Lieta T‑320/09

Planet AE

pret

Eiropas Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – Agrās brīdināšanas sistēma (ABS), kas ļauj noteikt ar subjektu saistītā riska līmeni – OLAF izmeklēšana par publiskā iepirkuma līguma saistībā ar iestāžu modernizēšanas projektu Sīrijā noslēgšanu – Lēmumi aktivizēt W1a un W1b brīdinājumu – Strīda priekšmets – Apstrīdami akti – Pieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana

(Tiesas Statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Administrācijas veikta datu apstrāde pilnībā iekšējām vajadzībām – Pieņemamība – Nosacījumi

(EKL 230. pants; Komisijas Lēmums 2008/969)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Iestādes, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu, kompetences neesamība – Absolūts pamats

(EKL 230. pants)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Prasītāja tiesisko stāvokli mainoši akti – Agrās brīdināšanas sistēmā Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām izteikts brīdinājums – Tiesību subjekta, uz kuru attiecas šis brīdinājums, celta prasība – Pieņemamība

(EKL 230. pants; Komisijas Lēmums 2008/969)

1.      Saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. pantu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. pantu prasības pieteikumā ir jānorāda it īpaši strīda priekšmets un jāiekļauj prasītājas prasījumi. Turklāt prasījumi ir jāizklāsta precīzi un nepārprotami, jo to neizklāstīšanas gadījumā Vispārējā tiesa varētu lemt infra vai ultra petita, un atbildētāja tiesības varētu tikt pārkāptas. Tomēr apstrīdētais akts var netieši izrietēt no prasības pieteikumā minētā un tā argumentācijas kopuma. Prasību, kas vērsta pret aktu, kurš veido daļu no aktu kopuma, veidojot vienu veselumu, vajadzības gadījumā var uzskatīt par tādu, kas vērsta pret šiem pārējiem aktiem.

(sal. ar 22. un 23. punktu)

2.      Prasību atcelt tiesību aktu var celt par visiem iestāžu veiktajiem pasākumiem, kuri ir paredzēti tiesisku seku radīšanai, neatkarīgi no to rakstura vai formas. It īpaši apstrīdami EKL 230. panta izpratnē ir visi akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras ietekmē prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli. Savukārt nepieņemamas ir prasības, kas vērstas pret aktiem, kas ir administrācijas iekšēja rakstura pasākumi un kas līdz ar to nerada nekādas sekas ārpus tās.

Šajā ziņā tas, ka administrācija veic datu apstrādi pilnībā iekšējām vajadzībām, it īpaši šos datus savācot, tos apstrādājot un tos izmantojot tādiem mērķiem, pilnībā neizslēdz to, ka šādas darbības var nodarīt kaitējumu pārvaldāmo personu interesēm. Šāda kaitējuma esamība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, it īpaši apstrādāto datu rakstura, minētās apstrādes īpašā mērķa, precīzām sekām, kuras šāda apstrāde var radīt, un atbilstības starp, no vienas puses, minētās apstrādes mērķi un, no otras puses, piemērojamajiem administrācijas kompetences ierobežojošajiem noteikumiem.

(sal. ar 37.–39. punktu)

3.      Tiesību akta izdevēja kompetences pārbaude ir sabiedriskās kārtības jautājums, kurš kā tāds ir jāizvirza pēc savas ierosmes.

(sal. ar 41. punktu)

4.      Ievērojot Lēmuma 2008/969 par agrās brīdināšanas sistēmu Komisijas kredītrīkotāju un izpildaģentūru vajadzībām mērķi, proti, aizsargāt Savienības finanšu intereses budžeta saistību izpildes ietvaros, brīdinājuma agrās brīdināšanas sistēmā (ABS) ietekme uz subjektu pat W1 klasē nevar tikt ierobežoti attiecināta uz Savienības iestāžu, organizāciju un struktūru iekšējo jomu, un šāds brīdinājums katrā ziņā ietekmē attiecības starp attiecīgajiem kredītrīkotājiem un šo uzņēmumu. No 16. panta formulējuma, kā arī no šī lēmuma struktūras izriet, ka W1 brīdinājuma konstatēšana patiesībā izraisa pienākumu attiecīgajam kredītrīkotājam veikt pastiprinātas uzraudzības pasākumus.

Subjektus, kas lūdz Savienības finanšu līdzekļu izmantošanu, ietekmē brīdinājums ABS, jo, lai tie varētu īstenot savas finanšu intereses, tiem jāpielāgojas pastiprinātiem īpaši tiem noteiktiem piesardzības nosacījumiem un pasākumiem, kurus nosaka attiecīgais kredītrīkotājs. Šādi piesardzības nosacījumi un pasākumi var būt vēl neparedzētas jaunas līgumsaistības un ekonomisks slogs vai tie var radīt būtisku ietekmi uz konsorcija, kura dalībniece tā bija, iekšējo uzbūvi.

Šādos apstākļos kāda prasītāja iespējas izmantot tiesiskuma kontroli attiecībā uz šādu aktu pamatojuma būtiskumu noliegums nav saderīgs ar principu par tiesisku Savienību. Tas tā ir vēl jo vairāk, ja ņem vērā, ka Lēmumā 2008/969 nav paredzētas nekādas tiesības juridiskām un fiziskām personām saņemt informāciju un vēl mazāk tikt uzklausītām pēc to ierakstīšanas ABS, aktivizējot brīdinājumus W1, W2, W3, W4 un W5b.

Šie tiesību akti ne tikai atbilst apstrīdamu aktu tiesiskām pazīmēm, bet arī veido īpaša procesa beigas, proti, subjekta ierakstīšanu sarakstā ar “brīdinājuma signālu”, neuzklausot to sakarā ar minētās ierakstīšanas iemesliem, un ir nošķirami no lēmumiem, saskaņā ar kuriem tiek izpildīti dažādi īpaši Lēmumā 2008/969 paredzēti pasākumi.

(sal. ar 44., 45., 48. un 51.–53. punktu)