Lieta T‑284/15

(publicēts izvilkumu veidā)

AlzChem AG

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Ķīmiskā rūpniecība – Lēmums turpināt uzņēmuma darbību maksātnespējas procedūras laikā – Lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāls skārums – Pieņemamība – Valsts atbalsta jēdziens – Priekšrocība – Privātā kreditora kritērijs – Attiecināmība uz valsti – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. decembra spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana valsts vainas dēļ – Valsts tiesas iesaistīšana pasākuma pieņemšanā – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums, piemērojot privātā kreditora kritēriju – Katra iesaistītā valsts kreditora individuālās situācijas pārbaude

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Nevar izslēgt, ka pasākumu, kas pieņemts pēc valsts tiesas nolēmuma, var uzskatīt par attiecināmu uz valsti LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Šajā saistībā Komisijai, ja tā konstatē, ka nav valsts atbalsta attiecībā uz bankrotējoša uzņēmuma darbības turpināšanu, atsaucoties uz faktu, ka šāda turpināšana ir balstīta uz privāto kreditoru lēmumu, neraugoties uz valsts tiesas klātbūtni kompetentajā komitejā, kas lemj par to, vai turpināt vai neturpināt attiecīgās struktūras darbību, lēmumā paskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir secināts, ka lēmums turpināt līdzdalību nav piedēvējams šai valsts tiesai.

(skat. 104., 107., 108. punktu)

2.      Piemērojot privātā kreditora kritēriju, Komisijai ir jāveic konkrēto publisko kreditoru individuālās situācijas pārbaude, it īpaši atkarībā no to nenodrošinātā vai prioritārā kreditora īpašībām, lai būtībā noteiktu, vai to veiktā izvēle nav pārsniegusi to, kas ir pamatots ar komercprasībām, jeb to var izskaidrot ar vēlmi piešķirt priekšrocību konkrētajam uzņēmumam. Tādējādi, publiskus kreditorus nevar uzskatīti par vienu vienību un ir jāņem vērā to īpašās raksturiezīmes.

Tas, ka valsts tiek uztverta kā viens kreditors, varētu novest pie piekrišanas tam, ka konkrētiem publiskiem kreditoriem jāpieņem savām interesēm pretējs lēmums un tā nebūtu tādā pat situācijā nonākuša privātā kreditora lēmumam līdzīga rīcība.

(skat. 188. un 196. punktu)