Prasība, kas celta 2009. gada 24. aprīlī - Shanghai Biaowu High-Tensile Fastener un Shanghai Prime Machinery/Padome

(lieta T-170/09)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Shanghai Biaowu High-Tensile Fastener, Šanhaja (Ķīna) un Shanghai Prime Machinery, Šanhaja (Ķīna) (pārstāvji - K. Adamantopoulos un Y. Melin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt Padomes 2009. gada 26. janvāra Regulu (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, ciktāl

pārkāpjot Padomes 1995. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.), 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta noteikumus, nav ticis ievērots trīs mēnešu termiņš, lai paziņotu par konstatēto saistībā ar sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

pārkāpjot Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma pirmās daļas noteikumus, ar apstrīdēto regulu nepamatoti ir noraidīts prasītāju lūgums atzīt sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

pārkāpjot Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma otrās daļas noteikumus, ar apstrīdēto regulu nepamatoti ir noraidīts prasītāju lūgums atzīt sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

secinājumi ir pamatoti ar nepilnīgu informāciju, pārkāpjot ar Kopienu tiesisko kārtību administratīvajā procedūrā nodrošināto pienākumu rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus konkrētā gadījuma atbilstošos apstākļus;

neievērojot Kopienu vispārējos tiesību principus, it īpaši labas pārvaldības principu, ar apstrīdēto regulu tiek uzlikta nepamatota pierādīšanas nasta ražotājiem-eksportētājiem, kuri lūdz atzīt sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

pārkāpjot 1. panta 1. un 2. punktu, 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 5., 6., 8. pantu, 10. panta 1. punktu, 11. un 15. pantu Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts (OV L 288, 1. lpp.), , ar apstrīdēto regulu tiek pamatoti kompensāciju maksājumi subsīdijām, atsakoties atzīt sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

pārkāpjot Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkta noteikumus, ar apstrīdēto regulu netiek koriģēta pierādītā atšķirība, kas ietekmē cenu salīdzināšanu;

pārkāpjot EKL 253. panta noteikumus, ar apstrīdēto regulu nav pamatots apstiprinājums noraidījumam par sabiedrības statusu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos;

šie secinājumi izriet no procedūras, kurā pārkāptas prasītāju pamattiesības uz aizstāvību, tādējādi tām faktiski kavējot apstrīdēt secinājumus, kuri ir būtiski tiesību noteikšanai, kā arī izmeklēšanas rezultātus;

piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas savas prasības atcelt apstrīdēto regulu pamatā min šādus pamatus un argumentus.

Pirmajā pamatā ir ietverts iebildums saistībā ar Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta noteikumu pārkāpumu, jo lēmums par sabiedrības statusa, kas darbojas tirgus ekonomikā (turpmāk tekstā - "TES"), atzīšanu ir ticis paziņots pēc šajos noteikumos paredzētā triju mēnešu termiņa beigām un tikai pēc tam, kad Komisija rīcībā bija visa vajadzīgā informācija, lai noteiktu prasītāju dempinga starpību.

Ar savu otro pamatu tiek norādīts, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpti Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmā ievilkuma noteikumi, jo ar to tiek noraidīts prasītāju lūgums atzīt TES, lai arī tās ir pierādījušas, ka to komerciāla rakstura lēmumi ir tikuši pieņemti, ievērojot tikai un vienīgi signālus tirgū bez valsts iejaukšanās. Tās apstiprina, ka apstrīdētajā regulā nav nekādu elementu, kuri norādītu uz valsts iesaistīšanos pirms izmeklēšanas, tas laikā vai pēc izmeklēšanas. Tās arī norāda trešajā pamatā, ka ar apstrīdēto regulu ir tikuši pārkāpti Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta noteikumi, jo ar tiek noraidīts to lūgums atzīt TES pēc tam, kad prasītājas bija izpildījušas pierādīšanas pienākumu un pierādījušas, ka galveno ražošanā nepieciešamo resursu izmaksas atbilst tirgus vērtībai.

Ceturtajā pamatā prasītājas apstiprina, ka šī gadījuma apstākļi nav tikuši izvērtēti rūpīgi un objektīvi. Precīzāk, secinājums, saskaņā ar kuru izejmateriālu cenas Ķīnā esot sagrozītas subsīdiju dēļ, ar ko tiek pamatots pieņēmums, ka prasītājas savas ražošanai nepieciešamās izejvielas nav iegādājušās par tirgus vērtībai atbilstošu cenu, ir balstīts uz nepietiekamu informāciju, un Komisija neesot pienācīgi izvērtējusi pierādījumus par tērauda jomu.

Ar savu piekto pamatu prasītājas uzsver, ka ar apstrīdēto regulu ir tikuši pārkāpti vispārējie Kopienu tiesību principi, it īpaši labas pārvaldības princips, kas arī ietverts Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā, jo tām esot uzlikta nesaprātīga pierādīšanas nasta, lai pierādītu, ka noteicošie esot tirgus ekonomikas apstākļi, kā tas paredzēts Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

Sestajā pamatā ir norādīts iebildums saistībā ar to, ka ar apstrīdēto regulu ir tikusi pārkāpta Regula Nr. 2026/97, jo tajā ir minēta atteikšanās atzīt TES antidempinga izmeklēšanas procedūras ietvaros, lai pieņemtu lēmumu subsīdiju izlīdzinošiem pasākumiem, kurus var pieņemt tikai pēc pirmajā minētajā regulā minētās izmeklēšanas procedūras beigām.

Astotais pamats ir par to, ka atteikumam, kas pamatots ar faktu, ka ir tikusi sagrozīta izejmateriālu cena, saistībā ar lūgumu koriģēt normālo vērtību trūkst tiesiskā pamata, jo tas ir pretēji Kopienu iestādes pamatojumam, lai noraidītu prasītāju lūgumu, kas izteikts, piemērojot Regulas Nr. 384/96 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

Ar savu devīto pamatu prasītājas apstiprina, ka galīgajos secinājumos, kuros ieteikts pieņemt galīgus pasākumus, Komisija ir tikai pārformulējusi un atkārtojusi to pašu argumentu, kas minēts secinājumos par TES, neizvērtējot iesniegtos pierādījumus un nepamatojot noraidījumu. Prasītājas arī norāda, ka apstrīdētajā regulā nav pamatots apstiprinājums par viņu iesniegto pierādījumu noraidīšanu.

Visbeidzot attiecībā uz pēdējo pamatu prasītājas min, ka ir tikušas pārkāptas to tiesības uz aizstāvību, jo prasītājām nav bijusi pieeja būtiskai informācijai saistībā ar normālās vērtības noteikšanu un antidempinga starpību.

____________