CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2011. gada 8. martā
Lieta F‑59/09
Carlo De Nicola
pret
Eiropas Investīciju banku
Civildienests – Eiropas Investīciju bankas personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – Civildienesta tiesas kompetence – Pieņemamība – Netiešs lēmums par noraidīšanu – Iekšējā direktīva – Personāla pārstāvis – Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pantu un ar kuru C. De Nicola tostarp lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārsūdzības komitejas 2008. gada 14. novembra lēmumu, otrkārt, atcelt 2008. gada 29. aprīļa lēmumus par paaugstināšanu amatā un tajā pašā dienā pieņemtu lēmumu, ar kuru atteikts viņu paaugstināt D funkciju grupā, treškārt, atcelt viņa novērtējuma ziņojumu par 2007. gadu, ceturtkārt, atzīt, ka viņš ir cietis no psiholoģiskas vardarbības, piektkārt, piespriest EIB to izbeigt un atlīdzināt kaitējumu, kuru viņš it kā esot cietis šīs vardarbības dēļ
Nolēmums Atcelt novērtējuma ziņojumu par 2007. gadu un lēmumu, ar kuru atteikta prasītāja paaugstināšana amatā. Pārējos prasījumus noraidīt. Prasītājs un Eiropas Investīciju banka sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Termiņi
(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
2. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) apakšpunkts)
3. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Prasība – Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta piemērošana pēc analoģijas
(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pants)
4. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums
5. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums – “Iekšējais lēmums” par novērtējuma procedūru – Pārkāpums
(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pants)
6. Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Paaugstināšana amatā – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas
(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. un 23. pants)
1. Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir vispārīgs Savienības tiesību princips un saskaņā ar kuru personai ir jāpiešķir pietiekams termiņš, lai izvērtētu tai nelabvēlīga tiesību akta tiesiskumu un attiecīgā gadījumā sagatavotu savu prasības pieteikumu, no vienas puses, un tiesiskās drošības prasības, saskaņā ar kuru pēc noteikta termiņa beigām Savienības iestāžu pieņemtie tiesību akti kļūst nepārsūdzami, no otras puses, saskaņošana nozīmē, ka strīdi starp Eiropas Investīciju banku un tās darbiniekiem ir jāizskata Savienības tiesā saprātīgā termiņā.
Šāds termiņš ir jānosaka, tostarp ņemot vērā personāla jomā esošo strīdu īpatnības un nozīmi, kāda šajā ziņā ir tam, ka eventuāli pastāv pirmstiesas procedūra. Lai arī EIB darbiniekiem piemēro īpašu EIB pieņemtu kārtību, strīdi, kas starp EIB un tās darbiniekiem ir tikai un vienīgi iekšēja rakstura, būtībā ir pieskaitāmi pie strīdiem starp Savienības iestādēm un to ierēdņiem un darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants un uz kuriem attiecina EKL 236. pantā paredzēto pārbaudi tiesā. Līdz ar to ir jāievēro Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā paredzētie nosacījumi par termiņu prasības celšanai, vienlaikus ņemot vērā EIB Personāla reglamenta īpašo kontekstu, kura 41. pantā ir izveidota fakultatīva samierināšanās procedūra.
Šajā ziņā šai Personāla reglamenta 41. pantā paredzētajai samierināšanās procedūrai un EIB administratīvos paziņojumos noteiktajai īpašajai apelācijas procedūrai par ikgadējo novērtējumu ir tāds pats mērķis kā obligātajai pirmstiesas procedūrai, kas izveidota ar Civildienesta noteikumu 90. pantu. Šo procedūru mērķis arī ir ļaut panākt izlīgumu strīdos, dodot EIB iespēju vēlreiz lemt par apstrīdēto tiesību aktu un attiecīgajam darbiniekam – tiesības pieņemt apstrīdētā tiesību akta pamatā esošo pamatojumu un attiecīgā gadījumā atteikties no prasības celšanas. Turklāt EIB tiesiskajā regulējumā nav paredzēta abu šo procedūru saskaņošanas kārtība. Novērtējuma ziņojumu jomā attiecīgais darbinieks var izvēlēties, vai izmantot alternatīvi vienu no abām procedūrām vai kopā abas procedūras paralēli vai secīgi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots attiecīgajos administratīvajos paziņojumos noteiktais orientējošais termiņš lūguma iesniegšanai pārsūdzības komitejai.
Šajā kontekstā trīs mēnešu termiņš, kas sākas attiecīgajam darbiniekam nelabvēlīga tiesību akta paziņošanas dienā vai – attiecīgā gadījumā – dienā, kad apelācijas procedūras iznākums ir negatīvs, vai dienā, kad samierināšanas procedūra ir beigusies bez rezultāta, principā ir jāuzskata par saprātīgu, tomēr ar nosacījumu, pirmkārt, ka iespējamā apelācijas procedūra ir notikusi saprātīgā termiņā un, otrkārt, ka attiecīgā persona savu iespējamo samierināšanās lūgumu ir iesniegusi saprātīgā termiņā pēc paziņojuma par viņai nelabvēlīgu tiesību aktu saņemšanas. Konkrētāk, abu šo fakultatīvo procedūru ieviešanas – attiecīgi ar Personāla reglamenta 41. pantu un iepriekš minētajiem paziņojumiem personālam, kas ir saistoši EIB, – rezultātā nenoliedzami ir jāsecina, ka, ja darbinieks secīgi lūdz ierosināt apelācijas procedūru un pēc tam samierināšanās procedūru, termiņš prasības celšanai Civildienesta tiesā sākas tikai brīdī, kad bez rezultāta ir beigusies šī pēdējā minētā procedūra, ja darbinieks ir iesniedzis samierināšanās lūgumu saprātīgā termiņā pēc apelācijas procedūras pabeigšanas. Jebkādas citādas interpretācijas rezultātā rastos situācija, kad EIB darbiniekam būtu pienākums celt prasību tiesā brīdī, kad viņš vēl aktīvi censtos atrast lietā izlīgumu, un tādējādi fakultatīvajām administratīvajām procedūrām nebūtu lietderīgas iedarbības.
(skat. 134.–137. punktu)
Atsauce
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, 98., 99., 100., 106. un 107. punkts.
2. Prasījumi atcelt tiesību aktu, ar kuriem nav iespējams identificēt nelabvēlīgo tiesību aktu, kura atcelšanu lūdz prasītājs, nav pieņemami. Ar šādiem prasījumiem netiek izpildīti Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi par to, ka pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jāietver strīda priekšmets un prasītāja prasījumi. Ja prasītājs lūdz atcelt visus ar lēmumu par paaugstināšanu amatā saistītos, no tā izrietošos un iepriekšējos tiesību aktus, skaidra un precīza apstrīdēto tiesību aktu nenorādīšana neļauj iepriekš minētos prasījumus uzskatīt par tādiem, ar kuriem ir izpildīti Reglamenta 35. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumi. Līdz ar to šādi prasījumi ir jānoraida kā nepieņemami.
(skat. 148. un 149. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. marts, T‑72/92 Benzler/Komisija, 16., 18. un 19. punkts.
Civildienesta tiesa: 2008. gada 26. jūnijs, F‑1/08 Nijs/Revīzijas palāta, 46. punkts.
3. Ja Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā šajā ziņā nekas nav minēts, ir nevis tieši jāpiemēro Civildienesta noteikumi, kā rezultātā netiktu ievērota EIB personālam piemērojamās kārtības īpašā daba, bet gan šie noteikumi ir jāņem vērā un tie ir jāpiemēro pēc analoģijas, norādot, ka strīdi, kas starp EIB un tās darbiniekiem tikai un vienīgi ir iekšēja rakstura, būtībā ir pieskaitāmi pie strīdiem starp Savienības iestādēm un to ierēdņiem vai darbiniekiem. It īpaši attiecībā uz EIB darbinieku celtajām prasībām ir jāpiemēro noteikums, kas izriet no Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta, saskaņā ar kuru Savienības tiesai nav nekādas kompetences, ja tajā celtā prasība nav vērsta pret tiesību aktu, kuru administrācija bija pieņēmusi, lai noraidītu prasītāja iebildumus. Turklāt, ja darbinieks EIB iesniedz lūgumu, aicinot attiecībā uz to pieņemt lēmumu, pēc analoģijas ir jāpiemēro Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta noteikumi un ir jānolemj, ka atbildes uz šo lūgumu nesniegšana saprātīgā četru mēnešu termiņā nozīmē, ka ir pieņemts netiešs lēmums par noraidīšanu, kuru var pārsūdzēt Civildienesta tiesā.
(skat. 153.–155. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 100. un 101. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 30. novembris, F‑55/08 De Nicola/EIB, 239. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑37/10 P.
4. Tiesību uz aizstāvību ievērošana jebkurā procedūrā, kas sākta pret personu un kuras rezultāts var būt tai nelabvēlīgs akts, ir Savienības tiesību pamatprincips, un tā ievērošana ir jānodrošina pat tad, ja tiesiskajā regulējumā, kurš attiecas uz minēto procedūru, nav noteikuma, kurā tas būtu skaidri noteikts. Šis princips, kas izpilda labas pārvaldības prasības, prasa, lai pirms galīgā darbinieka novērtējuma ziņojuma pieņemšanas viņam tiktu piedāvāta iespēja, ka tiešā priekšniecība viņu lietderīgi uzklausa. Ja Eiropas Investīciju bankas darbinieka novērtēšanas intervija ar viņa tiešo priekšniecību nenotiek pienācīgi tāpēc, ka tā ir tikai formāla un attiecas vienīgi uz daļu no jautājumiem, kuri ir uzdodami šādā intervijā, un tādējādi attiecīgajai personai nav iespēju lietderīgi sniegt savus apsvērumus, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips, kā arī noteikumi par novērtēšanas procedūru nav ievēroti. Protams, lai tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa pārkāpuma gadījumā tiktu atcelts galīgais lēmums, ir nepieciešams, lai gadījumā, ja šāda pārkāpuma nebūtu, procedūras iznākums varētu būt citāds. Tomēr, tā kā nav izslēgts, ka, lai arī darbiniekam pat ir bijusi iespēja lietderīgi sniegt savus apsvērumus un lai arī novērtēšanas intervija ir notikusi pienācīgi, viņa novērtējuma ziņojums būtu citāds, minētā pārkāpuma rezultātā šis tiesību akts ir jāatceļ.
(skat. 176., 177. un 181.–183. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1974. gada 23. oktobris, 17/74 Transocean Marine Paint/Komisija, 15. punkts; 1996. gada 12. novembris, C‑294/95 P Ohja/Komisija, 67. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 30. septembris, T‑16/03 Ferrer de Moncada/Komisija, 40. punkts; 2006. gada 14. septembris, T‑115/04 Laroche/Komisija, 36. punkts; 2006. gada 25. oktobris, T‑173/04 Carius/Komisija, 69. punkts; 2007. gada 6. februāris, T‑246/04 un T‑71/05 Wunenburger/Komisija, 149. punkts.
Civildienesta tiesa: 2010. gada 29. jūnijs, F‑28/09 Kipp/Eiropols, 68. punkts.
5. Atbilstoši Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pantam katra darbinieka ikgadējās novērtēšanas procedūru “nosaka ar [EIB] iekšēju lēmumu”. Tā kā ir minēts vienīgi dienesta paziņojums, ir jākonstatē, ka ar šo paziņojumu EIB ir noteikusi ikgadējo novērtējuma procedūru un ka minētais dienesta paziņojums un šī paziņojuma pielikumā ietvertā Novērtējuma procedūras rokasgrāmata ir saistošs noteikumu kopums, kuru EIB nevar neievērot, nepieļaujot pārkāpumu. Pat pieņemot, ka minētais dienesta paziņojums nav Personāla reglamentā minētais “iekšējais lēmums”, tas tomēr ir saistošs, jo tas ir uzskatāms vismaz par iekšēju rīkojumu, ar kuru EIB pati sevi ir noteikusi rīcības noteikumus, kas nenoliedzami ir orientējoši, bet kurus tā nevar neievērot, neprecizējot šādas neievērošanas iemeslus, pretējā gadījumā pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.
EIB, piešķirot savam darbiniekam atzīmi un neņemot vērā viņa kā apvienotās komitejas pastāvīgā locekļa darbību, ir pārkāpusi Novērtējuma procedūras rokasgrāmatas 7. punktu. Sagatavojot darbinieka novērtējuma ziņojumu, ir jāņem vērā ar personāla pārstāvību saistītās darbības, lai šis darbinieks netiktu sodīts par šādu darbību veikšanu. Šādos apstākļos, lai arī novērtētājam ir vienīgi tiesības sniegt novērtējumu par sniegumu, kuru darbinieks, kas ir personāla pārstāvis, sniedz darbā, kurā viņš ir pieņemts, nevis darbībām, kuras ir saistītas ar minēto pārstāvja amatu un kuras novērtētājam nav tiesību novērtēt, tomēr viņam tikai un vienīgi profesionālās darbības snieguma novērtējumā ir jāņem vērā ierobežojumi, kas ir saistīti ar pārstāvības uzdevumu izpildi. Konkrētāk, novērtētājam ir jāņem vērā, ka pārstāvības darbību dēļ darbinieks savā dienestā ir varējis nostrādāt mazāku darba dienu skaitu par parasti nostrādāto darba dienu skaitu novērtējuma periodā.
(skat. 185., 190., 192. un 195. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 105. un 106. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra.
6. No Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. un 23. panta izriet, ka tai ir jāveic salīdzinošs paaugstināmo kandidātu nopelnu izvērtējums. Šajā ziņā EIB darbiniekiem tiek piemērota kārtība, kas ir līdzīga Savienības iestāžu ierēdņiem piemērojamai kārtībai.
Salīdzinošs nopelnu izvērtējums ir gan darbinieku vienlīdzīgas attieksmes principa, gan principa par viņu tiesībām veidot karjeru izpausme. Tādējādi EIB Personāla reglamentā, ar kuru ir ieviesta uz nopelniem balstīta paaugstināšanas amatā procedūra, ir paredzēts princips par EIB darbinieku tiesībām veidot karjeru, tomēr nenosakot, ka šo tiesību atzīšana viņiem piešķir subjektīvas tiesības tikt paaugstinātiem pat tad, ja viņi izpilda amatā paaugstināšanas nosacījumus. Turklāt, tā kā administrācijai ir plaša rīcības brīvība, salīdzinoši izvērtējot paaugstināmo kandidātu nopelnus, tiesa šajā ziņā var pārbaudīt tikai to, vai tā ir izmantojusi šo rīcības brīvību saprātīgās robežās un nav to izmantojusi acīmredzami kļūdainā veidā. Tiesa nevar kompetentās iestādes veikto kandidātu kvalifikācijas un nopelnu vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu.
No Novērtējuma procedūras rokasgrāmatas izriet, ka EIB, lai salīdzinoši izvērtētu nopelnus, īpašu nozīmi piešķir novērtējuma ziņojumiem par vismaz pēdējiem trīs gadiem un atzīmēm, kuras ir augstākas vai vienādas ar noteiktu atzīmi, kas šajā ziņā ir tikusi piešķirta. Tā kā novērtējuma ziņojums ir svarīgs apstāklis, kuru EIB, pieņemot lēmumus par paaugstināšanu amatā, ir jāņem vērā, lai salīdzinoši izvērtētu nopelnus, novērtējuma ziņojuma atcelšanas rezultātā līdz ar to ir jāatceļ lēmums, ar kuru atteikta paaugstināšana amatā.
(skat. 199.–202. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 127., 175. un 176.–178. punkts; 2006. gada 19. oktobris, T‑311/04 Buendía Sierra/Komisija, 340.–344. punkts.