VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 10. oktobrī

Lieta T‑444/13 P

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

pret

BU

Apelācija – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums – Lēmums nepagarināt darba līgumu – Civildienesta tiesas kompetence – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmā daļa – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses

Priekšmets      Apelācijas sūdzība par Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 26. jūnija spriedumu BU/EMA (F‑135/11, F‑51/12 un F‑110/12, Krājums‑CDL, EU:F:2013:93), kurā lūgts atcelt šo spriedumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sedz savus, kā arī atlīdzina BU tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants)

Iespēja pagarināt pagaidu darbinieka līgumu ir vienkārša iespēja, kas ir atstāta kompetentās iestādes novērtējumam, jo iestādēm ir plaša rīcības brīvība savu dienestu organizēšanā atkarībā no tiem uzticētajiem uzdevumiem un to rīcībā esošā personāla norīkošanā šo uzdevumu izpildei, ar nosacījumu, ka šī norīkošana notiek dienesta interesēs.

Kompetentajai iestādei, lemjot par darbinieka stāvokli, ir jāņem vērā visi elementi, kas var noteikt tās lēmumu, proti, ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā darbinieka intereses. Tas izriet no administrācijas pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, kas atspoguļo abpusējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kurš ar Civildienesta noteikumiem un – pēc analoģijas – ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir izveidots attiecībās starp valsts iestādi un tās darbiniekiem.

Katrā ziņā, ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda iestādēm šajā saistībā ir uzticēta, tiesas pārbaude aprobežojas ar pārbaudi par to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai arī nav nepareizi izmantotas pilnvaras.

(skat. 28. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1994. gada 29. jūnijs, Klinke/Tiesa, C‑298/93 P, Krājums, EU:C:1994:273, 38. punkts.

Vispārējā tiesa: spriedumi, 1996. gada 18. aprīlis, Kyrpitsis/ESK, T‑13/95, Krājums‑CDL, EU:T:1996:50, 52. punkts; 2008. gada 15. oktobris, Potamianos/Komisija, T‑160/04, Krājums‑CDL, EU:T:2008:438, 30. punkts, un 2009. gada 8. septembris, ETF/Landgren, T‑404/06 P, Krājums, EU:T:2009:313, 162. punkts un tajā minētā judikatūra.