Prasība, kas celta 2013. gada 28. novembrī – Molda/Komisija
(lieta T-629/13)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Molda AG (Dahlenburg, Vācija) (pārstāvji – I. Zenke, M. Vollmer, C. Telschow un A. Schulze, advokāti)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 5. septembra Lēmumu 2013/448/ES par valstu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz bezmaksas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pagaidu piešķiršanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 3. punktu, ciktāl tā 1. panta 1. punktā prasītājai tiek atteikts piešķirt papildu kvotas pārmērīgu grūtību gadījumiem attiecībā uz emisiju kvotu trešo tirdzniecības periodu no 2013. gada līdz 2020. gadam atbilstoši Vācijas Treibhausgas-Emissionshandelsgesetz [Likuma par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecību] 9. panta 5. punktam;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.
Pirmais pamats: samērīguma principa pārkāpums
Prasītāja uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts samērīguma princips, jo, atsakoties piešķirt papildu emisiju kvotu nesamērīgu grūtību gadījumiem, saistībā ar atbildētājas formulēto mērķi esot pieļauta kļūda, un turklāt tas esot nesamērīgs ar grūtībām, kādas prasītājai tā rezultātā rodas. Pakārtoti, tā šajā ziņā norāda, ka Lēmums 2011/278/ES 1 ir pretrunā Savienības tiesībām un tādēļ nav spēkā.
Otrais pamats: subsidiariātes principa pārkāpums
Šī prasības pamata ietvaros prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pārkāpts subsidiariātes princips, atbilstoši kuram Eiropas Savienība drīkst iejaukties vienīgi, ciktāl nepieciešams. Atšķirībā no atbildētājas apgalvotā, dalībvalstīm esot saglabājušās (kaut arī ierobežotas) tiesības pieņemt [kvotu] sadales noteikumus. Noteikumi, kuru pieņemšana vēl ietilpst dalībvalstu kompetencē, esot arī pārmērīga sloga gadījumu regulējums, kāds ir Vācijas Treibhausgas-Emissionshandelsgesetz 9. panta 5. punkts.Trešais pamats: Eiropas valsts atbalsta tiesību pārkāpumsŠī pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti Eiropas valsts atbalsta tiesību pamatnoteikumi, atbilstoši kuriem finanšu grūtībās nonākuši uzņēmumi, kuri īsteno ilgtspējīgu sanācijas plānu, drīkst saņemt finanšu palīdzību pārstrukturēšanas atbalsta veidā. Atbildētāja neesot bijusi tiesīga atteikt šādu atbalstu.Ceturtais pamats: pamattiesību pārkāpumsŠajā ziņā prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpta tās brīvība veikt uzņēmējdarbību, brīvība izvēlēties nodarbošanos un tiesības uz īpašumu, to nepamatojot nedz ar Eiropas Savienības atzītu sabiedrības interešu mērķi, nedz ar citu personu tiesību un brīvību aizsardzību.