Lieta T‑285/03

Agraz, SA u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Lauksaimniecība – Augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgā organizācija – Ražošanas atbalsts produktiem, kas pārstrādāti no tomātiem – Summas aprēķina metode – 2000./2001. tirdzniecības gads

Sprieduma kopsavilkums

1.      Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Kopienu iestāžu diskrecionārā vara – Robežas – Kopienas tiesiskajā kārtībā nodrošinātu garantiju ievērošana administratīvajos procesos – Izejvielu cenas vienā no galvenajām ražotājām un eksportētājām valstīm vērā ņemšana, nosakot ražošanas atbalsta apmēru – Neesamība – Nelikumība, kuras dēļ var iestāties Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība

(Padomes Regulas Nr. 2201/96 4. panta 1. un 2. punkts; Komisijas Regula Nr. 1519/2000)

2.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Īsti un noteikti zaudējumi, kurus radījis nelikumīgs akts – Pierādīšanas pienākums

(EKL 235. pants un EKL 288. panta 2. daļa)

1.      Kopējās lauksaimniecības politikas jomā Komisijai, ievērojot pienācīgas rūpības un labas pārvaldības principus, ir rīcības brīvība savākt faktiskos pierādījumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu tās diskrecionāro varu. Gadījumos, kuros Kopienas iestādei ir plaša rīcības brīvība, Kopienas tiesiskajā kārtībā paredzēto procesuālo garantiju ievērošana kļūst vēl nozīmīgāka. Šajās garantijās it īpaši ietilpst kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus būtiskos konkrētās lietas apstākļus.

Attiecībā uz Komisijas Regulu Nr. 1519/2000, ar ko nosaka minimālo cenu un atbalsta apmēru produktiem, kas pārstrādāti no tomātiem, 2000./2001. tirdzniecības gadam, Komisija, neņemot vērā izejvielu cenu vienā no galvenajām ražotājām un eksportētājām valstīm, proti, Ķīnā, nav izpildījusi pienākumu, kas ir paredzēts Padomes Regulas Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju 4. panta 1. un 2. punkta imperatīvos noteikumos, kuros ir noteikti faktori, kas Komisijai jāņem vērā, nosakot ražošanas atbalsta summu.

Šādas pretlikumīgas rīcības rezultātā, kas ir pietiekami izteikts tādas normas pārkāpums, kas piešķir tiesības privātpersonām, var iestāties Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība šādas rīcības kaitīgo seku dēļ.

(sal. ar 49., 61. punktu)

2.      Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības ietvaros zaudējumiem, par kuriem tiek pieprasīta atlīdzība, ir jābūt īstiem un noteiktiem. Pierādījumu iesniegšana Kopienu tiesai, lai pierādītu šādu zaudējumu faktu un apmēru, ir prasītāja pienākums. Tādējādi, tā kā zaudējumiem, ko aprēķinājušas prasītājas, nav noteikta rakstura, prasība par atbildību ir jānoraida.

(sal. ar 70., 71., 77. punktu)