EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 18. septembrī

Lieta F‑96/09

Eva Cuallado Martorell

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Atklāts konkurss – Nepielaišana pie mutiskā pārbaudījuma kārtošanas pēc rakstisko pārbaudījumu rezultātiem – Pārskatīšanas lūgumi – Kandidātu īpašās tiesības piekļūt noteikta veida informācijai par sevi – Priekšmets un piemērojamība – Tiesības piekļūt izlabotajiem rakstisko pārbaudījumu darbiem – Neesamība

Priekšmets Prasība, kas ir celta atbilstoši EKL 236. un EAEKL 152. pantam un ar kuru E. Cuallado Martorell būtībā lūdz atcelt, pirmkārt, Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) organizētā konkursa EPSO/AD/130/08 atlases komisijas lēmumu nepielaist viņu pie mutiskā pārbaudījuma kārtošanas un, otrkārt, lēmumus, ar kuriem viņai ir atteikta piekļuve izlabotajiem viņas rakstiskajiem pārbaudījumiem un ar šiem pārbaudījumiem saistītajai individuālajai novērtējuma lapai

Nolēmums Prasību noraidīt. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Paziņojums par konkursu – Noraidītu kandidātu tiesību piekļūt zināmai informācijai noteikšana – Šo tiesību neievērošana no Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) puses – Dienesta pārkāpums, kā rezultātā var iestāties administrācijas atbildība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 42. un 47. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Formas nosacījumi – Pietiekami tiešs raksturs

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

3.      Ierēdņi – Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Piekļuve pārbaudījumiem, kas ir notikuši Savienības ierēdņu pieņemšanas darbā konkursā – Civildienesta noteikumu piemērošana – Pienākums darīt zināmus noraidītajiem kandidātiem izlabotos rakstiskos pārbaudījumus – Neesamība – Atlases komisijas sēžu aizklātuma ievērošana

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Sēžu aizklātības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. pants; III pielikuma 6. pants)

5.      Ierēdņi – Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Izdevumi – Taisnīguma prasību ņemšana vērā – Piespriešana lietas dalībniekam, kam spriedums ir labvēlīgs, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus

(Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 1. un 2. punkts un 88. pants)

1.      Ja ar paziņojumu par konkursu noraidītiem kandidātiem ir atzītas īpašas tiesības piekļūt noteikta veida informācijai, kas viņus skar tieši un individuāli, lai viņi varētu saņemt informāciju un dokumentus, kas tiem varētu ļaut pieņemt pārdomātu lēmumu par to, vai ir lietderīgi apstrīdēt lēmumu izslēgt viņus no konkursa vai arī tas nav lietderīgi, tas, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) stingri ievēro minētās tiesības gan attiecībā uz šo tiesību saturu, gan arī uz termiņu atbildes sniegšanai, izriet no pienākumiem, kuru pamatā ir labas pārvaldības princips, sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 42. un 47. pantu. No tā izriet, ka, ja EPSO neievēro šīs īpašās tiesības, tas ne vien varētu izraisīt to, ka noraidītie kandidāti ceļ prasības vai iesniedz sūdzības, lai gan viņu rīcībā nav pietiekamu datu, bet arī var radīt dienesta pārkāpumu, kas attiecīgā gadījumā kandidātam var radīt tiesības uz zaudējumu atlīdzību.

(skat. 46.–48. punktu)

2.      Sūdzībai nav jābūt īpašā formā. Pietiek, ka tajā ir skaidri un precīzi pausta sūdzības iesniedzēja griba apstrīdēt attiecībā uz viņu pieņemtu lēmumu. Turklāt administrācijai ir jāizskata sūdzības atvērtības garā, un, lai uzskatītu, ka tā ir saņēmusi sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, pietiek, ka iepriekš administratīvajā procesā pamats ir izvirzīts pietiekami skaidri, lai iecēlējinstitūcija spētu saprast, kādus iebildumus ieinteresētā persona ir izteikusi pret apstrīdēto lēmumu.

Tā kā pirmstiesas procedūras mērķis ir ar izlīgumu izšķirt strīdu, kas rodas sūdzības [iesniegšanas] brīdī, minētai iecēlējinstitūcijai ir pietiekami precīzi jāzina argumenti, ko ieinteresētā persona izvirza attiecībā uz administratīvo lēmumu. No tā izriet, ka sūdzībā katrā ziņā ir jābūt ietveram pamatu un argumentu izklāstam, kas izvirzīti attiecībā uz administratīvo lēmumu, pret kuru sūdzība ir vērsta.

(skat. 60 un 61. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1988. gada 31. maijs, 167/86 Rousseau/Revīzijas palāta, 8. punkts; 1988. gada 14. jūlijs, 23/87 un 24/87 Aldinger un Virgili/Parlaments, 13. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 7. marts, T‑146/94 Williams/Revīzijas palāta, 44. punkts; 1998. gada 13. janvāris, T‑176/96 Volger/Parlaments, 65. punkts: 2005. gada 16. februāris, T‑354/03 Reggimenti/Parlaments, 43. punkts.

3.      Saistībā ar konkursa kandidātu piekļuvi viņu rakstiskajiem pārbaudījumiem, kā arī atlases komisijas sagatavotajām minēto pārbaudījumu novērtējuma lapām Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants ir speciāla norma, kurā paredzēta atkāpe no Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem vispārējām normām, jo tajā ir reglamentēta piekļuve īpašu veidu dokumentiem. Ar šo normu, kurā ir paredzēts, ka atlases komisijas sēdes ir aizklātas, tiek liegts gan izpaust atlases komisiju atsevišķo locekļu viedokļus, gan atklāt jebkādu informāciju saistībā ar personiskiem vai salīdzinošiem vērtējumiem attiecībā uz kandidātiem. No tā izriet, ka, ciktāl Regulā Nr. 1049/2001 paredzētās tiesības uz piekļuvi dokumentiem nav piemērojamas, ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) nav paredzēts pienākums darīt zināmus kandidātiem izlabotos viņu rakstiskos pārbaudījumus.

Tātad, ja Savienības iestāde atsakās kandidātam darīt zināmu izlaboto viņa rakstisko pārbaudījumu, kandidāts nevar likumīgi balstīties uz pārskatāmības jēdzienu, lai apstrīdētu Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta piemērojamību.

Tomēr Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantam ir pašam savs mērķis, kas pamatots ar sabiedrisko interešu apsvērumiem un īpaši attiecas uz piekļuvi atlases komisijas sēdēm. Taču, lai gan kandidātiem paziņojumā par konkursu ir atzītas īpašas tiesības piekļūt informācijai par viņu dalību konkursā, šīs tiesības nav nedz absolūtas, nedz neierobežotas, bet gan ietver viņu tiesības saņemt sava rakstiskā pārbaudījuma kopiju un individuālo novērtējuma lapu par savu rakstisko pārbaudījumu ar atlases komisijas sagatavoto novērtējumu.

(skat. 81., 84., 85., 95., 96. un 99. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, 24. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 27. marts, T‑33/00 Martínez Páramo u.c./Komisija, 44. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑376/03 Hendrickx/Padome, 56. punkts; 2005. gada 14. jūlijs, T‑371/03 Le Voci/Padome, 124. punkts.

4.      Pienākuma norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir vai nav pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā. Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem šis pienākums tomēr ir jāsaskaņo ar atlases komisijas sēžu aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Prasībā par konkursa atlases komisijas lēmumu pamatošanu šajos apstākļos ir jāņem vērā raksturs, kāds piemīt attiecīgajām sēdēm, kurām parasti ir vismaz divi atsevišķi posmi, proti, vispirms – kandidātu izvērtējums, lai atlasītu kandidātus, kuri tiek pielaisti dalībai konkursā, un, otrkārt, kandidātu atbilstības ieņemamajam amatam pārbaude, lai sagatavotu piemēroto kandidātu sarakstu. Konkursa atlases komisijas darbs otrajā stadijā katrā ziņā ir salīdzinošs, un tādējādi uz to attiecas šim darbam raksturīgā aizklātība. Atlases komisijas pirms pārbaudījumiem pieņemtie labošanas kritēriji ir neatņemama salīdzinošā vērtējuma sastāvdaļa, kuru atlases komisija veic, salīdzinot kandidātu attiecīgās spējas. Tādējādi uz šiem kritērijiem, tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumu, attiecas apspriežu aizklātība. Atlases komisijas veikto salīdzinošo vērtējumu atspoguļo punktu skaits, ko tā piešķir kandidātiem. Ņemot vērā aizklātību, kas jāievēro attiecībā uz atlases komisijas sēdēm, to punktu skaita paziņošana, kas saņemti dažādos pārbaudījumos, ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums; šai komisijai nav jāprecizē kandidātu atbildes, kas atzītas par nepietiekamām, vai jāpaskaidro, kāpēc šīs atbildes ir tikušas novērtētas kā nepietiekamas.

(skat. 88. punktu)

Atsauces

Tiesa: Parlaments/Innamorati, minēts iepriekš, 23.–31. punkts.

Pirmās instances tiesa: Martínez Páramo u.c./Komisija, minēts iepriekš, 43.–52. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 30. aprīlis, F‑16/07 Dragoman/Komisija, 63. punkts.

5.      Atbilstoši Civildienesta tiesas Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot šā reglamenta II sadaļas 8. nodaļas pārējos noteikumus, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr saskaņā ar minētā reglamenta 88. pantu lietas dalībniekam – pat tad, ja tam spriedums ir labvēlīgs, – var piespriest daļēji vai pat pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to pamato tā rīcība, it īpaši, ja tā pretējai pusei ir radījusi izdevumus, kuri atzīti par nepamatotiem vai apzinātiem.

Minētais 88. pants ir jāpiemēro gadījumā, ja Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) nav izpildījis konkursa paziņojumā paredzēto pienākumu sniegt kandidātam, kas to ir lūdzis un kas vēlāk ir iesniedzis sūdzību un pēc tam – prasību, papildinformāciju attiecībā uz viņa dalību konkursā. Šajā ziņā, pat ja lūgtā informācija nebija nepieciešama sūdzības sastādīšanai, nevar izslēgt, ka, ja tā būtu bijusi prasītājas rīcībā savlaicīgi, viņa būtu varējusi labāk sagatavot sūdzību un prasības pieteikumu vai pat izlemt prasību necelt.

(skat. 111. un 112. punktu)