VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2019. gada 17. oktobrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Vārdiska preču zīme “AXICORP ALLIANCE” – Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas un grafiskas preču zīmes “ALLIANCE” – Relatīvi atteikuma pamati – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts – Pierādījumi par agrāku preču zīmju faktisku izmantošanu – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts – Nicas klasifikācijai pievienotajā alfabētiskajā sarakstā ietverto preču apraksta interpretācija
Lietā T‑279/18
Alliance Pharmaceuticals Ltd, Čipenema [Chippenham] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Edenborough, QC,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Crespo Carrillo un H. O’Neill, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece –
AxiCorp GmbH, Frīdrihsdorfa [Friedrichsdorf] (Vācija),
par prasību par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1473/2017–5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pharmaceuticals un AxiCorp,
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Žervazonī [S. Gervasoni], tiesneši K. Kovalika‑Baņčika [K. Kowalik‑Bańczyk] un K. Makiokī [C. Mac Eochaidh] (referents),
sekretārs: E. Hendriks [E. Hendrix], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 30. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 26. jūlijā,
ņemot vērā 2019. gada 31. janvāra procesa organizatoriskos pasākumus,
pēc 2019. gada 28. marta tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2011. gada 17. janvārī AxiCorp GmbH Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Starptautiskajā birojā ieguva vārdiskas preču zīmes “AXICORP ALLIANCE” starptautisku reģistrāciju Nr. 1072913, ko attiecina uz Eiropas Savienību. 2011. gada 28. aprīlī šī reģistrācija tika paziņota Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).
2 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta aizsardzība, ietilpst 3., 5., 10. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “mazgāšanas un balināšanas līdzekļi; tīrīšanas, pulēšanas, attaukošanas un abrazīvie līdzekļi; ziepes; parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, kosmētiskie un matu kopšanas līdzekļi; zobu pulveri un pastas”;
– 5. klase: “farmaceitiskās un veterinārās preces, zāles; medicīnas vajadzībām paredzētās higiēnas preces; medicīnas vajadzībām paredzētas diētiskās vielas, zīdaiņu pārtika; plāksteri, pārsienamie materiāli; materiāli zobu plombēšanai un zobu nospriedumu izgatavošanai; dezinfekcijas līdzekļi; preparāti kaitēkļu iznīcināšanai; fungicīdi, herbicīdi; zāles”;
– 10. klase: “ķirurģijas, medicīnas, zobārstniecības un veterinārijas aparāti, ierīces un instrumenti, locekļu, acu un zobu protēzes; ortopēdiskās preces; ķirurģiskie šuvju materiāli; farmaceitisko preparātu aplikatori; šļirces medicīniskiem nolūkiem; inhalatori”;
– 35. klase: “reklāma; komercdarbības vadība; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi; farmācijas, kosmētikas un medicīnas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība”.
3 Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2011. gada 29. aprīļa Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2011/082.
4 2012. gada 30. janvārī prasītāja, Alliance Pharmaceuticals Ltd, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 46. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 2. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.
5 Iebildumi bija pamatoti ar šādām agrākajām tiesībām:
– agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ALLIANCE”, kura reģistrācijai tika pieteikta 2002. gada 29. jūlijā un reģistrēta 2006. gada 11. augustā ar numuru 2816098 un ar kuru tiek apzīmētas preces, kas ietilpst 5. klasē un atbilst šādam aprakstam: “farmaceitiskie preparāti, bet nav iekļauta bērniem paredzēta un invalīdu pārtika un ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai”;
– turpmāk attēlotā agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme, kura reģistrācijai tika pieteikta 2002. gada 29. jūlijā un reģistrēta 2003. gada 17. decembrī ar numuru 2816064 un ar kuru tiek apzīmētas preces, kas ietilpst 5. klasē un atbilst šādam aprakstam: “farmaceitiskie preparāti, bet nav iekļauta bērniem paredzēta un invalīdu pārtika un ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai”:
– agrāka nereģistrēta preču zīme “ALLIANCE”, kas tiek izmantota komercdarbībā Apvienotajā Karalistē attiecībā uz “farmaceitiskām vielām un preparātiem”.
6 Iebildumu pamatojumam bija izvirzīti Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 4. un 5. punktā (tagad – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 4. un 5. punkts) paredzētie pamati.
7 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 4. un 5. punktā paredzēto iebildumu pamatu atbalstam prasītāja iesniedza izvilkumu no sava mātesuzņēmuma Alliance Pharma plc 2009. gada ziņojuma.
8 Ņemot vērā AxiCorp pieteikumu, EUIPO aicināja prasītāju sniegt pierādījumus par tās agrāko preču zīmju izmantošanu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punktam (tagad – Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkts) saistībā ar precēm, ar kurām bija pamatoti iebildumi.
9 2016. gada 22. jūlijā prasītāja EUIPO noteiktajā termiņā iesniedza savu agrāko preču zīmju izmantošanas pierādījumus.
10 2017. gada 11. maijā Iebildumu nodaļa, ņemot vērā pierādījumu par agrāko Eiropas Savienības preču zīmju faktisku izmantošanu neesamību un pierādījumu par agrākās nereģistrētās preču zīmes izmantošanu komercdarbībā neesamību, pilnībā noraidīja iebildumus.
11 2017. gada 7. jūlijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad – Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
12 Ar 2018. gada 7. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas piektā padome daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un nodeva lietu atpakaļ Iebildumu nodaļai.
13 No vienas puses, saistībā ar agrākajām Eiropas Savienības preču zīmēm Apelācijas padome uzskatīja, ka iebildumi, ciktāl tie ir balstīti uz Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, tika pamatoti noraidīti. Šajā ziņā tā norādīja, pirmkārt, ka minēto preču zīmju, kuras attiecas uz “farmaceitiskiem preparātiem, bet nav iekļauta bērniem paredzēta un invalīdu pārtika un ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai”, specifikācija nav skaidra. Otrkārt, tā uzskatīja, ka nebūtu ne nesaprātīgi, ne pretrunā gramatikas noteikumiem interpretēt specifikāciju kā tādu, kas attiecas uz farmaceitiskiem produktiem, “izņemot tos, kas ir domāti izmantošanai bērniem paredzētai un invalīdu pārtikai un kuros tiek izmantoti farmaceitiski ķīmiski preparāti”. Treškārt, tā uzskatīja, ka, lai gan nevar izslēgt citu interpretāciju iespēju, preces un pakalpojumi reģistrā ir jāapraksta pietiekami skaidri un precīzi, lai, balstoties tikai uz šo pamatu, varētu noteikt lūgtās aizsardzības apjomu. Turklāt Apelācijas padome uzskatīja, ka neviennozīmīga specifikācija nebūtu jāinterpretē tiesību īpašniekam labvēlīgā veidā. Līdz ar to tā uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa ir pamatoti interpretējusi specifikāciju šaurā veidā kā tādu, ar ko ir izslēgti ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai. Turklāt tā norādīja, ka, pat ja būtu jāuzskata, ka specifikācija iekļauj noteiktus augu izcelsmes farmaceitiskus produktus, prasītāja nav pierādījusi, ka preču zīme “ALLIANCE” būtu tikusi izmantota attiecībā uz šiem farmaceitiskiem produktiem, ņemot vērā, ka sniegtie izmantošanas pierādījumi ir attiekušies vienīgi uz sintētiskajām sastāvdaļām.
14 No otras puses, saistībā ar agrāko nereģistrēto preču zīmi un Regulas 2017/1001 8. panta 4. punktā paredzēto iebildumu pamatu Apelācijas padome uzskatīja, ka Iebildumu nodaļas secinājums, saskaņā ar kuru prasītāja iebildumu pamatošanai noteiktajā termiņā nav iesniegusi nekādus pierādījumus par šīs preču zīmes izmantošanu, ir acīmredzami kļūdains. Tā uzskatīja, ka lieta ir jānodod atpakaļ Iebildumu nodaļai, lai veiktu pilnīgu iepriekš minētā iebilduma pamatojuma pārskatīšanu, ņemot vērā visus prasītājas procesa laikā iesniegtos izmantošanas pierādījumus, tostarp tos, kas ir iesniegti 2016. gada 22. jūlijā.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pakārtoti – grozīt apstrīdēto lēmumu, nododot iebildumus atpakaļ Iebildumu nodaļai, lai tā tos pārskatītu saskaņā ar Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu papildus minētās regulas 8. panta 4. punktam;
– piespriest EUIPO atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus, kā arī izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē, un, pakārtoti, ja otrā procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece iestājas lietā, piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, kopīgi un solidāri atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasījuma atcelt apstrīdēto lēmumu tvērumu
17 Atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, kas uzdoti procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, lietas dalībnieki tiesas sēdē ir apstiprinājuši, kā tas atzīmēts tiesas sēdes protokolā, ka prasītājas celtā prasība ir jāsaprot kā prasība daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl Apelācijas padome noraidījusi apelācijas sūdzību, kas tajā tika iesniegta saistībā ar Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem. Savukārt prasītāja neprasa Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā Apelācijas padome ir nodevusi lietu atpakaļ Iebildumu nodaļai, lai pilnībā pārskatītu minētās regulas 8. panta 4. punktā paredzēto iebildumu pamatu.
Par lietas būtību
18 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz to, ka Apelācijas padome esot nepareizi interpretējusi agrāko Eiropas Savienības preču zīmju specifikāciju un tādējādi esot secinājusi, ka iesniegtie izmantošanas pierādījumi nepierāda šo preču zīmju faktisku izmantošanu saistībā ar minētajā specifikācijā iekļautajām precēm, un tas esot būtisku procedūras noteikumu, Regulas 2017/1001 vai tiesību akta, kas attiecas uz tās piemērošanu, pārkāpums Regulas 2017/1001 72. panta izpratnē.
19 Konkrētāk, prasītāja apstrīd Iebildumu nodaļas izmantoto un Apelācijas padomes apstiprināto šauro specifikācijas interpretāciju, saskaņā ar kuru “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” ir izslēgti no “farmaceitiskiem preparātiem”.
20 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka izmantotā šaurā specifikācijas interpretācija esot kļūdaina, jo tā esot pretrunā EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēm un, konkrētāk, veidam, kādā izņēmumi ir jāformulē specifikācijās. Ja mērķis ir izslēgt kādus preču veidus, izmantojamais saiklis esot šķīruma saiklis “vai”, nevis vienojuma saiklis “un”. Līdz ar to šajā lietā vārdi “bet nav iekļauta bērniem paredzēta un invalīdu pārtika un ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” esot jāinterpretē kā tādi, ar kuriem ir izslēgta tikai pirmā preču kategorija – bērniem paredzēta un invalīdu pārtika – un ir iekļauta otrā preču kategorija – ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai. Ja šī interpretācija tiktu piemērota, pierādījumi, ko prasītāja ir iesniegusi, lai pierādītu agrāko Eiropas Savienības preču zīmju faktisku izmantošanu attiecībā uz “ķīmiskiem preparātiem farmaceitiskai lietošanai”, tiktu pieņemti. Līdz ar to lieta esot jānodod atpakaļ Iebildumu nodaļai, lai tā izskatītu arī iebildumus, aplūkojot saistībā ar Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem. Turklāt prasītāja norāda, ka AxiCorp neesot izteikusi nevienu argumentu par specifikācijas apjomu pirms Iebildumu nodaļas lēmuma.
21 Otrkārt, prasītāja norāda, ka izmantotā šaurā specifikācijas interpretācija esot kļūdaina, jo tās rezultātā specifikācijai zustu komerciāla jēga, un tas esot pretrunā parastajiem juridisku tekstu interpretācijas noteikumiem. Pakārtoti tā norāda, ka tad, ja “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” tiktu izslēgti, tie būtu jāinterpretē šauri, proti, kā tādi, kas apzīmē tikai sintētiskus ķīmiskus prekursorus tīrā veidā, ko var kombinēt farmaceitiskām vajadzībām, proti, lai veidotu pašus gala farmaceitiskus preparātus. Tādējādi farmaceitiska preparāta tīrā veida sastāvdaļas tiktu izslēgtas no reģistrācijas jomas, lai gan iegūtā kombinācija, kas veido pašu gala farmaceitisku preparātu, tiktu iekļauta. Līdz ar to iesniegtie izmantošanas pierādījumi esot pietiekami, lai pierādītu Eiropas Savienības agrāko preču zīmju faktisko izmantošanu.
22 EUIPO apstrīd prasītājas argumentus. Pirmkārt, EUIPO uzskata, ka no EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēm izrietošais izslēgšanas formulējuma piemērs nevarot būt pamats tādam noteikumam, ar kuru tiek noteikts saiklis, kas jāizmanto, formulējot izslēgšanu specifikācijā. Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam esot skaidri un precīzi jāformulē to preču un pakalpojumu specifikācija, attiecībā uz kuriem ir pieteikta aizsardzība. Otrkārt, EUIPO uzskata, ka specifikācija ir neviennozīmīga. Veids, kādā Iebildumu nodaļa un Apelācijas padome ir interpretējušas specifikāciju, neesot nesaprātīgs, ne arī tas esot pretrunā gramatikas noteikumiem, pat ja nevarot izslēgt citas interpretācijas. Treškārt, EUIPO atgādina, ka pieteiktās aizsardzības apjomam ir jābūt nosakāmam, pamatojoties tikai uz reģistru. Ja preču vai pakalpojumu nosaukumam trūkst skaidrības un precizitātes, preču zīmes piemērošanas joma esot jāinterpretē šauri, jo preču zīmes īpašniekam nebūtu jāgūst labums no sava pienākuma neizpildes skaidri un precīzi izveidot preču un pakalpojumu sarakstu.
Ievada apsvērumi
23 Kā prasītāja apstiprinājusi tiesas sēdē, ir jāuzskata, ka prasītāja būtībā ir netieši izteikusi Apelācijas padomei iebildumu par Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpumu.
24 Šajā ziņā agrākas preču zīmes faktiska izmantošana ir jautājums, kas, pamatojoties uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja lūgumu, ir jāatrisina pirms iebildumu izskatīšanas pēc būtības (skat. spriedumu, 2007. gada 22. marts, Saint‑Gobain Pam/ITSB – Propamsa (“PAM PLUVIAL”), T‑364/05, EU:T:2007:96, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Tādējādi prasītājai, pirms EUIPO pārbauda Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētos iebildumu pamatus, bija jāiesniedz Eiropas Savienības agrāko preču zīmju faktiskas izmantošanas pierādījumi, no kā izriet, ka, ja šie pierādījumi netika sniegti, iebildumi bija jānoraida atbilstoši šīs regulas 47. panta 2. punktam. Turklāt šai izmantošanai bija jāattiecas uz precēm, attiecībā uz kurām bija reģistrētas agrākās Eiropas Savienības preču zīmes un ar kurām bija pamatoti iebildumi, proti, iepriekš 5. punktā minētajām precēm, kas ietilpst 5. klasē. Ja agrākās Eiropas Savienības preču zīmes būtu izmantotas tikai saistībā ar daļu no precēm, attiecībā uz kurām tās ir tikušas reģistrētas, iebildumu izskatīšanas nolūkā tās atbilstoši minētās regulas 47. panta 2. punktam būtu uzskatāmas par reģistrētām tikai attiecībā uz šo daļu no precēm.
26 Saskaņā ar judikatūru, kas izstrādāta sakarā ar preču un pakalpojumu klašu nosaukumus veidojošo formulējumu interpretāciju, reģistrācijas pieteikuma apjoms ir jāizvērtē saistībā ar tā iesniegšanas datumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. decembris, Edison/EUIPO (“EDISON”), T‑471/17, nav publicēts, pārsūdzēts, EU:T:2018:887, 34. punkts; šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 2017. gada 11. oktobris, EUIPO/Cactus, C‑501/15 P, EU:C:2017:750, 44.–49. punkts).
27 Šajā lietā prasītāja reģistrācijas pieteikumus attiecībā uz agrākajām Eiropas Savienības preču zīmēm iesniedza un tie tika reģistrēti laikā, kad vēl bija spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Regulu Nr. 207/2009, kura savukārt ir aizstāta ar Regulu 2017/1001) (skat. iepriekš 5. punktu). Regulā Nr. 40/94 nav bijušas ietvertas tik detalizētas normas kā tās, kas paredzētas Regulas 2017/1001, kura ir bijusi spēkā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā, 33. panta 2. un 5. punktā.
28 Tomēr Regulas Nr. 40/94 26. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kāds tas ir bijis piemērojams preču zīmju reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz agrākajām Eiropas Savienības preču zīmēm iesniegšanas datumā un to reģistrācijas datumā, bija noteikts, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums ietver preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem pieprasa reģistrāciju. Turklāt tajā laikā piemērojamajā Komisijas Regulas (EK) Nr. 2868/95 (1995. gada 13. decembris), ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV 1995, L 303, 1. lpp.), 2. noteikuma 2. punktā (kas būtībā ir pārņemts Regulas 2017/1001 33. panta 2. punktā) bija noteikts, ka preču un pakalpojumu sarakstu formulē it īpaši tā, “lai skaidri norādītu preču un pakalpojumu īpašības”.
29 No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka tam, kurš lūdz reģistrēt kādu apzīmējumu kā Eiropas Savienības preču zīmi, savā pieteikumā ir jānorāda to preču vai pakalpojumu saraksts, attiecībā uz kuriem tiek lūgta reģistrācija, un ir jāsniedz katras no minētajām precēm vai pakalpojumiem apraksts tā, lai skaidri norādītu tās īpašības (spriedums, 2008. gada 9. jūlijs, Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), T‑304/06, EU:T:2008:268, 23. punkts).
30 Saskaņā ar judikatūru, lai gan ar šīm tiesību normās tiek prasīts, lai reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs preces, attiecībā uz kurām tiek lūgta aizsardzība, identificētu pietiekami skaidri un precīzi, tas ir paredzēts tam, lai ļautu EUIPO un saimnieciskās darbības subjektiem uz šī pamata vien noteikt lūgtās aizsardzības apjomu (spriedums, 2015. gada 3. jūnijs, Lithomex/ITSB – Glaubrecht Stingel (“LITHOFIX”), T‑273/14, nav publicēts, EU:T:2015:352, 27. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumus, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 49.–51. punkts, un 2012. gada 19. jūnijs, Chartered Institute of Patent Attorneys, C‑307/10, EU:C:2012:361, 49. punkts).
31 Turklāt jānorāda, ka EUIPO instancēm, lai tās varētu pārbaudīt attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumu vai līdzību, vienmēr ir jānosaka preces un pakalpojumi, uz kuriem attiecas konfliktējošas preču zīmes, un šajā ziņā tām attiecīgā gadījumā ir jāveic preču un pakalpojumu, attiecībā uz kuriem reģistrēta preču zīme, saraksta interpretācija (skat. spriedumu, 2017. gada 6. aprīlis, Nanu‑Nana Joachim Hoepp/EUIPO – Fink (“NANA FINK”), T‑39/16, EU:T:2017:263, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai Apelācijas padome ir pārkāpusi Regulas 2017/1001 47. panta 2. punktu, uzskatīdama, ka Iebildumu nodaļa ir pamatoti interpretējusi ar agrākajām Eiropas Savienības preču zīmēm aptverto preču sarakstu šauri kā tādu, ar ko ir izslēgti ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai, tas ir, farmaceitiski produkti, kuros ir izmantoti farmaceitiski ķīmiski preparāti (apstrīdētā lēmuma 19. un 22. punkts), un ka iebildumi, ciktāl tie ir balstīti uz Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, ir tikuši pamatoti noraidīti minēto preču zīmju faktiskas izmantošanas pierādījumu neesamības dēļ (apstrīdētā lēmuma 23. un 24. punkts).
Par EUIPO izskatīšanas pamatnostādņu nozīmi
33 Vispirms ir jānorāda, ka argumentācija, ar kuru prasītāja, lai pierādītu iespējamo Regulas 2017/1001 tiesību normu pārkāpumu, apgalvo, ka Apelācijas padomes izmantotā specifikācijas šaurā interpretācija esot kļūdaina, jo tā esot pretrunā EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēm, ir jānoraida kā neiedarbīga.
34 Proti, EUIPO izskatīšanas pamatnostādnes nav saistoši tiesību akti Savienības tiesību normu interpretācijai (spriedums, 2012. gada 19. decembris, Leno Merken, C‑149/11, EU:C:2012:816, 48. punkts). EUIPO izskatīšanas pamatnostādņu noteikumiem kā tādiem nevar tikt dota priekšroka pār Regulas 2017/1001 un Deleģētās regulas (ES) 2018/625 (2018. gada 5. marts), ar ko papildina Regulu 2017/1001 un atceļ Deleģēto regulu (ES) 2017/1430 (OV 2018, L 104, 1. lpp.), normām un tie pat nevar ietekmēt Eiropas Savienības tiesas sniegto šo normu interpretāciju. Gluži pretēji – šīs pamatnostādnes ir jāinterpretē atbilstoši šo regulu normām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 27. jūnijs, Interkobo/ITSB – XXXLutz Marken (“my baby”), T‑523/10, EU:T:2012:326, 29. punkts).
35 Katrā ziņā prasītājas minētajās EUIPO izskatīšanas pamatnostādnēs netiek ieteikts, ka tam, lai “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” varētu tikt uzskatīti par tādiem, kas ir iekļauti aizsardzības piemērošanas jomā, būtu jāizmanto šajā lietā izmantotā specifikācijas formula, proti, preču kategorija, attiecībā uz kuru tiek prasīta aizsardzība, kam seko izslēgtu preču kategorija, pirms kuras ir norādīts vārdu salikums “bet nav iekļauta”, kam – bez pieturzīmēm – seko saiklis “un” un to preču kategorija, kuras tiek uzskatītas par iekļautām.
Par agrāko Eiropas Savienības preču zīmju specifikācijas interpretāciju
36 Šajā lietā ir jākonstatē, ka no specifikācijas formulējuma angļu valodā, kas ir valoda, kurā ir tikuši iesniegti agrāko Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas pieteikumi, var izrietēt divas iespējamās gramatiskās interpretācijas.
37 Šādi apstākļos, kad nav ne pieturzīmju, it īpaši semikola, kas nodalītu “bērniem paredzētu un invalīdu pārtiku” no “ķīmiskiem preparātiem farmaceitiskai lietošanai”, ne papildu precizējumu, viena iespējama specifikācijas gramatiskā nozīme liek uzskatīt, ka ierobežojums “bet nav iekļauta” attiecas gan uz “bērniem paredzētu un invalīdu pārtiku”, gan arī uz “ķīmiskiem preparātiem farmaceitiskai lietošanai”. Šo interpretāciju izmantoja Iebildumu nodaļa un Apelācijas padome.
38 Tomēr ar otro iespējamo gramatisko interpretāciju, kuru iesaka prasītāja, “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” netiek izslēgti no specifikācijas.
39 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka tiesas sēdē EUIPO ir atzinis šo iespēju. Turklāt apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punktā Apelācijas padome ir atzinusi, ka ir iespējamas citas interpretācijas nekā tā, kuru ir izmantojusi Apelācijas padome.
40 Otrkārt, Vispārējā tiesa tāpat kā prasītāja norāda, ka no EUIPO lietas materiāliem un it īpaši no AxiCorp 2016. gada 16. marta un 20. oktobra, kā arī 2017. gada 10. novembra apsvērumiem izriet, ka tikai apelācijas sūdzības izskatīšanas procesā Apelācijas padomē AxiCorp ir apgalvojusi, ka specifikācija neattiecoties uz “ķīmiskiem preparātiem farmaceitiskai lietošanai” un ka prasītāja neesot iesniegusi pierādījumus par savu preču zīmju faktisku izmantošanu attiecībā uz farmaceitiskiem vai ķīmiskiem preparātiem pašiem par sevi.
41 Kā ir atgādināts iepriekš 30. punktā, reģistra mērķis it īpaši ir informēt saimnieciskās darbības subjektus, tostarp preču zīmju īpašnieku vai reģistrācijas pieteikumu iesniedzēju pašreizējus vai potenciālus konkurentus, par trešo personu tiesībām.
42 Līdz ar to ir nozīmīgi, ka AxiCorp nav interpretējusi specifikāciju ierobežojošā veidā Iebildumu nodaļā. Tā kā Iebildumu nodaļā AxiCorp nav paudusi šaubas par interpretāciju, kas ir piemērojama specifikācijai, par preču kategoriju, kuras ir aptvertas ar Eiropas Savienības agrākajām preču zīmēm, apjomu vai par apgalvotajiem šajā ziņā pastāvošajiem izmantošanas pierādījumu trūkumiem, var uzskatīt, pirmkārt, ka nav bijis acīmredzami, ka specifikācija būtu jāinterpretē tā, kā to rezultātā ir darījusi Iebildumu nodaļa un ir vēlāk apstiprinājusi Apelācijas padome, un, otrkārt, ka iepriekš 30. punktā atgādinātā skaidrības un precizitātes prasība ir bijusi ievērota.
43 Treškārt, ir jānorāda, ka, lai gan Apelācijas padomes sniegtā specifikācijas interpretācija, saskaņā ar kuru “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” tiek izslēgti, ņemot vērā specifikācijas formulējumu, ir iespējama, šajā interpretācijā nav pienācīgi ņemti citi apstākļi, kas ir būtiski, lai noteiktu minētās specifikācijas apjomu, proti, attiecīgo preču zīmju īpašnieka faktiskā griba un vajadzība piešķirt šim formulējumam lietderīgu piemērošanas jomu, izslēdzot tādu interpretāciju, kas rada īpašniekam absurdu rezultātu.
44 Tādējādi Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka saskaņā ar judikatūru Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja patiesā griba nav apstāklis, kam nebūtu nozīmes. Proti, lai gan šis apsvērums ticis izteikts, analizējot valsts preču zīmes aizsardzības apjomu, kas izriet no visu vienas klases nosaukuma vispārīgo apzīmējumu izmantošanas, Tiesa ir norādījusi, ka situācija, kurā ar preču zīmi piešķirtās aizsardzības apjoms būtu atkarīgs no kompetentās iestādes izmantotās interpretācijas pieejas, nevis no reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja patiesās gribas, varētu radīt kaitējumu tiesiskajai drošībai gan minētajam pieteikuma iesniedzējam, gan arī trešajām personām – saimnieciskās darbības subjektiem (spriedums, 2012. gada 19. jūnijs, Chartered Institute of Patent Attorneys, C‑307/10, EU:C:2012:361, 60. punkts).
45 Tātad, ja Apelācijas padomes izmantotā pieeja būtu pareiza un ja agrāko Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas attiektos uz farmaceitiskiem produktiem, izņemot tos, kuros tiek “izmantoti farmaceitiski ķīmiski preparāti”, tas ir, ja tās attiektos tikai uz tā sauktajiem “dabiskajiem” vai “augu izcelsmes” preparātiem, kuri nesatur ķīmiskas vielas vai sintētiskas sastāvdaļas, minētās reģistrācijas ietvertu tikai produktus, ko prasītāja nebija paredzējusi un kas nav tieši minēti minēto preču zīmju specifikācijā. Kā izriet no šī sprieduma 44. punkta, šāds pieņēmums nav saderīgs ar paredzamības un tiesiskās drošības prasībām.
46 Turpinot, lai gan ir taisnība, ka priekšroka ir dodama preču zīmes specifikācijas gramatiskajai interpretācijai, šis princips tikpat kā nav lietderīgs gadījumā, ja katrā ziņā ir iespējamas divas gramatiskās interpretācijas.
47 Šādā gadījumā, izvēloties starp vairākām Savienības tiesību normu tekstu iespējamām interpretācijām, priekšroka ir dodama tai, kura neizraisa absurdu rezultātu. Savienības tiesību normu interpretācija, protams, pirmām kārtām tiek balstīta uz to formulējumu, jo šī pieeja atspoguļo paredzamības un tiesiskās drošības galvenos principus. Tomēr, ja teksts ir neviennozīmīgs vai ja tā gramatiskā interpretācija izraisa absurdu rezultātu, šī nozīme var tikt pārskatīta, ievietojot [tekstu] savā kontekstā un interpretējot, ņemot vērā Savienības tiesību normas kopumā, to mērķus un to attīstības stāvokli datumā, kurā ir jāpiemēro attiecīgā norma (ģenerāladvokāta M. Bobeka [M. Bobek] secinājumi lietā European Federation for Cosmetic Ingredients, C‑592/14, EU:C:2016:179, 36. un 37. punkts; šajā nozīmē skat. arī ģenerāladvokāta A. Meirā [H. Mayras] secinājumus lietā Fellinger, 67/79, EU:C:1980:23, 550. punkts).
48 Tādējādi Tiesa jau ir izskatījusi gadījumu, kad tā ir izslēgusi Savienības tiesību normu tādas interpretācijas, kuras radītu absurdu rezultātu (šajā nozīmē darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā skat. spriedumu, 2009. gada 10. decembris, Peśla, C‑345/08, EU:C:2009:771, 46. un 48. punkts, un dizainparaugu jomā – spriedumu, 2017. gada 21. septembris, Easy Sanitary Solutions un EUIPO/Group Nivelles, C‑361/15 P un C‑405/15 P, EU:C:2017:720, 96. punkts).
49 Vispārējā tiesa uzskata, ka iepriekš 46.–48. punktā izklāstītie apsvērumi pēc analoģijas ir jāattiecina uz tādu gadījumu kā tas, kas tiek izskatīts šajā lietā, kurš attiecas uz agrākas Eiropas Savienības preču zīmes specifikācijas interpretāciju.
50 Proti, Iebildumu nodaļai un attiecīgajā gadījumā Apelācijas padomei, pirms tiek lemts par pašiem iebildumiem, ir jāinterpretē preču un pakalpojumu saraksts, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrāka Eiropas Savienības preču zīme un par kuriem ir pieprasīts faktiskās izmantošanas pierādījums, lai noteiktu minētās preču zīmes aizsardzības apjomu un noregulētu jautājumu par tās faktisku izmantošanu. Tomēr, šādi rīkojoties, tām ir jāinterpretē ietverto preču un pakalpojumu saraksta formulējums saskanīgākā veidā, tas ir, ņemot vērā ne tikai tā burtisko nozīmi un gramatisko uzbūvi, bet arī – absurda rezultāta riska gadījumā – tā kontekstu un šīs preču zīmes īpašnieka faktisko gribu attiecībā uz tā apjomu.
51 Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkta kontekstā un saistībā ar agrākas Eiropas Savienības preču zīmes aizsardzības apjoma noteikšanu un minētās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījumu vērtējumu, ja pastāv šīs preču zīmes specifikācijas divas iespējamas gramatiskās interpretācijas, bet ja viena no tām rada absurdu rezultātu saistībā ar preču zīmes aizsardzības apjomu, Apelācijas padomei ir jāatrisina grūtības, izvēloties minētās specifikācijas loģiskāko un paredzamāko interpretāciju. Vispārējā tiesa konstatē, ka būtu absurdi atbalstīt tādu specifikācijas interpretāciju, kuras rezultātā tiktu izslēgti visi prasītājas produkti, tai kā ar agrākajām Eiropas Savienības preču zīmēm aizsargātās preces atstājot tikai tos produktus, attiecībā uz kuriem tā nav lūgusi piešķirt savu preču zīmju aizsardzību.
52 Izskatāmajā lietā Apelācijas padome “ķīmiskus preparātus farmaceitiskai lietošanai” būtībā ir pielīdzinājusi gala farmaceitiskiem ķīmiskiem vai sintētiskajiem preparātiem. Rezultātā visi agrāko Eiropas Savienības preču zīmju izmantošanas pierādījumi tikuši noraidīti, neraugoties uz apstākļiem, saskaņā ar kuriem prasītājas pamatdarbība ir farmaceitisko preparātu tirdzniecība un saskaņā ar kuriem minētās preču zīmes tomēr ir tikušas reģistrētas attiecībā uz “farmaceitiskiem preparātiem”. Kā norāda prasītāja, būtu absurdi pieņemt, ka tā būtu vēlējusies lūgt reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmi attiecībā uz tādu preču kategoriju, kuras tā pēc tam būtu ierobežojusi ar lielā mērā līdzvērtīgu preču kategoriju.
53 Šo secinājumu nekādā veidā nepadara par spēkā neesošu judikatūra, kura minēta apstrīdētā lēmuma 21. punktā un kuru EUIPO ir norādījis iebildumu raksta 27. punktā un tiesas sēdē, lai pamatotu, pirmkārt, prasītājai labvēlīgās specifikācijas interpretācijas noraidījumu un, otrkārt, nepieciešamību piemērot minētajai specifikācijai šauru interpretāciju, proti, 2014. gada 6. februāra rīkojuma El Corte Inglés/ITSB (C‑301/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:235) 67. punkts, 2009. gada 11. novembra sprieduma Frag Comercio Internacional/ITSB – Tinkerbell Modas (“GREEN by missako”) (T‑162/08, nav publicēts, EU:T:2009:432) 31. punkts, 2017. gada 6. aprīļa sprieduma NANA FINK (T‑39/16, EU:T:2017:263) 62. punkts un 2018. gada 18. oktobra sprieduma Next design+produktion/EUIPO – Nanu‑Nana Joachim Hoepp (“nuuna”) (T‑533/17, nav publicēts, EU:T:2018:698) 62. punkts.
54 Šajā ziņā ir taisnība, pirmkārt, runājot par apstrīdētā lēmuma 21. punktā minēto judikatūru, ka Savienības tiesa saistībā ar iebildumu un preču un pakalpojumu salīdzinājuma procesiem ir atzinusi, ka ir iespējams, ka ar agrāko preču zīmi aptverto preču un pakalpojumu apraksts nedod iespēju salīdzināt tos ar precēm un pakalpojumiem, kurus aptver reģistrācijai pieteikta preču zīme (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2014. gada 6. februāris, El Corte Inglés/ITSB, C‑301/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:235, 67. punkts, un spriedumu, 2009. gada 11. novembris, “GREEN by missako”, T‑162/08, nav publicēts, EU:T:2009:432, 31. punkts). Ir taisnība, otrkārt, runājot par EUIPO iebildumu raksta 27. punktā un tiesas sēdē norādīto judikatūru, ka Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks nedrīkst gūt labumu no sava pienākuma neizpildes skaidri un precīzi norādīt preces vai pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 6. aprīlis, “NANA FINK”, T‑39/16, EU:T:2017:263, 48. punkts, un 2018. gada 18. oktobris, “nuuna”, T‑533/17, nav publicēts, EU:T:2018:698, 62. punkts).
55 Tomēr iepriekš minēto lietu faktiskie apstākļi un tiesvedības stadija atšķiras no faktiskajiem apstākļiem un tiesvedības stadijas, kas pastāv šajā lietā.
56 Pirmkārt, lietā, kurā tika izdots 2014. gada 6. februāra rīkojums El Corte Inglés/ITSB (C‑301/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:235), no vienas puses, nedz ar agrāko preču zīmi, kas aplūkota minētajā lietā, apzīmēto pakalpojumu apraksta formulējums, nedz apstākļi, uz kuriem prasītāja bija norādījusi procesā EUIPO, neliecināja par to, ka minētās preču zīmes aizsardzība attiektos uz citām precēm vai pakalpojumiem, nevis tiem, kas ietilpst 35. klasē Nicas nolīguma izpratnē. No otras puses, argumenti un pierādījumi par valsts tiesību specifiskiem aspektiem, kas, kā tika apgalvots, būtu ļāvuši precizēt ar agrāko preču zīmi, kura tika aplūkota minētajā lietā, apzīmēto pakalpojumu apraksta nozīmi, nevarēja tikt ņemti vērā, jo tie pirmo reizi bija iesniegti Vispārējā tiesā. Tieši šajos īpašajos apstākļos Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti nolēmusi, ka ar agrāko preču zīmi, kas tika aplūkota minētajā lietā, aptverto pakalpojumu apraksts neļauj tos salīdzināt ar precēm, kuras tiek apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
57 Otrkārt, lietā, kurā tika pasludināts 2009. gada 11. novembra spriedums “GREEN by missako” (T‑162/08, nav publicēts, EU:T:2009:432), lai gan pakalpojumi, uz kuriem attiecās agrākā preču zīme, kas tika aplūkota minētajā lietā, bija pārāk nenoteikti, lai ļautu veikt patiesu salīdzinājumu ar attiecīgas reģistrācijai pieteiktas preču zīmes aptvertajiem pakalpojumiem, atšķirības starp attiecīgajiem apzīmējumiem veidoja pietiekamu pamatu, lai noraidītu sajaukšanas iespēju, neraugoties uz noteiktu preču, ko aptver attiecīgās preču zīmes, identiskumu un līdzību.
58 Treškārt, lietā, kurā tika pasludināts 2017. gada 6. aprīļa spriedums “NANA FINK” (T‑39/16, EU:T:2017:263), lai gan ar agrāko preču zīmi, kas tika aplūkota minētajā lietā, atsevišķu aptverto preču apraksts varēja tikt izprasts divos dažādos veidos (vai nu kā tāds, kas ietver vienīgi gatavus ādas un ādas imitācijas produktus, vai kā tāds, kas ietver arī “ādas imitācijas”), abas interpretācijas bija vienlīdz ticamas un neradīja absurdu specifikāciju.
59 Ceturtkārt, lietā, kurā tika pasludināts 2018. gada 18. oktobra spriedums “nuuna” (T‑533/17, nav publicēts, EU:T:2018:698), Vispārējā tiesa norādīja, ka par precēm, kuras aptvēra attiecīgas agrākas preču zīmes, bija ticis izdarīts noteikts precizējums, kuru Apelācijas padome nebija ņēmusi vērā, un Vispārējā tiesa varēja tās salīdzināt ar precēm, kas ir aptvertas ar šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi. Līdz ar to minētā lieta neattiecās ne uz skaidrības un precizitātes pienākuma neizpildi, ne uz attiecīgo preču specifikācijas iespējamo absurdo raksturu.
60 Šajos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka tikai tad, ja, runājot par preču un pakalpojumu, kas apzīmēti ar agrāku Eiropas Savienības preču zīmi, saraksta divām iespējamām gramatiskajām interpretācijām, gan viena, gan arī otra no tām ir vienlīdz loģiska un paredzama, nosakot minētās preču zīmes aizsardzības apjomu un novērtējot iesniegtos faktiskas izmantošanas pierādījumus, ir jāpiemēro princips, kas izriet no 2017. gada 6. aprīļa sprieduma “NANA FINK” (T‑39/16, EU:T:2017:263) 48. punkta, saskaņā ar kuru Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks nedrīkst gūt labumu no sava pienākuma neizpildes skaidri un precīzi norādīt preces un pakalpojumus.
61 Turklāt šo secinājumu nepadara par spēkā neesošu EUIPO arguments, ka tad, kad sintētiskas ķīmiskas vielas ir izslēgtas, specifikācijā vēl joprojām esot ietverts vesels preču klāsts, piemēram, augu līdzekļi. Šāda pieeja rada tādas pašas grūtības kā tās, kas ir minētas iepriekš 45. punktā, proti, ka agrāko Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācijas tādējādi attiektos tikai uz precēm, kuras prasītāja nebija paredzējusi un kuras nebija tieši minētas specifikācijā, un tas nebūtu saderīgi ar paredzamības un tiesiskās drošības prasībām.
62 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka Apelācijas padome, uzskatīdama, ka specifikācija ir jāinterpretē tādējādi, ka “ķīmiski preparāti farmaceitiskai lietošanai” ir izslēgti un ka agrākās Eiropas Savienības preču zīmes tātad aptver farmaceitiskus produktus, izņemot tos, kuros tiek “izmantoti farmaceitiski ķīmiski preparāti”, ir kļūdaini interpretējusi minēto specifikāciju. Proti, šo pēdējo minēto ir varēts interpretēt tādējādi, ka tā ietver, pirmkārt, “farmaceitiskus preparātus” un, otrkārt, “ķīmiskus preparātus farmaceitiskai lietošanai”, tas ir, sintētiskus ķīmiskus prekursorus tīrā veidā, ko var kombinēt farmaceitiskām vajadzībām, proti, lai veidotu pašus gala farmaceitiskus preparātus.
63 No tā izriet, ka viens izvirzītais pamats, kas attiecas uz Regulas 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpumu, ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā Apelācijas padome ir noraidījusi tai iesniegto apelācijas sūdzību, ciktāl tā attiecas uz Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētajiem iebildumu pamatiem.
64 Attiecībā uz prasītājas otro prasījumu, kas ir izvirzīts pakārtoti un ar ko prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu izmantot tai ar Regulas 2017/1001 72. panta 3. punktu piešķirtās grozīšanas pilnvaras, ir jāatgādina, ka no šīm pilnvarām neizriet tas, ka Vispārējai tiesai būtu piešķirtas pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc Apelācijas padomes veiktā vērtējuma pārbaudes var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, noteikt, kāds lēmums Apelācijas padomei ir bijis jāpieņem (spriedums, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 72. punkts).
65 Ir jākonstatē, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, nepārbaudīdama visus pierādījumus, kas tikuši iesniegti, lai pierādītu agrāko preču zīmju faktisku izmantošanu.
66 Vispārējai tiesai, izskatot lūgumu grozīt apstrīdēto lēmumu, ko prasītāja būtībā ir iesniegusi sava otrā prasījuma ietvaros, nav pirmo reizi jāveic iepriekš minēto pierādījumu vērtējums.
67 Līdz ar to Apelācijas padomei šajā ziņā būs jāpauž nostāja saistībā ar lēmumu, kas tai ir jāpieņem attiecībā uz tās izskatāmo apelācijas sūdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 11. decembris, CEDC International/ITSB – Underberg (Zāles stiebra pudelē forma), T‑235/12, EU:T:2014:1058, 101. un 102. punkts un tajos minētā judikatūra).
68 Tā kā Vispārējā tiesa nevar izmantot savas pilnvaras grozīt apstrīdēto lēmumu, šis otrais prasījums ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
69 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā EUIPO spriedums saistītā ar tā prasījumu būtību ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem.
70 Turklāt prasītāja ir prasījusi piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus, kas tai ir radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tātad ir arī jāpiespriež EUIPO atlīdzināt nepieciešamos izdevumus, kas prasītājai ir radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2018. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1473/2017–5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Alliance Pharmaceuticals Ltd un AxiCorp GmbH, ciktāl Apelācijas padome ir noraidījusi tai iesniegto apelācijas sūdzību saistībā ar Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā minētajiem iebildumu pamatiem.
2) Pārējā daļā prasību noraidīt.
3) Piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Alliance Pharmaceuticals ir radušies procesā EUIPO Apelācijas padomē.
Gervasoni | Kowalik‑Bańczyk | Mac Eochaidh |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 17. oktobrī.
[Paraksti]