ka jebkurā jaunā ECHA lēmumā par prasītājas reģistrācijas dokumentācijas attiecībā uz reģistrēto vielu REACH jomā izvērtēšanu ir jāņem vērā atcelšanas iemesli, kas noteikti Vispārējās tiesas spriedumā, un visa attiecīgā atjauninātā informācija;
– piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest veikt jebkādus citus pasākumus atbilstoši taisnīguma prasībām.
29 ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30 Vācijas Federatīvā Republika lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
31 Nīderlandes Karaliste lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt kā nepieņemamu un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
32 Francijas Republika lūdz Vispārējo tiesu prasību noraidīt kā nepieņemamu.
Juridiskais pamatojums
Par Vispārējās tiesas kompetenci
33 Prasītāja uzskata, ka tiesības pārsūdzēt apstrīdēto aktu ECHA apelācijas padomē nepastāv ne atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 91. pantam, ne arī atbilstoši kādai citai tiesību normai. Līdz ar to šīs prasības izskatīšana ietilpstot Vispārējās tiesas kompetencē atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 94. pantam.
34 Vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “[Vispārējā] tiesā vai [Tiesā] var celt prasību saskaņā ar [LESD 263. pantu], apstrīdot [ECHA] apelācijas padomes lēmumu vai [ECHA] lēmumu – gadījumos, ja [apelācijas] padomei nav tiesību izskatīt apelāciju”.
35 Šajā ziņā Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktā ir paredzēts, ka apelācijas padomē “var iesniegt apelācijas [par ECHA] lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar [Regulas Nr. 1907/2006] 9. pantu, 20. pantu, 27. panta 6. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu un 51. pantu”.
36 Šajā lietā apstrīdētais akts nav sagatavots, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 91. panta 1. punktu. It īpaši no lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētais akts nav izstrādāts pēc Regulas Nr. 1907/2006 51. pantā paredzētās procedūras beigām.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka Vispārējās tiesas kompetencē ietilpst šīs prasības izskatīšana atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 94. panta 1. punktam.
Par trešā un piektā prasījuma pieņemamību
38 Tiesas sēdē Vispārējā tiesa vaicāja prasītājai, vai, ņemot vērā LESD 266. pantu, tā uzskata, ka tās trešais un piektais prasījums ir jāsaglabā. Būtībā prasītāja atbildēja, ka, ja šie prasījumi tiktu atzīti par “nepieņemamiem”, tā tos varētu atsaukt. Turpretī gadījumā, ja šie prasījumi tiktu uzskatīti par “pieņemamiem”, tie tiktu saglabāti. Šīs piezīmes nav precīzas, un tās neļauj noteikt, vai prasītāja tik tiešām ir atsaukusi savu trešo un piekto prasījumu. Šādos apstākļos tie arī ir jāizskata.
39 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 266. panta 1. punktu Eiropas Savienības iestādei, organizācijai vai struktūrai, kuras pieņemtais akts tiek atcelts, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesas spriedumu. Gadījumā, ja tiktu apmierināts pirmais un otrais prasījums, ECHA būtu jāizdara secinājumi no Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvās daļas un motīvu daļas. Līdz ar to Vispārējai tiesai nav jāizdod ECHA tādi rīkojumi, kas minēti prasītājas trešajā un piektajā prasījumā. Līdz ar to tie ir jānoraida kā nepieņemami.
Par pirmā un otrā prasījuma pieņemamību
Par apstrīdētā akta apstrīdamību
40 ECHA, ko atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apgalvo, ka apstrīdētais akts nav akts, par kuru var celt prasību atcelt tiesību aktu, un ka līdz ar to šī prasība neesot pieņemama.
41 Pirmkārt, ECHA uzskata, ka tās nodoms, sagatavojot “paziņojumus par neatbilstību”, nekādā ziņā neesot bijis tāds, lai šie dokumenti būtu saistoši valsts uzraudzības iestādēm vai attiecīgajiem reģistrētājiem. ECHA kopš 2012. gada novembra esot sagatavojusi “paziņojumus par neatbilstību”, kas tai ļāva izteikt savu viedokli par to, vai reģistrētāji ir ievērojuši reģistrācijas dokumentācijas izvērtēšanas lēmumus. Prakses, kad dalībvalstīm tiek nosūtīti “paziņojumi par neatbilstību”, mērķis esot sniegt tehniskus un zinātniskus atzinumus, kam nav saistošu seku, lai dalībvalstis varētu īstenot pašas savus uzraudzības pasākumus. Tas, ka ECHA apstrīdētā akta izstrādāšanas brīdī vēlējās vienīgi sniegt Francijas vides ministrijai tehnisku un zinātnisku atzinumu, kam nav saistošu seku, esot apstiprināts faktu lapā, ko ECHA 2013. gada oktobrī ir publicējusi savā interneta vietnē un kuras nosaukums ir “Dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumi” (Follow up to dossier evaluation decisions). Būtībā saskaņā ar šo dokumentu “Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai Nr. 1907/2006” esot tikai dokuments, kurā ietverts ECHA sekretariāta novērtējums, kas adresēts dalībvalstij un kurā norādīts, ka reģistrētājs nav atbildējis uz lūgumu sniegt informāciju paredzētajā termiņā.
42 Otrkārt, ECHA, kuru īpaši šajā jautājumā atbalsta Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika, norāda, ko turklāt prasītāja neapstrīd, ka tā ar dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir vienojusies par mehānismu, kas ļautu risināt situācijas, kurās ECHA uzskata, ka reģistrētājs Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punktā paredzētajā termiņā nav iesniedzis lēmumā par atbilstības pārbaudi pieprasīto informāciju. Konkrētāk, informācijas apmaiņas forumā par ieviešanu, kas tika izveidots saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 86. pantu, ECHA tika lūgta neformāli informēt dalībvalstis par reģistrācijas dokumentācijas, kas saņemta, atbildot uz lēmumu par atbilstības pārbaudi, atjaunināšanu, kā arī par ECHA zinātnisko atzinumu attiecībā uz situācijām, kurās dokumentācija, pēc tās domām, ne vienmēr atbilst Regulas Nr. 1907/2006 tiesību normām. Šīs neformālās sadarbības sistēmas starp ECHA un dalībvalstīm mērķis esot lēmumu par atbilstības pārbaudi īstenošana, un tā dalībvalstīm ļaujot pieņemt atšķirīgu nostāju no tās, ko ECHA izteikusi “paziņojumā par neatbilstību”. Šajā ziņā, konkrētāk, gan ECHA, gan Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika būtībā uzstāj uz to, ka lēmuma par atbilstības pārbaudi īstenošana ietilpst attiecīgās dalībvalsts kompetencē, un tas nozīmējot, ka dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem veikt vai neveikt pasākumus, ja tās pēc pārbaudes uzskata, ka dokumentācijā ir konstatēts informācijas trūkums, pretēji tam, ko ECHA secinājusi “paziņojumā par neatbilstību”. Šī apstākļa dēļ dalībvalstis varot brīvi izvēlēties vai ņemt vērā vai ne tādu aktu kā apstrīdētais akts.
43 Treškārt, ECHA, pamatojot apstrīdēto aktu, neesot izteikusi galīgo viedokli par prasītājas iesniegto “alternatīvo dokumentāciju”. ECHA uzskata, ka, izpildot tādu lēmumu kā 2012. gada 6. novembra lēmums, starp valsts uzraudzības iestādēm un reģistrētāju notiek sadarbība, lai izvērtētu jautājumus un trūkumus, kas tikuši konstatēti “paziņojumā par neatbilstību”. ECHA uzskata, ka ir iespējams, ka pēc šādām diskusijām reģistrētājs iesniedz citu informāciju, kas ir pietiekama un atbilst tāda lēmuma kā 2012. gada 6. novembra lēmums prasībām. Līdz ar to, ņemot vērā, ka tā nav ECHA galīgā nostāja par prasītājas 2013. gada 6. novembrī iesniegto “alternatīvo dokumentāciju”, apstrīdētais akts esot tikai atzinums, kurā Francijas uzraudzības iestādei atgādināts, ka tai būtu jāpieņem galīgais lēmums par 2012. gada 6. novembra lēmuma izpildi.
44 Ceturtkārt, saskaņā ar ECHA viedokli apstrīdētā akta izvērtēšana tādu kritēriju gaismā, kuri izriet no judikatūras par to, kas var tikt saukts par “apstiprinošu aktu”, arī neļauj šajā lietā secināt, ka apstrīdētais akts ir akts, par kuru var tikt celta prasība. Šajā ziņā ECHA atgādina nostāju, ko viena no tās apelāciju padomēm paudusi 2015. gada 29. jūlija lēmumā (lieta A‑019‑2013) attiecībā uz prasību, ko Solutia Europe SPRL/BVBA bija cēlusi par “paziņojumu par neatbilstību”, kam ir apstrīdētā akta saturam līdzīgs saturs (turpmāk tekstā – “lieta Solutia”). Pamatojoties uz Savienības tiesas judikatūru par apstiprinošu aktu izvērtēšanu, apelācijas padome šajā lēmumā uzskatīja, ka, tā kā attiecīgā reģistrētāja iesniegtā informācija bija būtiska un jauna, ECHA bija jāpieņem lēmums, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu un saskaņā ar šīs regulas 41., 50. un 51. pantā paredzēto procedūru. Šajā nolūkā ECHA apelācijas padome uzskatīja, ka “paziņojumā par neatbilstību” ietvertais novērtējums būtībā bija pielīdzināms lēmumam, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 42. pantu.
45 Ja šajā lietā būtu jāpiemēro ECHA apelācijas padomes lietā Solutia izmantotā analoģija, apstrīdētais akts būtu 2012. gada 6. novembra lēmumu pilnībā apstiprinošs akts. Faktiski prasītāja 2013. gada 6. novembrī, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikumu, esot iesniegusi pielāgojumus, kas esot balstīti uz informāciju, kura nebija ne jauna, ne būtiska.
46 Attiecībā uz lietu Solutia gan Vācijas Federatīvā Republika, gan Francijas Republika uzskata, ka ECHA apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, attiecībā uz “paziņojumiem par neatbilstību” piemērojot Vispārējās tiesas judikatūru par apstiprinošiem aktiem.
47 Konkrētāk, pēc Vācijas Federatīvās Republikas domām, tas, ka reģistrētājs pēc tāda lēmuma kā 2012. gada 6. novembra lēmums pieņemšanas iesniedz informāciju, attiecas tikai uz lūguma iesniegt šādā lēmumā ietvertās informācijas papildinformāciju izpildi un tas nevar tikt vērtēts kā lūgums, ar ko šis lēmums tiktu apstrīdēts. Pēc Francijas Republikas domām, nevar uzskatīt, ka “paziņojumā par neatbilstību” būtu apstiprināts lūgums iesniegt papildinformāciju, ko nosūtījusi ECHA tādā izpratnē, ka tas nozīmētu, ka no jauna tiek pieprasīta šī papildinformācija. “Paziņojums par neatbilstību” kompetentajai valsts iestādei tiek adresēts vienīgi ar mērķi informēt šo iestādi, ka reģistrētājs nav izpildījis lūgumu iesniegt papildinformāciju, lai tā no minētā izdarītu tās ieskatā vajadzīgos secinājumus, attiecīgajā gadījumā īstenojot savas pilnvaras piemērot sankcijas.
48 Prasītāja apstrīd ECHA, Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas argumentus.
49 Vispirms attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētais akts ir pārsūdzams tiesību akts, ir jāatgādina, ka par aktiem, par kuriem var celt prasību LESD 263. panta izpratnē, tiek uzskatīti visi iestāžu pieņemtie noteikumi, kas paredzēti, lai radītu saistošas tiesiskās sekas, neatkarīgi no tā, kāda ir to forma (spriedumi, 1971. gada 31. marts, Komisija/Padome, 22/70, EU:C:1971:32, 42. punkts; 1994. gada 2. marts, Parlaments/Padome, C‑316/91, EU:C:1994:76, 8. punkts, un 2011. gada 13. oktobris, Deutsche Post un Vācija/Komisija, C‑463/10 P un C‑475/10 P, EU:C:2011:656, 36. punkts).
50 Savukārt LESD 263. pantā paredzētā tiesiskuma pārbaude neattiecas uz jebkuru tādu aktu, kas nerada saistošas tiesiskas sekas, kurām būtu autonoms un tūlītējs raksturs, kā sagatavojoši akti, apstiprinoši akti, vienīgi ar izpildi saistīti akti, vienkārši ieteikumi un paziņojumi un principā arī iekšējie norādījumi (rīkojums, 2012. gada 14. maijs, Sepracor Pharmaceuticals(Ireland)/Komisija, C‑477/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:292, 52. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2006. gada 12. septembris, Reynolds Tobacco u.c./Komisija, C‑131/03 P, EU:C:2006:541, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
51 Tas, vai tiesību aktam var būt tiesiskas sekas, un tādējādi, vai tas var būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets atbilstoši LESD 263. pantam, ir izvērtējams, ņemot vērā tādus objektīvus kritērijus kā tā saturs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā tā pieņemšanas kontekstu, kā arī izdevējas iestādes pilnvaras (skat. spriedumu, 2014. gada 13. februāris, Ungārija/Komisija, C‑31/13 P, EU:C:2014:70, 55. punkts un tajā minētā judikatūra). Apstrīdētā tiesību akta saturs ir jāizvērtē pēc būtības (spriedums, 1981. gada 11. novembris, IBM/Komisija, 60/81, EU:C:1981:264, 9. punkts), vienlaicīgi ņemot vērā tā formulējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1997. gada 20. marts, Francija/Komisija, C‑57/95, EU:C:1997:164, 9.–23. punkts). Ir iespējams ņemt vērā arī tādus subjektīvus kritērijus kā attiecīgā akta autora nodoms (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 17. jūlijs, Athinaïki Techniki/Komisija, C‑521/06 P, EU:C:2008:422, 42. punkts, un 2010. gada 26. janvāris, Internationaler Hilfsfonds/Komisija, C‑362/08 P, EU:C:2010:40, 52. punkts).
52 Tas, vai par apstrīdēto aktu var tikt celta prasība atcelt tiesību aktu, ir jāizvērtē, ņemot vērā šos principus.
53 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 6. panta 1. punktu visi kādas vielas ražotāji vai importētāji, kas gadā veic vielas vai vielas vienā vai vairākos maisījumos ražošanu vai importēšanu vienas tonnas vai lielākā apjomā, iesniedz ECHA reģistrācijas pieteikumu. Saskaņā ar šīs pašas regulas 10. pantu katrā reģistrācijas pieteikumā ir jābūt ietvertai tehniskajai dokumentācijai un ķīmiskās drošības pārskatam. Šajā pašā tiesību normā ir noteiktas informācijas kategorijas, kādām jābūt ietvertām tehniskajā dokumentācijā un ķīmiskās drošības pārskatā.
54 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 1. punktu ECHA reģistrācijas dokumentācijas izvērtēšanas ietvaros izskata reģistrācijas pieteikumu pareizību. Šādā kontekstā ECHA var izvērtēt visus reģistrācijas pieteikumus, lai pārbaudītu, vai nosacījumi, it īpaši attiecībā uz tehniskajā dokumentācijā ietverto informāciju, standartinformācijas prasību pielāgojumiem un ķīmiskās drošības novērtēšanu, atbilst noteikumiem, kas uz tiem attiecas. Šajā nolūkā ECHA atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 5. punktam ir pienākums izvēlēties minimālo dokumentācijas daudzumu pārbaudei, par prioritāru uzskatot dokumentāciju, kas atbilst šajā tiesību normā minētajām iezīmēm.
55 Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktu ECHA var izstrādāt lēmuma projektu, kurā reģistrētājs vai reģistrētāji tiek aicināti iesniegt vajadzīgo informāciju, lai reģistrācijas dokumentācija atbilstu attiecīgajām prasībām informācijas jomā. Saskaņā ar šo pašu tiesību normu galīgais lēmums šajā jomā, kurā ir jānorāda arī vajadzīgās informācijas iesniegšanas termiņš, tiek pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 50. un 51. pantā paredzēto procedūru.
56 Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punktā ir paredzēts, ka reģistrētājs iesniedz ECHA papildinformāciju paredzētajā termiņā.
57 Attiecībā uz papildu pasākumiem pēc procedūras Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktā ir paredzēts, ka ECHA pārbauda visu informāciju, kas iesniegta pēc tam, kad pieņemts lēmums atbilstoši šīs pašas regulas 41. pantam, un vajadzības gadījumā sagatavo attiecīgos lēmumus saskaņā ar minēto pantu.
58 Kad dokumentācijas izvērtēšana ir pabeigta, ECHA informē Eiropas Komisiju un dalībvalstu kompetentās iestādes par iegūto informāciju, kā arī dara zināmus visus secinājumus. Šī informācija tiek izmantota vielu novērtējumam, to vielu identificēšanai, kas iekļaujamas Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, un iespējamās ierobežojumu procedūras attiecībā uz vielu nolūkos (Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 2. punkts).
59 Turklāt Regulas Nr. 1907/2006 126. pantā dalībvalstīm ir paredzēts pienākums paredzēt noteikumus par sodiem, ko piemēro par minētās regulas tiesību normu pārkāpumu, un veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi.
60 No šīm tiesību normām, pirmkārt, izriet, ka ECHA kompetencē ir tikai uzsākt reģistrācijas dokumentācijas atbilstības pārbaudi. Šīs pārbaudes rezultātā var tikt pieņemti vairāki lēmumi. Ja ECHA uzskata, ka izskatāmā dokumentācija neatbilst prasībām informācijas, kas uz to attiecas, jomā, tai ir jāuzsāk Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktā paredzētā procedūra. Šajā ziņā atsauce šajā tiesību normā uz Regulas Nr. 1907/2006 51. pantu attiecībā uz tāda lēmuma pieņemšanas procedūru, kurā noteikts pienākums nodrošināt reģistrācijas dokumentācijas atbilstību, nozīmē, ka, ja dalībvalstis vienprātīgi vienojas par projektu, šis lēmums ir jāpieņem ECHA, taču, ja dalībvalstis nevienojas par šādu projektu, šis lēmums ir jāpieņem Komisijai (Regulas Nr. 1907/2006 51. panta 6. un 7. punkts). Lai kurš arī būtu šī lēmuma autors, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Regulu Nr. 1907/2006 atkal ECHA ir pienākums atbilstoši kompetencei, kas tai īpaši paredzēta minētās regulas 42. panta 1. punktā, pārbaudīt jebkādu informāciju, kas iesniegta, to izpildot, un vajadzības gadījumā sagatavot jaunu attiecīgo lēmumu.
61 Otrkārt un tādējādi, no šīm tiesību normām izriet, ka – pretēji tam, ko apgalvo ECHA un personas, kas iestājušās lietā, – Regulas Nr. 1907/2006 126. pants (skat. iepriekš 59. punktu) nevar tikt interpretēts tādējādi, ka dalībvalstīm būtu pienākums izvērtēt, vai reģistrētājs ir izpildījis pienākumus saskaņā ar pirmo lēmumu, kurā tam tika uzdots nodrošināt reģistrācijas dokumentācijas atbilstību. Ar šādu interpretāciju tiktu apšaubīts Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punkts, kurā ir paredzēts, ka ECHA pārbauda visu informāciju, kas iesniegta pēc saskaņā ar šīs pašas regulas 41. pantu pieņemta lēmuma. Šī pēdējā tiesību norma atspoguļo realitāti, ka pieteikumu pareizības pārbaude dokumentācijas izvērtēšanas ietvaros ir vienota procedūra, kurā var tikt pieņemts lēmums, kurā reģistrētājam ir noteikts pienākums nodrošināt minētās dokumentācijas atbilstību. No Regulas Nr. 1907/2006 126. panta, skatot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 42. panta 1. punktu, šādā kontekstā izriet, ka dalībvalstīm ir jānosaka piemērotas sankcijas reģistrētājiem, attiecībā uz kuriem atbilstoši šai pēdējai tiesību normai ir konstatēts, ka tie nav izpildījuši savus pienākumus. Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka, pat ja, kā to apgalvo ECHA un personas, kas iestājušās lietā, reģistrētājs vienmēr var nodrošināt savas dokumentācijas atbilstību arī pēc tāda lēmuma pieņemšanas, kurā tikusi konstatēta tās neatbilstība saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu, dalībvalstu loma šīs pašas regulas 126. panta ietvaros ir izvērtēt, vai, ņemot vērā katras lietas apstākļus, ir jānosaka efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas attiecībā uz laikposmu, kurā attiecīgais reģistrētājs nav ievērojis savus pienākumus atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punktam.
62 Ņemot vērā, ka pārbaude, ko ECHA veic pēc pirmā lēmuma, kurā reģistrētājam ir noteikts pienākums nodrošināt reģistrācijas dokumentācijas atbilstību, ir tikai vienas un tās pašas procedūras turpinājums, ir jākonstatē, ka, ja minētais reģistrētājs neiesniedz nekādu pieprasīto informāciju, nav nepieciešams jauns dokumentācijas atbilstības novērtējums un tādējādi arī neviens jauns lēmums Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punkta izpratnē. Turpretī, ja, atbildot uz lēmumu, ar ko uzdots nodrošināt reģistrācijas dokumentācijas atbilstību, reģistrētājs izmanto Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikumā paredzēto iespēju pielāgot testēšanas standartrežīmu un ja šajā ziņā iesniegtā informācija nav acīmredzami nepamatota atbilstoši šī pielikuma prasībām un tātad neliecina par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, ir jākonstatē, kā tas paredzēts minētajā XI pielikumā, ka ECHA ir jāizvērtē šie pielāgojumi. No iepriekš minētā turklāt izriet, ka aplūkotā izvērtēšana ir jāveic atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktam, kurā ir atsauce uz šīs pašas regulas 41. pantu saistībā ar lēmumu pieņemšanas kārtību.
63 Šajā ziņā ir jānorāda, ka ECHA izvērtē attiecīgo pielāgojumu atbilstību Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikumā paredzētajiem nosacījumiem neatkarīgi no jautājuma, vai attiecīgie pielāgojumi ir balstīti uz jauniem un būtiskiem faktiem, kuri nebija zināmi brīdī, kad tika pieņemts pirmais lēmums par dokumentācijas atbilstības nodrošināšanu atbilstoši šīs regulas 41. panta 3. punktam. No Regulas Nr. 1907/2006 13. panta 1. un 2. punkta izriet, ka mērķis samazināt testēšanu ar mugurkaulniekiem un šajos testos izmantoto dzīvnieku skaitu pamato to, ka tiek izmantotas alternatīvas metodes tām, kas saistībā ar standartinformāciju paredzētas Regulas Nr. 1907/2006 VII–X pielikumā, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šīs regulas XI pielikumā paredzētās prasības un ka ieteiktie pielāgojumi tik tiešām kalpo šī veida testu samazināšanas mērķim. Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikumā nav veikta nošķiršana atkarībā no tā, vai pielāgojumi, kas ieteikti saistībā ar pirmā lēmuma, kurā uzdots nodrošināt dokumentācijas atbilstību, izpildi, ir bijuši balstīti uz elementiem, kas reģistrētājam bija zināmi vai par kuriem tam bija jāzina šī lēmuma pieņemšanas brīdī. Šajā kontekstā tas, ka Regulā Nr. 1907/2006 nav nevienas atsauces uz to, ka zinātniskajiem elementiem, ar kuriem pamatoti pielāgojumi, kas ieteikti, atbildot uz pirmo lēmumu nodrošināt dokumentācijas atbilstību, ir jābūt jauniem, lai ECHA būtu pienākums tos izvērtēt, liecina par to, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajām tiesībām ECHA ir jāveic to izvērtēšana, kas pieprasīta minētās regulas 42. panta 1. punktā, neatkarīgi no tā, vai tie ir jauni vai nav.
64 Šajā lietā, pirmkārt, ECHA apstrīdētajā aktā norāda, ka tā ir izanalizējusi informāciju, kas tika iesniegta pēc 2012. gada 6. novembra lēmuma pieņemšanas atjauninātajā dokumentācijā. Otrkārt, pēc šīs analīzes tā konstatēja, ka dokumentācijā nav ietverta visa vajadzīgā informācija. Iemesli, kas pamato šo vērtējumu, ir izklāstīti 2015. gada 1. aprīļa vēstules pielikumā. Treškārt, šo iemeslu dēļ ECHA “paziņo”, ka prasītāja nav izpildījusi no 2012. gada 6. novembra lēmuma izrietošos pienākumus, ka reģistrācijas dokumentācija neatbilst Regulas Nr. 1907/2006 5. pantam un, visbeidzot, ka prasītāja ir pārkāpusi šīs regulas 41. panta 4. punktu. Konstatējusi 2012. gada 6. novembra lēmuma un Regulas Nr. 1907/2006 pārkāpumu, ECHA aicināja Francijas Republiku izpildīt savas īstenošanas pilnvaras saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 126. pantu (skat. iepriekš 19. punktu).
65 Runājot par iemesliem, kas pamato iepriekš 64. punktā izklāstītos ECHA vērtējumus un secinājumus, no apstrīdētā akta, it īpaši no 2015. gada 1. aprīļa vēstules pielikuma, izriet, ka pēc 2012. gada 6. novembra lēmuma iesniegtā informācija tika uzskatīta par atbilstīgu saistībā ar astoņiem elementiem. Turpretī informāciju, kas tika iesniegta, atbildot uz pieprasījumu veikt pētījumu par toksiskumu prenatālās attīstības stadijā attiecībā uz trušiem, ar uzņemšanu orālā ceļā, un ilgtermiņa toksiskuma testu attiecībā uz dūņu organismiem (skat. iepriekš 12. punktu), ECHA uzskatīja par neatbilstīgu.
66 It īpaši runājot par prasītājas ieteiktajiem pielāgojumiem attiecībā uz pētījumu par toksiskumu prenatālās attīstības stadijā attiecībā uz trušiem, ar uzņemšanu orālā ceļā, ECHA secināja, ka pierādījumi, “aplūkot līdzīgu” pieeja un elementi attiecībā uz iedarbību neatbilda Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikuma 1.2., 1.5. un 3.2. punkta nosacījumiem. Līdzīgi ECHA secināja, ka pierādījumi, kas pamato pielāgojumus saistībā ar ilgtermiņa toksiskuma testu attiecībā uz dūņu organismiem, faktiski neattiecās uz informāciju, kas tika pieprasīta atbilstoši 2012. gada 6. novembra lēmumam.
67 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka apstrīdētā akta iedarbība pārsniedz vienkāršu informācijas paziņojumu Francijas vides ministrijai. Apstrīdētais akts ir kas vairāk nekā vienkāršs tehnisks atzinums vai vienkāršs faktu ziņojums par iemesliem, kādēļ reģistrētājs nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši Regulai Nr. 1907/2006.
68 Faktiski apstrīdētais akts, it īpaši 2015. gada 1. aprīļa vēstules trešā daļa un tās pielikums, ir uzskatāms par reģistrētāja dokumentācijas, kas iesniegta, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 13. pantu un XI pielikumu, galīgo novērtējumu.
69 ECHA saistoši un galīgi ir izklāstījusi iemeslus, kādēļ tā uzskatīja, ka ar šo informāciju nepietiek, lai tiktu izpildītas no 2012. gada 6. novembra lēmuma izrietošās prasības. No 2015. gada 1. aprīļa ceturtās daļas interpretācijas skaidri izriet, ka ECHA konstatēja no Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punkta izrietošo pienākumu pārkāpuma gadījumu. 2015. gada 1. aprīļa vēstules ceturtās daļas objektīvā nozīme nevar būt citāda kā vien akta, kas rada saistošas tiesiskas sekas prasītājas tiesiskajai situācijai, nozīme.
70 Turklāt no 2015. gada 1. aprīļa vēstules sestās līdz astotajai daļai izriet, ka ECHA lūdz Francijas kompetentajai iestādei veikt vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu un izpildītu sankcijas saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 126. pantu. Izsakoties par 2013. gada 6. novembra “alternatīvās dokumentācijas” apgalvotās nepietiekamības iespējamajām tiesiskajām sekām, ECHA atsaucas uz prasītājas tiesisko situāciju. Turklāt, ņemot vērā apstrīdētajā aktā lietotos jēdzienus un kompetenču sadalījumu šajā jomā, kā norādīts iepriekš 54.–61. punktā, šis dokuments ir jāuzskata par tādu, kurā ir ietverti konstatējumi un secinājumi, no kuriem Francijas kompetentā iestāde nevar atkāpties, izņemot gadījumu, ja pastāv īpašs iemesls, kas pamatots ar jauniem elementiem, proti, elementiem, kurus ECHA nebija ņēmusi vērā Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktā paredzēto papildu pasākumu ietvaros.
71 Turklāt ne no iemeslu attiecībā uz pielāgojumiem, kas tika uzskatīti par neatbilstošiem Regulas Nr.1907/2006 XI pielikuma noteikumiem, formulējuma, ne rakstura neizriet, ka ECHA uzskatīja, ka prasītājas argumenti nav acīmredzami pamatoti atbilstoši minētā pielikuma prasībām un tātad liecina par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu.
72 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka, ņemot vērā tā saturu, apstrīdētais akts atbilst lēmumam, kas ECHA bija jāsagatavo saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu un kas būtu bijis jāpieņem, pamatojoties uz šīs pašas regulas 41. panta 3. punktu. Līdz ar to ir jāuzskata, ka apstrīdētais akts rada saistošas tiesiskas sekas gan prasītājai, gan Francijas Republikai, un šī iemesla dēļ tas ir akts, par kuru var tikt celta prasība atcelt tiesību aktu.
73 Ar ECHA un personu, kas iestājušās lietā, pārējiem argumentiem nevar tikt apstrīdēts šis secinājums.
74 Pirmkārt, attiecībā uz ECHA argumentu, ka tai nebija nodoma pieņemt tiesību normu, kam būtu saistošas tiesiskas sekas (skat. iepriekš 41. punktu), ir jānorāda, ka patiesi no apstrīdētā akta neizriet šāds nodoms. Turklāt dokumentā “Dokumentācijas izvērtēšanas lēmumu papildu pasākumi” (Follow up to dossier evaluation decisions), ko ECHA publicējusi savā interneta vietnē 2013. gada oktobrī, arī nav ietverti elementi, kas apstiprinātu tēzi, ka tādam aktam kā apstrīdētais akts, proti, “paziņojumam par neatbilstību”, varētu būt saistošs raksturs.
75 Tomēr no šiem vienkāršajiem konstatējumiem nevar secināt, ka apstrīdētais akts nerada saistošas tiesiskas sekas. Kritērijs, kas saistīts ar iestādes, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nodomu, ir tikai pakārtotas nozīmes kritērijs, un tas nav pārāks par iepriekš 51. punktā minēto objektīvo kritēriju, it īpaši apstrīdētā akta būtības, novērtējumu.
76 Otrkārt, ECHA arguments attiecībā uz to, ka, pirmām kārtām, apstrīdētais akts esot izstrādāts tādas neformālās sadarbības sistēmas ar dalībvalstīm kontekstā, kuras mērķis ir īstenot lēmumus par atbilstības pārbaudi, un ka, otrām kārtām, apstrīdētajā aktā būtībā esot ņemts vērā, ka tāda lēmuma kā 2012. gada 6. novembra lēmums īstenošanas stadijā valsts uzraudzības iestādes ir tiesīgas brīvi lemt par rezultātu, kāds izriet no reģistrētāja iesniegtās informācijas, atbildot uz lēmumu par atbilstības pārbaudi, nav pārliecinošs.
77 Ar sadarbības starp ECHA un valsts uzraudzības iestādēm mehānisma, kāds tas minēts iepriekš 42. punktā, neformālo raksturu nevar tikt apšaubīts Regulā Nr. 1907/2006 paredzētais kompetenču sadalījums, kāds tas izklāstīts iepriekš 54.–61. punktā.
78 Turpretī, interpretējot Regulā Nr. 1907/2006 paredzēto sistēmu tādējādi, ka vienīgi valsts iestāžu ziņā ir izvērtēt, vai reģistrētājs ir izpildījis pienākumus, kas tam noteikti saskaņā ar ECHA lēmumu, kurš pieņemts, pamatojoties uz šīs regulas 41. pantu, tiktu apdraudēta būtiska tādas struktūras daļa, kādu vēlējies nodrošināt Savienības likumdevējs.
79 Līdz ar to Regulas Nr. 1907/2006 126. pantā paredzētā valsts iestāžu kompetence tādā kontekstā kā šajā lietā attiecas uz posmiem, kas seko pēc tam, kad ECHA ir konstatējusi no minētās regulas 41. panta 4. punkta izrietošo pienākumu pārkāpuma gadījumu.
80 Treškārt, ECHA arguments, saskaņā ar kuru tās nodoms, pamatojot apstrīdēto aktu, neesot bijis izteikt galīgo nostāju par prasītājas iesniegto “alternatīvo dokumentāciju” (skat. iepriekš 42. punktu), ir jānoraida iepriekš 53.–72. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.
81 Ceturtkārt, nevar arī atbalstīt ECHA argumentu, saskaņā ar kuru apstrīdētais akts esot “apstiprinošs akts”.
82 No apstrīdētā akta, it īpaši 2015. gada 1. aprīļa vēstules 3.–6. un 10.–12. lpp., izriet, ka ECHA pēc būtības ir izvērtējusi elementus un argumentus, ko prasītāja bija norādījusi, atbildot uz 2012. gada 6. novembra lēmumu, un ka tā apstrīdētajā aktā ir izklāstījusi savu vērtējumu un secinājumus. No salīdzinājuma ar 2012. gada 6. novembra lēmuma 6.–10. lpp. izklāstītajiem iemesliem izriet, ka apstrīdētajā aktā ietvertajos iemeslos nav atkārtots novērtējums, ar ko ir pamatots pēdējais minētais lēmums, bet gan, ka tajos ir norādīts jauns pamatojums, kas izstrādāts, pēc būtības atsaucoties uz elementiem un argumentiem, kurus prasītāja izvirzījusi, atbildot uz 2012. gada 6. novembra lēmumu. Šis apstāklis izslēdz iespēju, ka apstrīdētais akts varētu tikt kvalificēts par 2012. gada 6. novembra lēmumu apstiprinošu aktu.
83 Šādos apstākļos ir jānoraida arī pārējie Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas argumenti par apelācijas padomes veikto judikatūras attiecībā uz apstiprinošiem aktiem lietā Solutia piemērošanu (skat. iepriekš 46. un 47. punktu).
Par prasītājas locus standi
84 Saskaņā gan ar Vācijas Federatīvās Republikas, gan Francijas Republikas viedokli prasītājai neesot locus standi attiecībā uz apstrīdēto aktu, jo apstrīdētais akts to neskarot tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Konkrētāk, Vācijas Federatīvā Republika uzskata, ka Francijas kompetentajai uzraudzības iestādei ir rīcības brīvība jautājumā, vai un kā ir jāizpilda, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktu, pieņemts lēmums. Turklāt izpildes pasākumi ir pilnībā atkarīgi no valsts tiesību normām, līdz ar to izpilde neizriet no Savienības tiesību normām. Francijas Republika uzskata, ka ar aplūkoto “paziņojumu par neatbilstību” kompetentajai valsts iestādei ir atstāta plaša rīcības brīvība. No paša 2015. gada 1. aprīļa vēstules formulējuma izriet, ka no tajā minētajiem iebildumiem var izrietēt piespiedu pasākumi un ka valsts iestāde ir vienīgā kompetentā šajā jomā. Turklāt pašā Regulas Nr. 1907/2006 126. pantā dalībvalstīm ir atstāta ļoti plaša rīcības brīvība, lai paredzētu noteikumus par sodiem, kas piemērojami par šīs regulas tiesību normu pārkāpumu, un veiktu visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi.
85 Prasītāja apstrīd Vācijas Federatīvās Republikas un Francijas Republikas argumentus.
86 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona ar šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kurš viņu skar tieši un nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
87 Šajā lietā ir jākonstatē, ka apstrīdētais akts ir adresēts vienīgi Francijas vides ministrijai, lai gan prasītāja ir saņēmusi tā kopiju.
88 Šajā ziņā, lai atbildētu uz prasītājas argumentu, ka tā esot apstrīdētā akta adresāte, ir jānorāda, ka akta adresāta jēdziens ir jāsaprot formāli, attiecinot to uz to personu, kas šajā aktā norādīta kā adresāte (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, SACBO/Komisija un INEA, C‑281/14 P, nav publicēts, EU:C:2016:46, 34. punkts).
89 Tas, ka ECHA prasītājai ir nosūtījusi apstrīdētā akta kopiju, neļauj apstrīdēt šo secinājumu. Tas, ka akta saturs var attiekties uz citu personu, nevis akta formālo adresātu, neapšaubāmi var nozīmēt, ka šai personai ir locus standi, ja tā tostarp pierāda, ka, ņemot vērā šī akta saturu, tas to skar tieši, taču ne kā akta adresāti (spriedums, 2016. gada 21. janvāris, SACBO/Komisija un INEA, C‑281/14 P, nav publicēts, EU:C:2016:46, 34. punkts).
90 Šādos apstākļos pirmais un otrais prasījums saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu ir pieņemams tikai tad, ja prasītāju apstrīdētais akts skar tieši un individuāli vai ja prasītāju tas skar tieši un ja šis pēdējais minētais ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
91 Attiecībā uz prasītājas tiešo skārumu ir jāatgādina, ka nosacījums, ka tādam lēmumam, kas ir prasības priekšmets, kā LESD 263. panta ceturtajā daļā minētais, fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, prasa, lai būtu izpildīti divi kumulatīvi kritēriji, proti, pirmkārt, lai apstrīdētais pasākums tieši ietekmētu attiecīgās personas tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādu rīcības brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (rīkojums, 2014. gada 6. marts, Northern Ireland Department of Agriculture and Rural Development/Komisija, C‑248/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:137, 21. punkts).
92 Šajā lietā, kā izriet no iepriekš 62.–73. punktā izklāstītajiem apsvērumiem, apstrīdētais akts ietekmē prasītājas tiesisko situāciju tādējādi, ka tajā ir atspoguļots ECHA vērtējums par reģistrācijas dokumentācijas atbilstību, ņemot vērā informāciju, ko prasītāja iesniegusi, atbildot uz pirmo lēmumu, kas tika pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktu, proti, 2012. gada 6. novembra lēmumu.
93 Tādējādi – pretēji Francijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas apgalvotajam – dalībvalstu rīcības brīvība Regulas Nr. 1907/2006 126. panta piemērošanā attiecas uz tādu iespējamo sankciju raksturu un apmēru, kas piemērojamas reģistrācijas dokumentācijas neatbilstības un tātad no 2012. gada 6. novembra lēmuma un Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punkta izrietošo pienākumu pārkāpuma dēļ. Šī rīcības brīvība tātad neattiecas uz pašas atbilstības neesamības konstatēšanu.
94 Šādā kontekstā, kā norādīts iepriekš 61. punktā, reģistrācijas dokumentācijas atbilstības nodrošināšana pēc lēmuma, ar kuru konstatēta neatbilstība saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu, pieņemšanas neatspēko to, ka šī dokumentācija neatbilda prasībām šajā laikposmā, neraugoties uz to, ka attiecīgā dalībvalsts var īstenot savu kompetenci saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 126. pantu attiecībā uz šo laikposmu.
95 Attiecībā uz jautājumu, vai prasītāju apstrīdētais akts skar arī individuāli, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru tiesību subjekti, kas nav akta adresāti, var apgalvot, ka akts tos skar individuāli, tikai tad, ja šis akts uz tiem attiecas zināmu tiem īpašu raksturiezīmju dēļ vai tādas faktiskas situācijas dēļ, kura tos atšķir no visām citām personām un tādējādi individualizē līdzīgi šāda akta adresātiem (spriedums, 1963. gada 15. jūlijs, Plaumann/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 223. lpp.).
96 Tā kā apstrīdētais akts ir uzskatāms par ECHA vērtējumu attiecībā uz informāciju, ko prasītāja 2013. gada 6. novembrī iesniedza, lai atjauninātu reģistrācijas dokumentāciju attiecībā uz reģistrēto vielu pēc 2012. gada 3. novembra lēmuma, kas bija adresēts prasītājai, pieņemšanas, tas skar to individuāli. Tas, ka prasītāja saņēma apstrīdētā akta kopiju, apstiprina šo secinājumu.
97 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka apstrīdētais akts skar prasītāju tieši un individuāli, līdz ar to tai ir locus standi attiecībā uz apstrīdēto aktu.
98 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka pirmais un otrais prasījums ir pieņemami.
Par lietas būtību
99 Prasītājas argumentāciju veido astoņi pamati.
100 Ar savu pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais akts esot pieņemts ultra vires, jo ECHA neesot bijis nekāda juridiska pamata izdot, kompilēt, pieņemt vai nosūtīt tādus “paziņojumus par neatbilstību” kā apstrīdētais akts. Turklāt, ja apstrīdētajam aktam būtu tāds juridisks pamats kā Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punkts, tas būtu sagatavots, pārkāpjot Regulas Nr. 1907/2006 41. un 51. pantā paredzētās procesuālās prasības. Otrais un trešais prasības pamats izriet attiecīgi no samērīguma principa un tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpuma. Ar savu ceturto līdz astoto pamatu prasītāja norāda uz tiesību tikt uzklausītam un tiesību uz aizstāvību, labas pārvaldības principa, pienākuma norādīt pamatojumu un tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu, kā arī to tiesību normu pārkāpumu, kas attiecas uz pieprasījuma iesniegt pētījumu par reģistrētās vielas toksiskumu prenatālās attīstības stadijā likumību.
101 Vispirms ir jāaplūko pirmais pamats, kas sastāv no divām daļām.
102 Sava pirmā pamata pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais akts esot pieņemts ultra vires, jo ECHA neesot bijis nekāda juridiska pamata izdot, kompilēt, pieņemt vai nosūtīt “paziņojumus par neatbilstību”. It īpaši Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktā nav atļauts izdot dokumentu par “paziņojumu par neatbilstību” tāda formāla lēmuma veidā, kura mērķis būtu noteikt pienākumu Francijas kompetentajai iestādei rīkoties. Turklāt apstrīdētais akts neesot attiecīgais lēmums saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu.
103 Sava pirmā pamata otrajā daļā prasītāja apgalvo, ka, lai arī apstrīdētajam aktam ir jābūt juridiskajam pamatam, ECHA šādu aktu būtu varējusi izdot, tikai pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu. Prasītāja uzskata, ka, ja ECHA būtu vēlējusies pamatoties uz šo tiesību normu kā uz tādu, kurā ir piešķirtas “juridiskās pilnvaras” pieņemt apstrīdēto aktu vai tā juridiskais pamats, ir jānorāda, ka to pamatojumu spēkā esamības novērtējums, kas tika iesniegti, atbildot uz lēmumu, ar ko tika uzdots iesniegt pētījumu, būtu jāveic vienīgi jaunā atbilstības pārbaudes procedūrā saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41. pantā paredzēto procedūru. Līdz ar to apstrīdētais akts esot sagatavots, pārkāpjot Regulas Nr. 1907/2006 41. un 51. pantā paredzētās procesuālās prasības.
104 ECHA un Vācijas Federatīvā Republika apstrīd prasītājas argumentus.
105 Pirmkārt, ECHA uzskata, ka tai nevajadzētu būt pienākumam atsākt to pašu lēmuma pieņemšanas procedūru, kas paredzēta Regulas Nr. 1907/2006 41. un 51. pantā, attiecībā uz pielāgojumiem, kas ne tikai ir spēkā neesoši, bet ir arī balstīti uz informāciju, kas jau bija pieejama pirms sākotnējās atbilstības pārbaudes procedūras. Pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka reģistrētāji nepārtraukti varētu iesniegt elementus, lai pielāgotu informāciju, kas vajadzīga lēmumā par atbilstības pārbaudi. Reģistrētājs varētu nepamatoti atlikt tādas informācijas iesniegšanu, kura tam bija jāiesniedz jau sākotnējās reģistrācijas laikā, jo īstenošana nevarētu notikt, pirms reģistrētājs nebūtu iesniedzis pielāgojumus. Šādos apstākļos ECHA nedrīkstētu lūgt dalībvalstīm izpildīt lēmumu par atbilstības pārbaudi un tai katru reizi būtu jāatsāk Regulas Nr. 1907/2006 41., 50. un 51. pantā paredzētā procedūra. Tādējādi tas būtu kā “atvērtas durvis” reģistrētāju novilcinošiem pasākumiem, kas radītu, par ko ir bažas ECHA, “nebeidzamu virkni jaunu lēmumu” vai “nebeidzamu pielāgojumu novērtējumu spirāli” Regulas Nr. 1907/2006 42. pantā paredzēto papildu pasākumu stadijā. Savukārt valsts uzraudzības iestāde nevarētu īstenot lēmumu par atbilstības pārbaudi, jo ikviena šajā ziņā uzsāktā procedūra varētu tikt apturēta līdz brīdim, kad ECHA pieņems lēmumu attiecībā uz reģistrētāja iesniegto jauno informāciju vai pielāgojumiem. Līdz ar to novērtēšanas procedūra vienmēr paliktu apturēta, jo nekad netiktu sasniegta Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 2. punktā paredzētās novērtēšanas procedūras pabeigšanas stadija.
106 Otrkārt, ECHA atgādina, ka, pēc analoģijas piemērojot Savienības tiesas judikatūrā pausto pieeju attiecībā uz apstiprinošiem lēmumiem, viena no tās apelācijas padomēm lietā Solutia nolēma, ka, ja reģistrētājs ir iesniedzis jaunu informāciju un ņemot vērā tās zinātnisko izvērtējumu, tādam aktam kā apstrīdētais akts ir jāpiešķir tāda lēmuma vērtība, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu, un ar kuru netiek apstiprināts lēmums par sākotnējo atbilstības pārbaudi. Lēmums būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41., 50. un 51. pantā paredzēto procedūru, un tas varētu tikt pārsūdzēts apelācijas padomē saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 91. pantu. Šajā lietā, ņemot vērā, ka prasītāja, atbildot uz ECHA lēmumu, iesniedza dokumentāciju, kas atšķiras no pieprasītā pētījuma, būtu jānosaka, vai attiecīgā “alternatīvā dokumentācija” ir balstīta uz “būtībā jauniem” elementiem. ECHA uzskata, ka “alternatīvā dokumentācija”, ko prasītāja iesniedza 2013. gada 6. novembrī, ietvēra informāciju, kas nebija ne jauna, ne būtiska. Šādos apstākļos, ņemot vērā, ka 2013. gada 6. novembra atjauninātajā dokumentācijā nebija ne jaunas, ne būtiskas informācijas, apstrīdētais akts esot apstiprinošs akts.
107 Vispirms ir jāatsaucas uz iepriekš 54.–62. punktā minētajiem apsvērumiem attiecībā uz tādu kompetenču sadalījumu reģistrācijas dokumentācijas izvērtēšanas jomā, kāds noteikts Regulā Nr. 1907/2006.
108 No kompetenču sadalījuma dokumentācijas izvērtēšanas jomā izriet, ka ECHA nodrošina, ka šī izvērtēšana notiek saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 41. un 42. pantā paredzēto kārtību. ECHA ir jāievēro šī kārtība, īstenojot savu kompetenci, un tā nevar atkāpties no šīm tiesību normām, izmantojot citu instrumentu kā vien Regulas Nr. 1907/2006 41. un 42. pantā paredzēto lēmumu. Šajā ziņā iepriekš 72. punktā tika nospriests, ka, ņemot vērā tā saturu, apstrīdētais akts atbilst lēmumam, kas ECHA bija jāsagatavo saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktu un kuram būtu bijis jābūt pieņemtam, pamatojoties uz šīs pašas regulas 41. panta 3. punktu.
109 Turklāt, ņemot vērā, ka, pirmkārt, Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punktā ir paredzēts pieņemt lēmumu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 51. pantā paredzētajai procedūrai un, otrkārt, ka šajā gadījumā šī procedūra nav ievērota, ir jākonstatē, ka ECHA ir īstenojusi savu kompetenci, neievērojot šajā ziņā paredzēto kārtību.
110 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ne ar vienu no ECHA vai personu, kas iestājušās lietā, izvirzītajiem argumentiem.
111 Vispirms, nevar tikt atbalstīts ECHA arguments attiecībā uz to, ka ir jāizvairās no sistēmas, saskaņā ar kuru katrā “alternatīvā dokumentācija” būtu jāizskata atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 41., 50. un 51. pantā paredzētajai “maksas procedūrai”, jo šāda sistēma varētu radīt nebeidzamu jaunu lēmumu pieņemšanas procesu, kas paralizētu ECHA lēmumu piemērošanu.
112 Šajā ziņā, pirmām kārtām, kā izriet no 62. punkta iepriekš, priekšlikums pielāgojumiem, kas balstīts uz Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikumu un kura pamatojumam ir izvirzīti acīmredzami nepamatoti elementi saistībā ar šī pielikuma prasībām, kas līdz ar to liecina par mēģinājumu ļaunprātīgi izmantot procedūru, ir pielīdzināms pilnīgai atbildes uz pirmo lēmumu, ar kuru reģistrētājam bija uzdots nodrošināt savas reģistrācijas dokumentācijas atbilstību, neesamībai. Tā kā Regulas Nr. 1907/2006 42. panta 1. punktā nav paredzēts, ka ECHA reģistrācijas dokumentācijas izvērtēšanas papildu pasākumu ietvaros ir jāpieņem lēmums katrā gadījumā, bet gan tikai “vajadzīgajā gadījumā”, ir jākonstatē, ka šādā gadījumā ECHA dokumentācijas neatbilstību var konstatēt, vienkārši informējot attiecīgo dalībvalsti un ieinteresēto personu.
113 Kā norādīts iepriekš 71. punktā, ne no iemeslu attiecībā uz pielāgojumiem, kas tika uzskatīti par neatbilstošiem Regulas Nr. 1907/2006 XI pielikuma noteikumiem, formulējuma, ne rakstura neizriet, ka ECHA uzskatīja, ka prasītājas argumenti nav acīmredzami pamatoti un tātad liecina par procedūras ļaunprātīgu izmantošanu.
114 Otrām kārtām, ir jākonstatē, kā tas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 4. punkta, ka, ja tiek pieņemts lēmums atbilstoši šīs regulas 42. panta 1. punktam, ar ko tiek konstatēta reģistrācijas dokumentācijas neatbilstība, šī neatbilstība ir spēkā vismaz līdz tā termiņa beigām, kāds piešķirts atbilstoši pirmajam lēmumam par atbilstības nodrošināšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz šīs pašas regulas 41. panta 3. punktu. Līdz ar to, kā norādīts iepriekš 61. punktā, šādā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij ir jāīsteno pilnvaras, kas tai paredzētas Regulas Nr. 1907/2006 126. pantā, attiecībā uz laikposmu, kurā reģistrācijas dokumentācija neatbilst prasībām.
115 Visbeidzot, iepriekš 84. punktā minēto iemeslu dēļir jānoraida ECHA arguments, ka šī situācija ir analoga judikatūrā attiecībā uz apstiprinošiem aktiem aplūkotajai un ka informācija, ko prasītāja iesniedza 2013. gada 6. novembrī, nebija ne jauna, ne būtiska.
116 Turklāt ECHA apstrīdētajā aktā tikai pārbaudīja prasītājas 2013. gada 6. novembrī iesniegto informāciju, nenorādot, vai tā bija vai nebija jauna un būtiska informācija. ECHA šajā tiesvedībā nevar lietderīgi atsaukties uz argumentiem, ar kuriem tā nav pamatojusi savu novērtējumu, kas tika veikts pirms apstrīdētā akta nosūtīšanas.
117 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka pirmais pamats ir pamatots, un līdz ar to prasība ir jāapmierina, un nav jāizvērtē pārējie prasītājas izvirzītie pamati.
Par tiesāšanās izdevumiem
118 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem nolēmums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši. Tā kā šajā lietā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz trešo un piekto prasījumu, jāpiespriež prasītājai un ECHA atlīdzināt pašām savus tiesāšanās izdevumus.
119 Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. un 2. punktu dalībvalstis un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puses, kas nav dalībvalstis, kuras ir iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Šie noteikumi ir jāpiemēro Vācijas Federatīvajai Republikai, Francijas Republikai un Nīderlandes Karalistei.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) 2015. gada 1. aprīļa vēstuli, kas adresēta Francijas ministère de l’Écologie, du Développement durable, des Transports et du Logement (Vides, ilgtspējīgas attīstības, transporta un mājokļu lietu ministrija) un kuras nosaukums ir “Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1907/2006”, tostarp tās pielikumu.
2) Esso Raffinage un ECHA sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
3) Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2018. gada 8. maijā.
[Paraksti]