Lieta T‑423/09

Dashiqiao Sanqiang Refractory Materials Co. Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Konkrētu Ķīnas izcelsmes magnēzija ķieģeļu imports – Regula, ar ko izbeidz starpposma pārbaudi – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Izcelsmes valsts pievienotās vērtības nodokļa ņemšana vērā – Citas metodes izmantošana nekā sākotnējā izmeklēšanā – Apstākļu maiņa – Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 9. punkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 9. punkts)

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Pārskatīšanas procedūra – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums “ar iekļautu PVN”

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 3. punkts; Regula Nr. 1659/2005; Regula Nr. 826/2009 un Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts un 11. panta 3. punkts)

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Iestāžu rīcības brīvība – Salīdzinājums, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus

(Padomes Regulas Nr. 384/96 1. panta 2. punkts un 2. panta 10. punkts un Regulas Nr. 1225/2009 1. panta 2. punkts un 2. panta 10. punkts)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Pārskatīšanas procedūra – Aprēķināšanas metodes maiņa

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkts, 11. panta 9. punkts un 17. pants un Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkts, 11. panta 9. punkts un 17. pants)

1.      Tā kā Regulā Nr. 826/2009, ar kuru groza Regulu Nr. 1659/2005, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu importam, Padome uzskata, ka antidempinga pasākuma daļēja starpposma pārbaudes saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 11. panta 3. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. punkts) laikā, pretēji situācijai sākotnējās izmeklēšanas laikā, nebija izpildīti nosacījumi normālās vērtības un/vai eksporta cenas koriģēšanai pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē un tādējādi šo noteikumu nevarēja piemērot, nevar uzskatīt, ka Regulā Nr. 826/2009, ņemdama vērā 17 % pievienotās vērtības nodokli, Padome ir piemērojusi pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu un tādējādi veikusi normālās vērtības un eksporta cenas korekcijas šā noteikuma nozīmē, lai atjaunotu simetriju starp šo vērtību un cenām. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Regulā Nr. 826/2009 piemērotā salīdzināšanas metode nozīmē normālās vērtības un eksporta cenas koriģēšanu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktam. Runa ir par šīs vērtības un cenu salīdzināšanu “ar iekļautu PVN”, balstoties tikai uz pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmajā un otrajā teikumā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta pirmais un otrais teikums) minēto vispārējo noteikumu.

(sal. ar 37. un 38. punktu)

2.      Tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā iestādēm ir plaša rīcības brīvība izvērtējamo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Šī rīcības brīvība attiecas arī uz to faktu izvērtēšanu, kas nosaka piemērotās salīdzināšanas metodes taisnīgumu, taču taisnīguma jēdziens ir visai neskaidrs, un iestādēm tas ir jākonkretizē katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo ekonomisko situāciju. Izvēle starp dažādām dempinga starpības aprēķina metodēm, kā arī preces normālās vērtības noteikšana ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko situāciju izvērtēšanu un tātad, kontrolējot šādu vērtējumu, tiesai vienīgi jāpārbauda, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras.

Turklāt eksporta cenas vai normālās vērtības korekciju var veikt vienīgi tādēļ, lai ņemtu vērā atšķirības faktoros, kuri ietekmē cenas un attiecīgi to salīdzināmību. Tas nozīmē, ka korekcijas mērķis ir atjaunot simetriju starp preces normālo vērtību un eksporta cenu, un tādējādi, ja korekcija ir veikta pareizi, tas nozīmē, ka ir atjaunota simetrija starp normālo vērtību un eksporta cenu. Savukārt, ja korekcija nav veikta pareizi, tas nozīmē, ka ir radīta asimetrija starp normālo vērtību un eksporta cenu.

Piemērotās salīdzināšanas metodes taisnīguma izvērtēšanā tādējādi galvenais elements ir simetrijas jēdziens starp normālo vērtību un eksporta cenu, kurš atbilst nepieciešamībai radīt iespēju salīdzināt cenas Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 1. panta 2. punkta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 1. panta 2. punkts) nozīmē. Saskaņā ar šīs pašas regulas 2. panta 10. punkta pirmo līdz trešo teikumu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta pirmais līdz trešais teikums) eksporta cenas un normālās vērtības taisnīga salīdzināšana tiek veikta, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus un izvēloties laika ziņā pēc iespējas tuvākus pārdošanas apjomus, kā arī pienācīgu uzmanību pievēršot citām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību, un vienīgi tādos gadījumos, ja normālā vērtība un eksporta cena nav salīdzināmas, iestādes ir tiesīgas izdarīt korekcijas.

Šādos apstākļos, nepieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, Padome var uzskatīt, ka normālās vērtības un eksporta cenas salīdzināšana “ar iekļautu PVN” ir taisnīga salīdzināšanas metode, jo minētā salīdzināšana tika veikta, ievērojot prasību par normālās vērtības un eksporta cenas simetriju vienādā tirdzniecības līmenī vienlaicīgiem pārdevumiem gan iekšzemes tirgū, gan eksportam, attiecībā uz kuriem visiem tiek piemērota tāda pati pievienotās vērtības nodokļa likme.

(sal. ar 40.–43. un 45. punktu)

3.      No Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 11. panta 9. punkta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 9. punkta) izriet, ka principā antidempinga pasākuma pārbaudes laikā iestādēm ir pienākums piemērot to pašu metodi, tostarp metodi eksporta cenas un normālās vērtības salīdzināšanai saskaņā ar šīs pašas regulas 2. panta 10. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkts), kāda izmantota sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts antidempinga nodevas maksājums. Tomēr šajā pašā tiesību normā ir paredzēts viens izņēmums, kas ļauj iestādēm piemērot citu metodi nekā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā, bet tikai tiktāl, ciktāl ir mainījušies apstākļi.

Turklāt jēdzieni “metode” un “korekcija” nesakrīt. Taču, pat pieņemot, ka jēdziens “korekcija” pamatregulas 2. panta 10. punkta nozīmē varētu tikt pielīdzināts jēdzienam “metode” šās pašas regulas 11. panta 9. punkta nozīmē, ja iestādes vienkārši atteikušās no korekcijas tāpēc, ka atšķirībā no situācijas sākotnējā izmeklēšanā pārbaudes laikā pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta b) apakšpunkts) nosacījumi nebija izpildīti, atteikšanos no šādas korekcijas pašu par sevi nevar uzskatīt par metodes maiņu pamatregulas 11. panta 9. punkta nozīmē. Šajā tiesību normā ir prasīts, lai attiecīgā metode būtu saskaņā ar šīs pašas regulas 2. un 17. panta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. un 17. pants) noteikumiem, kuru prasības ir jāievēro visos gadījumos. Tādējādi, ja pārbaudes laikā izrādītos, ka sākotnējā izmeklēšanā piemērotās metodes piemērošana nav saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, iestādēm būtu pienākums vairs nepiemērot minēto metodi pat tad, ja tas nozīmētu “metodes maiņu” šī jēdziena šaurākajā nozīmē.

Tādējādi, ja pārbaudes laikā iestādes nav tiesīgas veikt korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, tām nevar būt pienākuma to tomēr darīt saskaņā ar šās pašas regulas 11. panta 9. punktu tikai tāpēc vien, ka šāda korekcija ir tikusi veikta sākotnējā izmeklēšanā.

Katrā ziņā, pat pieņemot, ka pārbaudes laikā Padome būtu izmantojusi citu metodi attiecīgo preču normālās vērtības un eksporta cenu salīdzināšanai nekā tā, kas tika piemērota sākotnējā izmeklēšanā, tā nepieļauj acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ja tā pierāda, ka, pirmkārt, laikposmā starp sākotnējo izmeklēšanu un pārbaudes laiku apstākļi bija mainījušies un ka, otrkārt, šīs izmaiņas bija pamats, lai atteiktos no šādas korekcijas.

(sal. ar 54., 57.–59., 62. un 65. punktu)