VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2019. gada 8. maijā (*)
Dempings – Ķīnas un Krievijas izcelsmes konkrētu auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Importa reģistrācija – Galīgā antidempinga maksājuma noteikšana – Īstenošanas regula (ES) 2016/1329 – Brīdis, kad importētājam ir kļuvis zināms par dempingu un kaitējumu – Importa apjoma ievērojams papildu pieaugums, kas spēj nopietni samazināt galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu – Regulas (ES) 2016/1036 10. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts
Lietā T‑749/16
Stemcor London Ltd, Londona (Apvienotā Karaliste),
Samac Steel Supplies Ltd, Londona,
ko pārstāv F. Di Gianni un C. Van Hemelrijck, advokāti,
prasītājas,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J.‑F. Brakeland, N. Kuplewatzky, T. Maxian Rusche un E. Schmid, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL, Luksemburga (Luksemburga), ko pārstāv O. Prost, A. Coelho Dias un S. Seeuws, advokāti,
persona, kas iestājusies lietā.
par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1329 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu reģistrētajam importam (OV 2016, L 210, 27. lpp.),
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [M. Prek], tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents) un B. Berke [B. Berke],
sekretārs: P. Kullens [P. Cullen], administrators,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2018. gada 23. oktobra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājas Stemcor London Ltd un Samac Steel Supplies Ltd ir divas uzņēmējsabiedrības, kuras ir dibinātas saskaņā ar Anglijas tiesībām un kuras Eiropas Savienībā importē un tirgo tostarp auksti velmētus plakanus tērauda ražojumus, kā minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2016/1329 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu reģistrētajam importam (OV 2016, L 210, 27. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), 1. panta 1. punktā.
2 Pēc tam, kad 2015. gada 1. aprīlī Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL (turpmāk tekstā – “Eurofer”) iesniedza sūdzību, 2015. gada 14. maijā Eiropas Komisija publicēja Paziņojumu par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu (OV 2015, C 161, 9. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu”) saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis ((OV 2009, L 343, 51. lpp.; labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.); aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.; turpmāk tekstā – “Pamatregula”)).
3 Izmeklēšana par dempinga un kaitējuma noteikšanu aptvēra laikposmu no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas periods”), savukārt kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām.
4 Pēc Eurofer iesniegtā lūguma Komisija saskaņā ar Regulas Nr. 1225/2009 14. panta 5. punktu pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/2325 (2015. gada 11. decembris), ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importu attiecina reģistrāciju (OV 2015, L 328, 104. lpp.), kura stājās spēkā 2015. gada 13. decembrī.
5 2016. gada 11. janvārī prasītājas iesniedza Komisijai rakstveida apsvērumus par Īstenošanas regulu 2015/2325. Tās uzsvēra, ka neesot izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem antidempinga maksājumus attiecīgajiem ražojumiem varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku, un ka gan importa reģistrācija, gan šo maksājumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku radīšot nelabvēlīgas sekas attiecīgo ražojumu importētājiem un lietotājiem Savienībā. 2016. gada 14. janvārī prasītājas tika uzklausītas sanāksmē, ko pēc to pieprasījuma organizēja Komisija.
6 Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/181 (2016. gada 10. februāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV 2016, L 37, 1. lpp.), Komisija attiecīgajiem ražojumiem noteica pagaidu antidempinga maksājumu, sākot no 2016. gada 13. februāra, un uzdeva muitas dienestiem vairs neturpināt attiecīgo ražojumu importa reģistrāciju.
7 2016. gada 17. februārī Komisija nosūtīja prasītājām un citiem importētājiem lūgumu sniegt informāciju par attiecīgajiem ražojumiem, kas ir importēti no 2015. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. janvārim. Ar 2016. gada 9. un 17. marta vēstulēm prasītājas sniedza atbildes uz Komisijas lūgumu sniegt informāciju.
8 2016. gada 26. februārī prasītājas vēlreiz tika uzklausītas sanāksmē, ko pēc to pieprasījuma organizēja Komisija, un tās atkārtoti apgalvoja, ka neesot izpildīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem antidempinga maksājumus attiecīgajiem ražojumiem varētu noteikt ar atpakaļejošu spēku.
9 2016. gada 8. jūnijā Komisija informēja prasītājas par saviem gala secinājumiem, saskaņā ar kuriem tā bija nolēmusi ar atpakaļejošu spēku piemērot galīgo antidempinga maksājumu reģistrētajam importam.
10 2016. gada 15. jūnijā uzklausīšanas amatpersona uzklausīja prasītājas, kuras apstrīdēja Komisijas paziņojumā par gala secinājumiem ietvertos konstatējumus.
11 Ar Īstenošanas regulu (ES) 2016/1328 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV 2016, L 210, 1. lpp.), Komisija attiecīgajiem ražojumiem noteica galīgo antidempinga maksājumu un nolēma galīgi piemērot šiem ražojumiem noteikto pagaidu maksājumu. Tajā pašā dienā, piemērodama Pamatregulas 10. panta 4. punktu, Komisija pieņēma apstrīdēto lēmumu, kurā tika paredzēts ar atpakaļejošu spēku piemērot galīgo antidempinga maksājumu importam, kas ir reģistrēts saskaņā ar Īstenošanas regulu 2015/2325.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
12 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2016. gada 28. oktobrī, prasītājas iesniedza šo prasību.
13 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 1. martā, Eurofer lūdza atļauju iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstīšanai.
14 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 30. martā, prasītājas lūdza, lai prasības pieteikumā un tās pielikumos ietvertai atsevišķai informācijai tiktu piemērota konfidencialitāte attiecībā uz Eurofer gadījumā, ja tai tiek atļauts iestāties lietā. Prasītājas minētajam lūgumam bija pievienojušas šo dokumentu nekonfidenciālu redakciju.
15 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 21. aprīlī, prasītājas lūdza, lai iebildumu rakstā un tā pielikumos ietvertai atsevišķai informācijai tiktu piemērota konfidencialitāte attiecībā uz Eurofer gadījumā, ja tai tiek atļauts iestāties lietā.
16 Ar 2017. gada 3. maija rīkojumu Vispārējās tiesas otrās palātas priekšsēdētājs atļāva Eurofer iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstīšanai un uzdeva tai nosūtīt attiecīgo dokumentu nekonfidenciālās redakcijas.
17 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 15. maijā, prasītājas lūdza, lai replikā un tās pielikumos ietvertai atsevišķai informācijai tiktu piemērota konfidencialitāte attiecībā uz Eurofer. Tās minētajam lūgumam bija pievienojušas šo dokumentu nekonfidenciālu redakciju.
18 Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts 2017. gada 16. augustā, prasītājas atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 106. pantam formulēja motivētu lūgumu tikt uzklausītām procesa mutvārdu daļā.
19 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl tā attiecas uz prasītājām;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
22 Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi interpretēts un piemērots Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums par importētāja “apzināšanos” attiecībā uz dempinga pakāpi. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzētā nosacījuma “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” vērtējums esot kļūdaini balstīts uz laikposmu, kas sākās pirmajā pilnajā mēnesī pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un beidzās pēdējā pilnajā mēnesī pirms pagaidu pasākumu ieviešanas. Visbeidzot ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot nepareizi interpretēts nosacījums, kas paredz, ka importa apjoma ievērojamam pieaugumam ir jābūt tādam, kas “nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē.
Par pirmo pamatu – Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzētā nosacījuma, ka importētājam ir “jāapzinās” dempinga pakāpe, nepareizu interpretāciju un piemērošanu
Par pirmā pamata pirmo daļu
23 Pirmā pamata pirmajā daļā prasītājas apgalvo, ka Komisija nav ievērojusi Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktu, secinādama, ka importētāji ir apzinājušies vai tiem “ir bijis jāapzinās, ka tiek īstenots dempings, kā arī dempinga pakāpe vai apgalvotais vai konstatētais kaitējums” minētā noteikuma izpratnē tādēļ, ka ir tikusi paziņota nekonfidenciālā Eurofer sūdzības redakcija un ir publicēts paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu.
24 Pirmkārt, prasītājas norāda, pamatodamās uz iepriekš minētā noteikuma dažādu valodu redakciju salīdzinošu analīzi, ka vārds “apgalvoto” attiecoties tikai uz jēdzienu “kaitējums”, nevis uz terminu “dempings”. Tāpēc attiecībā uz konkrēto dempinga praksi Komisijai būtu vajadzējis pierādīt, ka importētājs “faktiski” ir apzinājies gan dempingu, gan tā pakāpi, un tas šajā gadījumā tā neesot.
25 Otrkārt, ja tiktu secināts, ka importētājs ir apzinājies dempingu un tā pakāpi tādēļ vien, ka ir publicēts paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu un ir bijusi pieejama sūdzības nekonfidenciāla versija, tad tas nozīmējot, ka tamlīdzīga importētāja apzināšanās būtu “neatspēkojami” jāprezumē ikreiz, līdzko importētājs kā ieinteresētā persona ir iesaistījies izmeklēšanā uzreiz pēc šādas izmeklēšanas uzsākšanas, un līdz ar to Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkts zaudētu savu iedarbību. To papildinot apstāklis, ka galīgo antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku acīmredzami esot uzskatāma par izņēmuma pasākumu, kā tas it īpaši izriet no Pamatregulas 10. panta 1. punkta, un ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gan izņēmumi, gan noteikumi, kas rada privātpersonām nelabvēlīgas sekas, esot jāinterpretē šauri.
26 Treškārt, sūdzībā norādītie vienkāršie un nepārbaudītie apgalvojumi, kā arī informācija, kas pirmšķietami liecina par dempingu un ir ietverta paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu, neesot pielīdzināmi informācijai, uz kuru balstoties importētājs var apzināties dempinga pakāpi un kurai noteikti esot jāaptver sarežģīti ekonomiski vērtējumi un līdz ar to arī paredzamais antidempinga maksājums, kuru vēlāk ir paredzēts piemērot. Faktiski sūdzībā vai paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu ietvertie pierādījumi esot uzskatāmi nevis par reprezentatīviem un uzticamiem, bet gan par tādiem, kas rada vienīgi ļoti vispārīgu priekšstatu par apgalvoto dempingu, un tādējādi neesot uzskatāmi par objektīvu pamatu, uz kuru balstoties varētu apzināties dempinga pakāpi pat gadījumā, ja tiek pieņemts, ka pietiek vienīgi apgalvot, ka pastāv dempings. Šāda reprezentatīva un uzticama informācija varētu būt nekonfidenciāls kopsavilkums, kurā ir apkopotas ražotāju un eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem, kas ļautu importētājiem apzināties, ka pastāv dempings, un novērtēt tā pakāpi.
27 Prasītājas papildus apgalvo, ka saistībā ar Eurofer sūdzību norādes esot nepietiekamas, ņemot vērā, ka tās nav bijušas reprezentatīvas, bet vispārīgas un, lielākoties, konfidenciālas. Prasītāju ieskatā, attiecībā uz importu no Krievijas dempinga starpības aprēķins esot balstīts uz nepilnīgiem pierādījumiem, kas ir izmantoti, lai noteiktu normālo vērtību un eksporta cenu. Tāpat arī minētajā sūdzībā neesot ietverta informācija par apgalvotā dempinga pakāpi attiecībā uz konkrēto Krievijas ražotāju un eksportētāju, no kura prasītājas reģistrācijas periodā esot iegādājušās attiecīgos ražojumus. Tomēr, lai tiktu izpildīts Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums par dempinga un tā pakāpes apzināšanos, importētāju rīcībā esot jābūt uzticamai informācijai attiecībā uz katra ražotāja un eksportētāja, kurš ir sadarbojies, īstenotā dempinga pakāpi. Pat ja sūdzībā ietvertie aprēķini, kuri nekad nav balstīti uz detalizētu informāciju, varētu būt pietiekami, lai uz to pamata tiktu uzsākta izmeklēšana, tie neesot pietiekami, lai pierādītu dempinga pakāpes apzināšanos nolūkā izmantot izņēmuma līdzekli – galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Papildus minētajam atbilžu, kuras ražotāji un eksportētāji bija snieguši uz anketu jautājumiem, nekonfidenciālajās versijās neesot bijusi ietverta nopietna informācija, ko varētu izmantot, lai konstatētu dempinga starpību, un šāda informācija neesot bijusi ietverta arī lietas materiālos. Gluži pretēji, ražotāji un eksportētāji vienmēr ir stingri iebilduši pret izmeklēšanas uzsākšanu.
28 Komisija, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāju argumentus.
29 Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka galīgo antidempinga maksājumu var piemērot ražojumiem, kuri nonākuši patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma, bet ne pirms izmeklēšanas uzsākšanas, ar nosacījumu, proti, ka uz attiecīgo ražojumu jau ilgāku laiku ir attiekušās dempinga cenas vai ka “importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās, ka tas īsteno dempingu saistībā ar dempinga pakāpi vai apgalvoto vai konstatēto kaitējumu”.
30 Jānorāda, ka Pamatregulas vācu valodas redakcijā šis pēdējais minētais nosacījums ir formulēts šādi: “der Einführer nach dem Ausmaß des Dumpings und der angeblichen oder festgestellten Schädigung von dem Dumping Kenntnis hatte oder hätte haben müssen”. Portugāļu valodas redakcijā ir noteikts, ka “o importador tivesse ou devesse ter tido conhecimento dessas práticas no que respeita à importância do dumping e do prejuízo alegados ou verificados”, un angļu valodas redakcijā ir norādīts, ka “the importer was aware of, or should have been aware of, the dumping as regards the extent of the dumping and the injury alleged or found”.
31 No minētās tiesību normas dažādu valodu redakcijām izriet, ka tās savstarpēji atšķiras. Jo īpaši, vācu un franču valodas redakcijās ir izmantoti jēdzieni “apgalvotais” [franču valodā – “allégué”; vācu valodā – “angeblichen”] un “konstatētais” [franču valodā – “établi”; vācu valodā – “festgestellten”] vienskaitlī, kas vedina domāt, ka šie jēdzieni attiecas tikai uz kaitējumu, nevis arī uz dempingu vai tā pakāpi. Savukārt portugāļu valodas redakcijā jēdzieni “apgalvotais” un “konstatētais” ir lietoti daudzskaitlī, kas vedina domāt, ka šie termini attiecas gan uz kaitējumu, gan uz dempingu. Visbeidzot angļu valodas redakcija pieļauj gan interpretāciju, saskaņā ar kuru jēdzieni “apgalvotais” (“alleged”) un “konstatētais” (“found”) attiecas tikai uz kaitējumu, gan arī interpretāciju, saskaņā ar kuru šie jēdzieni attiecas kā uz kaitējumu un dempingu, tā uz tā pakāpi.
32 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā Savienības tiesību akta dažādu valodu redakciju atšķirību gadījumā attiecīgā tiesību norma ir jāinterpretē, ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (skat. spriedumu, 2014. gada 18. septembris, Vueling Airlines, C‑487/12, EU:C:2014:2232, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 No Pamatregulas vispārējās sistēmas un mērķa, it īpaši no tās 17. apsvēruma un 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta, izriet, ka galīgie antidempinga maksājumi ar atpakaļejošu spēku tiek piemēroti ar mērķi novērst galīgo pasākumu korektīvā iespaida mazināšanos un izvairīties no tā, ka šie pasākumi tādējādi zaudē savu jēgu, ar tiem liekot importētājiem, kas ir uzkrājuši preces pēc atmuitošanas, pārdot tās preces, kuras ir importētas reģistrācijas periodā, par cenu, kas nenodara kaitējumu (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumus, 2013. gada 6. jūnijs, Paltrade, C‑667/11, EU:C:2013:368, 28. un 29. punkts, un 2015. gada 17. decembris, APEX, C‑371/14, EU:C:2015:828, 50. punkts). Ņemot vērā šo mērķi, ir jāsecina, ka ar prasītāju interpretāciju, atbilstoši kurai nolūkā izpildīt Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta nosacījumu attiecībā uz importētāju “apzināšanos” esot jāpierāda, ka importētāji ir apzinājušies “faktiska” dempinga esamību, ne vien “apgalvota” dempinga esamību, minētās regulas 10. panta 4. punkts zaudētu lietderīgu iedarbību.
34 Kā to pamatoti ir norādījusi Komisija, “faktiska” dempinga esamība tiek noteikta izmeklēšanas beigās, proti, pieņemot galīgos pasākumus. Tādējādi atbilstoši prasītāju ierosinātajai interpretācijai vispārējā kārtā importētāju “apzināšanos” var konstatēt vienīgi pēc tam, kad ir pieņemts galīgais pasākums.
35 Tādējādi ir jānorāda, ka izšķirošais brīdis, lai novērtētu, vai ir konstatējama importētāju “apzināšanās” Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ir brīdis pirms galīgo pasākumu pieņemšanas, jo minētā apzināšanās ir nepieciešama, lai noteiktu, no kura brīža var sākt novērtēt, vai pastāv tāds importa apjoma ievērojams papildu pieaugums, kas var nopietni samazināt piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.
36 Tāpat arī, ja importa apjoma ievērojams papildu pieaugums tiktu ņemts vērā vienīgi no brīža, kad tiek noteikti galīgie maksājumi, būtu liegta jebkāda iespēja ieviest galīgo antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, un tādējādi šādai interpretācijai nebūtu jēgas.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka nevar pieņemt prasītāju apgalvojumu, kuru tās ir izvirzījušas, pamatodamas attiecīgās tiesību normas šauru interpretāciju, atbilstoši kurai esot jāņem vērā vienīgi situācija, kurā importētājs ir apzinājies vai tam bija jāapzinās “faktiska” dempinga esamība, un, lai tiktu nodrošināta minētās normas efektivitāte, ir jāuzskata, ka jēdzieni “apgalvotais” un “konstatētais” attiecas gan uz dempinga pakāpi, gan uz kaitējumu.
38 Šo interpretāciju apstiprina arī attiecīgās tiesību normas rašanās, kura tika iestrādāta Padomes Regulā (EK) Nr. 3283/94 (1994. gada 22. decembris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1994, L 349, 1. lpp.), kā tas ir izklāstīts 1994. gada 5. oktobra Komisijas dokumentā COM(94) 414, galīgā redakcija, “Urugvajas kārtas īstenošanas tiesību akti”. Tā šī dokumenta 170. lappusē Komisija ir norādījusi, ka “tiek piedāvāts (priekšlikuma 10. panta 4. punkts) uzskatīt, ka [..] importētājs ir apzinājies [dempingu] situācijā, kad “apgalvotais vai konstatētais” slieksnis ir augsts”.
39 Atbildot uz prasītāju iebildumu, kurā tās apgalvo – ja, balstoties uz paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu un sūdzības nekonfidenciālo versiju, tiek secināts, ka importētājs ir apzinājies dempinga pakāpi, tas nozīmējot, ka tamlīdzīga apzināšanās būtu jāprezumē sistemātiski un “neapstrīdami”, lai gan Pamatregulas 10. panta 4. punkts esot jāinterpretē šauri, jo tas ir izņēmums no antidempinga maksājumu atpakaļejoša spēka aizlieguma principa, vispirms ir jāatgādina, ka izmeklēšanas iestādei ir juridiski pietiekami jāpierāda objektīvie elementi, kas ļauj secināt, ka importētājs zināja vai tam būtu bijis jāzina par apgalvotā vai konstatētā dempinga un kaitējuma apmēru, un ka attiecīgi Savienības tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai izmeklēšanas iestāde ir konstatējusi šādu objektīvu apstākļu esamību (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. rīkojumu, 2013. gada 16. maijs, Hardimpex, C‑444/12, nav publicēts, EU:C:2013:318, 28. un 29. punkts).
40 Tomēr šajā lietā ir skaidrs, ka paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu, kas Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts 2015. gada 14. maijā, un sūdzības nekonfidenciālajā versijā, kura prasītājām tika paziņota ne vēlāk kā 2015. gada 18. maijā, kā to Komisija ir apstiprinājusi, atbildot uz Vispārējās tiesas uzdotu jautājumu tiesas sēdē, bija ietverti vairāki apstiprinājumi un pierādījumi, ar kuriem bija pamatots un norādīts uz apgalvoto dempinga un kaitējuma pakāpi.
41 Vispirms saistībā ar eksportu no Ķīnas it īpaši no sūdzības nekonfidenciālās versijas 58. un 59. punkta izriet, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja aprēķinu vidējā svērtā dempinga starpība ir 28 %, un līdz ar to dempinga līmenis ir augsts un daudzkārt pārsniedz Pamatregulā noteikto de minimis slieksni.
42 Attiecībā uz eksportu no Krievijas no sūdzības nekonfidenciālās versijas 89. un 90. punkta izriet, ka saskaņā ar sūdzības iesniedzēja aprēķinu dempinga starpība ir 10–15 % un 20–25 % robežās un ka līdz ar to dempinga līmenis ir augsts un daudzkārt pārsniedz Pamatregulā noteikto de minimis slieksni.
43 Tālāk attiecībā uz sūdzības 5. punktā minēto kaitējumu it īpaši no sūdzības nekonfidenciālās versijas 82., 83., 128., 133., 134. un 147. punkta izriet, ka ir pierādījumi par pirmšķietamu dempinga esamību, kuru īsteno Krievijas un Ķīnas ražotāji un eksportētāji attiecībā uz auksti velmētiem plakaniem tērauda ražojumiem un ar kuru Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums; tas tādējādi bija pamats, lai Komisija uzsāktu antidempinga izmeklēšanu un pēc iespējas ātrāk noteiktu antidempinga maksājumus.
44 Tāpat arī no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu 3. un 4. punkta izriet, ka “šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajām valstīm ir ievērojamas” un ka “sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību”.
45 Līdz ar to Komisija varēja pamatoti secināt, ka prasītājas kā savas nozares profesionāles ir apzinājušās vai tām būtu bijis jāapzinās apgalvotā dempinga un kaitējuma pakāpe, tiklīdz tām kļuva zināma sūdzība un paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu, pat ja šī prezumpcija nav “neatspēkojama”, ņemot vērā, ka prasītāju apzināšanās ir konstatēta, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, kā tas arī izriet no šā sprieduma 53.–55. punkta, un ka to nav bijis iespējams konstatēt gadījumā, ja, piemēram, apgalvotā dempinga starpība būtu bijusi zema, lietas materiāli balstītos tikai uz kaitējuma risku vai ja sūdzība neatbilstu Pamatregulas nosacījumiem, kas tādējādi ļautu importētājam apstrīdēt izmeklēšanas uzsākšanu un apgalvot, ka nav izpildīts nosacījums attiecībā uz “apzināšanos”, kā to arī Komisija pareizi ir norādījusi.
46 Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar Pamatregulas 10. panta 4. punktu galīgo antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku, kas ir izņēmums no antidempinga maksājuma ar atpakaļejošu spēku aizlieguma principa, ir atkarīga no vairāku kumulatīvu nosacījumu izpildes. Ir nepieciešams, lai, pirmkārt, imports ir iepriekš reģistrēts, kas nozīmē, ka jau šajā posmā reģistrācijas pieteikums ir pienācīgi jāpamato; otrkārt, Komisijai ir jādod importētājiem iespēja sniegt savas piezīmes; treškārt, attiecīgajam ražojumam iepriekš jau ilgāku laiku ir jābūt par dempinga cenām vai arī importētājam ir jāapzinās vai tam būtu bijis jāapzinās dempings un gan dempinga, gan apgalvotā vai konstatētā kaitējuma pakāpe un, ceturtkārt, papildu importa līmenim, kas ir radījis kaitējumu izmeklēšanas laikā, importa apjoms ir ievērojami pieaudzis un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, tas var nopietni samazināt piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.
47 Līdz ar to, kā tas ir norādīts apstrīdētās regulas 41. apsvērumā, nav pareizi apgalvot, ka gadījumā, ja apgalvotā dempinga un kaitējuma pakāpes “apzināšanās” izriet no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu un no iepazīšanās ar sūdzību, maksājumu ieviešana ar atpakaļejošu spēku esot iespējama pilnīgi visos antidempinga izmeklēšanos gadījumos.
48 Turklāt, ja piekristu tik striktai interpretācijai, kādu piedāvā prasītājas, varētu būt ārkārtīgi grūti piemērot galīgos antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku, un līdz ar to tiktu liegts efektīvi piemērot galīgos pasākumus. Tā tas būtu gadījumā, ja tiktu atbalstīts prasītāju arguments, atbilstoši kuram sūdzībā vai paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu ietvertos pierādījumus nekādā ziņā nevarētu uzskatīt “ne par reprezentabliem, ne par uzticamiem”, lai konstatētu apzināšanos attiecībā uz dempinga pakāpi.
49 Vispirms ne Pamatregulā, ne Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un tarifiem (GATT) VI panta īstenošanu (GATT) (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga nolīgums”, kurš ir ietverts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO) (OV 1994, L 336, 3. lpp.) 1.A pielikumā, netiek prasīti “reprezentatīvi un uzticami pierādījumi”, lai konstatētu importētāju apzināšanos.
50 Turpinot – lai izpildītu Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par apzināšanos, pierādījumu kvantitāte un kvalitāte noteikti ir mazāk izteikta nekā tā, kas ir nepieciešama, lai izdarītu provizorisku vai galīgo secinājumu par dempingu, kaitējumu vai cēloņsakarību starp importu, ko uzskata par importu par dempinga cenām, un apgalvoto kaitējumu.
51 Turklāt saskaņā ar Pamatregulas 5. panta 2. punktu visās Komisijai adresētajās sūdzībās tiek ietverti pierādījumi par dempingu, zaudējumiem un cēloņsakarību starp importu, ko uzskata par importu par dempinga cenām, un apgalvoto kaitējumu.
52 Visbeidzot atbilstoši Pamatregulas 5. panta 3. punktam Komisija, ciktāl iespējams, pārbauda sūdzībā ietverto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai. Turpretim, ja Komisija uzskata, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai turpinātu izmeklēšanu, sūdzība tiek noraidīta atbilstoši šīs pašas regulas 5. panta 7. punktam.
53 Šajā lietā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka sūdzības nekonfidenciālajā versijā ir ietverta Pamatregulas 5. panta 2. punktā prasītā informācija, proti, informācija par attiecīgo ražojumu dempingu, no tā izrietošo kaitējumu un cēloņsakarību starp importu, ko uzskata par importu par dempinga cenām, un apgalvoto kaitējumu. Turklāt, kā tas arī ir norādīts šā sprieduma 41. un 42. punktā, sūdzības nekonfidenciālajā versijā ir norādīta paaugstināta dempinga starpība, kas tiek lēsta 28 % apmērā attiecībā uz importu no Ķīnas, un līdz 20–25 % apmērā attiecībā uz importu no Krievijas.
54 Otrkārt, no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu izriet, ka Komisija ir pārbaudījusi sūdzībā ietverto pierādījumu precizitāti un atbilstību atbilstoši Pamatregulas 5. panta 3. punktam, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai. Pēc pārbaudes veikšanas tā ir secinājusi, ka pierādījumi ir pietiekami.
55 Treškārt, tāpat arī no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu izriet, ka “šādi aprēķinātās dempinga starpības attiecīgajām valstīm ir ievērojamas” un ka “sūdzības iesniedzēja sniegtie pirmšķietamie pierādījumi liecina, ka izmeklējamā ražojuma importa apjoms un cenas cita starpā ir negatīvi ietekmējušas Savienības ražošanas nozares pārdotos daudzumus, cenu līmeni un tirgus daļu, tādējādi būtiski negatīvi ietekmējot Savienības ražošanas nozares vispārējo darbību, finanšu stāvokli un nodarbinātību”.
56 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, sūdzības nekonfidenciālajā versijā un paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu ietvertie pierādījumi šajā lietā bija pietiekami, lai prasītājas kā savas nozares profesionāles apzinātos apgalvotā dempinga un kaitējuma pakāpi Pamatregulas 10. panta 4. punkta izpratnē, tiklīdz tika uzsākta izmeklēšana, un ka pirmoreiz replikas stadijā izvirzītie prasītāju argumenti, ar kuriem tiek apgalvots, ka trūkstot netiešo pierādījumu to atbilžu nekonfidenciālajās versijās, kuras ražotāji un eksportētāji ir snieguši uz anketu jautājumiem, ir noraidāmi kā nepamatoti.
57 Šo secinājumu neatspēko prasītāju vispārējais apgalvojums, saskaņā ar kuru – ņemot vērā aprēķinu pierādījumus, kurus prasītājas ir iesniegušas Vispārējā tiesā un kuri ir iegūti no sūdzībām, uz kurām balstoties nesenā pagātnē ir uzsāktas izmeklēšanas, – sākotnēji apgalvotās dempinga starpības varot būtiski atšķirties no izmeklēšanas noslēgumā konstatētajām dempinga starpībām, tādējādi sūdzībā apgalvotās dempinga starpības nekādā gadījumā nevarot tikt uzskatītas par uzticamu pamatu, lai importētāji apzinātos dempinga pakāpi
58 Lai arī nav nepieciešams izskatīt Komisijas lūgumu izslēgt šos aprēķinus no lietas materiāliem, jo prasītājas neesot pienācīgi paskaidrojušas šo pierādījumu iegūšanas tiesiskumu, ir jānorāda, pirmkārt, kā to Komisija ir pamatoti minējusi, ka nav nekas neparasts, ja sūdzībā sniegtie aprēķini neatbilst tiem aprēķiniem, kurus šī iestāde ir veikusi pēc vairākiem padziļinātas izmeklēšanas mēnešiem, un, otrkārt, kā tas ir norādīts šā sprieduma 50.–52. punktā, lai izpildītu Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par apzināšanos, pierādījumu kvantitāte un kvalitāte noteikti ir mazāk izteikta nekā tā, kas ir nepieciešama, lai izdarītu provizorisku vai galīgo secinājumu par dempingu, kaitējumu vai cēloņsakarību, lai gan visās sūdzībās tomēr ir jābūt ietvertiem pierādījumiem, kuru precizitāti un atbilstību pārbauda Komisija, lai noteiktu, vai pietiek pierādījumu izmeklēšanas uzsākšanai.
59 Ievērojot iepriekš izklāstīto, otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par pirmā pamata otro daļu
60 Pirmā pamata otrajā daļā prasītājas apgalvo, ka saskaņā ar Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta gramatisko un sistēmisko interpretāciju un šīs normas interpretāciju atbilstoši Pamatregulas vispārējai sistēmai un kontekstam, kā arī Antidempinga nolīguma izpratnē Komisijai esot bijis jāpierāda, ka katrs importētājs faktiski ir apzinājies vai tam ir bijis jāapzinās gan tas, ka imports ir ticis realizēts par dempinga cenām, gan dempinga pakāpi, un tā neesot varējusi vienīgi aprobežoties ar “neatspēkojamu” prezumpciju attiecībā uz visiem attiecīgajiem importētājiem.
61 Prasītājas arī apgalvo, ka ar vienkāršiem spekulatīviem apgalvojumiem esot acīmredzami nepietiekami, lai pierādītu, ka ir izpildīts Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā paredzētais nosacījums, ņemot vērā, ka šis kritērijs esot paredzēts, lai nodrošinātu tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa izpildi. Tomēr šie principi nevarot tikt izpildīti, ja importētājam nav uzticamas informācijas un datu par dempinga pakāpi, jo šāds importētājs, importēdams reģistrācijai pakļautos ražojumus, nevar paredzēt galīgā maksājuma summu, ko tam var nākties maksāt pēc vairākiem mēnešiem, un līdz ar to nevar pieņemt pamatotu lēmumu. Turklāt tiesiskās drošības principam neatbilstot arī tas, ka pirms provizorisko secinājumu saņemšanas importētājam nav informācijas par “augsto riska pakāpi”, ka tiem vēlāk tiks piemēroti maksājumi.
62 Attiecībā uz šķietamajām saiknēm starp prasītājām un atlasē iekļauto attiecīgo ražojumu lielāko Ķīnas ražotāju un eksportētāju, kas atbilstoši Komisijas viedoklim nozīmējot, ka neesot nekāda pamata šaubīties, ka prasītājas bija informētas par dempingu un tā pakāpi, prasītājas apgalvo, ka šīm saiknēm neesot nozīmes, jo, pirmkārt, reģistrācijas periodā tās neesot importējušas attiecīgos ražojumus, kuru izcelsme ir Ķīnā, un, otrkārt, Komisija neesot pamatojusi savu apgalvojumu, ka šo saikņu dēļ prasītājām esot bijusi “iekšēja informācija”.
63 Komisija, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāju argumentus.
64 Attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru Komisijai esot bijis jāpierāda, ka katrs importētājs “faktiski” ir apzinājies vai tam ir bijis jāapzinās gan tas, ka imports ir ticis realizēts par dempinga cenām, gan dempinga pakāpe, ir jāatgādina Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkts, kurā tieši ir paredzēts, ka importētājam “bija jāapzinās” apgalvotā dempinga pakāpe un kaitējums, kas tādējādi nenozīmē, ka ir jāpierāda “faktiska” apzināšanās. Tomēr šajā lietā, kā ir norādīts šā sprieduma 40.–58. punktā, Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka prasītājas bija apzinājušās vai tām bija jāapzinās apgalvotā dempinga un zaudējumu pakāpe, ņemot vērā sūdzības nekonfidenciālās versijas paziņošanu un paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanu, pat nepastāvot vajadzībai izskatīt Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru šajā lietā prasītājām katrā ziņā esot bijusi visa nepieciešamā informācija, lai faktu, ka tās ir apzinājušās apgalvoto dempingu, varētu konstatēt, tikai pamatojoties uz prasītāju un lielākā Ķīnas ražotāja un eksportētāja savstarpējo saikni.
65 Atbildot uz prasītāju argumentu, ka sūdzības nekonfidenciālā versija un paziņojums par izmeklēšanas sākšanu, kuros ir ietverti tikai “vienkārši un nepārbaudīti apgalvojumi”, nevarot tikt pielīdzināti informācijai, ar kuras palīdzību importētāji varētu apzināties dempinga pakāpi un attiecīgi vēlāk varbūtēji piemērojamā antidempinga maksājuma apmēru, kas būtu pretrunā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, vispirms ir jāatsaucas uz šā sprieduma 40.–58. punktā ietverto novērtējumu attiecībā uz pierādījumiem, kas ir ietverti sūdzības nekonfidenciālajā versijā un paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu, no kura izriet, ka šī informācija ir pietiekama, lai pierādītu, ka prasītājas kā savas nozares profesionāles bija apzinājušās vai tām bija jāapzinās apgalvotā dempinga pakāpe Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
66 Konkrēti attiecībā uz sūdzību par apgalvoto tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu ir jāatgādina, ka importētāji ar reģistrācijas regulas starpniecību oficiāli tiek brīdināti par varbūtību, ka reģistrētajam importam galīgā antidempinga maksājums var tikt piemērots ar atpakaļejošu spēku un nav iespējams noteikt varbūtējā antidempinga maksājuma maksimālo apmēru posmā pirms pagaidu pasākumu pieņemšanas, ņemot vērā, ka antidempinga maksājums savukārt nedrīkst pārsniegt pagaidu maksājumu, kā tas izriet no Pamatregulas 10. panta 3. punkta. Turklāt, kā izriet no Īstenošanas regulas 2015/2325 15. apsvēruma, tajā jau ir paredzēts iespējamo nākotnes saistību apmērs. Šajos apstākļos prasītājas nevar atsaukties uz tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu tikai tāpēc vien, ka to rīcībā neesot bijusi pietiekami uzticama informācija un dati par dempinga pakāpi, importējot ražojumus reģistrācijas periodā, un ka līdz ar to tās neesot spējušas novērtēt galīgo maksājumu summu, kuru tām var nākties maksāt ar atpakaļejošu spēku.
67 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida pirmā pamata otrā daļa un līdz ar to pirmais pamats kopumā, jo Komisijai bija pamats, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, apstrīdētās regulas 40. apsvērumā secināt, ka importētājiem bija zināms vai tiem bija jāzina par apgalvoto dempingu un kaitējumu brīdī, kad tika paziņota sūdzības nekonfidenciālā versija un Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts paziņojums par procedūras uzsākšanu.
Par otro pamatu – kļūdu, vērtējot Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā paredzēto nosacījumu attiecībā uz “importa apjoma ievērojamu papildu pieaugumu”
68 Ar otro pamatu prasītājas apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu, šī noteikuma piemērošanas nolūkos salīdzinādama importu izmeklēšanas periodā, proti, no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada martam, ar importu laikposmā no pirmā pilnā mēneša pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu ieviešanai, proti, no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada janvārim, lai gan Komisijai esot bijis jāsalīdzina imports izmeklēšanas periodā ar importu vienīgi reģistrācijas periodā, t.i., laikposmā no 2015. gada decembra līdz 2016. gada februārim, saskaņā ar divu posmu sistēmu, kurā vispirms reģistrācija un tam turpmākā maksājumu noteikšana ar atpakaļejošu spēku ir paredzēta gadījumā, ja reģistrācija nav ļāvusi ievērojami samazināt importu un saglabāt galīgo maksājumu korektīvo iespaidu.
69 Prasītājas uzskata, ka atbilstoši Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktam, šo normu interpretējot atbilstoši tā mērķim, esot nepieciešama cēloņsakarība starp reģistrēto importu un importu, kas, ticams, nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu. Tomēr, ja maksājumus ar atpakaļejošu spēku tiek nolemts piemērot, pamatojoties uz tādu importa pieaugumu, kas ir noticis pirms reģistrācijas perioda, šī sakarība tiekot izjaukta. Tādējādi svarīgi esot salīdzināt importa apjomu, kas ir īstenots izmeklēšanas periodā, ar importa apjomu, kas ir realizēts reģistrācijas periodā, kā to arī apliecinot Komisijas līdzšinējā prakse. Ja reģistrācijas periodā importa apjoms ievērojami nepieaug, galīgo maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku neļautu sasniegt mērķi – novērst, ka tiek nopietni samazināts galīgo maksājumu korektīvais iespaids. Konkrētajā lietā šāds salīdzinājums turklāt būtu parādījis, ka importa apjoms nav ievērojami pieaudzis, un līdz ar to, ka Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums nav izpildīts.
70 Prasītājas arī noraida personas, kas ir iestājusies lietā, apgalvojumu, ka attiecīgie importētāji esot dramatiski palielinājuši importu deviņus pēdējos mēnešus pēc izmeklēšanas uzsākšana sakarā ar patēriņa pieaugumu Savienībā. Prasītājas ir piebildušas, ka persona, kas ir iestājusies lietā, neesot ņēmusi vērā laika nobīdi starp ražojumu pasūtīšanu un to faktisku atmuitošanu laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kas ir par attaisnojumu, kādēļ attiecīgie ražojumi Savienības tirgū ir nonākuši pirmajos mēnešos pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas, lai gan šie ražojumi ir tikuši pasūtīti krietni pirms minētās publicēšanas.
71 Komisija, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāju argumentus.
72 Saskaņā ar Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu, lai galīgo antidempinga maksājumu piemērotu ar atpakaļejošu spēku, “papildus importa līmenim, kas radījis kaitējumu izmeklēšanas laikā, importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” un “ņemot vērā laiku, kurā imports ir ticis īstenots”, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.
73 Vispirms ir jānorāda, ka minētajā noteikumā nav precizēts konkrēts periods, lai noteiktu, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt”, bet tajā ir vienīgi atsauce uz “laiku, kurā imports ir ticis īstenots”. Tomēr tas, ka likumdevējs ir izmantojis apstākļa vārdu “papildus” attiecībā uz importu, kas ir radījis kaitējumu izmeklēšanas periodā, un vārdus “turpina [pieaugt]” saistībā ar importa apjoma ievērojamu pieaugumu, liecina, ka tas importa līmenis, kāds bija izmeklēšanas periodā, ir jāsalīdzina ar to importa līmeni, kāds ir realizēts laikposmā pēc minētā izmeklēšanas perioda, šai normai nekādi nenosakot ierobežojumu, ka vienīgais vērā ņemamais periods ir importa reģistrēšanas periods.
74 Kā to Komisija pamatoti ir norādījusi, lai novērtētu, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē, atbilstošajam periodam ir jāaptver laikposms, kas ir pagājis no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas, jo kopš šī brīža importētājiem ir bijis zināms par iespējamību, ka reģistrētajam importam vēlāk var tikt piemēroti maksājumi ar atpakaļejošu spēku un ka tie tādējādi, paredzēdami šī maksājuma ieviešanu nākotnē, varētu vēlēties importēt attiecīgos ražojumus lielos daudzumos. Līdz ar to Komisijai bija tiesības šajā gadījumā salīdzināt importu izmeklēšanas periodā ar importu laikposmā no pirmā pilnā mēneša pēc izmeklēšanas uzsākšanas publicēšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu ieviešanas.
75 Turklāt reģistrācijas periodā veiktā importa ietekmi nav iespējams precīzi nodalīt no ietekmes, kādu ir radījis pirms šī perioda veiktais imports, jo reģistrācijas periodā Savienībā nonākušais zemo cenu imports var papildināt šo ražojumu krājumu, kas ir ticis izveidots agrāk, kad importētājiem jau bija zināms par iespējamību, ka reģistrētajam importam vēlāk var tikt piemēroti antidempinga maksājumi ar atpakaļejošu spēku, tādējādi nopietni samazinot piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.
76 Turklāt arī Antidempinga nolīguma 10.6. pantā nav paredzēts konkrēts periods, kas ir jāizmanto, lai noteiktu vai pastāv “ievērojams importa [..] apjoms salīdzinoši īsā laikā”. 2001. gada 28. februāra ziņojuma lietā “Amerikas Savienotās Valstis – Antidempinga pasākumi attiecībā uz konkrētiem karsti velmēta tērauda izstrādājumiem no Japānas” (WT/DS 184/R) 7.167. punktā PTO ekspertu grupa attiecībā uz minētā nolīguma 10.7. pantu, ar kuru ir atļauts veikt konkrētus pasākumus jebkurā laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas, ir minējusi, “ka [bija] iespējams ņemt vērā liela apjoma importu, kas nav [bijis] īstenots tempore non‑suspectu, bet laikā, kad kļuva zināms, ka izmeklēšana ir nenovēršama, lai novērtētu, vai [varētu] piemērot pasākumus saskaņā ar 10.7. pantu”, vienlaikus norādīdama, ka tā nav pievērsusies “jautājumam, vai to būtu lietderīgi darīt, pieņemot galīgo lēmumu par maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 10.6. pantu”. Kā to arī Komisija pamatoti ir norādījusi, minētajā ziņojumā ir apstiprināts apgalvojums, ka Pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā izšķiroša nozīme ir tam, ka importētājs ir bijis informēts par izmeklēšanas uzsākšanu, un tas nozīmē, ka imports, kas ir veikts pirms reģistrācijas perioda, ir būtisks, lai novērtētu, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” minētā noteikuma izpratnē.
77 Turklāt attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisijai, pārbaudot, vai importa apjoms ir turpinājis ievērojami pieaugt, esot tiesības ņemt vērā tikai to importu, attiecībā uz kuru tā ir tiesīga vēlāk piemērot maksājumus ar atpakaļejošu spēku, ir jānorāda, ka ierobežojums atpakaļejošu spēku attiecināt uz importu, kas ir ticis reģistrēts atbilstoši Pamatregulas 14. panta 5. punktam, ir vērsts, lai aizsargātu importētāju tiesības uz aizstāvību, jo Komisijai ir atļauts importētajiem ražojumiem piemērot antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku vienīgi pēc tam, kad importētājiem ir paziņota šāda iespējamība attiecībā uz reģistrētajiem ražojumiem un tiem ir bijusi dota iespēja sniegt savas piezīmes atbilstoši Pamatregulas 10. panta 4. punkta b) apakšpunktam, bet šis ierobežojums nenozīmē, ka pirms reģistrācijas perioda veiktajam importam, attiecībā uz kuru nevar piemērot antidempinga maksājumus, nebūtu kaitējošas ietekmes vai ka vispārīgā kārtā šim importam nebūtu nozīmes, izvērtējot, vai importa apjoms ir turpinājis ievērojami pieaugt.
78 Visbeidzot attiecībā uz prasītāju argumentu, ka laikposms starp attiecīgo produktu pasūtīšanu un to faktisku atmuitošanu laišanai brīvā apgrozībā katrā ziņā esot attaisnojums tam, ka attiecīgie ražojumi Savienības tirgū ir nonākuši pirmajos mēnešos pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas, pietiek norādīt, ka prasītājas šo apgalvojumu nav pamatojušas ar konkrētiem un precīziem pierādījumiem, lai gan atbilstoši apstrīdētās regulas 33., 50. un 51. apsvērumā norādītajam nav strīda par to, ka laikposmā no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu un reģistrācijas sākuma periodu brīvā apgrozībā ir laistas vairāk nekā miljons tonnu attiecīgā ražojuma kravas, importa apjomam sasniedzot aptuveni 165 000 tonnas. Līdz ar to arī šis arguments ir jānoraida.
79 Ņemot vērā iepriekš minēto, otrais pamats ir jānoraida.
Trešais pamats – nosacījuma, kas paredz, ka importa apjoma ievērojamam papildu pieaugumam ir jābūt tādam, ka tas “nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē, nepareiza interpretācija
Par trešā pamata pirmo daļu
80 Ar trešā pamata pirmo daļu prasītājas apgalvo, ka Komisija esot rīkojusies nepareizi, visaptveroši vērtējot datus, kas attiecās uz vairākiem importētājiem, ar mērķi pārbaudīt, vai imports var “nopietni samazināt piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē; tai esot vajadzējis individuāli analizēt katra importētāja, kas sadarbojās vai nesadarbojās, uzvedību, lai noteiktu, vai tas ir bijis iesaistīts krājumu veidošanā, un līdz ar to noskaidrot, vai imports ir varējis “nopietni neitralizēt” galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu. Ņemot vērā antidempinga maksājumu piemērošanas ar atpakaļejošu spēku preventīvo raksturu, esot bijusi jānoskaidro katra importētāja individuāla atbildība, un izvirzīto mērķi varot sasniegt vienīgi tad, ja attiecīgajiem importētājiem joprojām būtu krājumi. Prasītāju ieskatā, ja Komisija būtu individuāli izvērtējusi katra importētāja individuālo situāciju, tā būtu secinājusi, ka ne pirms, ne pēc reģistrācijas perioda prasītājas nav veidojušas krājumus, un tāpat arī tā būtu konstatējusi, ka to krājumi ir ievērojami samazinājušies. Prasītājas esot pārdevušas gandrīz visus ražojumus, uz kuriem attiecās reģistrācija, pirms galīgo antidempinga maksājumu pieņemšanas.
81 Komisija, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāju argumentus.
82 Saskaņā ar Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu antidempinga maksājumu piemērošanai ar atpakaļejošu spēku ir jāatbilst nosacījumam, ka “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu”.
83 Jānorāda, ka galīgo antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka šī maksājuma korektīvais iespaids netiek nopietni samazināts, un tādējādi, lai Savienības ražošanas nozarei netiek nodarīts papildu kaitējums. Ņemot vērā šo mērķi, ir skaidrs, ka nosacījumā, kas attiecas uz konstatējumu, ka importa apjoma pieaugums var “nopietni samazināt” galīgā antidempinga maksājuma “korektīvo iespaidu”, ir izmantota tāda pati loģika, kas ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma izvērtējuma pamatā.
84 Tā Tiesa ir nospriedusi, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei, ko ir radījis imports par dempinga cenām, ir jāvērtē visaptveroši, un nav nepieciešams vai pat iespējams atsevišķi noteikt, cik liela atbildības daļa par kaitējumu ir jāuzņemas katram uzņēmumam, kas ir atbildīgs par kaitējumu (spriedums, 1987. gada 7. maijs, Nachi Fujikoshi/Padome, 255/84, EU:C:1987:203, 46. punkts).
85 Tiesa arī ir nospriedusi, ka ietekme, ko rada imports no dažādām trešajām valstīm, ir jāvērtē visaptveroši un ka ir pamatoti Savienības iestādēm piešķirt tiesības pārbaudīt visu šādu importu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari un tādēļ veikt attiecīgus pasākumus pret visiem eksportētājiem, pat tad, ja importa apjoms katram no tiem atsevišķi ir maznozīmīgs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1988. gada 5. oktobris, Technointorg/Komisija, 294/86 un 77/87, EU:C:1988:470, 40. un 41. punkts).
86 Tādējādi jautājums, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ir jāvērtē visaptveroši, lai noteiktu, vai viss imports kopumā ir spējīgs “nopietni samazināt” galīgā maksājuma “korektīvo iespaidu” un līdz ar to radīt papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, neņemot vērā attiecīgo importētāju individuālo un subjektīvo situāciju.
87 Visbeidzot, pretēji prasītāju apgalvotajam, apstrīdētās regulas mērķis nav “sodīt”. Faktiski, kā to prasītājas apgalvo, lai arī Pamatregulas 10. panta 1. punktā ir nostiprināts antidempinga pasākumu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, vairākos Pamatregulas noteikumos ir paredzēta atkāpe no šī principa, atļaujot konkrētos gadījumos piemērot antidempinga pasākumus ražojumiem, kas ir laisti brīvā apgrozībā, pirms ir stājusies spēkā regula par šiem pasākumiem, un kas ir tikuši reģistrēti saskaņā ar Pamatregulas 14. panta 5. punktu; tas tiek darīts, lai novērstu, ka galīgo pasākumu korektīvais iespaids tiek nopietni samazināts un šie pasākumi tādējādi zaudē savu jēgu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 6. jūnijs, Paltrade, C‑667/11, EU:C:2013:368, 28. un 29. punkts, un 2015. gada 17. decembris, APEX, C‑371/14, EU:C:2015:828, 50. punkts). Šādi pasākumi ar atpakaļejošu spēku papildina antidempinga izmeklēšanas noslēgumā pieņemto Īstenošanas regulu 2016/1328, kurai šie pasākumi ir līdzīgi un kurai nepiemīt ne sodoša, ne krimināltiesiska daba (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1999. gada 12. oktobris, Acme/Padome, T‑48/96, EU:T:1999:251, 30. punkts).
88 Ievērojot iepriekš izklāstītos apsvērumus, trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
Par trešā pamata otro daļu
89 Ar trešā pamata otro daļu, pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka, lai noteiktu, vai galīgā piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvais iespaids tiks nopietni samazināts, ja minētie antidempinga maksājumi netiktu piemēroti ar atpakaļejošu spēku, Komisijai esot bijis jāsalīdzina izmeklēšanas periodā veiktais imports ar importu reģistrācijas periodā, nevis ar importu, kas ir veikts laikposmā no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas līdz pagaidu pasākumu ieviešanai, ņemot vērā, kā to prasītājas ir norādījušas saistībā ar otro prasības pamatu, ka tieši reģistrācijas periodā veiktais imports ir tas, uz kuru galu galā attiektos maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Šajā ziņā prasītājas apgalvo – ja Komisija būtu veikusi šādu salīdzinājumu, tā būtu secinājusi, ka reģistrācijas periodā veiktais imports nav bijis spējīgs “nopietni” samazināt piemērojamo galīgo maksājumu korektīvo iespaidu, jo īpaši ņemot vērā, ka tas ir samazinājies salīdzinājumā ar importu, kas ir veikts izmeklēšanas laikā; neesot pierādījumu, ka reģistrācijas periodā būtu veidoti attiecīgo ražojumu krājumi; prasītājas esot pierādījušas, ka tās faktiski nav veidojušas krājumus; ka imports veidojot mazāk nekā 0,5 % no attiecīgā ražojuma patēriņa Savienībā, kurš izmeklēšanas periodā palielinājās, un ka ražojumu 165 000 tonnu apjoms bija nenozīmīgs, salīdzinot ar vairāk nekā 37 000 000 tonnu tirgu.
90 Otrkārt, prasītājas katrā ziņā norāda, ka, pirmkārt, laikposmā no paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas līdz pagaidu pasākumu ieviešanai vidējais mēneša importa apjoms esot bijis tikai par 31 761 tonnām vairāk nekā izmeklēšanas periodā un, otrkārt, vidējais mēneša cenu pazeminājums importam no attiecīgajām valstīm, kas turpinājās vienpadsmit mēnešus pēc izmeklēšanas perioda, esot izskaidrojams ar izejmateriālu cenu pazemināšanos. Turklāt prasītājas ir precizējušas, ka attiecīgie ražojumi neesot piemēroti uzkrāšanai, kas nozīmējot, ka ražojumi, kuri ir importēti pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas un reģistrācijas periodā, pamatā esot pārdoti tālāk pat pirms galīgo antidempinga maksājumu ieviešanas. Visbeidzot, prasītāju ieskatā, lai varētu secināt, ka galīgā antidempinga maksājuma korektīvais iespaids ir nopietni samazināts, esot bijis jākonstatē, ka šādu maksājumu noteikšana plānotajā piecu gadu laikposmā esot nepietiekama, lai sasniegtu šo galīgo antidempinga maksājumu mērķi, proti, atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
91 Treškārt, kā pēdējo prasītājas izvirza pārmetumu Komisijai, ka tā pirmām kārtām nosacījumu, saskaņā ar kuru importa apjoma ievērojamam pieaugumam ir jāspēj “nopietni samazināt” piemērojamā antidempinga maksājuma “korektīvo iespaidu”, esot aizstājusi ar šī iespaida “kavēšanas kritēriju”, kuram esot daudz zemāks slieksnis, jo tas attiecoties tikai uz jautājumu, vai, nepiemērojot maksājumus ar atpakaļejošu spēku, antidempinga maksājuma korektīvais iespaids tiktu vienīgi aizkavēts, un otrām kārtām neesot precizējusi, kādas ir korektīvā iespaida apgalvotā kavējuma apmērs, ilgums un sekas.
92 Komisija, ko atbalsta persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītāju argumentus.
93 Pirmkārt, atbildot uz prasītāju argumentu, kurā tās ir apgalvojušas, ka, lai noteiktu, vai imports ir spējīgs nopietni samazināt galīgo piemērojamo antidempinga maksājumu korektīvo iespaidu, Komisijai esot jāņem vērā vienīgi tas imports, kas ir veikts reģistrācijas periodā, vispirms ir jāatgādina, kā tas ir minēts šā sprieduma 77. punktā, fakts, ka ar mērķi nodrošināt tiesības uz aizstāvību maksājumus ar atpakaļejošu spēku var piemērot tikai attiecībā uz reģistrēto importu, nebūt nenozīmē, ka izmeklēšanas iestādēm ir jāignorē pirms reģistrācijas perioda veiktais imports, lai noskaidrotu, vai galīgo antidempinga maksājumu korektīvais iespaids netiks nopietni samazināts.
94 Patiešām, kā ir norādīts šā sprieduma 72.–78. punktā, tas, vai “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt” Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunkta izpratnē, ir jāizvērtē no brīža, kad importētājiem ir kļuvis zināms par iespējamību, ka reģistrētajam importam vēlāk var tikt piemērots antidempinga maksājums ar atpakaļejošu spēku un ka tie tādējādi, paredzēdami šī maksājuma ieviešanu nākotnē, varētu vēlēties importēt attiecīgos ražojumus lielos daudzumos, kas nozīmē, ka ir jāietver imports, kas ir veikts no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas brīža, lai noskaidrotu, vai tas kopā ar importu, kas ir veikts reģistrācijas periodā, bija spējīgs nopietni samazināt galīgo piemērojamo maksājumu korektīvo iespaidu. Līdz ar to šis arguments ir jānoraida.
95 Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru laikposmā, sākot no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas līdz pagaidu pasākumu ieviešanai, vidējais mēneša importa apjoms esot bijis tikai par 31 761 tonnām vairāk nekā izmeklēšanas periodā, ir jānorāda, kā ir minēts apstrīdētās regulas 27. apsvērumā, ka tas, vai pieaugums ir “ievērojams”, tiek noteikts katrā gadījumā atsevišķi, ne tikai salīdzinot izmeklēšanas periodā veiktā importa ikmēneša vidējo svērto vērtību ar to, kas ir veikts laikposmā no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas un pagaidu pasākumu ieviešanas, bet arī ņemot vērā visus pārējos atbilstošos apstākļus, kuri attiecas jo īpaši uz attiecīgā ražojuma kopējā patēriņa attīstību Savienībā, kā arī uz krājumu un tirgus daļu izmaiņām. Līdz ar to abu iepriekš minēto mēneša vidējo lielumu salīdzinājums ir svarīgs, taču ne vienmēr izšķirošs elements, nosakot, vai importa apjoms turpina “ievērojami” pieaugt. Līdz ar to prasītājas ir kļūdījušās, apgalvodamas, ka importa pieaugums nekādā gadījumā nav uzskatāms par ievērojamu pieaugumu tādēļ vien, ka tā apjoms ir tikai par 31 761 tonnām vairāk nekā izmeklēšanas periodā, neņemot vērā citus šajā vērtējumā būtiskus un nepieciešamus faktorus.
96 Treškārt, attiecībā uz prasītāju apgalvojumiem, ka, pirmkārt, laikposmā no paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas līdz importa reģistrācijas perioda beigām vidējais mēneša cenu pazeminājums importam no attiecīgajām valstīm esot izskaidrojams ar izejmateriālu cenu pazemināšanos un, otrkārt, attiecīgie ražojumi neesot piemēroti uzkrāšanai, vispirms ir jāatgādina, ka Padomei un Komisijai tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā ir plaša rīcības brīvība, ņemot vērā pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītību; no tā izriet, ka Savienības tiesai ir pienākums veikt tikai ierobežotu pārbaudi tiesā (skat. spriedumu, 2015. gada 17. marts, RFA International/Komisija, T‑466/12, EU:T:2015:151, 37. un 43. punkts un tajos minētā judikatūra).
97 Attiecībā, pirmkārt, uz izejmateriālu cenu pazemināšanos apstrīdētās regulas 80. apsvērumā ir konstatēts, ka ar izejmateriālu cenu kritumu nevar pamatot pārdošanas cenu kritumu par vairāk nekā 4 % no pārdošanas cenas. Faktiski, salīdzinot vidējo cenu importam no attiecīgajām valstīm ar vidējo Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu izmeklēšanas periodā un pēcizmeklēšanas periodā, tiek uzrādīts 7 % cenu samazinājums izmeklēšanas periodā, savukārt pēc šā perioda cenu samazinājums ir sasniedzis 14 %. Līdz ar to prasītājas nevar apgalvot, ka vidējais mēneša cenu pazeminājums importam no attiecīgajām valstīm ir skaidrojams vienīgi ar izejvielu cenu kritumu un ka attiecīgais imports tādējādi nav bijis spējīgs nopietni samazināt piemērojamo antidempinga maksājumu korektīvo iespaidu.
98 Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgie ražojumi neesot piemēroti uzkrāšanai, vispirms ir jānorāda, ka ar šo apgalvojumu pašu par sevi nevar atspēkot secinājumu, ka pēc procedūras uzsākšanas tik tiešām ir tikuši veidoti krājumi. Atbilstoši apstrīdētās regulas 68. apsvērumā minētajam krājumu veidošana nav parasta prakse, un tas tiek darīts, pastāvot īpašiem apstākļiem un/vai prognozēm tirgū, piemēram, attiecībā uz konkrētā ražojuma cenām nākotnē. Fakts, ka kādu ražojumu parasti neuzkrāj, nenozīmē, ka krājumi netiek veidoti gadījumā, ja rodas šādi apstākļi un prognozes. Turklāt, pamatojoties uz skaitļiem, kurus ir snieguši importētāji un/vai attiecīgo ražojumu lietotāji, apstrīdētās regulas 52. apsvērumā tika konstatēts, ka kopumā šo importētāju un/vai lietotāju krājumi 2015. gada beigās bija par 22 % augstāki nekā 2014. gada beigās. Līdz ar to, tā kā nav pierādījumu, ar kuriem atspēkot secinājumu, ka importa apjoma ievērojams papildu pieaugums var liecināt par to, ka tiek veidoti importēto ražojumu nopietni krājumi, par ko liecina minēto krājumu pieaugums vien, prasītājas nav pierādījušas, ka Komisijas vērtējumā ir pieļauta acīmredzama kļūda.
99 Ceturtkārt, ir jānoraida arī prasītāju arguments, saskaņā ar kuru Komisijai esot bijis jākonstatē, ka galīgo antidempinga maksājumu noteikšana plānotajā piecu gadu laikposmā esot nepietiekama, lai varētu atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Jāatgādina, ka piecu gadu laikposms, kurā parasti tiek piemēroti galīgie pasākumi, nav absolūts, ņemot vērā, ka uz galīgo maksājumu saskaņā ar Pamatregulas 11. panta 2. punktu var attiecināt starpposma pārskatīšanu, ja ir pagājis vismaz viens gads pēc minēto galīgo pasākumu ieviešanas, kā rezultātā šie maksājumu var tikt atcelti gadījumā, ja tie ir spēkā tikai tik ilgi un tādā apmērā, cik nepieciešams, lai neitralizētu dempingu, kas rada kaitējumu. Tādējādi uz galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku nevar attiecināt šādu prasību.
100 Piektkārt, nedz “kavēšanas kritērijs”, kuru Komisijas ir izmantojusi, lai raksturotu importa, kas ir veikts laikposmā no izmeklēšanas uzsākšanas līdz reģistrācijas perioda sākumam, un importa, kas ir veikts reģistrācijas periodā, kumulatīvo ietekmi, ne apgalvojums, ka apstrīdētajā regulā neesot precizētas apmērs ilgums un ietekme, kādu korektīvā iespaida apgalvotais kavējums radītu gadījumā, ja reģistrētajam importam antidempinga maksājums netiktu piemērots ar atpakaļejošu spēku, nevar ietekmēt apstrīdētās regulas tiesiskumu. Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts tikai, ka Komisijai vienīgi ir jākonstatē, ka importa apjoms turpina ievērojami pieaugt un, ņemot vērā laiku, apjomu un citus apstākļus, ir ticams, ka tas nopietni samazinās piemērojamā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu. Līdz ar to iepriekš minētie apstākļi, kuros importa apjoms ir turpinājis ievērojami pieaugt, ir jāuzskata par tādiem, kuri spēj nopietni samazināt minēto korektīvo iespaidu.
101 Tomēr, kā jo īpaši izriet no apstrīdētās regulas 31., 50.–53., 75., 76., 79.–81. un 84. apsvēruma, papildus Pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētajiem faktoriem Komisija jo īpaši ir pārbaudījusi importēto ražojumu cenu, kā arī ražojumu krājumu pirms reģistrācijas.
102 Pirmkārt, kā izriet no apstrīdētās regulas 50. apsvēruma, laikposmā no pirmā pilnā mēneša pēc paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas līdz pēdējam pilnajam mēnesim pirms pagaidu pasākumu ieviešanas vidējais mēneša importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija palielinājies par 37 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu. Turklāt, kā izriet no apstrīdētās regulas 51. apsvēruma, laikposmā no pirmā pilnā mēneša pēc izmeklēšanas uzsākšanas un ieskaitot mēnesi, kurā tika ieviesti pagaidu pasākumi, vidējais mēneša importa apjoms no attiecīgajām valstīm bija palielinājies par 27 % salīdzinājumā ar izmeklēšanas periodu. No tā Komisija apstrīdētās regulas 53. apsvērumā ir secinājusi, ka pēc izmeklēšanas uzsākšanas importa apjoms bija ievērojami pieaudzis.
103 Otrkārt, šis imports ir veikts pēc tam, kad paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un sūdzības nekonfidenciālās versijas paziņošanas brīdī importētājiem bija kļuvis zināms, ka vēlāk var tikt piemēroti antidempinga maksājumi ar atpakaļejošu spēku, un šis imports ir turpinājies līdz pat pagaidu pasākumu ieviešanai. Līdz ar to imports ir veikts periodā, kurā importētāji bija pilnībā apzinājušies gan to, ka turpinās antidempinga izmeklēšana, gan iespējamību, ka drīzumā var tikt piemēroti antidemptinga maksājumi.
104 Treškārt, no apstrīdētās regulas 79. apsvēruma izriet, ka vienpadsmit mēnešu laikā pēc izmeklēšanas perioda vidējās mēneša cenas importam no Ķīnas un Krievijas ir samazinājušās attiecīgi par 13 % un 12 %, salīdzinot ar vidējām mēneša cenām importam izmeklēšanas periodā. Kā izriet no šā sprieduma 97. punkta un ir atgādināts apstrīdētās regulas 80. apsvērumā, tas, ka šajā periodā ir samazinājušās arī izejmateriālu cenas, tomēr nevar attaisnot pārdošanas cenu kritumu vairāk nekā 4 % apjomā, kā rezultātā šis salīdzinājums uzrāda 7 % cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, lai gan pēc šā perioda cenu samazinājums ir sasniedzis 14 %. Turklāt, jo īpaši no apstrīdētās regulas 81. apsvēruma izriet, ka reģistrācijas periodā vidējās cenas importam no Ķīnas un Krievijas bija samazinājušās attiecīgi par 19 % un 24 % salīdzinājumā ar vidējam cenām importam izmeklēšanas periodā. No tā Komisija šajā pašā apsvērumā ir secinājusi, ka attiecībā uz abām valstīm kopā cenu samazinājums reģistrācijas periodā ir turpinājis palielināties, sasniedzot vidēji gandrīz 20 %. Līdz ar to vēl vairāk ir samazinājušās vidējās cenas importam no attiecīgajām valstīm.
105 Ceturtkārt, no apstrīdētās regulas 52. apsvēruma izriet, ka to 22 importētāju un/vai lietotāju imports, kas sniedza informāciju par importu periodā pēc procedūras sākšanas, bija 46 % no visa importa no attiecīgajām valstīm. Šādi iegūtā informācija ir uzrādījusi, ka kopumā tiem importētājiem un/vai lietotājiem, kas ir sadarbojušies, attiecīgā ražojuma krājumi 2015. gada beigās bija par 22 % augstāki nekā 2014. gada beigās. Savukārt apstrīdētās regulas 84. apsvērumā ir konstatēts, ka katrā ziņā ir notikusi krājumu veidošana, ņemot vērā ne vien minētās regulas 52. apsvērumā minēto, bet arī importa apjoma ievērojamo pieaugumu pēcizmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar importa līmeni pirms paziņojuma par izmeklēšanas uzsākšanu publicēšanas.
106 No apstrīdētās regulas 75. un 76. apsvēruma izriet, ka importa apjoma ievērojams papildu pieaugums par vēl zemākām cenām nekā izmeklēšanas periodā sakrīt ar Savienības patēriņa brīvajā tirgū palielināšanos par 14 % laikposmā no 2015. gada aprīļa līdz 2016. gada janvārim, lai gan Savienības ražotāju sasniegtie pārdošanas apjomi bija saglabājušies stabili un uzrādīja tikai niecīgu palielinājumu 3 % apjomā. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares tirgus daļa papildus ir samazinājusies par 7 %, no 71 % līdz 64 %.
107 Tādējādi Komisija apstrīdētās regulas 86. un 94. apsvērumā pamatoti ir secinājusi, ka šis importa apjoma ievērojamais papildu pieaugums, ņemot vērā tā apjomu, tā īstenošanas laiku, kā arī citus apstākļus, proti, cenu pazeminājumu un krājumu ievērojamu pieaugumu, ir papildus negatīvi ietekmējis cenas un Savienības ražošanas nozares Savienības tirgus daļu un tādējādi ir uzskatāms par tādu, kas nopietni samazina galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.
108 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jānoraida trešā pamata otrā daļa un līdz ar to arī visa prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
109 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt Komisijas un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši to prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Stemcor London Ltd un Samac Steel Supplies Ltd sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Eiropas Komisijas un Eurofer, Association européenne de l’acier, ASBL tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 8. maijā.
[Paraksti]