VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2015. gada 16. decembrī (*)
ELVGF – Garantiju nodaļa – ELGF un ELFLA – No finansējuma izslēgti izdevumi – Liellopu gaļa – Aitu un kazu gaļa – Tabaka – Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pants – Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts – Regulas (EK) Nr. 796/2004 23. panta 1. punkts
Lieta T‑241/13
Grieķijas Republika, ko pārstāv I. Chalkias, S. Papaïoannou un A. Vasilopoulou, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Marcoulli un D. Triantafyllou, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 67, 20. lpp.) – daļā, ciktāl ar to [no Savienības finansējuma] izslēgti atsevišķi Grieķijas Republikas izdevumi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs S. Frimods Nilsens [S. Frimodt Nielsen], tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] (referents) un E. Kolinss [A. Collins],
sekretārs L. Gžegorčiks [L. Grzegorczyk], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 14. jūlija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Eiropas Komisija pēc 2007. gada 17.–20. aprīlī veiktas izmeklēšanas ar numuru NAC/2007/004 2010. gada 29. novembrī paziņoja Grieķijas Republikai par tās nodomu izslēgt no Eiropas Savienības finansējuma atsevišķus šīs dalībvalsts izdevumus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk tekstā – “KLP”) jomā saistībā ar 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu (2006. un 2007. pieprasījuma gads).
2 Grieķijas Republika konkrētos izdevumus veica saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 270, 1. lpp.), 69. pantu.
3 2011. gada 3. janvārī Grieķijas Republika lūdza uzsākt procedūru, kuras mērķis bija saskaņot attiecīgās nostājas atbilstoši Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par KLP finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.) 31. panta 3. punktam.
4 2011. gada 19. aprīlī Saskaņošanas struktūra sniedza savu atzinumu ar numuru 11/GR/467.
5 2012. gada 23. jūlijā Komisija paziņoja Grieķijas Republikai savu galīgo nostāju (turpmāk tekstā – “galīgā nostāja”).
6 2012. gada 15. oktobrī Komisija sagatavoja un paziņoja dalībvalstīm kopsavilkuma ziņojumu par Komisijas pārbaužu rezultātiem atbilstības pārbaudes procedūras kontekstā saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1258/1999 par KLP finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.) 7. panta 4. punktu un Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu (turpmāk tekstā – “kopsavilkuma ziņojums”).
7 Ar 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES, kas pieņemts pēc atbilstības pārbaudes procedūras, kura piemērota saskaņā ar Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu un attiecībā uz izdevumiem, kas veikti pēc 2006. gada 16. oktobra – saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 31. pantu, Komisija no Eiropas Savienības finansējuma izslēdza atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 67, 20. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), to neatbilstības Savienības noteikumiem dēļ.
8 Šajā lēmumā Komisija tostarp no Savienības finansējuma izslēdza izdevumus EUR 3 686 189,20 apmērā, kurus Grieķijas maksājumu aģentūras veikušas liellopu gaļas, aitu un kazu gaļas un tabakas nozarēs par 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu (2006. un 2007. pieprasījuma gads) un kas deklarēti, tos attiecinot uz ELVGF Garantiju nodaļu vai ELGF (turpmāk tekstā kopā – “Fonds”), to neatbilstības Savienības noteikumiem dēļ.
Tiesvedība un lietas dalībnieču prasījumi
9 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 25. aprīlī, Grieķijas Republika cēla šo prasību.
10 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2013. gada 1. jūlija lēmumu šī lieta tika iedalīta sestajai palātai. Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas astotajā palātā, kurai 2013. gada 27. septembrī attiecīgi tika iedalīta šī lieta.
11 Ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 3. februāra lēmumu šī lieta no jauna tika iedalīta sestajai palātai, nosakot jaunu tiesnesi referentu.
12 Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (sestā palāta) nolēma sākt mutvārdu procesu.
13 2015. gada 27. maijā atbilstoši 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem lietas dalībnieces tika lūgtas atbildēt uz noteiktiem jautājumiem. Tās šo lūgumu izpildīja noteiktajā termiņā.
14 Vispārējā tiesa 2015. gada 14. jūlija tiesas sēdē uzklausīja lietas dalībnieču mutvārdu paskaidrojumus un to atbildes uz tās uzdotajiem jautājumiem.
15 Grieķijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kurā tas attiecas uz Grieķijas Republiku, saskaņā ar prasības pieteikumā izklāstīto;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepamatotu;
– piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
17 Grieķijas Republika savas prasības pamatojumam izvirza divus pamatus. Pirmais pamats būtībā ir saistīts ar Regulas Nr. 1782/2003 69. panta un Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu attiecībā uz izdevumiem, kas izslēgti [no finansējuma] liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēs. Otrais pamats būtībā ir saistīts ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003 (OV L 141, 18. lpp.), 23. panta pārkāpumu kļūdaina faktu vērtējuma, nepietiekama un pretrunīga pamatojuma un kļūdas faktos attiecībā uz tabakas nozarē izslēgtajiem izdevumiem dēļ.
18 Vispirms ir jānorāda, ka Grieķijas Republika, kā izriet no lietas dalībnieču procesuālajiem rakstiem, apstrīdēto lēmumu apstrīd vienīgi daļā, kurā Komisija no Savienības finansējuma ir izslēgusi Grieķijas maksājumu aģentūru veiktos maksājumus liellopu daļas, aitu un kazu gaļas un tabakas nozarēs par 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu (2006. un 2007. pieprasījuma gads) par kopējo summu EUR 3 686 189,20 apmērā.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 1782/2003 69. panta pārkāpumu un Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēs izslēgtajiem izdevumiem
19 Pirmais pamats būtībā ir iedalīts divās daļās. Saistībā ar pirmo daļu Grieķijas Republika izvirza Regulas Nr. 1782/2003 69. panta pārkāpumu. Saistībā ar otro daļu Grieķijas Republika izvirza Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu.
Par pirmā pamata pirmo daļu – Regulas Nr. 1782/2003 69. panta pārkāpumu
20 Grieķijas Republika apgalvo, ka dalībvalstīm ir plaša kompetence, lai ieviestu Regulā Nr. 1782/2003 paredzētos pasākumus attiecībā uz KLP finansēšanu. Minētās regulas 69. pants atbilstot šai konsekvencei, paredzot, ka dalībvalstis var saglabāt līdz pat 10 % no kopējās atbalstu summas attiecībā uz katru produktu nozari, lai piešķirtu papildmaksājumu šajā pašā nozarē saistībā ar specifiskiem lauksaimniecības veidiem. Ja dalībvalsts izvēlas izmantot šo iespēju, vienīgi tās kompetencē, pamatojoties uz tai piemītošo plašo rīcības brīvību, būs noteikt konkrētu nozaru produktu ražotājus, kuri saņems konkrēto atbalstu, kā arī šī papildmaksājuma piešķiršanas īpašos nosacījumus un kārtību. Tādējādi iespējamā dalībvalsts kļūda formas vai procedūras pārkāpumu dēļ Regulas Nr. 1782/2003 69. panta ieviešanā, kādus šajā lietā konstatējusi Komisija, nevarot būt finanšu korekcijas pamats. Grieķijas Republika it īpaši apstrīd to, ka Komisijas konstatētā pienākumu neizpilde būtu varējusi ietekmēt ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu sasniedzamos mērķus.
21 Komisija apstrīd Grieķijas Republikas izvirzītos argumentus.
22 Ir jāatgādina, ka grāmatojumu, kurus dalībvalstis norādījušas kā Fonda finansētos izdevumus, noskaidrošanas procedūras mērķis it īpaši ir konstatēt izdevumu esamību un likumību. Turklāt atbilstības pārbaudes procedūrā Komisijai ir pienākums veikt finanšu korekciju, ja izdevumi, kurus ir lūgts finansēt, nav radušies saskaņā ar Savienības noteikumiem, jo šādas finanšu korekcijas mērķis ir novērst, ka Fondam ir jāsedz summas, kas nav izmantotas, lai finansētu attiecīgajā Savienības tiesiskajā regulējumā izvirzīto mērķi (skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Grieķija/Komisija, T‑376/12, Krājums (Izvilkumi), EU:T:2014:623, 163. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 1782/2003 mērķis ir veicināt pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu, pakāpeniski samazinot tiešos maksājumus un ieviešot ienākumu atbalsta shēmu, kas ir atdalīta no ražošanas, proti, vienreizēju maksājumu, ko nosaka, pamatojoties uz agrākajām tiesībām pārskata periodā, lai padarītu Savienības lauksaimniekus konkurētspējīgākus. Vienreizējo maksājumu shēmas ieviešana ietilpst jaunajā KLP, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir attiecīgo Savienības normu racionalizācija un vienkāršošana, bet vienlaikus arī politikas īstenošanas decentralizācija, paplašinot dalībvalstu un to reģionu rīcības brīvību (spriedums, 2013. gada 19. septembris, Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou, C‑373/11, Krājums, EU:C:2013:567, 17. un 18. punkts).
24 Regulas Nr. 1782/2003 III sadaļā ir ietverti pamatnoteikumi vienreizējo maksājumu shēmai. Tajā tādējādi ir paredzēts, ka lauksaimniekiem, kas pārskata periodā ir saņēmuši maksājumu vismaz no vienas no Regulas Nr. 1782/2003 VI pielikumā paredzētajām atbalsta shēmām, ir tiesības uz atbalstu, kas aprēķināts, pamatojoties uz atskaites summu, ko attiecībā uz katru lauksaimnieku nosaka, ņemot vērā šajā laikposmā saskaņā ar šīm shēmām piešķirto kopējo maksājumu gada vidējo summu. Atskaites summu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt katrai dalībvalstij šīs pašas regulas VIII pielikumā noteikto maksimāli pieļaujamo [finansējuma] apmēru.
25 Regulas Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļā ir ietvertas normas, kas dalībvalstīm tostarp ļauj izvēlēties daļēji piemērot vienreizējā maksājuma shēmu. Tādējādi dalībvalstis var saglabāt atsevišķus tiešos maksājumus, kas saistīti ar ražošanu.
26 Regulas Nr. 1782/2003 69. pants ir viena no šīm pēdējām minētajām tiesību normām. Tajā ir paredzēts, ka dalībvalstis var saglabāt līdz pat 10 % no valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā [finansējuma] apmēra daļas, kas atbilst katrai šīs pašas regulas VI pielikumā minētajai nozarei, un veikt ikgadējos papildmaksājumus lauksaimniekiem ar minēto pasākumu aptvertajā vai aptvertajās nozarēs. Šo papildmaksājumu piešķir īpašiem lauksaimniecības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai tās stāvokļa uzlabošanai, vai lauksaimniecības produktu kvalitātes un tirdzniecības uzlabošanai.
27 Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētā papildmaksājuma piešķiršanas nosacījumus Komisija ir definējusi tās 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Regulā Nr. 1782/2003 (OV L 141, 1. lpp.), 48. pantā.
28 Kā izriet no kopsavilkuma ziņojuma, šajā lietā Komisija attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozari ir norādījusi uz nepilnībām saistībā gan ar pamata pārbaudēm, gan pakārtotām pārbaudēm. Tostarp Komisija ir konstatējusi, ka atbilstības kritēriji atbalsta saņemšanai pēc 2006. pieprasījuma gada beigām ir tikuši grozīti attiecībā uz liellopu gaļas nozari un novēloti noteikti par 2006. un 2007. pieprasījuma gadu attiecībā uz aitu un kazu gaļas nozari. Šo nepilnību dēļ tika veiktas vienotas likmes finanšu korekcijas par 2007., 2008. un 2009. finanšu gadu attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazas gaļas nozarēm, kā arī ierobežota finanšu korekcija par 2007. finanšu gadu attiecībā uz liellopu gaļas nozari.
29 Grieķijas Republika neapšauba Komisijas izdarītos faktu konstatējumus, kas pārņemti kopsavilkuma ziņojumā. Tā būtībā apgalvo, pirmkārt, ka tai ir rīcības brīvība saistībā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. panta ieviešanu un, otrkārt, ka konstatētajām nepilnībām neesot bijis ietekmes uz mērķiem, kas sasniedzami ar minēto 69. pantu.
30 Pirmkārt, ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētā papildmaksājuma mērķis ir, pirmkārt, mudināt lauksaimniekus ievērot prasības attiecībā uz to produktu kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību, kompensējot to labāku pielāgošanos jaunajām KLP prasībām, un, otrkārt, mazināt sekas, ko dažām produktu nozarēm rada pāreja no tiešo maksājuma shēmas uz vienreizējo maksājumu shēmu (spriedums, Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou, minēts 23. punktā, EU:C:2013:567, 47. punkts).
31 Šajā kontekstā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu visām dalībvalstīm ir piešķirta zināma rīcības brīvība, veicot papildmaksājumus KLP reformas ietvaros. Tomēr šīs dalībvalstīm piešķirtās pilnvaras ir stingri ierobežotas un pakļautas virknei gan materiāla, gan procesuāla rakstura nosacījumu (šajā ziņā skat. spriedumu Panellinios Syndesmos Viomichanion Metapoiisis Kapnou, minēts 23. punktā, EU:C:2013:567, 23. un 29. punkts).
32 It īpaši Regulas Nr. 795/2004 48. panta 6. punktā, uz ko ir specifiski veikta atsauce kopsavilkuma ziņojumā saistībā ar liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēm (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.1.2. un 11.2.1.3. punkts), ir paredzēts:
“Attiecīgās dalībvalstis sniedz informāciju par maksājumu, ko tās plāno piešķirt, un jo īpaši par maksājuma piešķiršanas nosacījumiem un attiecīgajām nozarēm vēlākais līdz tā gada 1. augustam, kas ir pirms vienreizējo maksājumu shēmas pirmā piemērošanas gada.
Jebkādas izmaiņas pirmajā daļā minētajā paziņojumā veic vēlākais līdz attiecīgā gada 1. augustam, un tās attiecas uz nākamo gadu. Tās tūlīt dara zināmas Komisijai, minot objektīvos kritērijus, kas pamato šādu izmaiņu veikšanu. Dalībvalsts tomēr nedrīkst mainīt ne attiecīgās nozares, ne ieturējuma procentuālo daļu.”
33 Šis pienākums Komisijai ļauj būt informētai par dalībvalstu pieņemtajiem atbilstības nosacījumiem. Tas arī ļauj nodrošināt to, ka attiecīgie saimnieciskās darbības subjekti pirms pieprasījuma gada sākuma zina nosacījumus, kuri tiem ļaus saņemt Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto papildmaksājumu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka minētā papildmaksājuma mērķis tostarp ir mudināt lauksaimniekus ievērot prasības attiecībā uz to produktu kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību, kompensējot to labāku pielāgošanos jaunajām KLP prasībām. Šai papildmaksājuma pamudinošajai funkcijai var būt iedarbība vienīgi tad, ja atbilstības nosacījumi par pieprasījuma gadu attiecīgajiem lauksaimniekiem ir zināmi pirms minētā gada sākuma un vēlāk netiek grozīti. Šajā lietā neviens apstāklis neļauj uzskatīt, ka attiecīgie aitu un kazu gaļas nozares lauksaimnieki, kā to norādījusi Saskaņošanas struktūra sava ziņojuma 6.3. punktā, savlaicīgi ir zinājuši atbilstības nosacījumus par 2006. un 2007. pieprasījuma gadiem. Turklāt attiecībā uz liellopu gaļas nozari atbilstības nosacījumi ir tikuši grozīti pēc 2006. pieprasījuma gada beigām.
34 Jānorāda, ka papildus šai Regulas Nr. 795/2004 48. panta 6. punkta neizpildei Komisija ir konstatējusi nepilnības saistībā gan ar pamata pārbaudēm, gan ar pakārtotām pārbaudēm, it īpaši pamatojoties uz Regulas Nr. 796/2004 23. panta 1. punktu, 25. pantu un 28. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kā arī Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot [..] Regulu [..] Nr. 1290/2005 (OV L 171, 90. lpp.), I pielikuma 1 C punktu un 4 A punktu redakcijā, kas bija piemērojama faktu norises laikā.
35 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka dalībvalstīm ir pienākums organizēt visas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kas ļauj nodrošināt, ka materiālie un formālie atbalsta piešķiršanas nosacījumi tiek izpildīti pareizi. Ja netiek veiktas visas šādas pārbaudes vai dalībvalsts tās veic kļūdaini, tā, ka saglabājas šaubas par šo nosacījumu izpildi, Komisija pamatoti var neatzīt noteiktus attiecīgās dalībvalsts izdevumus (spriedumi, 1990. gada 12. jūnijs, Vācija/Komisija, C‑8/88, Krājums, EU:C:1990:241, 20. un 21. punkts; 2005. gada 14. aprīlis, Spānija/Komisija, C‑468/02, EU:C:2005:221, 36. punkts, un 2009. gada 30. septembris, Portugāle/Komisija, T‑183/06, EU:T:2009:370, 31. punkts).
36 Attiecībā uz noteikumiem par pierādīšanas pienākumu grāmatojumu noskaidrošanas jomā Komisijai ir jāpamato tās lēmums, ar kuru konstatēts, ka attiecīgā dalībvalsts nav veikusi pārbaudes vai pieļāvusi nepilnības to ieviešanā. Tomēr Komisijas pienākums ir nevis izsmeļoši pierādīt valsts pārvaldes iestāžu veikto pārbaužu nepilnības vai to iesniegto skaitļu nepareizību, bet gan sniegt pierādījumus par nopietnām un pamatotām šaubām, kas tai radušās attiecībā uz šīm pārbaudēm vai šiem skaitļiem. Savukārt attiecīgā dalībvalsts var apstrīdēt Komisijas konstatēto tikai tad, ja tā pamato savus apgalvojumus ar pierādījumiem par ticamas un operatīvas kontroles sistēmas esamību. Tāpēc, ja tai neizdodas pierādīt, ka Komisijas konstatējumi ir nepareizi, šie konstatējumi var būt pamats nopietnām šaubām par to, vai ir veikti atbilstoši un efektīvi uzraudzības un kontroles pasākumi. Šis Komisijas pierādīšanas pienākuma atvieglojums ir izskaidrojams ar to, ka tieši dalībvalsts ir izdevīgākā situācijā, lai apkopotu un pārbaudītu Eiropas lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanai vajadzīgo informāciju, un tai līdz ar to ir jāsniedz detalizēti un pilnīgi pierādījumi par tās pārbaužu vai tās skaitļu ticamību un, attiecīgā gadījumā, par Komisijas apgalvojumu neprecizitāti (spriedumi, 2001. gada 11. janvāris, Grieķija/Komisija, C‑247/98, Krājums, EU:C:2001:4, 7.–9. punkts; 2001. gada 6. marts, Nīderlande/Komisija, C‑278/98, Krājums, EU:C:2001:124, 39.–41. punkts, un 2005. gada 24. februāris, Grieķija/Komisija, C‑300/02, Krājums, EU:C:2005:103, 33.–36. punkts).
37 Šajā lietā ir jāatgādina, ka Komisijas konstatētās nepilnības saistībā gan ar pamata pārbaudēm, gan pakārtotām pārbaudēm attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēm ir uzskatāmas par pierādījumu nopietnām un pamatotām šaubām, kādas Komisijai bija saistībā ar visām administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas Grieķijas Republikai bija jāievieš, lai nodrošinātu, ka atbalsta piešķiršanas materiālie un formālie nosacījumi tiek pareizi izpildīti. Turklāt ir jākonstatē, ka Grieķijas Republika Vispārējā tiesā neapstrīd Komisijas konstatētās nepilnības attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēm. Tādējādi neviens apstāklis neļauj apšaubīt Komisijas lēmumu neatzīt par attiecināmiem atsevišķus Grieķijas Republikas veiktos maksājumus. Turklāt ir jāuzsver, ka pretēji tam, ko norāda Grieķijas Republika, tai Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētā rīcības brīvība būtībā nevar to atbrīvot no tās pienākumiem, tostarp no pienākuma nodrošināt no Fonda finansēto konkrēto papildmaksājumu piešķiršanas nosacījumu ievērošanu.
38 Otrkārt, ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo Grieķijas Republika, būtībā Komisijas šajā lietā konstatētajām nepilnībām noteikti ir ietekme uz ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu sasniedzamajiem mērķiem. Tas it īpaši izriet no tā, ka attiecīgie lauksaimnieki savlaicīgi netika informēti par papildmaksājumu piešķiršanas nosacījumiem, tādējādi liedzot ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu īstenojamo pamudinošo funkciju. Turklāt Komisijas konstatētās nepilnības attiecībā uz pamata pārbaudēm un pagaidu pārbaudēm neļāva nodrošināt, ka papildmaksājumi, kuri tiek attiecināti uz Fondu, faktiski atbilst ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu sasniedzamajiem mērķiem. Visbeidzot un katrā ziņā ir jāuzsver, ka Komisijas norādītās nepilnības tostarp ir novēlota mikrofloras maksimālā līmeņa aitu un kazu pienā paziņošana un atnešanās minimālā skaita attiecībā uz liellopu gaļu uz katru ražotāju a posteriori grozīšana. Kā pamatoti uzsver Komisija, šīs nepilnības attiecās uz atbilstības nosacījumiem, kas bija cieši saistīti ar mērķiem, kuri sasniedzami ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu.
39 Šādos apstākļos, ņemot vērā visus šos elementus, Komisija šajā lietā varēja pamatoti nolemt, ka finanšu korekcija ir jāpiemēro attiecībā uz visiem Grieķijas maksājumu iestāžu veiktajiem maksājumiem saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu attiecībā uz liellopu gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēm.
40 Ņemot vērā šos apstākļus, pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par pirmā pamata otro daļu – Regulas Nr. 1290/2005 31. panta pārkāpumu
41 Grieķijas Republika norāda, ka viens no Regulas Nr. 1290/2005 31. pantā paredzētajiem nosacījumiem, lai finanšu korekciju varētu noteikt par obligātu, ir tāds, ka Fondam ir ticis nodarīts kaitējums. Šajā lietā Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētie papildmaksājumi nevarot tikt piešķirti, pārsniedzot maksimālo valsts tiešo maksājumu apmēru, bet izrietot no šīs pašas nozares ražotājiem piemērotā ieturējuma. Šie maksājumi tātad neizraisot zaudējumus Fondam, jo viens no Regulas Nr. 1290/2005 31. pantā paredzētajiem nosacījumiem neesot izpildīts. Faktiski šajā lietā obligāti noteiktā finanšu korekcija Fondam radot nepamatotu peļņu, jo Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētie 10 % esot tikuši ieturēti no lauksaimniekiem, kas attiecīgajā nozarē saņem tiešo atbalstu.
42 Komisija apstrīd Grieķijas Republikas izvirzītos argumentus.
43 Ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktu, uz ko būtībā savos procesuālajos rakstos norāda Grieķijas Republika:
“Komisija novērtē summas, kas nav jāatmaksā, ņemot vērā, jo īpaši, konstatētās neatbilstības nozīmīgumu. Komisija attiecīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un nopietnību, kā arī Kopienai nodarīto finansiālo kaitējumu.”
44 Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka pretēji tam, ko būtībā norāda Grieķijas Republika, ar Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punktu nav ieviests nosacījums, saskaņā ar kuru attiecībā uz katru korekciju ir jāpierāda Fondam faktiski radītie zaudējumi (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2014. gada 15. jūlijs, Grieķija/Komisija, C‑71/13 P, EU:C:2014:2119, 21. punkts). Tas, ka Grieķijas Republika atsaucas uz šo tiesību normu, tātad nevar likt apšaubīt Komisijas secinājumus, kas balstīti uz veikto maksājumu atbilstības Savienības normām neesamību.
45 Turklāt ir jānoraida Grieķijas Republikas arguments, kas vērsts uz to, lai tiktu uzskatīts, ka šajā lietā Fonds būtu nepamatoti guvis peļņu. Proti, kā savos procesuālajos rakstos pamatoti norāda Komisija, saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003 69. pantu piešķirtais papildmaksājums tiek finansēts no Fonda. Tas, ka Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzēto 10 % rezervi faktiski veidoja lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs piešķirto vienreizējo maksājumu summas samazināšana, nevar grozīt šo secinājumu. Tādējādi Grieķijas Republikas arguments ir acīmredzami nepamatots.
46 Ņemot vērā šos apstākļus, pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
47 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kopumā.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 796/2004 23. panta pārkāpumu, kļūdainu faktu vērtējumu, nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un kļūdu faktos attiecībā uz izdevumiem, kas izslēgti [no finansējuma] tabakas nozarē
48 Otrais pamats būtībā ir iedalīts divās daļās. Saistībā ar pirmo daļu Grieķijas Republika izvirza Regulas Nr. 796/2004 23. panta pārkāpumu, kļūdainu faktu vērtējumu, nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un kļūdu faktos. Saistībā ar otro daļu Grieķijas Republika izvirza kļūdu faktos.
Par otrā pamata pirmo daļu – Regulas Nr. 796/2004 23. panta 1. punkta pārkāpumu, kļūdainu faktu vērtējumu un nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu
49 Grieķijas Republika norāda, ka Komisijas veiktā vienotas likmes finanšu korekcija tabakas nozarē balstās tostarp uz pārbaužu neesamību apmēram divu mēnešu laikā 2006. tirdzniecības gada laikā. Regulas Nr. 796/2004 23. pantā neesot noteikti precīzi termiņi pārbaužu veikšanai uz vietas, bet esot prasīts vienīgi, lai pārbaudes būtu iedarbīgas. Tabakas nozarē pārbaudes uz vietas, lai neapdraudētu to iedarbīgumu, varot notikt pēc septembra, kad ir ievāktas tabakas lapas, un to arī Komisija esot atzinusi procesa laikā. Komisijas argumentācija nerodot nekādu pamatojumu tiesību aktos. Tā turklāt esot nepietiekama un neprecīza, jo tā neļaujot noteikt, kādēļ konkrētās pārbaudes esot bijušas neiedarbīgas. Šāds pamatojums arī esot pretrunā tam, ka Komisija tiesvedības laikā esot atzinusi, ka pārbaudes esot bijušas iedarbīgas. Grieķijas Republika tās atbildē saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu uzsver, ka pastāv acīmredzama pretruna starp galīgajā nostājā ietverto pamatojumu un to, kas ietverts kopsavilkuma ziņojumā.
50 Komisija norāda, ka tā ir pieņēmusi Grieķijas Republikas sniegtos paskaidrojumus par kavējumu attiecībā uz pārbaužu uz vietas veikšanas datumu. Šis kavējums, kā izrietot no Komisijas galīgās nostājas, neesot finanšu korekcijas tabakas nozarē pamats. Veiktā finanšu korekcija balstoties uz pārstrādes rūpniecības pamata pārbaudēs 2006. un 2007. gadā konstatētajām nepilnībām, par ko ir izteikts otrais iebildums. Komisija savā atbildē saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu norāda, ka “pretrunas”, kas varēja rasties starp galīgo nostāju un kopsavilkuma ziņojumu, “acīmredzami esot izraisījusi kopsavilkuma ziņojuma autora kļūda vai šaubīšanās attiecībā uz to, cik “nozīmīga” ir pārbaužu neesamības izraisītā nepilnība. Komisija tomēr norāda, ka šīs “atšķirības” neskarot šajā lietā piemēroto finanšu korekciju. Atsaucoties uz dokumentu Nr. VI/5330/97 “Pamatnostādnes attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros” (turpmāk tekstā – “dokuments Nr. VI/5330/97”), Komisija apgalvo, ka šajā lietā nepilnība saistībā ar “pamata pārbaužu pārstrādes uzņēmumos 2006. un 2007. gadā neesamību”, kas konstatēta arī kopsavilkuma ziņojumā, pati par sevi pamatojot finanšu korekciju “5 % apmērā”. Līdz ar to citas nepilnības neņemšana vērā nemainītu beigu beigās piemērotās finanšu korekcijas līmeni.
51 Vispirms ir jānorāda, ka kopsavilkuma ziņojums, kā lietas dalībnieki to apstiprinājuši savās atbildēs saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu, dalībvalstīm ir ticis nosūtīts saistībā ar Fonda komiteju, tagad – lauksaimniecības fondu komiteja. Apstrīdētā lēmuma preambulas 6. apsvērumā šajā ziņā ir precizēts, ka “attiecībā uz [minētajā] lēmumā norādītajiem gadījumiem Komisija attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā ir informējusi dalībvalstis par to summu novērtējumu, kuras izslēdzamas no finansējuma sakarā ar to neatbilstību [..] Savienības noteikumiem”. Komisija turklāt kopsavilkuma ziņojuma ievadā norāda, ka “katram lēmumam pievieno kopsavilkuma ziņojumu par veiktajām izmeklēšanām, kas ļauj novērtēt, vai izdarītajos secinājumos pret dalībvalstīm ir piemērota vienlīdzīga attieksme”. Kopsavilkuma ziņojums tātad ir būtisks dokuments, lai saprastu apstrīdētā lēmuma pamatojumu, jo šis lēmums ir pieņemts uz tā pamata (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 15. decembris, Luksemburga/Komisija, T‑232/08, EU:T:2011:751, 12. punkts).
52 Šajā lietā ir jānorāda, ka Komisija, kā arī izriet no kopsavilkuma ziņojuma 74. punkta, ir pieņēmusi lēmumu Grieķijas Republikai noteikt vienotas likmes finanšu korekciju tabakas nozarē, konstatējot divas nepilnības pamata pārbaudēs, proti, “periodu bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā” un “pamata pārbaužu neesamību pārstrādes uzņēmumos 2006. un 2007. gadā”.
53 Tomēr, kā izriet no galīgās nostājas 4.3. punkta, nepilnība, ko raksturoja “periods bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā”, vairs nebija viena no Komisijas konstatētajām nepilnībām.
54 Turklāt galīgās nostājas 2.4. punktā “Periods bez pārbaudēm” ir ietverts ceturtais punkts, kurā ir precizēts, ka Komisija attiecībā uz tabakas nozari pieņem, ka konkrēto periodu bez pārbaudēm ir izraisījis vadības trūkums, kam nebija būtiska negatīva ietekme uz pārbaužu uz vietas efektivitāti. Šis ceturtais punkts nav ietverts kopsavilkuma ziņojumam ekvivalentā punktā, proti, 11.2.5.4. punktā.
55 Tātad pastāv acīmredzama pretruna starp pamatojumu galīgajā nostājā un kopsavilkuma ziņojumā, un to Komisija būtībā savā atbildē saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu ir atzinusi. Kopsavilkuma ziņojums ir pretrunā arī tam, ka Komisija, kā norādīts tās procesuālajos rakstos, esot atzinusi par pieņemamiem Grieķijas Republikas paskaidrojumus administratīvā procesa laikā saistībā ar konkrēto nepilnību.
56 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pretruna lēmuma pamatojumā ir pienākuma, kas izriet no LESD 296. panta, pārkāpums, kas var ietekmēt konkrētā akta spēkā esamību, ja tiek pierādīts, ka šīs pretrunas dēļ [tiesību] akta adresāts nav varējis uzzināt visu vai daļu no patiesā lēmuma pamatojuma un ka tāpēc visa akta rezolutīvā daļa vai daļa no tās nav juridiski pamatota (skat. spriedumu, 2009. gada 4. marts, Itālija/Komisija, T‑424/05, EU:T:2009:49, 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
57 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru saistībā ar LESD 263. pantā paredzēto [tiesību aktu] likumības pārbaudi Tiesa un Vispārējā tiesa var izskatīt prasības, kas celtas saistībā ar kompetences neesamību, procesuālo normu pārkāpumu, Līguma vai citu ar tā piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumu vai pilnvaru nepareizu izmantošanu. LESD 264. pantā ir paredzēts, ka gadījumā, ja prasība ir pamatota, apstrīdēto tiesību aktu pasludina par spēkā neesošu. Tiesa un Vispārējā tiesa tātad jebkurā gadījumā nevar aizstāt apstrīdētā tiesību akta autora pamatojumu ar savu (skat. spriedumu, 2013. gada 28. februāris, Portugāle/Komisija, C‑246/11 P, EU:C:2013:118, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, lasot kopsavilkuma ziņojumu, nav iespējams noteikt, vai tajā minētā nepilnība attiecībā uz “periodu bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā” izriet no vienkāršas materiālas kļūdas vai Komisijas vēlmes galu galā ņemt vērā šo nepilnību, lai gan tā šķietami bija atzinusi par pieņemamiem Grieķijas Republikas paskaidrojumus administratīvā procesa laikā. Proti, pirmkārt, norāde uz šo nepilnību tika pievienota, vienlaicīgi atsaucot Komisijas galīgajā nostājā izteikto viedokli, saskaņā ar kuru konkrētajai nepilnībai neesot bijusi negatīva ietekme uz pārbaužu uz vietas iedarbīgumu. Otrkārt, Komisija pati savā atbildē saistībā ar procesa organizatorisko pasākumu ir atzinusi, ka konkrēto pretrunu “acīmredzami izraisīja kopsavilkuma ziņojuma autora kļūda vai šaubīšanās attiecībā uz to, cik “nozīmīga” ir pārbaužu neesamības izraisītā nepilnība”. Komisija tātad izvirza divas dažādas hipotēzes, lai izskaidrotu norādi kopsavilkuma ziņojumā uz nepilnību saistībā ar “periodu bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā”. Grieķijas Republika tādējādi ir situācijā, kurā tai ir jāizdara minējumi, lai censtos saprast, kādēļ konkrētā nepilnība ir minēta kopsavilkuma ziņojumā, lai gan tā vairs nav minēta galīgajā nostājā, un konstatēt, vai šī nepilnība ir tikusi ņemta vērā, lai noteiktu finanšu korekciju, un, ja tas tā ir, kāda ir tās ietekme uz minētās korekcijas līmeņa noteikšanu. Tostarp ir jānorāda, ka Grieķijas Republika saistībā ar savu prasību Vispārējā tiesā būtībā izklāstīja argumentus, lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, norādot uz konkrēto nepilnību.
59 Otrkārt, saskaņā ar dokumentu Nr. VI/5330/97, uz kuru atsaucas Komisija, “ja tajā pašā sistēmā atklāj vairākas nepilnības, attiecīgās korekciju vienotās likmes nesummē, pieņemot, ka visnopietnākās nepilnības jau norāda uz riska faktoriem, kas piemīt pārbaudes sistēmai kopumā” (dokuments Nr. VI/5330/97, 13. lpp.). Šī dokumenta Nr. VI/5330/97 fragments ir minēts kopsavilkuma ziņojumā. Komisija attiecībā uz tabakas nozari piebilst: “līdz ar to, kad par 2007. pieprasījuma gadu atklāj vienu vai vairākas pamata pārbaužu nepilnības, kā arī papildu pārbaužu nepilnības, risku, kas ar tām var tikt radīts Fondam, kompensē finanšu korekcija attiecībā uz (vienu vai vairākām) pamata pārbaužu nepilnībām”.
60 Šajā ziņā vispirms ir jāuzsver, ka attiecīgā dokumenta Nr. VI/5330/97 daļa kopsavilkuma ziņojumā ir tikusi citēta, lai nepilnību pakārtotajās pārbaudēs ietekmi, kā to norāda vārdu “līdz ar to” izmantošana, padarītu relatīvu attiecībā uz noteiktas vienotās likmes finanšu korekcijas līmeni.
61 Vēl ir jānorāda, ka kopsavilkuma ziņojumā attiecīgā rindkopa atkārtoti ietver pamatojuma pretrunas salīdzinājumā ar galīgo nostāju, un to Komisija ir atzinusi tiesas sēdē. Proti, lai gan kopsavilkuma ziņojumā ir norāde uz “2007. pieprasījuma gadu”, galīgajā nostājā ir atsauce uz “2006. un 2007. pieprasījuma gadu”. Šeit ir jāuzsver, ka Grieķijas Republikas norādītā pamatojuma pretruna attiecas uz 2006. pieprasījuma gadu. Ir arī jānorāda, ka kopsavilkuma ziņojuma virsrakstā attiecībā uz tabakas nozari ir ietverta šāda teikuma [daļa]: “Ierosinātie finanšu korekcijas grozījumi par 2006. pieprasījuma gadu”. Tomēr 2006. pieprasījuma gads nav paredzēts kopsavilkuma ziņojuma pamatojumā, uz kuru ir balstīta finanšu korekcija. Šie dažādie elementi zināmā mērā palielina neizpratni par pamatojumu, kas jau ir pretrunīgs.
62 Visbeidzot un pieņemot, ka nepilnība saistībā ar “pamata pārbaužu neesamību pārstrādes uzņēmumos 2006. un 2007. gadā” varētu pamatot finanšu korekciju “5 % apmērā”, kā to apgalvo Komisija, lasot kopsavilkuma ziņojumu, nav iespējams noteikt, vai šajā lietā Komisija ir balstījusies uz šo nepilnību, lai noteiktu finanšu korekcijas līmeni attiecībā uz 2006. pieprasījuma gadu, vai Komisija drīzāk ir ņēmusi vērā nepilnību attiecībā uz “periodu bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā” vai pat abas nepilnības. Proti, pirmkārt, kopsavilkuma ziņojumā ir neskaidri norādīts, ka finanšu korekcija atbilst “vienai vai vairākām” nepilnībām pamata pārbaudēs (kopsavilkuma ziņojums, 74. lpp.). Otrkārt, ir jānorāda, ka kopsavilkuma ziņojuma daļā attiecībā uz “galvenajiem konstatējumiem” (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.1. punkts) un vispārējām piezīmēm (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.1.1. punkts) ir ietverts virsraksts attiecībā uz konstatētajām nepilnībām “pārbaužu uz vietas plānošanā” liellopu gaļas, aitu gaļas “un tabakas” nozarēs. Komisija tajā norāda, ka “novēlota pārbaužu uz vietas uzsākšana 2006. gadā (gandrīz divus mēnešus pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa) radīja periodu bez kontroles un līdz ar to tika nodarīts kaitējums visas kontroles sistēmas efektivitātei”. Šis konstatējums ir pārņemts kopsavilkuma ziņojuma daļā ar virsrakstu “Komisijas galīgā nostāja” (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.5. punkts), kurā ir norādīts, ka Komisija “joprojām uzskata, ka novēlota pārbaužu uz vietas uzsākšana (gandrīz divus mēnešus pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa) radīja periodu bez kontroles, tika iedragāta visas kontroles sistēmas efektivitāte, kā arī radīts risks Fondam”. No šiem apstākļiem izriet, ka pretēji tam, ko Komisija tostarp apgalvoja tiesas sēdē, nevar tikt uzskatīts, ka nepilnība attiecībā uz “periodu bez pārbaudēm (gandrīz divus mēnešus) 2006. gadā” būtu tikusi atzīta par sekundāru, pat nenozīmīgu un ka vienīgi nepilnība attiecībā uz “pamata pārbaužu neesamību pārstrādes uzņēmumos 2006. un 2007. gadā” būtu pamatojusi finanšu korekcijas līmeni attiecībā uz 2006. pieprasījuma gadu.
63 No šiem apsvērumiem izriet, ka pretrunas starp kopsavilkuma ziņojuma pamatojumu un pārējo attiecīgo administratīvā procesa dokumentu pamatojumu un turklāt citas minētā ziņojuma pamatojuma neprecizitātes un pretrunas Grieķijas Republikai neļauj uzzināt patieso apstrīdētā lēmuma pamatojumu attiecībā uz finanšu korekciju, kas noteikta par maksājumiem saistībā ar 2006. pieprasījuma gadu tabakas nozarē.
64 Tādējādi ir jāapmierina otrā pamata pirmā daļa un, pamatojoties uz minēto, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā [no Savienības finansējuma] ir izslēgti atsevišķi Grieķijas Republikas veiktie maksājumi tabakas nozarē saistībā ar 2006. pieprasījuma gadu.
Par otrā pamata otro daļu – kļūdu faktos
65 Grieķijas Republika norāda, ka vienotas likmes finanšu korekcija, ko Komisija piemērojusi tabakas nozarē, arī ir balstīta uz pamata pārbaužu neesamību tabakas pārstrādes uzņēmumos. It īpaši Komisija esot uzskatījusi, ka Grieķijā ieviestā pārbaužu sistēma neesot pilnībā saderīga ar Regulas Nr. 796/2004 38. pantu un šīs pašas regulas 33. panta 3. punkta normām attiecībā uz pārbaudēm. Papildmaksājuma pārbaudes procedūra tabakas nozarē esot izsmeļoši reglamentēta vairākās valsts tiesību normās, kuras Grieķijas Republika norāda savos procesuālajos rakstos. Šīs tiesību normas, kuras tiekot ievērotas precīzi, pierādot, ka ar Grieķijā ieviesto sistēmu tiek ievēroti Savienības tiesību akti. Komisijas vērtējums tātad balstoties uz kļūdu faktos. Grieķijas Republika piebilst, ka Regulas Nr. 796/2004 33. c panta 2. punkts, uz kuru atsaucas Komisija, neattiecoties uz Regulas Nr. 1782/2003 69. pantā paredzētajiem maksājumiem. Turklāt Grieķijas Republika, norādot uz diviem citiem Komisijas lēmumiem, ar kuriem no Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi dalībvalstu veiktie izdevumi, savā replikā apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu esot pārkāpts princips non bis in idem. Visbeidzot, Grieķijas Republika noraida Komisijas argumentus, kas vērsti uz to, lai tiktu uzskatīts, ka valsts pārbaudes pasākumi attiecīgajā laikposmā nebija spēkā.
66 Komisija apstrīd Grieķijas Republikas izvirzītos argumentus.
67 Vispirms ir jānorāda, ka nepilnība saistībā ar “pamata pārbaužu neesamību pārstrādes uzņēmumos” attiecas uz tabakas nozarē veiktajiem maksājumiem saistībā ar 2006. un 2007. pieprasījuma gadu. Ir arī jāatgādina, ka otrā pamata pirmā daļa ir tikusi apmierināta un ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ daļā, kurā [no Savienības finansējuma] ir izslēgti atsevišķi Grieķijas Republikas veiktie izdevumi tabakas nozarē saistībā ar 2006. pieprasījuma gadu. Tomēr, tā kā šī atcelšana attiecas tikai uz 2006. pieprasījuma gadu, Grieķijas Republika saglabā interesi, lai Vispārējā tiesa pārbaudītu tās argumentus par saistībā ar 2007. pieprasījuma gadu veiktajiem maksājumiem, kuru finanšu korekcija balstās vienīgi uz nepilnībām saistībā ar “pamata pārbaužu neesamību pārstrādes uzņēmumos”.
68 Saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 33. c panta 2. punktu, kas piemērojams papildmaksājumiem saskaņā ar šīs pašas regulas 38. pantu, pārbaudes, “kad notiek pirmapstrāde un produkcija tiek sagatavota tirgum”, tostarp ietver “pārstrādes uzņēmuma krājumu pārbaudi”. Šīs pašas tiesību normas 3. punktā ir precizēts, ka “[minētajā] pantā paredzētās pārbaudes veic jēltabakas pārstrādes vietā”.
69 Šajā lietā no kopsavilkuma ziņojuma izriet, ka Komisijas ieskatā papildpārbaudēm būtu bijis jāpapildina jau tabakas piegādes laikā veiktās pārbaudes, kā, piemēram, “uzņēmumu krājumu pārbaude” (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.1.4 3. punkts).
70 Grieķijas Republika ir apstiprinājusi, ka tā nav veikusi “nevienu no [konkrētajām] pārbaudēm”, tostarp tādēļ, ka tās neesot ekonomiski izdevīgas (kopsavilkuma ziņojuma 11.2.2.4 2. punkts).
71 Šajā ziņā pietiek konstatēt, kā administratīvā procesa laikā atzinusi Grieķijas Republika, ka pārbaudes uz vietas attiecībā uz tabakas pārstrādes uzņēmumu krājumiem netika veiktas, kas tātad ir pretrunā attiecīgajām Regulas Nr. 796/2004 normām. Līdz ar to, pamatojoties uz minēto, Komisija varēja finanšu korekciju noteikt par obligātu.
72 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar pārējiem Grieķijas Republikas argumentiem.
73 Grieķijas Republika, atsaucoties uz faktu, ka papildmaksājuma tabakas nozarē pārbaudes procedūra esot izsmeļoši reglamentēta vairākās valsts tiesību normās, nav pierādījusi, ka pārbaudes uz vietas attiecībā uz tabakas pārstrādes uzņēmumu krājumiem patiešām būtu tikušas veiktas.
74 Ar prasības pieteikuma 7. pielikumā iesniegtajiem dokumentiem, pieņemot, ka tie ir iesniegti administratīvā procesa laikā, nevar tikt pierādīts, kā pamatoti savos procesuālajos rakstos norāda Komisija, ka patiešām būtu tikušas veiktas pārbaudes uz vietas attiecībā uz tabakas pārstrādes uzņēmumu krājumiem. Proti, kā tostarp precizē Grieķijas Republika, runa ir par šādiem dokumentiem: trīs saņemtās tabakas sertifikācijas pieteikumi, kam pievienotas detalizētas specifikācijas attiecībā uz saņemto tabaku un pārstrādes pārbaudes apliecinājumi, kurus izdevusi Kavalas [Kavala] prefektūras Lauksaimniecības direkcija (Grieķija); pārstrādes uzņēmuma pieteikums Organismos pliromon kai elenchou koinotikon enischyseon prosanatolismou kai engyiseon (Grieķijas Kopienas atbalsta virzības un garantiju maksājumu un kontroles aģentūra) attiecībā uz iegādātās tabakas pieņemšanu, kam pievienots attiecīgs šīs aģentūras apliecinājums attiecībā uz konkrētā saņemtā apjoma pārbaudi, saņemtās tabakas specifikāciju un Kavalas prefektūras veikto pārstrādes pārbaudi; pārstrādes uzņēmuma ar zvērestu apliecināts paziņojums par tabakas importu no Bulgārijas, kam pievienoti attiecīgās iepakotās tabakas pārdošanas izraksti. Šie dokumenti tātad neattiecas uz pārstrādes uzņēmumu krājumu pārbaudēm uz vietas.
75 Visbeidzot, attiecībā uz atsaukšanos uz principu non bis in idem un nelemjot par šī replikas stadijā izvirzītā argumenta pieņemamību, pietiek konstatēt, ka abi pārējie Komisijas lēmumi, uz kuriem norāda Grieķijas Republika un ar kuriem no Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi dalībvalstu izdevumi, lasot tos kopsakarā ar to attiecīgajiem kopsavilkuma ziņojumiem, attiecas uz pieprasījuma gadiem, atbalsta shēmām vai dažādām nepilnībām, kas aplūkotas šajā lietā. Tādējādi Grieķijas Republikas izvirzītais arguments ir acīmredzami nepamatots.
76 Ņemot vērā šos elementus, otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par tiesāšanās izdevumiem
77 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tomēr Vispārējā tiesa, ja to pamato lietas apstākļi, var nolemt, ka lietas dalībnieks papildus saviem tiesāšanās izdevumiem atlīdzina daļu no pretējās puses tiesāšanās izdevumiem.
78 Tā kā prasība tika daļēji apmierināta, tad, taisnīgi izvērtējot lietas apstākļus, ir jānolemj, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), atcelt daļā, kurā [no Savienības finansējuma] ir izslēgti atsevišķi Grieķijas Republikas izdevumi tabakas nozarē saistībā ar 2006. pieprasījuma gadu;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) Eiropas Komisija un Grieķijas Republika katra pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.
Frimodt Nielsen | Dehousse | Collins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 16. decembrī.
[Paraksti]