EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2015. gada 30. jūnijā

Lieta F‑129/14

Pierre Dybman

pret

Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD)

Civildienests – EĀDD personāls – Ierēdņi – Disciplinārlieta – Disciplinārsods – Disciplinārsoda piemērošanas brīdī notiekoša kriminālvajāšana – Iecēlējinstitūcijā un krimināllietu tiesā izvirzīto faktu identiskums – Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. panta pārkāpums

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko P. Dybman lūdz atcelt 2014. gada 16. janvāra lēmumu, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) administratīvais ģenerāldirektors, rīkojoties iecēlējinstitūcijas statusā, no 2014. gada 1. februāra ir piemērojis viņam disciplinārsodu – atstādināšanu no amata, nesamazinot tiesības uz pensiju

Nolēmums      Atcelt 2014. gada 16. janvāra lēmumu, ar kuru Eiropas Ārējās darbības dienests atstādināja no amata P. Dybman, nesamazinot viņa tiesības uz pensiju. Eiropas Ārējās darbības dienests sedz savus, kā arī atlīdzina P. Dybman tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Disciplinārā procedūra un kriminālprocess, kas notiek vienlaicīgi uz to pašu faktu pamata – Disciplinārlietas apturēšanas mērķis – Pienākums ņemt vērā krimināllietu tiesas konstatētos faktus – Iespēja tos izvērtēt, ņemot vērā disciplinārā pārkāpuma jēdzienu

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pants)

2.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Disciplinārlietas un kriminālvajāšanas vienlaicīgums – Administrācijas pienākums pieņemt galīgo nolēmumu attiecībā uz ierēdni pēc krimināllietu tiesas galīgā nolēmuma – Robežas

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pants)

1.      Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantam ir divkāršs iemesls. Pirmkārt, šis pants atbilst prasībai neietekmēt attiecīgā ierēdņa stāvokli kriminālvajāšanā, kas pret viņu sākta par nodarījumiem, par kuriem ir sākta arī disciplinārlieta iestādē. Otrkārt, disciplinārlietas apturēšana, kamēr tiek pabeigts kriminālprocess, dod iespēju šajā disciplinārlietā ņemt vērā krimināllietu tiesas konstatētos faktus, kad tās galīgais nolēmums ir stājies spēkā. Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantā ir paredzēts princips, ka “disciplinārlieta ir atkarīga no kriminālprocesa”, ko tostarp pamato fakts, ka valsts krimināllietu tiesām ir lielākas izmeklēšanas pilnvaras nekā iecēlējinstitūcijai. Tādējādi gadījumos, kad vieni un tie paši fakti var veidot noziedzīgā nodarījuma sastāvu un ierēdņa Civildienesta noteikumos ietverto pienākumu neizpildi, administrācijai ir saistoši fakti, ko krimināllietu tiesa ir konstatējusi kriminālprocesā. Tiklīdz pēdējā minētā ir konstatējusi lietas faktus, administrācija var veikt to juridisko kvalifikāciju, ņemot vērā disciplinārā pārkāpuma jēdzienu, tostarp pārbaudot, vai tie veido Civildienesta noteikumos paredzēto pienākumu neizpildi.

Tomēr krimināllietu tiesas veiktais faktu vērtējums var atšķirties no vērtējuma, ko iecēlējinstitūcija veikusi disciplinārlietā, jo katrs no šiem vērtējumiem atbilst juridiskajai kvalifikācijai, kas ir nošķirta un neatkarīga viena no otras. Katrā ziņā prasība, lai krimināllietu tiesas un minētās institūcijas faktu vērtējums būtu identisks, nozīmētu, ka tiek izvirzīts papildu nosacījums, kāds Civildienesta noteikumu 25. pantā nav paredzēts.

No tā izriet, ka iecēlējinstitūcijai ir aizliegts pieņemt galīgu nolēmumu par attiecīgā ierēdņa stāvokli no disciplinārlietas viedokļa, kamēr nav stājies spēkā galīgs krimināllietu tiesas, kura izskata lietu, nolēmums. Pretējā gadījumā, kamēr krimināllietu tiesa vēl nebūtu pieņēmusi nolēmumu par faktu patiesumu, administratīvā iestāde tos jau uzskatītu par konstatētiem, tādējādi padarot attiecīgā darbinieka stāvokli grūtāku nekā tas būtu bijis, ja šāda administratīvās iestādes lēmuma nebūtu.

Turklāt princips “disciplinārlieta ir atkarīga no kriminālprocesa” ir jāinterpretē šauri, ja šis princips ir jāpiemēro attiecībā uz vienkāršām izmeklēšanām, pat pirms ir sākta kriminālvajāšana saskaņā ar valsts tiesībām.

(skat. 35., 36., 53., 55. un 59. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: spriedumi, 1998. gada 19. marts, Tzoanos/Komisija, T‑74/96, EU:T:1998:58, 34. punkts; 2000. gada 21. novembris, A/Komisija, T‑23/00, EU:T:2000:273, 37. punkts; 2004. gada 10. jūnijs, François/Komisija, T‑307/01, EU:T:2004:180, 73. un 75. punkts, un 2008. gada 8. jūlijs, Franchet un Byk/Komisija, T‑48/05, EU:T:2008:25, 342. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2012. gada 17. jūlijs, BG/Ombuds, F‑54/11, EU:F:2012:114, un 2015. gada 18. marts, DK/EĀDD, F‑27/14, EU:F:2015:12, 38., 49., 66. un 70. punkts.

2.      Disciplinārlietu jomā, pat ja sākotnēji var šķist nožēlojami, ka tas, ka pastāv kriminālvajāšana, ko valsts tiesa pirms vairākiem gadiem sākusi par tiem pašiem faktiem, par kuriem notiek disciplinārlieta pret ierēdni, liedz iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantu pieņemt galīgo nolēmumu attiecībā uz ierēdņa administratīvo stāvokli, minētajai institūcijai vēl ir jāpierāda, ka notiekošais valsts kriminālprocess nesamērīgi ieilgst attiecībā pret lietas sarežģītību vai attiecībā pret tādu procesu ilgumu, kuri pēc sarežģītības ir līdzīgi. Katrā ziņā attiecīgais ierēdnis ir pilnībā ieinteresēts tajā, lai disciplinārlietā tiktu ņemts vērā krimināllietu tiesas iespējamais galīgais nolēmums, ar kuru viņš ir attaisnots.

(skat. 66. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: spriedums, 2015. gada 18. marts, DK/EĀDD, EU:F:2015:12, 74. punkts.