VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (septītā palāta)
2011. gada 21. septembrī (*)
Prasība atcelt tiesību aktu – REACH – Borskābes un bezūdens dinātrija tetraborāta noteikšana par vielām, kas rada ļoti lielas bažas – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība
Lieta T‑343/10
Etimine SA, Betemburga [Bettembourg] (Luksemburga),
AB Etiproducts Oy, Espo [Espoo] (Somija),
ko pārstāv K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv M. Heikile [M. Heikkilä] un V. Brūre [W. Broere], kuriem palīdz J. Steiks [J. Stuyck] un A. M. Vandrome [A.‑M. Vandromme], advokāti,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv P. Olivers [P. Oliver] un E. Manhīvs [E. Manhaeve], pārstāvji, kuriem palīdz K. Sojera [K. Sawyer], barrister,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību atcelt ECHA 2010. gada 18. jūnijā publicēto lēmumu par borskābes (EK Nr. 233‑139‑2) un bezūdens dinātrija tetraborāta (EK Nr. 215‑540‑4) kvalificēšanu par vielām, kas atbilst kritērijiem, kuri paredzēti 57. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), un par šo vielu iekļaušanu to vielu sarakstā, kas vēlāk iekļaujamas minētās regulas XIV pielikumā, saskaņā ar šīs regulas 59. pantu.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska-Białecka] un M. Preks [M. Prek],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Pirmā prasītāja, Etimine SA, ir saskaņā ar Luksemburgas tiesībām dibināta sabiedrība. Otrā prasītāja, AB Etiproducts Oy, ir saskaņā ar Somijas tiesībām dibināta sabiedrība. Prasītājas Eiropas Savienībā importē un pārdod borskābi (EK Nr. 233‑139‑2) un bezūdens dinātrija tetraborātu (EK Nr. 215‑540‑4) (turpmāk tekstā abi kopā – “borāti”), ko tām piegādā mātessabiedrība, kas ir saskaņā ar Turcijas tiesībām dibināta sabiedrība.
2 Borātus izmanto galvenokārt stikla un stikla šķiedras izolācijas materiāla ražošanā. Borātus arī izmanto mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu ražošanā, kā arī koksnes apstrādē un konservēšanā.
3 Borāti ir iekļauti Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvas 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 1. lpp.) I pielikumā atbilstoši Komisijas 2008. gada 21. augusta Direktīvai 2008/58/EK, ar ko 30. reizi groza Direktīvu 67/548, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (OV L 246, 1. lpp.), un kas stājās spēkā 2008. gada 5. oktobrī. Ar šo iekļaušanu borāti tika klasificēti kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas.
4 Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548 un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 20. janvārī, tika grozīts Direktīvas 67/548 I pielikums un tā saturs redakcijā pirms grozījumu ieviešanas ar Direktīvu 2008/58 tika iekļauts Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Tātad, stājoties spēkā Regulai Nr. 1272/2008, borāti šajā pēdējā pielikumā nebija minēti.
5 Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 10. augusta Regulu (EK) Nr. 790/2009 par grozījumiem, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai Regulu Nr. 1272/2008 (OV L 235, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 25. septembrī, borāti tika klasificēti kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un no jauna iekļauti Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Saskaņā ar Regulas Nr. 790/2009 2. panta 2. un 3. punktu minētā klasifikācija ir spēkā no 2010. gada 1. decembra, taču to varēja piemērot pirms minētā datuma.
6 Vācijas Federatīvā Republika un Slovēnijas Republika 2010. gada 8. martā iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) dokumentāciju, ko tās izstrādāja, ņemot vērā borskābes klasifikāciju kā vielu, kas atbilst 57. panta c) punktā minētajiem kritērijiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp), ko vēlāk jo īpaši grozīja ar Regulu Nr. 1272/2008, atsaucoties uz borskābes klasifikāciju kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.
7 Dānijas Karaliste tajā pašā dienā nosūtīja ECHA dokumentāciju, ko tā bija sagatavojusi, ņemot vērā bezūdens dinātrija tetraborāta klasifikāciju kā vielu, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punktā minētajiem kritērijiem, atsaucoties uz bezūdens dinātrija tetraborāta klasifikāciju kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai (funkcijai) toksisku vielu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.
8 Vēlāk ECHA savā tīmekļa vietnē publicēja paziņojumu, uzaicinot ieinteresētās personas sniegt savus komentārus par sagatavoto dokumentāciju par borātiem. Saņēmusi komentārus par attiecīgo dokumentāciju, jo īpaši no Eiropas Borātu asociācijas, kuras locekles ir arī prasītājas, ECHA minēto dokumentāciju nodeva Dalībvalstu komitejai. Šai komitejai 2010. gada 9. jūnijā izdevās panākt vienprātību par to, ka borāti ir klasificējami kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punktā minētajiem kritērijiem.
9 ECHA tīmekļa vietnē 2010. gada 18. jūnijā tika publicēts saraksts ar apzinātām vielām, tostarp borātiem, lai ar laiku tās iekļautu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā (turpmāk tekstā – “kandidātvielu saraksts”).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
10 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 18. augustā, prasītājas cēla prasību atcelt ECHA 2010. gada 18. jūnijā publicēto lēmumu klasificēt borātus kā vielas, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā minētajiem kritērijiem, un iekļaut tos kandidātvielu sarakstā saskaņā ar minētās regulas 59. pantu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
11 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2010. gada 10. decembrī, Eiropas Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā ECHA prasījumu atbalstam. Pēc tam, kad bija uzklausīti pamata lietas dalībnieki, Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs ar 2011. gada 12. janvāra rīkojumu apmierināja šo lūgumu.
12 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 14. decembrī, ECHA saskaņā ar Vispārējās Tiesas Reglamenta 114. panta 1. punktu izvirzīja iebildi par nepieņemamību. Prasītājas 2011. gada 31. janvārī iesniedza savus apsvērumus par iebildi par nepieņemamību.
13 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 18. februārī, Komisija atteicās no tiesībām iesniegt iestāšanās rakstu, kas attiecas tikai uz pieņemamību.
14 Prasības pieteikumā prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pasludināt Regulu Nr. 790/2009 par nelikumīgu, ciktāl tā attiecas uz borātiem;
– piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Iebildē par nepieņemamību ECHA ietvertie prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Savos apsvērumos par iebildi par nepieņemamību prasītājas lūdz Vispārējo tiesu noraidīt iebildi par nepieņemamību vai uzsākt debates pēc būtības pirms nolēmuma pieņemšanas.
Juridiskais pamatojums
17 Saskaņā ar Reglamenta 114. panta 1. un 4. punktu, ja viens no lietas dalībniekiem to lūdz, Vispārējā tiesa var lemt par iebildi par nepieņemamību, neizskatot lietu pēc būtības. Saskaņā ar šā panta 3. punktu pārējā procesa daļa notiek mutvārdos, ja vien Vispārējā tiesa nelemj citādi. Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka, izskatot lietas materiālus, tā ir guvusi pietiekamu informāciju, lai varētu lemt, neuzsākot mutvārdu procesu.
18 Lai pamatotu savus prasījumus, ECHA izvirza divas iebildes par nepieņemamību, kuru pamatā ir apstrīdētā lēmuma tiešas ietekmes uz prasītājām neesamība un tas, ka apstrīdētais lēmums neesot normatīvais akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē un neietekmējot prasītājas individuāli.
19 Vispirms šķiet piemēroti izvērtēt iebildi par nepieņemamību, kas pamatota ar tiešas ietekmes uz prasītājām neesamību.
20 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona pie pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu ietekmē tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu ietekmē tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
21 Šajā lietā ir skaidrs, ka apstrīdētais lēmums nav adresēts prasītājām, kas tātad nav šī akta adresāti. Šajā situācijā saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu prasītājas var celt prasību atcelt minēto aktu tikai tad, ja tas ietekmē prasītājas tieši.
22 Attiecībā uz tiešu ietekmi pastāvīgajā judikatūrā ir paredzēts, ka šis nosacījums nozīmē, ka apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmē subjekta tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļauj nekādu rīcības brīvību adresātiem minētā pasākuma īstenošanai, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (Tiesas 1998. gada 5. maija spriedums lietā C‑386/96 P Dreyfus/Komisija, Recueil, I‑2309. lpp., 43. punkts; 2004. gada 29. jūnija spriedums lietā C‑486/01 P Front national/Parlaments, Krājums, I‑6289, 34. punkts, un 2009. gada 10. septembra spriedums apvienotajās lietās C‑445/07 P un C‑455/07 P Komisija/Ente per le Ville vesuviane un Ente per le Ville vesuviane/Komisija, Krājums, I‑7993. lpp., 45. punkts).
23 Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka apstrīdētais lēmums prasītājas ietekmē tieši tādējādi, ka Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkts ietekmē to tiesisko stāvokli, jānorāda, ka minētais noteikums paredz atjaunināt drošības datu lapu, kuras izveidošanu paredz šā panta 1. punkts. Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu vielas piegādātājs nodrošina vielas saņēmējam drošības datu lapu, ja viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548. Minētās regulas 31. panta 9. punkta a) apakšpunkts šajā ziņā noteic, ka piegādātāji bez kavēšanās atjaunina drošības datu lapu, līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību.
24 Tāpēc ir jāizvērtē, vai apstrīdētā lēmuma pieņemšana par borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasifikāciju saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru ir jauna informācija Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas var likt pildīt šajā noteikumā paredzēto pienākumu, proti, atjaunināt drošības datu lapu, tā ka apstrīdētais lēmums tieši ietekmē prasītāju tiesisko stāvokli.
25 Attiecībā uz drošības datu lapu Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 1. punkts noteic, ka tā jāsastāda, ievērojot minētās regulas II pielikuma prasības. Šajā pielikumā, kurā iekļauti norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai, ir noteikts, ka minētajās lapās jāparedz mehānisms, kā nodot attiecīgu drošības informāciju par klasificētām vielām lejup pa piegādes ķēdi tiešiem pakārtotiem lietotājiem. Šā pielikuma mērķis ir nodrošināt visu Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punktā uzskaitīto obligāto pozīciju satura konsekvenci un precizitāti, lai saskaņā ar to sastādītas drošības datu lapas ļautu lietotājiem veikt vajadzīgos darba ņēmēju drošuma un veselības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai.
26 Prasītājas uzskata, ka borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasificēšana saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru var būt jauna informācija minētās regulas 31. panta 6. punkta 2. pozīcijā (bīstamības apzināšana) un 15. pozīcijā (informācija par regulējumu).
27 Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 2. punktu 2. pozīcijā (bīstamības apzināšana) jānorāda vielas klasifikācija atbilstoši Direktīvā 67/548 paredzētajiem klasifikācijas noteikumiem. Galvenie bīstamības veidi, ko viela rada cilvēkiem un apkārtējai videi, jānorāda īsi un skaidri.
28 Šajā lietā borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasificēšana saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā minēto procedūru neattiecas uz šo vielu klasificēšanu saskaņā ar Direktīvu 67/548. Šī klasificēšana ir veikta, pamatojoties uz to, ka borāti atbilda Regulas Nr. 1907/2006 57. panta c) punktā minētajiem klasifikācijas kritērijiem kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas atbilstoši Direktīvai 67/548. Borātu atbilstība minētajiem kritērijiem tika noteikta Direktīvas 67/548, kas grozīta ar Direktīvu 2008/58, I pielikumā un vēlāk Regulas Nr. 1272/2008, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 790/2009 (skat. 3.–5. punktu), VI pielikuma 3. daļā. Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 3. punktu attiecīgās dalībvalstis dokumentācijā, kuru tās iesniedza ECHA 2010. gada 8. martā, atsaucās uz borātu iekļaušanu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā (skat. 6. un 7. punktu).
29 Tā ir tiesa, ka apstrīdētā lēmuma publicēšanas brīdī, proti, 2010. gada 18. jūnijā, prasītājām nebija obligāti jāveic borātu klasifikācija. 2009. gada 20. janvārī stājoties spēkā Regulai Nr. 1272/2008, Direktīvas 67/548 I pielikums, kurā bija iekļauti borāti, tika atcelts un pienākums klasificēt borātus saskaņā ar Regulas Nr. 1272/2008, kas ir grozīta ar Regulu Nr. 790/2009, VI pielikuma 3. daļā noteikto harmonizēto klasifikāciju nebija spēkā, jo atbilstoši Regulas Nr. 790/2009 2. panta 2. punktam regula ir jāpiemēro no 2010. gada 1. decembra.
30 Tomēr apstrīdētā lēmuma publicēšanas brīdī borātu bīstamība, kuras dēļ tie tika klasificēti, bija juridiski pietiekami noteikta. Pirmkārt, visām iesaistītajām pusēm tas bija acīmredzami, ka bīstamība nebija izzudusi tikai tāpēc, ka vielas tika svītrotas no Direktīvas 67/548 I pielikuma, kura saturs bija jāiekļauj Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Otrkārt, 2009. gada 25 septembrī stājoties spēkā Regulai Nr. 790/2009, borātu kā 2. kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu klasifikācija tika no jauna iekļauta Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā. Ar to, ka minētās klasifikācijas nebija obligāti jāpiemēro līdz 2010. gada 1. decembrim, nevar atspēkot to, ka juridiski pastāvēja konstatējums par [borātu] atbilstību klasificēšanas kritērijiem kopš Regulas Nr. 790/2009 spēkā stāšanās brīža. Regulas Nr. 790/2009 2. panta 2. punkts tikai noteic, ka, sākot no 2010. gada 1. decembra, jāpilda juridiskās saistības, kuru pamatā ir klasifikācija saskaņā ar Regulu Nr. 1272/2008, kas grozīta ar Regulu Nr. 790/2009. Šo apsvērumu apstiprina fakts, ka saskaņā ar Regulas Nr. 790/2009 2. panta 3. punktu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā noteikto harmonizēto klasifikāciju, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu Nr. 790/2009, varēja izmantot pirms 2010. gada 1. decembra.
31 No tā izriet, ka borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasifikācijā nebija jaunas informācijas par minēto vielu bīstamajām īpašībām, bet tā bija Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētās klasificēšanas procedūras rezultāts. Tātad apstrīdētais lēmums nesniedza jaunu informāciju par bīstamības apzināšanu Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punkta 2. pozīcijas izpratnē.
32 Attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punkta 15. pozīciju (informācija par regulējumu) jāuzsver, ka minētās regulas II pielikuma 15. punktā ir noteikts, ka, ja uz vielu, par ko izdod drošības datu lapu, saistībā ar cilvēku vai apkārtējās vides aizsardzību attiecas īpaši Savienības noteikumi, piemēram, par saskaņā ar VII sadaļu piešķirtām licencēm vai saskaņā ar VIII sadaļu uzliktiem ierobežojumiem, ja iespējams, tie ir jāprecizē.
33 Šajā ziņā, pirmkārt, jākonstatē, ka, lai gan vielu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasificēšana saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru var uzlikt pienākumu uzņēmējiem sniegt informāciju, tas nenozīmē, ka attiecīgā viela tiek iekļauta īpašā sistēmā, tā ka uz to attiektos īpaši noteikumi. Tieši pretēji, minētā klasifikācija neietekmē vielas laišanu tirgū un tās lietošanu.
34 Otrkārt, Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 15. punktā kā vienīgie piemēri, uz ko attiecas minētās regulas VII sadaļā minētie noteikumi par licencēšanas procedūru un VIII sadaļā paredzētie ierobežojumi, ir minētas piešķirtās licences un ierobežojumi. Tā kā vielas kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas klasificēšana saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru neattiecas uz šīs regulas VIII sadaļā noteiktajiem ierobežojumiem, bet ir šīs regulas VII sadaļā paredzētās licencēšanas procedūras sastāvdaļa, Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 15. punktā nosauktie ierobežojumi nepamato faktu, ka uz minēto klasificēšanu attiecas regulas 31. panta 6. punkta 15. pozīcija.
35 No minētās regulas VII sadaļas nosaukuma izriet, ka piešķirtās licences ir šīs regulas 60. pantā minētās licences, ko piešķir licencēšanas procedūras vēlākā posmā (minētās regulas 60.?64. punkts). Saskaņā ar minētās regulas 62. panta 1. punktu licences pieteikumu var iesniegt ECHA par vienu vai vairākiem tās vielas lietošanas veidiem, kuras laišana tirgū ir aizliegta, jo tā ir iekļauta minētās regulas XIV pielikumā. Tomēr jākonstatē, ka likumdevējs, paredzot licencēšanas procedūru Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļā, šīs regulas II pielikuma 15. punktā nav skaidri norādījis vielas kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas klasificēšanu atbilstoši šīs regulas 59. pantā paredzētajai procedūrai. Lai gan ir tiesa, ka norāde uz licencēm, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas VII sadaļu, ir minēta tikai kā piemērs, jākonstatē, ka tā ir vienīgā norāde uz licencēšanas procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļu. Lai gan nav izslēgts, ka uz drošības datu lapas 15. pozīciju attiecas citi īpaši Savienības noteikumi par cilvēku un apkārtējās vides aizsardzību, šis apsvērums pamato arī to, ka Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļā paredzētā licencēšanas procedūra šo pozīciju attiecina tikai uz licencēm. Šo secinājumu apstiprina arī minētās regulas 31. panta 9. punkta b) apakšpunkta noteikums par to, ka drošības datu lapas ir jāatjaunina, tiklīdz atļauja ir piešķirta vai atteikta.
36 No tā izriet, ka, ja vielu klasificē kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru, uz to neattiecas īpašie Savienības noteikumi par cilvēku un apkārtējās vides aizsardzību minētās regulas II pielikuma 15. punkta izpratnē.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasifikācija saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru nav uzskatāma par jaunu informāciju, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jaunu informāciju par bīstamību Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tāpēc prasītājām nebija pienākuma atjaunināt drošības datu lapu. Tādējādi apstrīdētais lēmums tieši neietekmē prasītāju tiesisko stāvokli, liekot tām pildīt šajā aktā paredzēto pienākumu.
38 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentāciju par to, ka apstrīdētais lēmums tieši ietekmē to tiesisko stāvokli atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 34. panta a) punktam, jāuzsver, ka saskaņā ar minēto pantu visiem vielas piegādes ķēdes dalībniekiem augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam jādara zināma jaunā informācija par [vielas] bīstamām īpašībām neatkarīgi no tās lietošanas veidiem.
39 Šajā ziņā, pirmkārt, jākonstatē, ka pretēji prasītāju apgalvojumiem minētais noteikums nenosaka prasītājām pienākumu darīt zināmu informāciju saviem klientiem. Regulas Nr. 1907/2006 34. panta a) punktā ir noteikts pienākums darīt zināmu informāciju nevis lejup pa piegādes ķēdi, bet gan augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam. Otrkārt, tā kā apstrīdētajā lēmumā par borātu kā ļoti lielas bažas izraisošu vielu klasificēšanu nebija jaunas informācijas par šo vielu bīstamajām īpašībām (skat. iepriekš 27.–31. punktu), prasītājām nebija pienākuma darīt zināmu informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 34. panta a) punktu. No tā izriet, ka tādēļ, ka tajā ir paredzēts šis pienākums, apstrīdētais lēmums neietekmē tieši prasītāju tiesisko stāvokli.
40 Trešām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentāciju, ka, tā kā dalībvalstis uzliek kriminālsodus par Regulā Nr. 1907/2006 noteikto pienākumu nepildīšanu, pakārtotie lietotāji jāinformē par klasificēšanu, kas palīdzētu tiem apzināties minētās regulas 7. panta 2. punktā un 33. pantā noteiktos pienākumus, jākonstatē, ka šie noteikumi uz prasītājām neattiecas, jo tās nav ne izstrādājumu ražotājas, ne importētājas, kā tas ir noteikts minētās regulas 3. panta 4., 11. un 33. punktā. Tātad minētās regulas 7. panta 2. punktā un 33. pantā paredzētie pienākumi var tieši attiekties tikai uz prasītāju klientiem, ja vien tie ir izstrādājumu ražotāji, importētāji vai piegādātāji. Patiešām, Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 18. apsvērumā un 1. pantā ir uzsvērts, ka atbildība par risku pārvaldību saistībā ar vielām jāuzņemas vielu ražotājiem, importētājiem un pakārtotajiem lietotājiem. Tomēr Regula Nr. 1907/2006 nosaka sīki izstrādātu pienākumu sistēmu, ko nevarētu paplašināt ar šajos noteikumos ietvertiem vispārīgiem apsvērumiem.
41 Ceturtām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentāciju, ka apstrīdētais lēmums tās tieši ietekmē, ietekmējot to materiālo stāvokli, jāuzsver, ka ar to vien, ka akts var ietekmēt prasītāja materiālo stāvokli, nav pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka tas tieši ietekmē prasītāju. Tādējādi vienīgi īpašos apstākļos prasītājs būtu tiesīgs celt prasību saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu, apgalvojot, ka šis akts ietekmē tā stāvokli tirgū (Tiesas 1969. gada 10. decembra spriedums apvienotajās lietās 10/68 un 18/68 Eridania u.c./Komisija, Recueil, 459. lpp., 7. punkts, un Vispārējās tiesas 1998. gada 18. februāra rīkojums lietā T‑189/97 Comité d’entreprise de la Société française de production u.c./Komisija, Recueil, II‑335. lpp., 48. punkts). Tā kā šajā lietā prasītājas ir tikai norādījušas, ka to klienti nevēlēsies turpmāk iegādāties kandidātvielu sarakstā iekļautos produktus, tās nav pierādījušas šādu īpašu apstākļu esamību.
42 Ņemot vērā iepriekš minēto, jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums tieši neietekmē prasītāju tiesisko stāvokli. Tā kā pirmais kritērijs par tiešo ietekmi nav izpildīts, apstrīdētais lēmums prasītājas tieši neietekmē.
43 Tādējādi minētā iebilde par nepieņemamību ir jāapmierina un prasība jānoraida kā nepieņemama, neizskatot ECHA otro iebildi par nepieņemamību.
Par tiesāšanās izdevumiem
44 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesas izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Turklāt saskaņā ar šā panta 4. punktu iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
45 Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt ECHA tiesāšanās izdevumus saskaņā ECHA prasījumiem. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
izdod rīkojumu:
1) prasību noraidīt kā nepieņemamu;
2) Etimine SA un AB Etiproducts Oy sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus;
3) Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts Luksemburgā 2011. gada 21. septembrī.