Lieta T‑411/06

Sogelma – Societá generale lavori manutenzioni appalti Srl

pret

Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (ERA)

Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi – Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā – Lēmums atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā un publicēt jaunu – Prasība atcelt tiesību aktu – Pirmās instances tiesas kompetence – Iepriekšējas administratīvas sūdzības nepieciešamība – Termiņš prasības celšanai – Pilnvarojums – Pienākums norādīt pamatojumu – Lūgums atlīdzināt zaudējumus

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Komisijas deleģētajām pilnvarām

(EKL 230. pants; Regulas Nr. 2666/2000 1. pants, Regulas Nr. 2667/2000 1., 2. un 3. pants)

3.      Tiesvedība – Prasības pieņemamība

(Padomes Regulas Nr. 2667/2000 1. un 2. pants, 13. panta 2. punkts un 13.a panta 3. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums

(EKL 230. panta piektā daļa)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Akti ar juridiski saistošu iedarbību

6.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Apstākļi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība

(EKL 288. panta otrā daļa)

7.      Tiesvedība – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Lūgums iesniegt dokumentus

1.      Eiropas Kopiena ir tiesību kopiena, un ar Līgumu ir iedibināta pilnīga tiesību aizsardzības līdzekļu sistēma un procedūras, lai Tiesai piešķirtu pilnvaras pārbaudīt iestāžu aktu likumību. Līguma sistēmai atbilst celt tiešu prasību pret visiem iestāžu noteikumiem, kas pieņemti, lai radītu tiesiskas sekas. No tā izriet vispārējs princips, saskaņā ar kuru Tiesā ir jāvar pārbaudīt visu to tiesību aktu likumību, kurus Kopienu iestāde ir pieņēmusi, lai tie radītu tiesiskas sekas vis‑à‑vis trešām personām.

Tādējādi nav pieņemami, ka netiek pārbaudīta saskaņā ar atvasinātām tiesībām nodibinātu aģentūru – kā, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra, – pieņemtu tiesību aktu, kas rada tiesiskas sekas vis‑à‑vis trešām personām, likumība.

(sal. ar 36. un 37. punktu)

2.      Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā atcelšana ir tiesību akts, kas principā var būt prasības saskaņā ar EKL 230. pantu priekšmets. Faktiski runa ir par tiesību aktu, kas ir pretendentam nelabvēlīgs un ar kuru būtiski tiek mainīta tā juridiskā situācija, jo tas nozīmē, ka tas vairs nevar slēgt līgumu, saistībā ar kuru tas bija iesniedzis piedāvājumu.

Saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (ERA) 1. un 2. pantu Komisija var Regulas Nr. 2666/2000 par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai 1. pantā paredzētās Kopienas palīdzības Serbijai un Melnkalnei īstenošanu deleģēt ERA. Saskaņā ar Regulas Nr. 2667/2000 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisija var deleģēt ERA atbildību par visām Serbijas un Melnkalnes rekonstrukcijas programmu īstenošanai nepieciešamajām darbībām, tostarp arī par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā sagatavošanu un izvērtēšanu un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Lēmumi, kurus Komisija būtu pieņēmusi, nezaudē apstrīdamu tiesību aktu statusu tikai tādēļ vien, ka Komisija savas pilnvaras ir deleģējusi ERA, jo citādi tiktu radīts juridiskais vakuums. No tā izriet, ka līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pieņemtie ERA lēmumi, kas rada tiesiskas sekas vis‑à‑vis trešām personām, ir Kopienu tiesā apstrīdami tiesību akti.

(sal. ar 38.–40. un 43. punktu)

3.      Principā prasība ir jāceļ pret apstrīdētā tiesību akta autoru, t.i., Kopienu iestādi vai struktūru, kura šo aktu ir pieņēmusi.

Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra (ERA) ir Kopienu struktūra ar juridiskas personas statusu un tā ir izveidota ar regulu, kuras mērķis ir nodrošināt Kopienas palīdzību, tostarp Serbijai un Melnkalnei. Šajā sakarā ar grozītās Regulas Nr. 2667/2000 par ERA 1. un 2. pantu Komisijai skaidri tiek ļauts deleģēt šīs palīdzības īstenošanu ERA, tostarp sagatavot un izvērtēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tādēļ ERA ir kompetenta, atbilstoši Komisijas piešķirtajām pilnvarām, pati īstenot Kopienas palīdzības programmas.

Tā kā ERA ir tā, kas pieņēma lēmumu atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā, atbilstoši pilnvarām, ko tai piešķīrusi Komisija saskaņā ar Regulu Nr. 2667/200, Komisija nav piedalījusies lēmuma pieņemšanas procedūrā un ERA ir apstrīdētā tiesību akta autore. Līdz ar to prasītāja pret to var vērsties Pirmās instances tiesā.

Turklāt no minētās regulas 13. panta 2. punkta un 13.a panta 3. punkta izriet, ka ERA tiesā ir jāuzņemas aizstāvība prāvās par tās ārpuslīgumisko atbildību un par lēmumiem, kurus tā pieņēmusi, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 8. pantu. Šajos apstākļos nevar uzskatīt, ka ERA nav jāuzņemas aizstāvība tiesā arī saistībā ar citiem tās pieņemtajiem lēmumiem.

(sal. ar 49.–53. punktu)

4.      Ja lēmuma paziņošanas datums nav konkrēti nosakāms, tad šaubas tiek tulkotas par labu prasītājam un viņa celtā prasība tiek uzskatīta par celtu termiņā, ja vien faktu kontekstā nevar izslēgt, ka vēstule, ar kuru tiek paziņots par lēmumu, ir tikusi nosūtīta pārāk vēlu, lai spētu ievērot prasības celšanas termiņu. Tāpat šaubas tiek tulkotas par labu prasītajam, ja runa nav par paziņošanas datuma noteikšanu, bet par datumu, kurā tas uzzināja par tiesību aktu. Lietas dalībniekam, kas atsaucas uz novēlotu prasības iesniegšanu, ir jāiesniedz pierādījumi par datumu, kurā norisinājās notikums, no kura uzsākas termiņš.

Elektroniskās vēstules nosūtīšana nenodrošina pienācīgu tā piegādi adresātam. Tehnisku iemeslu dēļ [adresāts] elektronisko vēstuli var nesaņemt. Pat ja nosūtītājs nav saņēmis paziņojumu “nav saņemts”, tas nenozīmē noteikti, ka elektroniskā vēstule tik tiešām ir piegādāta adresātam. Turklāt, pat ja elektroniskā vēstule patiešām sasniedz adresātu, pastāv iespēja, ka tās saņemšana nav notikusi tās nosūtīšanas datumā. Ja elektroniskās vēstules nosūtītājs, kurš nesaņem nekādu apstiprinājumu par saņemšanu, nekādi nerīkojas, tad parasti viņš nespēj pierādīt, ka šī elektroniskā vēstule ir saņemta, un attiecīgajā gadījumā arī tās saņemšanas datumu.

(sal. ar 75.–78. punktu)

5.      Par tiesību aktiem vai lēmumiem, par kuriem var celt prasību tos atcelt EKL 230. panta izpratnē, ir uzskatāmi tikai tādi pasākumi, kam ir juridiski saistoša iedarbība, kas var ietekmēt prasītāja intereses, būtiskā veidā mainot tā tiesisko situāciju. Parasti lēmums organizēt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā nav nelabvēlīgs, jo ar to ieinteresētajām personām tiek dota iespēja piedalīties procedūrā un iesniegt piedāvājumu.

(sal. ar 85. un 86. punktu)

6.      Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība EKL 288. panta otrās daļas izpratnē ir atkarīga no nosacījumu kopuma izpildes, proti, iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskuma, zaudējumu esamības un cēloņsakarības starp attiecīgo rīcību un minētajiem zaudējumiem.

Tā kā visi trīs atbildības iestāšanās nosacījumi ir kumulatīvi, ar to, ka viens no tiem nav izpildīts, ir pietiekami, lai noraidītu prasību atlīdzināt zaudējumus.

Attiecībā uz saistībā ar Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras (ERA) lēmumu atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā ir jāatzīst, ka to faktu vien, ka starp pēdējā lūguma sniegt paskaidrojumus nosūtīšanu pretendentiem un lēmuma atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā nosūtīšanu ir pagājuši vairāk nekā seši mēneši, nevar kvalificēt kā ERA prettiesisku rīcību. Tāpat nekāda cēloņsakarība nevar pastāvēt starp ERA nepieciešamo laiku lēmuma atcelt uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā pieņemšanai un paziņošanai un pretendenta minētajiem izdevumiem, kas saistīti ar tās piedāvājuma izstrādi.

(sal. ar 146., 147., 149. un 150. punktu)

7.      Lai Pirmās instances tiesa varētu noteikt, vai tiesvedības pienācīgas norises labad ir jāuzdod iesniegt noteiktus dokumentus, lietas dalībniekam, kas to lūdzis, šie dokumenti ir jāidentificē un jāiesniedz Pirmās instances tiesai vismaz minimāla informācija, kas apliecina šo dokumentu nepieciešamību tiesvedības vajadzībām.

Lūgums iesniegt visus ar attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru saistītos dokumentus ir lūgums iesniegt iekšējos lietas materiālus. Kopienas struktūras iekšējo lietas materiālu pārbaude, ko veic Kopienu tiesa, lai pārbaudītu, vai tās lēmuma pieņemšanu ir ietekmējuši citi, nevis pamatojumā minētie apsvērumi, ir ārkārtas rakstura pierādījumu savākšanas pasākums. Šī pasākuma piemērošanas priekšnosacījums nozīmē, ka ar attiecīgā lēmuma pieņemšanu saistītie apstākļi rada pamatu nopietnām šaubām par patiesajiem iemesliem un tostarp aizdomas, ka šie iemesli nav saderīgi ar Kopienu tiesībās paredzētajiem mērķiem un tādējādi ir pamats pilnvaru nepareizas izmantošanas konstatēšanai.

(sal. ar 152. un 157. punktu)