CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2011. gada 10. martā

Lieta F‑27/10

Christian Begue u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Līgumdarbinieki – Piemaksas strādājošajiem par pastāvīgu darba gatavību – Civildienesta noteikumu 55. un 56.b pants – Padomes Regula (EEK, EURATOM, EOTK) Nr. 495/77

Priekšmets Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas EAEK līgumam ir piemērojams saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru Ch. Begue un 17 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā, lūdz atcelt institūcijas, kura ir pilnvarota slēgt Komisijas līgumus, 2010. gada 2. februāra lēmumu, ar kuru noraidītas viņu sūdzības par 2009. gada 3. septembra lēmumu, ar kuru atteikts apmierināt viņu lūgumus ar atpakaļejošu spēku samaksāt Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 56.b pantā paredzēto piemaksu par gatavību darbam

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāji sedz savus tiesāšanas izdevumus paši un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Darba apstākļi – Piemaksa par gatavību darbam

(Civildienesta noteikumu 56.b panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 495/77 1. panta 1. punkta pirmā daļa)

2.      Ierēdņi – Darba apstākļi – Piemaksa par gatavību darbam

(Civildienesta noteikumu 55. un 56.b pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88)

1.      Uz Civildienesta noteikumu 56.b pantā paredzēto piemaksu par gatavību darbam ierēdnis var pretendēt tikai tad, ja ir izpildīti divi šauri interpretējami nosacījumi. Pirmkārt, atbilstoši minētā 56.b panta pirmajai daļai ierēdnim jābūt pastāvīgā darba gatavībā darba vietā vai mājās ārpus parastā darba laika. Otrkārt, ierēdnim ir jāstrādā kādā dienestā, kam piemīt kāda no Regulas Nr. 495/77, ar kuru nosaka to darbinieku [ierēdņu] kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt piemaksas par pastāvīgu darba gatavību, kā arī tādu piemaksu piešķiršanas nosacījumus un likmes, 1. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajām pazīmēm kā, piemēram, ka tas veic drošības un profilakses uzdevumus vai sniedz atbalstu ārkārtas situāciju vai krīzes novēršanas koordinācijas pasākumiem.

(skat. 44. un 76. punktu)

2.      Tikai vienam dienestam vai vienai dienesta daļai, kurā ir vairāki ierēdņi vai darbinieki, drīkst būt pienākums kā iestādei būt gatavībā darbam cauru diennakti visu gadu, kas tādējādi pamatotu Civildienesta noteikumu 56.b pantā paredzētās piemaksas par gatavību darbam piešķiršanu tā ierēdņiem un darbiniekiem.

Diennakts palīdzības dienesta darba apstākļu organizēšanai ir jāatbilst prasību minimumam ierēdņu veselības aizsardzības un drošības jomā. Šajā ziņā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz atpūtas laiku ik dienu un ik nedēļu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu. Turklāt tāds darba režīms, kas neļauj darba ņēmējiem izmantot tiesības uz ikdienas atpūtas laiku, pat ja attiecīgā līguma termiņš nepārsniedz 80 dienas gadā, ne tikai atņem Direktīvā 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem tieši paredzētajām individuālajām tiesībām to saturu, bet ir arī pretrunā šīs direktīvas mērķim.

No tā izriet, ka ar Civildienesta noteikumu 56.b pantā paredzēto piemaksu par gatavību darbam tiek atlīdzināts nevis par gluži vienkāršu iestādes iespēju jebkurā brīdī ar attiecīgo personu sazināties, kā noteikts Civildienesta noteikumu 55. panta pirmajā daļā, bet gan par to, ka šai personai ir īpašs pienākums, proti, apņemties veikt dežūras pienākumus, kas ļautu attiecīgās darbavietas dienestam strādāt nepārtraukti. Tādējādi ar pastāvīgas gatavības darbam jēdzienu Civildienesta noteikumu 56.b panta izpratnē noteikti saprotams kas vairāk par atrašanos iestādes rīcībā Civildienesta noteikumu 55. panta izpratnē.

(skat. 49., 55. un 57.–59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2003. gada 9. septembris, C‑151/02 Jaeger, 94. punkts; 2010. gada 14. oktobris, C‑428/09 Union syndicale “Solidaires Isère”, 50., 59. un 60. punkts.