VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
2013. gada 7. martā (*)
REACH – Augstas temperatūras akmeņogļu darvas kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzams akts – Reglamentējošs akts, kurā nav ietverti īstenošanas pasākumi – Tieša ietekme – Pieņemamība – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums
Lieta T‑93/10
Bilbaína de Alquitranes, SA, Lučana‑Barakaldo [Luchana‑Baracaldo] (Spānija),
Cindu Chemicals BV, Eithorna [Uithoorn] (Nīderlande),
Deza, a.s., Valašske Meziržīči [Valašske Meziříčí] (Čehijas Republika),
Industrial Química del Nalón, SA, Ovjedo [Oviedo] (Spānija),
Koppers Denmark A/S, Niborga [Nyborg] (Dānija),
Koppers UK Ltd, Skantorpa [Scunthorpe] (Apvienotā Karaliste),
Rütgers Germany GmbH, Kastropa‑Rauksele [Castrop‑Rauxel] (Vācija),
Rütgers Belgium NV, Zelzate [Zelzate] (Beļģija),
Rütgers Poland sp. z o.o., Kendzežina‑Kožle [Kędzierzyn‑Koźle] (Polija),
ko sākotnēji pārstāvēja K. Van Maldegem, R. Cana, advokāti, un P. Sellar, solicitor, pēc tam – K. Van Maldegem un R. Cana,
prasītājas,
pret
Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), ko pārstāv M. Heikkilä un W. Broere, pārstāvji, kuriem palīdz J. Stuyck, advokāts,
atbildētāja,
par prasību daļēji atcelt ECHA lēmumu, kurš publicēts 2010. gada 13. janvārī un ar kuru augstas temperatūras akmeņogļu darva (CE Nr. 266–028–2) ir apzināta kā viela, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), 57. pantā norādītajiem kritērijiem atbilstoši šīs regulas 59. pantam.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse], I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka], M. Preks [M. Prek] un J. Švarcs [J. Schwarcz],
sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 13. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājas – Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV un Rütgers Poland sp. z o.o ir augstas temperatūras akmeņogļu darvas (CE Nr. 266–028–2; turpmāk tekstā – “ATAD”) piegādātāji Eiropas Savienībā.
2 Atbilstoši aprakstam 3.1. un 3.2. tabulā, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 1. lpp.) VI pielikumā, ATAD ir augstas temperatūras akmeņogļu darvas destilācijas atlikums, melna, cieta masa ar mīksttapšanas temperatūru aptuveni no 30 °C līdz 180 °C, kas galvenokārt satur kompleksus aromātisko ogļūdeņražu savienojumus ar kondensētiem triju vai vairāk locekļu cikliem. Šī viela ir viena no vielām, kuru sastāvs nav zināms vai ir mainīgs, kas ir kompleksi reakcijas produkti vai bioloģiski materiāli (turpmāk tekstā – “UVCB vielas”), jo to nevar pilnībā identificēt, izmantojot tās ķīmisko sastāvu. ATAD galvenokārt izmanto, lai ražotu saistvielas elektrodiem, kas paredzēti alumīnija rūpniecībai un melnās metalurģijas nozarei. Tā tiek izmantota arī karstumizturīgu materiālu izgatavošanai. Papildus viela tiek izmantota arī šaušanas mācību mērķiem no māla, pretkorozijas pārklājumiem, produktiem, kas ir izturīgi pret petroleju un ir paredzēti izmantošanai lidlaukos, ceļu būvniecībā, jumta seguma un ķieģeļu izgatavošanā.
3 ATAD ar Komisijas 1994. gada 19. decembra Direktīvu 94/69/EK, ar ko divdesmit pirmo reizi tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 67/548/EEK (OV L 381, 1. lpp.), tika iekļauta Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvas 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 196, 1. lpp.) I pielikumā. Līdz ar šo iekļaušanu ATAD tika klasificēta kā viena no 2. kategorijas kancerogēnām vielām. Šī klasifikācija tika pārņemta Regulā Nr. 1272/2008.
4 Pēc Eiropas Kopienu Komisijas lūguma Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sagatavoja dokumentāciju par ATAD apzināšanu kā vielu, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), kas vēlāk grozīta tostarp ar Regulu Nr. 1272/2008, 57. panta a), d) un e) punktā norādītajiem kritērijiem, atsaucoties uz to, ka ATAD Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļas 3.2. tabulā ir klasificēta kā 2. kategorijas kancerogēna viela, un tās noturīgo, bioakumulatīvo un toksisko īpašību (turpmāk tekstā – “PBT īpašības”), kā arī ļoti noturīgo un ļoti bioakumulatīvo īpašību (turpmāk tekstā – “vPvB īpašības”) dēļ. 2009. gada 31. augustā šī dokumentācija tika nodota dalībvalstu rīcībā.
5 Tajā pašā dienā ECHA savā interneta vietnē publicēja paziņojumu, uzaicinot ieinteresētās personas sniegt savus komentārus par sagatavoto dokumentāciju par ATAD, kā arī šajā saistībā lūdza dalībvalstu atbildīgās iestādes sniegt komentārus.
6 Saņēmusi komentārus par attiecīgo dokumentāciju, ko tostarp bija sniegusi no akmeņoglēm iegūto ķīmisko vielu nozares grupa, kuras locekles ir prasītājas, ECHA šo dokumentāciju 2009. gada 16. novembrī nosūtīja Regulas Nr. 1907/2006 76. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajai Dalībvalstu komitejai. Šī komiteja 2009. gada 2. decembrī panāca vienprātīgu vienošanos par ATAD apzināšanu par vielu, kas rada ļoti lielas bažas un atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a), d) un e) punktā norādītajiem kritērijiem.
7 2009. gada 7. decembrī ECHA publicēja paziņojumu presei, kurā tika paziņots, pirmkārt, ka Dalībvalstu komiteja ir panākusi vienprātīgu vienošanos par 15 vielu, tostarp ATAD, apzināšanu par vielām, kas rada ļoti lielas bažas, jo šīs vielas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem, un, otrkārt, ka saraksts ar vielām, kas ir apzinātas, lai ar laiku tās iekļautu Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā (turpmāk tekstā – “kandidātvielu saraksts”), oficiāli tiks atjaunināts 2010. gada janvārī. 2009. gada 22. decembrī ECHA izpilddirektors pieņēma lēmumu ED/68/2009, lai 2010. gada 13. janvārī tiktu publicēts un atjaunināts kandidātvielu saraksts attiecībā uz šīm 15 vielām.
8 2010. gada 13. janvārī kandidātvielu saraksts, kurā tostarp bija iekļauta ATAD, tika publicēts ECHA interneta vietnē.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
9 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 17. februārī, prasītājas cēla šo prasību, lai daļēji atceltu ECHA 2010. gada 13. janvārī publicēto lēmumu, ar kuru ATAD apzināta kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem atbilstoši minētās regulas 59. pantam (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
10 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegta 2010. gada 8. aprīlī, ECHA saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 50. panta 1. punktu lūdza apvienot šo lietu ar lietām T‑94/10 Rütgers Germany u.c./ECHA, T‑95/10 Cindu Chemicals u.c./ECHA un T‑96/10 Rütgers Germany u.c./ECHA. Pēc prasītāju uzklausīšanas šajā saistībā Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētājs 2010. gada 10. maijā nolēma neapvienot šīs lietas rakstveida procesā un atlikt lēmuma pieņemšanu par lūgumu apvienot lietas mutvārdu procesā un galīgā lēmuma pieņemšanai.
11 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 23. jūnijā, ECHA saskaņā ar Reglamenta 114. panta 1. punktu izvirzīja iebildi par nepieņemamību.
12 Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā reģistrēta 2010. gada 3. jūnijā, Dānijas Karaliste lūdza atļauju iestāties šajā lietā ECHA prasījumu atbalstam. Pēc tam, kad bija uzklausīti pamatlietas dalībnieki, Vispārējās tiesas astotās palātas priekšsēdētājs ar 2010. gada 6. jūlija rīkojumu apmierināja šo lūgumu. Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika reģistrēts 2010. gada 23. augustā, Dānijas Karaliste atsauca savu iestāšanos šajā tiesvedībā.
13 Prasītājas savus apsvērumus par iebildi par nepieņemamību iesniedza 2010. gada 23. augustā.
14 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas septītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
15 Ar 2011. gada 30. marta lēmumu Vispārējā tiesa nodeva šo lietu septītajai palātai paplašinātā sastāvā atbilstoši Reglamenta 51. panta 1. punktam.
16 Ar Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2011. gada 3. maija rīkojumu iebilde par nepieņemamību tika apvienota ar lietas izskatīšanu pēc būtības un lēmums par tiesāšanās izdevumiem tika atlikts.
17 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (septītā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma uzsākt mutvārdu procesu.
18 Ar Vispārējās tiesas septītās palātas paplašinātā sastāvā priekšsēdētāja 2012. gada 20. jūnija rīkojumu šī lieta un lietas T‑94/10 Rütgers Germany u.c./ECHA, T‑95/10 Cindu Chemicals u.c./ECHA un T‑96/10 Rütgers Germany u.c./ECHA tika apvienotas mutvārdu procesam atbilstoši Reglamenta 50. pantam.
19 Ar 2012. gada 30. augusta vēstuli prasītājas iesniedza apsvērumus par ziņojumu tiesas sēdē.
20 2012. gada 13. septembra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
21 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas skar ATAD;
– piespriest ECHA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
22 ECHA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu vai vismaz par nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
23 Pirms izvērtēt lietu pēc būtības, ir nepieciešams atbildēt uz ECHA uzdotajiem jautājumiem saistībā ar iebildi par nepieņemamību.
Par iebildi par prasības nepieņemamību
24 ECHA izvirzīto iebilžu par nepieņemamību pamatā ir apstrīdētā lēmuma būtība, tā tiešas ietekmes uz prasītājām neesamība un tas, ka apstrīdētais lēmums, kurš neesot reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, neskarot prasītājas individuāli.
Par apstrīdētā lēmuma būtību
25 ECHA būtībā norāda, ka prasītājas, atsaucoties uz ECHA Dalībvalstu komitejas vienprātīgo vienošanos, kas pieņemta 2009. gada 2. decembrī, ir apstrīdējušas sagatavojošu aktu, kura mērķis nebija radīt juridiskas sekas trešajām personām LESD 263. panta pirmās daļas otrā teikuma izpratnē. ECHA uzskata, ka akts, kas radīja iespējamās tiesiskās sekas, ir kandidātvielu atjauninātā saraksta publikācija ECHA interneta vietnē atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 10. punktam.
26 Saskaņā ar LESD 263. panta pirmās daļas otro teikumu var apstrīdēt tādus aktus, ko ir pieņēmušas Savienības iestādes vai struktūras, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā uz trešajām personām.
27 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasību par tiesību akta atcelšanu var celt pret visām Savienības iestāžu, struktūrvienību vai aģentūru pieņemtām tiesību normām neatkarīgi no to būtības vai formas, kuru nolūks ir radīt tiesiskas sekas (Tiesas 1971. gada 31. marta spriedums lietā 22/70 Komisija/Padome, Recueil, 263. lpp., 42. punkts; skat. arī Tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu apvienotajās lietās C‑138/03, C‑324/03 un C‑431/03 Itālija/Komisija, Krājums, I‑10043. lpp., 32. punkts, un Vispārējās tiesas 2008. gada 14. jūlija rīkojumu lietā T‑322/06 Espinosa Labella u.c./Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Attiecībā uz tādiem aktiem vai lēmumiem, kuri tiek sagatavoti vairākās stadijās, it īpaši iekšējas procedūras beigās, akti, par kuriem varētu celt prasību atcelt tiesību aktu, parasti var būt tikai tādi pasākumi, kuros ir pausta galīgā attiecīgās Savienības iestādes, struktūrvienības vai aģentūras nostāja procedūras beigās. No tā izriet, ka par sagatavojošiem pasākumiem vai par tādiem, kam ir tikai sagatavojošs raksturs, nevar celt prasību atcelt tiesību aktu (Tiesas 1981. gada 11. novembra spriedums lietā 60/81 IBM/Komisija, Recueil, 2639. lpp., 10. punkts; skat. arī Vispārējās tiesas 2010. gada 19. janvāra spriedumu apvienotajās lietās T‑355/04 un T‑446/04 Co‑Frutta/Komisija, Krājums, II‑1. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Jāatgādina, ka Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētā procedūra, kuras laikā tiek apzinātas minētās regulas 57. pantā paredzētās vielas, notiek vairākos posmos.
30 Pēc tam, kad apzināšanas procedūra ir uzsākta un ECHA dokumentāciju par vielu ir nodevusi dalībvalstu rīcībā un savā interneta vietnē ir publicējusi atzinumu, aicinot visas ieinteresētās personas iesniegt tai informāciju (Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 2.–4. punkts), dalībvalstis, ECHA un visas ieinteresētās personas var iesniegt komentārus par dokumentācijā ierosināto apzināšanu (minētās regulas 59. panta 4. un 5. punkts). Ja, tāpat kā šajā gadījumā, šādi komentāri tiek iesniegti, ECHA nosūta dokumentāciju savai Dalībvalstu komitejai, un, ja šī komiteja vienprātīgi vienojas par [vielas] apzināšanu, tā šo vielu iekļauj kandidātvielu sarakstā (šīs regulas 59. panta 7. un 8. punkts). Visbeidzot, tiklīdz tiek pieņemts lēmums par vielas iekļaušanu, ECHA savā interneta vietnē publicē un atjaunina kandidātvielu sarakstu (šīs pašas regulas 59. panta 10. punkts).
31 Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka prasītājas ir atsaukušās ne tikai uz 2009. gada 2. decembrī pieņemto ECHA Dalībvalstu komitejas vienošanos, ar kuru ATAD tika apzināta kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem, bet arī uz publikāciju ECHA interneta vietnē 2010. gada 13. janvārī un uz kodu ED/68/2009, kas ir kods ECHA izpilddirektora lēmumam iekļaut minēto vielu kandidātvielu sarakstā, kurš publicēts interneta vietnē 2010. gada 13. janvārī, lai arī prasītājas šo pēdējo minēto faktu nezināja. Tādējādi prasītājas nešaubīgi ir apstrīdējušas ECHA lēmumu kopumā, ar kuru ATAD tika apzināta kā viela, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem, kura saturs tika noteikts ar ECHA Dalībvalstu komitejas 2009. gada 2. decembrī pieņemto vienprātīgo vienošanos un kuru īstenoja tās izpilddirektors, kas izdeva rīkojumu par šīs vielas iekļaušanu kandidātvielu sarakstā, kurš publicēts interneta vietnē 2010. gada 13. janvārī atbilstoši minētās regulas 59. pantam. Atsaucoties uz saraksta redakciju, kas tika publicēts ECHA interneta vietnē 2010. gada 13. janvārī, uz tās Dalībvalstu komitejas 2009. gada vienprātīgo vienošanos un kodu ED/68/2009, prasītājas ir pareizi un nekļūdīgi norādījušas prasības priekšmetu. Tādējādi iebilde, kas balstīta uz iespējamu ECHA Dalībvalstu komitejas vienošanās sagatavojošo raksturu, nav efektīva.
32 Akta par vielas apzināšanu, kas pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru, mērķis ir radīt saistošas tiesiskās sekas trešajām personām LESD 263. panta pirmās daļas otrā teikuma izpratnē. Šis akts tostarp rada informēšanas pienākumus, kas ir paredzēti minētās regulas 7. panta 2. punktā, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā, kā arī 33. panta 1. un 2. punktā. Šajos noteikumos ir atsauce uz vielām, kas apzinātas saskaņā ar šīs regulas 59. panta 1. punktu, vai vielām, kas iekļautas vai ir atrodamas sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar šīs pašas regulas 59. panta 1. punktu. Tātad tie attiecas uz juridiskajām saistībām, kas izriet no akta, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru.
33 Ņemot vērā iepriekš minēto, iebilde par nepieņemamību saistībā ar apstrīdētā lēmuma būtību ir jānoraida.
Par tiešu ietekmi uz prasītājām
34 ECHA norāda, ka prasība nav pieņemama, jo apstrīdētais lēmums tieši neskar prasītājas.
35 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas viņu skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.
36 Šajā lietā ir skaidrs, ka apstrīdētais lēmums nav adresēts prasītājām, kas tātad nav šī akta adresātes. Šādā situācijā saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu prasītājas var celt prasību atcelt minēto aktu tikai tad, ja tas prasītājas ietekmē tieši.
37 Attiecībā uz tiešu ietekmi pastāvīgajā judikatūrā ir paredzēts, ka šis nosacījums nozīmē, ka apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmē subjekta tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļauj nekādu novērtējuma brīvību adresātiem šī pasākuma īstenošanai, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (Tiesas 1998. gada 5. maija spriedums lietā C‑386/96 P Dreyfus/Komisija, Recueil, I‑2309. lpp., 43. punkts; 2004. gada 29. jūnija spriedums lietā C‑486/01 P Front national/Parlaments, Krājums, I‑6289. lpp., 34. punkts, un 2009. gada 10. septembra spriedums apvienotajās lietās C‑445/07 P un C‑455/07 P Komisija/Ente per le Ville Vesuviane un Ente per le Ville Vesuviane/Komisija, Krājums, I‑7993. lpp., 45. punkts).
38 Pirmām kārtām, ciktāl tas attiecas uz prasītāju argumentāciju, ka apstrīdētais lēmums tās skar tieši, jo to tiesisko stāvokli ietekmējot Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkts, ir jānorāda, ka ar šo tiesību normu ir paredzēts atjaunināt drošības datu lapu, kuras izveide ir paredzēta minētā panta 1. punktā. Saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu vielas piegādātājiem jānodrošina vielas saņēmējs ar drošības datu lapu, ja viela atbilst kritērijiem, lai to klasificētu kā bīstamu saskaņā ar Direktīvu 67/548, ja vielai ir PBT vai vPvB īpašības saskaņā ar minētās regulas XIII pielikumā norādītajiem kritērijiem vai ja viela ir iekļauta saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu izveidotajā sarakstā citu iemeslu dēļ nekā tie, kas ir minēti iepriekš. Šīs regulas 31. panta 9. punkta a) apakšpunktā šajā ziņā ir noteikts, ka piegādātāji bez kavēšanās atjaunina šo drošības datu lapu, līdzko kļūst pieejama jauna informācija, kas var ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jauna informācija par bīstamību.
39 Šajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka prasītājām, kuras ir Regulas Nr. 1907/2006 3. panta 32. punktā noteiktās vielas piegādātājas, saskaņā ar minētās regulas 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu būtu attiecīgās vielas adresātam jāpiegādā drošības datu lapa, ja šī viela atbilstu klasifikācijas kritērijiem kā bīstama viela atbilstoši Direktīvai 67/548. Direktīvā 94/69 ATAD ir klasificēta kā 2. kategorijas kancerogēnā viela (skat. iepriekš 3. punktu).
40 Turpretī tiek apstrīdēts, kā to norāda prasītājas, ka ATAD kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšana, kas izriet no Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētās procedūras, pamatojoties uz to, ka šai vielai ir PBT vai vPvB īpašības, ir jauna informācija minētās regulas 31. panta 9. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas nosaka pildīt šajā noteikumā paredzēto pienākumu, proti, atjaunināt drošības datu lapu, tādējādi apstrīdētais lēmums tieši ietekmē prasītāju tiesisko stāvokli.
41 Attiecībā uz drošības datu lapu Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 1. punktā ir noteikts, ka tā ir jāizveido, ievērojot minētās regulas II pielikuma prasības. Šajā pielikumā, kurā ir iekļauti norādījumi drošības datu lapu sagatavošanai, ir noteikts, ka šajās lapās ir jāparedz mehānisms, kā nodot attiecīgu drošības informāciju par klasificētām vielām lejup pa piegādes ķēdi tiešiem pakārtotiem lietotājiem. Šā pielikuma mērķis ir nodrošināt visu Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punktā uzskaitīto obligāto pozīciju satura konsekvenci un precizitāti, lai saskaņā ar to sagatavotās drošības datu lapas ļautu lietotājiem veikt vajadzīgos cilvēku veselības un drošības aizsardzības pasākumus darba vietā, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai.
42 Prasītājas uzskata, ka ATAD kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšana saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto procedūru, pamatojoties uz to, ka šai vielai piemīt PBT vai vPvB īpašības, ir jauna informācija atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punkta 2. pozīcijai (dati par bīstamību), 3. pozīcijai (sastāvs/informācija par sastāvdaļām) un 15. pozīcijai (reglamentatīva informācija).
43 Attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 6. punkta 2. pozīciju (dati par bīstamību) saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 2. punktu tajā ir jānorāda vielas klasifikācija, kas noteikta, piemērojot Direktīvā 67/548 norādītos klasifikācijas noteikumus. Galvenie bīstamības draudu veidi, ko viela rada cilvēkiem un apkārtējai videi, ir jānorāda īsi un skaidri.
44 Nav šaubu, ka viela, kurai ir PBT un vPvB īpašības, rada apdraudējumu videi. Tomēr, kā uzskata ECHA, šāds apdraudējums nerodas no apstrīdētā lēmuma, bet gan no šīs vielas būtiskajām īpašībām, kuras prasītājām bija jāizvērtē un par kurām tām tādējādi bija jāzina pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.
45 Šajā saistībā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 2. punktā, ciktāl tas attiecas uz apdraudējuma noteikšanu atbilstoši vielas klasifikācijai saskaņā ar Direktīvu 67/548, ir sniegta atsauce uz šajā direktīvā norādīto klasifikācijas noteikumu piemērošanu, proti, Savienības tiesību normu piemērošanu. Tādējādi, runājot par kādas vielas kancerogēnajām īpašībām, kas ir minētas Regulas Nr. 1907/2006 57. panta a) punktā, tās un pamata apdraudējumi, kas izriet no šīm īpašībām, ir jānorāda drošības datu lapā, ciktāl viela atbilstoši Direktīvā 67/548 norādītajiem klasifikācijas noteikumiem ir klasificēta kā kancerogēna viela. Šajā gadījumā prasītājas neapstrīd to, ka ATAD kancerogēnās īpašības un šo īpašību izraisītie pamata apdraudējumi ir jānorāda drošības datu lapā un ka tās ir iemesls, kādēļ prasītājām šāda lapa ir jāiesniedz.
46 Attiecībā uz vielas PBT un vPvB īpašībām, kas norādītas Regulas Nr. 1907/2006 57. panta e) un d) punktā, to apzināšanas kritēriji ir noteikti Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā. Tādējādi, lai apzinātu vielu kā tādu, kas rada ļoti lielas bažas, pamatojoties uz tās PBT un vPvB īpašībām atbilstoši minētās regulas 59. pantam, ir jāpiemēro šīs regulas XIII pielikumā norādītie kritēriji. No tā izriet, ka, īstenojot apzināšanas procedūru, tiek noteiktas vielas PBT un vPvB īpašības. To apstiprina ECHA atbilde uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes komentāru, kas saistībā ar ATAD apzināšanu tika iesniegts Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 5. punktā paredzētajā laikposmā. Tajā ECHA norāda, ka iekļaušana kandidātvielu sarakstā ir galvenais mehānisms PBT un vPvB vielu apzināšanai. Turklāt šāds pats apsvērums ir iekļauts ECHA darba grupas semināra, kas saistībā ar kandidātvielu sarakstu un licencēšanu kā riska vadības instrumentiem norisinājās 2009. gada 21.–22. janvārī, protokolā. Tādējādi kādas vielas PBT un vPvB īpašību apzināšana ir atkarīga no Savienības tiesību normu piemērošanas, proti, šajā gadījumā, no Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā norādīto kritēriju piemērošanas. Tādējādi, ņemot vērā, ka ar apstrīdēto lēmumu PBT un vPvB īpašības tika noteiktas, piemērojot šos kritērijus, šī lēmuma dēļ šīs īpašības un no tām izrietošais pamata apdraudējums ir jānorāda drošības datu lapā. Šajā gadījumā runa ir par gadījumu, kurš ir pielīdzināms vielas klasifikācijai atbilstoši Direktīvā 67/548 norādītajiem noteikumiem un attiecībā uz kuru pienākums iekļaut šo klasifikāciju un galveno apdraudējumu, kas izriet no drošības datu lapā klasificētajām īpašībām, skaidri izriet no Regulas Nr. 1907/2006 II pielikuma 2. punkta.
47 Attiecībā uz ECHA argumentāciju, saskaņā ar kuru attiecīgās vielas bīstamība izriet no tās būtiskajām īpašībām, kuras prasītājām bija jāizvērtē un par kurām tām tādējādi bija jāzina pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, pirmkārt, ir jānorāda, ka ECHA atsaucas uz apspriedēm, kas notikušas Eiropas Ķīmisko vielu biroja (ECB) apakšgrupā saistībā ar jautājumu, vai attiecīgā viela atbilst PBT un vPvB kritērijiem. Pat ja ir taisnība, ka apdraudējums, kas izriet no vielas, rodas no tās būtiskajām īpašībām, šis apdraudējums ir jāizvērtē un jānosaka, ņemot vērā noteiktas tiesību normas. Savos apsvērumos saistībā ar apspriedēm, kas norisinājās minētajā apakšgrupā, ECHA nenorāda tiesību normas, kas šai apakšgrupai būtu ļāvušas noteikt PBT un vPvB īpašības. Turklāt ECHA neapgalvo, ka šīs apakšgrupas secinājumiem būtu prasītājām saistošs raksturs. Turpretī prasītājas norāda, ka secinājumi par ATAD tika apstrīdēti. Otrkārt, ECHA apgalvo, ka prasītājām bija jānovērtē ATAD būtiskās īpašības un šī iemesla dēļ bija jāzina par šīs vielas PBT un vPvB īpašībām. Kā izriet no lietas materiāliem un kā arī prasītājas apstiprināja tiesas sēdē, tās apstrīd tieši ATAD PBT un vPvB īpašības. Tādējādi, veicot izvērtējumu saistībā ar ATAD, tās nav secinājušas, ka šai vielai būtu PBT un vPvB īpašības.
48 Tādējādi, ņemot vērā drošības datu lapas 2. pozīciju (dati par bīstamību), ATAD apzināšana par ļoti lielas bažas izraisošu vielu saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru, pamatojoties uz to, ka šai vielai bija PBT vai vPvB īpašības, bija uzskatāma par jaunu informāciju, kas varēja ļaut lietotājiem veikt pasākumus cilvēku drošībai un veselības aizsardzībai darba vietā, kā arī apkārtējās vides aizsardzībai. Tādējādi šī apzināšana bija uzskatāma par jaunu informāciju, kas varēja ietekmēt riska pārvaldības pasākumus, vai jaunu informāciju par bīstamību Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tāpēc prasītājām bija pienākums atjaunināt attiecīgās drošības datu lapas. No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums, pamatojoties uz tajā paredzēto pienākumu, tieši ietekmē prasītāju tiesisko stāvokli, un nav nepieciešams izvērtēt drošības datu lapas 3. pozīciju (sastāvs/informācija par sastāvdaļām) un 15. pozīciju (reglamentatīva informācija) (attiecībā uz 15. pozīciju skat. Vispārējās tiesas 2011. gada 21. septembra rīkojumus lietā T‑343/10 Etimine un Etiproducts/ECHA, Krājums, II–6611. lpp., 33.–36. punkts, un lietā T‑346/10 Borax Europe/ECHA, Krājums, II–6629. lpp., 34.–37. punkts).
49 Otrām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentāciju par to, ka apstrīdētais lēmums tās skar tieši, jo to tiesisko stāvokli ietekmējot Regulas Nr. 1907/2006 34. panta a) punkts, ir jānorāda, ka saskaņā ar šo pantu visiem vielas piegādes ķēdes dalībniekiem augšup pa piegādes ķēdi nākamajam dalībniekam vai izplatītājam jādara zināma jaunā informācija par [vielas] bīstamām īpašībām neatkarīgi no tās lietošanas veidiem.
50 Tā kā ATAD kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana apstrīdētajā lēmumā, pamatojoties uz to, ka šai vielai bija PBT vai vPvB īpašības, ietvēra jaunu informāciju saistībā ar ATAD bīstamajām īpašībām (skat. iepriekš 46.–48. punktu), tā izraisa Regulas Nr. 1907/2006 34. panta a) punktā paredzēto informēšanas pienākumu. No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums tieši ietekmē prasītāju tiesisko stāvokli arī šajā tiesību normā paredzētā pienākuma dēļ.
51 Tādējādi apstrīdētais lēmums prasītājas ietekmē tieši. Līdz ar to šī iebilde par nepieņemamību ir jānoraida.
Par reglamentējošā akta, kurš nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, jēdzienu un par to, ka prasītājas tiek skartas individuāli
52 ECHA norāda, ka prasība nav pieņemama, jo apstrīdētais lēmums neesot reglamentējošs akts LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, un ka tādējādi prasītājām jābūt skartām individuāli, bet šis nosacījums neesot izpildīts.
53 Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu šī prasība par tiesību akta atcelšanu ir pieņemama tikai tad, ja apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par reglamentējošu aktu, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, vai ja apstrīdētais lēmums prasītājas skar individuāli.
54 Attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par reglamentējošu aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ECHA būtībā apstiprina, ka tās pieņemtie akti nav reglamentējoši akti. Regulā Nr. 1907/2006 paredzēto regulatīvo pilnvaru īstenošana esot jāveic tikai Komisijai. Turklāt vielas apzināšana esot tikai sagatavojošs pasākums, lai Komisija vēlāk, iespējams, varētu pieņemt lēmumu par šis vielas iekļaušanu šīs regulas XIV pielikumā.
55 Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par reglamentējošu aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ir jāatgādina, ka “reglamentējoša akta” jēdziens šīs tiesību normas izpratnē ir jāsaprot kā jebkurš vispārpiemērojams akts, izņemot leģislatīvus aktus (Vispārējās tiesas 2011. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑262/10 Microban International un Microban (Europe)/Komisija, Krājums, II–7697. lpp., 21. punkts).
56 Šajā gadījumā ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums ir vispārpiemērojams, jo tas ir piemērojams objektīvi noteiktām situācijām un rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārēji un abstrakti definētām personu kategorijām, proti, tostarp attiecībā uz ikvienu fizisku vai juridisku personu, kurai ir piemērojams Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 9. punkta a) apakšpunkts un 34. panta a) punkts.
57 Turklāt apstrīdētais lēmums nav leģislatīvs akts, jo tas nav pieņemts nedz saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nedz saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru atbilstoši LESD 289. panta 1.–3. punktam. Apstrīdētais lēmums faktiski ir ECHA akts, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1907/2006 59. pantu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 4. jūnija rīkojumu lietā T‑381/11 Eurofer/Komisija, 44. punkts).
58 Tādējādi apstrīdētais lēmums ir jāuzskata par reglamentējošu aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.
59 Pretēji tam, ko apgalvo ECHA, LESD 263. panta ceturtajā daļā nav norādīts, ka tikai Komisijai būtu nepieciešamās regulatīvās pilnvaras šāda akta pieņemšanai. ECHA argumentācijai šajā saistībā LESD nav atrodams nekāds apstiprinājums. LESD 263. panta pirmajā daļā ir skaidri minēta Savienības iestāžu, struktūrvienību vai aģentūru aktu, kuri pieņemti, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā uz trešajām personām, likumības pārbaude. Tādējādi LESD autoriem faktiski bija nodoms arī ECHA kā Savienības iestādes aktus pakļaut pārbaudei Savienības tiesā.
60 Turklāt pretēji tam, ko norāda ECHA, tās uzdevums atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 75. panta 1. punktam, proti, pārvaldīt un dažos gadījumos īstenot Regulas Nr. 1907/2006 tehniskos, zinātniskos un administratīvos aspektus un nodrošināt konsekvenci Savienības mērogā, neizslēdz reglamentējoša akta pieņemšanas pilnvaras. Šajā saistībā ir jānorāda, ka ECHA piekrīt tam, ka tās pieņemtie akti, lai arī ierobežotā apmērā, tomēr var radīt juridiskus pienākumus attiecībā uz trešajām personām.
61 Turklāt, īstenojot Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzēto apzināšanas procedūru, gadījumam, ja tiek iesniegti komentāri saistībā ar ierosināto vielas kā ļoti lielas bažas izraisošas vielas apzināšanu, ir paredzētas divas procedūras. Saskaņā ar pirmo procedūru ECHA nodod dokumentāciju tās Dalībvalstu komitejai un tā panāk vienprātīgu lēmumu par apzināšanu (minētās regulas 59. panta 7. un 8. punkts). Saskaņā ar otro procedūru gadījumā, ja Dalībvalstu komitejā netiek panākta vienprātīga vienošanās, lēmumu par attiecīgās vielas apzināšanu pieņem Komisija atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 133. panta 3. punktā paredzētajai procedūrai, kurā ir atsauce uz reglamentējošo procedūru, kas ir paredzēta Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 23. lpp.), 5. pantā (šīs regulas 59. panta 9. punkts). No šo abu procedūru salīdzināšanas izriet, ka pirmās procedūras ietvaros Dalībvalstu komitejas vienošanās atbilst Komisijas lēmumam, kas attiecībā uz vielas apzināšanu pieņemts otrās procedūras ietvaros. Nevar apgalvot, ka, lai gan lēmums ar Komisijas dalību ir uzskatāms par reglamentējošu aktu, lēmums bez tās dalības, kuram ir tāds pats saturs un tādas pašas sekas, nav uzskatāms par tādu aktu.
62 Taisnība, ka Komisijas lēmums atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 58. pantam iekļaut vielu šīs regulas XIV pielikumā rada smagākas tiesiskās sekas attiecībā pret vielas lietotājiem, proti, aizliegumu to tirgot bez licences, nekā sekas, kas izriet no apstrīdētā lēmuma, proti, informēšanas pienākumu. Tomēr šis konstatējums nevar nozīmēt, ka nepastāvētu tiesiskās sekas, kas izriet no apstrīdētā lēmuma. Turpretī informēšanas pienākums, kas izriet no apstrīdētā lēmuma, ir vienas no sekām atbildībai par vielu risku pārvaldību, kas ir jāpiemēro visā piegādes ķēdes garumā, kā tas ir norādīts Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 56. apsvērumā. No tā izriet, ka ECHA argumentācija šajā saistībā ir jānoraida.
63 Otrkārt, attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētais lēmums ir saistīts ar īstenošanas pasākumiem, ir jānorāda, ka attiecīgās vielas kā tādas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana saistībā ar Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā noteikto procedūru prasītājām rada informēšanas pienākumu un nav nepieciešami nekādi citi pasākumi (skat. iepriekš 32. punktu). Tādējādi apstrīdētais lēmums nav saistīts ne ar kādiem īstenošanas pasākumiem.
64 Konkrēti, nākamais licencēšanas procedūras posms, kas izpaužas tādējādi, ka Regulas Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, proti, to vielu sarakstā, kurām vajadzīga licence, prioritārā kārtībā tiek iekļautas kandidātvielas, nav uzskatāms par apstrīdētā lēmuma īstenošanas pasākumu. Apzināšanas procedūras pabeigšana rada atsevišķu informēšanas pienākumu, kas nav atkarīgs no nākamajiem licencēšanas procedūras posmiem.
65 No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums ir uzskatāms par reglamentējošu aktu, kurš nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, tādējādi šī iebilde par nepieņemamību ir jānoraida un nav nepieciešams izvērtēt prasītāju tiešas skaršanas iespēju.
66 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, iebilde par nepieņemamību nav pamatota. Tādējādi šī prasība ir pieņemama.
Par lietas būtību
67 Šīs prasības pamatošanai ir izvirzīti trīs pamati. Tie attiecīgi ir saistīti ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, iespējamu kļūdu vērtējumā vai iespējamu kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar tādas vielas apzināšanu, kurai esot PBT vai vPvB īpašības, pamatojoties uz tās sastāvdaļām, un samērīguma principa pārkāpumu.
Par pirmo pamatu saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
68 Prasītājas norāda, ka ATAD kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu. Šo vielu tās ķīmisko vielu sastāva un konkurences stāvokļa tirgū dēļ varot pielīdzināt citām UVCB vielām, kuru sastāvā ir antracēns un citi policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (turpmāk tekstā – “PAO”). Tomēr ECHA bez objektīva pamatojuma kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas, esot apzinājusi tikai ATAD, nevis šīs citas vielas.
69 Jānorāda, ka ar Regulu Nr. 1907/2006 likumdevējs ir izveidojis sistēmu ķimikāliju reģistrēšanai, vērtēšanai, licencēšanai un ierobežošanai, kuras mērķis saskaņā ar minētās regulas preambulas 1. apsvērumu tostarp ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot konkurenci un inovācijas. Konkrēti Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļā ir paredzēta licencēšanas procedūra. Šīs procedūras mērķis saskaņā ar minētās regulas 55. pantu ir nodrošināt labu iekšējā tirgus darbību, reizē nodrošinot to, ka pienācīgi tiek kontrolēts risks, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski aizvieto ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa.
70 Licencēšanas procedūra ir piemērojama visām vielām, kas atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem. Pirmajā licencēšanas procedūras posmā tiek apzinātas minētajā pantā paredzētās vielas, un šim nolūkam Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā ir paredzēta vairāku posmu procedūra. Saskaņā ar minētās regulas preambulas 77. apsvērumu, ņemot vērā efektivitātes un praktiskuma apsvērumus gan attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kurām jāsagatavo pieteikuma dokumenti un jāveic atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi, gan attiecībā uz iestādēm, kurām jāapstrādā licencēšanas pieteikumi, vienlaikus būtu jāatļauj licencēt ierobežotu skaitu vielu. Attiecībā uz šo vielu izvēli Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts, ka Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij ir jāizvērtē, vai tās atbilst minētās regulas 57. pantā norādītajiem kritērijiem. Tādējādi likumdevējs Komisijai un dalībvalstīm ir atstājis plašu novērtējuma brīvību, kas ļauj pakāpeniski īstenot noteikumus saistībā ar Regulas Nr. 1907/2006 VII sadaļā paredzētajām vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
71 Ņemot vērā iepriekš minēto, Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētā apzināšanas procedūra tādējādi ECHA nesniedz nekādas pilnvaras attiecībā uz apzināmās vielas izvēli. Turpretī, ja vielas dokumentāciju sagatavo dalībvalsts vai ECHA pēc Komisijas lūguma, ECHA, ievērojot minētajā pantā norādītos nosacījumus, ir jāveic šīs vielas apzināšana.
72 Šajā gadījumā Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā paredzētā apzināšanas procedūra tika ievērota, ciktāl tā attiecas uz apzināmās vielas izvēli. No lietas materiāliem izriet, ka Komisija izvēlējās ATAD, jo tā uzskatīja, ka šī viela atbilst minētās regulas 57. pantā norādītajiem kritērijiem. Turklāt, tā kā netika iesniegta dalībvalsts izstrādātā dokumentācija saistībā ar citām vielām, kuru sastāvā ir antracēns vai citas PAO, vai Komisijas lūgums ECHA izstrādāt šādu dokumentāciju, ECHA nevarēja veikt šo citu vielu apzināšanu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā norādītajai procedūrai, nepārsniedzot savas pilnvaras. No tā izriet, ka, apzinot ATAD, nevis vielas, kuras, iespējams, ir salīdzināmas kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, ECHA, apzinot ATAD, nav pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu.
73 Ņemot vērā iepriekš minēto, saistībā ar to, ka Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā norādītās procedūras tiesiskumu prasītājas nav apstrīdējušas un ka ECHA ir ievērojusi šo procedūru, pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu saistībā ar kļūdu vērtējumā vai kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar kādas vielas apzināšanu kā PBT vai vPvB, pamatojoties uz tās sastāvdaļām
74 Šajā pamatā ir četri iebildumi. Pirmkārt, prasītājas norāda, ka ECHA izstrādātā dokumentācija saistībā ar attiecīgo vielu neatbilstot Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 2. un 3. punktā un XIII un XV pielikumā norādītajām prasībām, jo tā neesot balstīta uz pašas vielas izvērtējumu, bet gan uz tās sastāvdaļu īpašību izvērtējumu. Otrkārt, Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā neesot paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru vielu var apzināt kā tādu, kurai piemīt PBT vai vPvB īpašības, ja šai vielai ir sastāvdaļa ar PBT vai vPvB īpašībām koncentrācijā, kas atbilst vai pārsniedz 0,1 %. Treškārt, attiecīgās vielas sastāvdaļu izvērtējums neesot sniedzis pietiekamu pamatu, lai to apzinātu kā [vielu], kurai ir PBT vai vPvB īpašības, ciktāl šīs sastāvdaļas katra atsevišķi nav tikušas apzinātas kā tādas, kurām ir PBT vai vPvB īpašības. Ceturtkārt, ar apstrīdēto lēmumu netiekot ievērots 0,1 % sliekšņa noteikums, jo ATAD saturot antracēnu, vienīgo sastāvdaļu, kas ir oficiāli apzināta kā viela, kurai ir PBT īpašības, apmērā, kas ir mazāks par 0,1 %.
75 Tā kā pirmais un otrais iebildums ir saistīti ar ATAD kā vielas, kurai ir PBT vai vPvB īpašības, apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām koncentrācijā, kas ir vismaz 0,1 %, šķiet piemēroti tos izskatīt kopā.
76 Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumā, kad Savienības iestādēm ir plaša novērtējuma brīvība, it īpaši attiecībā uz sarežģītu zinātnisku un tehnisku faktu izvērtēšanu, lai noteiktu veicamo pasākumu veidu un apmēru, Savienības tiesai vienīgi ir jāpārbauda, vai šīs izvērtēšanas pilnvaras nav īstenotas acīmredzami kļūdaini vai nepareizi izmantojot pilnvaras, kā arī vai iestādes nav acīmredzami pārsniegušas to novērtējuma brīvību. Šādā kontekstā Savienības tiesa ar savu vērtējumu par zinātniskiem un tehniskiem faktiem nevar aizstāt Savienības iestāžu, kurām vienīgajām LESD uzticēts šis uzdevums, vērtējumu (Tiesas 2011. gada 21. jūlija spriedums lietā C‑15/10 Etimine, Krājums, I–6681. lpp., 60. punkts).
77 Tomēr ir jāprecizē, ka Savienības iestāžu plašā novērtējuma brīvība, uz kuras izmantošanu attiecas ierobežota pārbaude tiesā, attiecas ne tikai uz pieņemamo tiesību normu raksturu un piemērojamību, bet zināmā mērā arī uz pamata faktu konstatēšanu. Tomēr šāda pārbaude tiesā, pat ja tā ir ierobežota, paredz, ka Savienības iestādēm, kas ir pieņēmušas attiecīgo tiesību aktu, ir jāspēj Savienības tiesā pierādīt, ka tiesību akts ir pieņemts, efektīvi īstenojot savu novērtējuma brīvību, kas nozīmē, ka ir ņemti vērā visi būtiskie fakti un apstākļi, kas attiecas uz situāciju, ko ir paredzēts reglamentēt ar šo tiesību aktu (Tiesas 2010. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑343/09 Afton Chemical, Krājums, I‑7023. lpp., 33. un 34. punkts).
– Par pirmo un otro iebildumu saistībā ar ATAD kā vielas, kurai ir PBT un vPvB īpašības, apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām koncentrācijā, kas ir vismaz 0,1 %
78 Prasītājas norāda, ka ECHA izstrādātā dokumentācija saistībā ar ATAD neatbilstot Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 2. un 3. punktā un XIII un XV pielikumā norādītajām prasībām, jo tā neesot balstīta uz pašas vielas izvērtējumu, bet gan uz tās sastāvdaļu īpašību izvērtējumu. Turklāt Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā neesot paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru vielu var apzināt kā tādu, kurai piemīt PBT vai vPvB īpašības, ja šai vielai ir sastāvdaļa ar PBT vai vPvB īpašībām koncentrācijā, kas atbilst vai pārsniedz 0,1 %, un tādējādi tam nav juridiska pamata. Likumdevējs esot vēlējies šādu sliekšņa neesamību, jo visur citur Regulā Nr. 1907/2006 esot norādīti koncentrācijas sliekšņi, proti, tostarp ķīmiskās drošības izvērtējumam saskaņā ar minētās regulas 14. pantu. Ciktāl apstrīdētais lēmums esot balstīts uz ATAD sastāvdaļu koncentrācijā, kas ir vismaz 0,1 %, īpašību izvērtējumu, tajā esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
79 No dokumentācijas saistībā ar ATAD kā vielas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšanu, par kuru Dalībvalstu komiteja 2009. gada 2. decembrī panāca vienprātīgu vienošanos, izriet, ka šī viela tika apzināta kā viela, kas rada ļoti lielas bažas un kas atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai uzskatītu, ka tai ir PBT un vPvB īpašības saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 57. panta d) un e) punktu, jo minētajā vielā ir sastāvdaļas ar PBT un vPvB īpašībām koncentrācijā, kas ir vismaz 0,1 %.
80 No dokumentācijas saistībā ar ATAD apzināšanu 6. sadaļas izriet, ka, ņemot vērā, ka nebija nekādas informācijas par pašas vielas PBT un vPvB īpašībām, izvērtējums tika veikts, pamatojoties uz ATAD PAO sastāvdaļu, kas tajā sastopamas vismaz 0,1 % lielā koncentrācijā, PBT un vPvB īpašībām. Turklāt šī komiteja nosprieda, ka septiņas no šīm PAO sastāvdaļām ir jāuzskata par tādām, kam ir PBT un vPvB īpašības, proti, fluorantēns, pirēns, benz(a)antracēns, hrizēns, benz(a)pirēns, benz(k)fluorantēns un benz(ghi)perilēns, un ka fenantrēns esot jāuzskata par vielu, kurai ir tikai vPvB īpašības, un antracēns [esot jāuzskata par vielu], kurai ir PBT īpašības. Tādējādi tā secināja, ka ATAD ir viela, kuras sastāvā esot vismaz 5–10 % PAO sastāvdaļu, kurām ir PBT un vPvB īpašības.
81 Vispirms attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 2. un 3. punktā, lasot to kopā ar minētās regulas XV pielikumu, paredzētās procedūras iespējamu pārkāpumu pietiek konstatēt, ka šajās tiesību normās ir paredzēta dokumentācijas izstrāde vielai, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tā atbilst šīs regulas 57. pantā norādītajiem kritērijiem. Taču ECHA sagatavotās dokumentācijas, kā arī apstrīdētā lēmuma priekšmets patiešām ir viela šīs pašas regulas 3. panta 1. punkta izpratnē, attiecībā uz kuru tiek uzskatīts, ka tā atbilst Regulas Nr. 1907/2006 57. pantā norādītajiem kritērijiem. ECHA tādējādi šīs tiesību normas nav pārkāpusi.
82 Turklāt, lai pārbaudītu, vai ECHA pieeja attiecībā uz ATAD kā vielas, kurai ir PBT un vPvB īpašības, apzināšanu ir saistīta ar acīmredzamu kļūdu, ir jānorāda, ka vielas, kurai esot PBT un vPvB īpašības, apzināšanas kritēriji ir noteikti Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā. Tādējādi, kā to norāda prasītājas, saskaņā ar šī pielikuma piemērojamo redakciju attiecībā uz vielas apzināšanu kā tādu, kurai ir PBT un vPvB īpašības, šai vielai ir jāatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai to uzskatītu par tādu, kurai ir PBT un vPvB īpašības, kas ir norādītas minētā pielikuma 1. un 2. sadaļā.
83 Tomēr, tā kā vielas sastāvdaļas ir tās neatņemama daļa, nevar vienkārši nolemt, ka ECHA ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka attiecīgajai vielai ir PBT un vPvB īpašības, jo tās sastāvdaļām ir šādas īpašības. Ar šādu secinājumu pienācīgi netiek ņemts vērā Regulas Nr. 1907/2006 1. panta 1. punktā norādītais mērķis, proti, nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot konkurenci un inovācijas. Pat ja Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikuma, redakcijā, kas piemērojama šajā lietā, formulējumā nav skaidri norādīts, ka, apzinot vielas, kurām ir PBT un vPvB īpašības, ir jāņem vērā arī vielas būtisko sastāvdaļu PBT un vPvB īpašības, tajā šāda pieeja nav izslēgta. Tomēr nevar uzskatīt, ka tikai tādēļ, ka vielas sastāvdaļai piemīt noteikts skaits īpašību, tās piemīt arī vielai, bet ir jāņem vērā šādas sastāvdaļas esamības procentuālā daļa un tās ķīmiskā iedarbība (šajā ziņā skat. Tiesas 1985. gada 26. septembra spriedumu lietā 187/84 Caldana, Recueil, 3013. lpp., 17. punkts).
84 Pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Regulas Nr. 1907/2006 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts nepierāda likumdevēja nolūku samazināt ar vielas sastāvdaļām, kurām ir PBT un vPvB īpašības, saistītos riskus, tikai izvērtējot šajā pantā paredzēto ķīmisko drošību. Pirmkārt, šāds nodoms neizriet ne no šīs tiesību normas formulējuma, ne no Regulas Nr. 1907/2006 preambulas apsvērumiem saistībā ar minēto tiesību normu. Otrkārt, minētās regulas 14. panta 2. punkta f) apakšpunkts ir daļa no šīs regulas II sadaļā norādīto vielu reģistrācijas procedūras, kas principā ir piemērojama visām vielām pašām par sevi vai vielām, kas ietvertas savienojumos vai izstrādājumos, kuri paredzēti šīs pašas regulas 6. un 7. pantā. Kā izriet no Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 69. apsvēruma, likumdevējs vēlējās pievērst īpašu uzmanību vielām, kas rada ļoti lielas bažas un kas ir norādītas minētās regulas 59. pantā paredzētajā apzināšanas procedūrā.
85 Šajā gadījumā ir būtiski atgādināt, ka ATAD ietilpst UVCB vielās, kuru sastāvs ir nezināms vai nemainīgs. UVCB vielas ietilpst vielās, kas sastāv no vairākām sastāvdaļām, proti, vielās, kas satur vairākas dažādas sastāvdaļas. Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā nav paredzēti īpaši noteikumi saistībā ar UVCB vielu kā vielu, kam ir PBT un vPvB īpašības, apzināšanu.
86 ECHA uzskata, ka pieeja, saskaņā ar kuru UVCB vielu var apzināt kā tādu, kurai ir PBT un vPvB īpašības, pamatojoties uz to, ka tās sastāvdaļas ir apzinātas kā tādas, kurām ir PBT un vPvB īpašības, ir pamatota, pirmkārt, ar iedibinātu praksi, kuras pamatā ir Savienības tiesību aktos atzīts princips, un, otrkārt, ar zinātniskiem apsvērumiem. Ciktāl tas attiecas uz 0,1 % sliekšņa piemērošanu kā faktoru, kas nosaka attiecīgās vielas apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām, tas ir pamatots ar Savienības tiesību aktiem.
87 Pirmkārt, attiecībā uz argumentāciju saistībā ar iedibinātu praksi, kuras pamatā ir Savienības tiesību aktos atzīts princips, ir jānorāda, ka, pat ja ir taisnība, ka no Regulas Nr. 1272/2008 preambulas 75. apsvēruma un 53. panta 2. punkta izriet, ka šī regula nav piemērojama vielu ar PBT un vPvB īpašībām klasificēšanai un marķēšanai, bet tikai kancerogēnām, mutagēnām un toksiskām vielām, tomēr no minētās regulas 10. panta 1. punkta izriet, ka likumdevējs ir atzinis principu, saskaņā ar kuru viela, kurai ir noteiktas īpašības un kura ir sastopama citā vielā, var izraisīt šīs vielas kvalificēšanu par tādu, kurai ir šīs īpašības. Faktiski Regulas Nr. 1272/2008 10. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka specifiskās robežkoncentrācijas un vispārīgās robežkoncentrācijas, ko nosaka vielai, norāda robežlielumu, kuru sasniedzot vai pārsniedzot, vielas klātbūtne citā vielā vai savienojumā kā identificēts piemaisījums, piedeva vai atsevišķa sastāvdaļa var likt vielu vai savienojumu klasificēt kā bīstamu.
88 Šī principa piemērojamību vielas kā tādas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšanas procedūrai apstiprina vairāki apstākļi. No vienas puses, saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 57. pantu, izvērtējot kandidātvielu sarakstā iekļaujamās vielas, vielas, kam piemīt PBT un vPvB īpašības, tiek novietotas vienā līmenī ar kancerogēnām, mutagēnām un toksiskām vielām. No otras puses, minētā principa piemērojamību apstiprina Regulas Nr. 1907/2006 56. panta 6. punkta a) apakšpunkts. Saskaņā ar pēdējo minēto būtībā aizliegums laist tirgū licencējamu vielu nav piemērojams minētās regulas 57. panta d)–f) punktā norādīto vielu lietošanai, kas ir sastopamas mazākā koncentrācijā par noteiktajiem 0,1 % masā, ja tās ir iekļautas savienojumos. Protams, ka šī tiesību norma ir piemērojama savienojumiem, nevis tādai vielai, kāda šobrīd tiek aplūkota. Tomēr vielas kvalificēšana to sastāvdaļu īpašību dēļ, šķiet, ir salīdzināma ar savienojuma kvalificēšanu, balstoties uz tā vielu īpašībām. Šajā saistībā ir jānorāda, ka prasītājas sava apgalvojuma, saskaņā ar kuru likumdevēja nolūks bija samazināt ar vielas sastāvdaļām, kam ir PBT vai vPvB īpašības, saistītos riskus tikai, izvērtējot ķīmisko drošību, pamatojumam norāda arī uz tiesību normu, kas nav piemērojama vielas sastāvdaļām, bet gan savienojumā ietvertām vielām, proti, uz Regulas Nr. 1907/2006 14. panta 2. punkta f) apakšpunktu (skat. iepriekš 84. punktu).
89 Otrkārt, ECHA savu pieeju balsta uz zinātniskiem apsvērumiem.
90 No vienas puses, būtu svarīgi, lai UVCB viela tiktu izvērtēta, pamatojoties uz tās sastāvdaļām, jo, nonākot apkārtējā vidē, šādas vielas atsevišķās sastāvdaļas uzvestos kā autonomas vielas. Attiecīgās vielas to lietošanas laikā atbrīvotu vairākas dažādas PAO ar PBT vai vPvB īpašībām, piemēram, sakarstot apstrādes laikā vai infiltrējoties, saskaroties ar ūdeni.
91 No otras puses, lai gan UVCB vielas izpēte kopumā būtu iespējama atsevišķos konkrētos gadījumos, šāda pieeja neradītu būtiskus rezultātus lielam šo vielu skaitam, tostarp ATAD. Šajā vairākumā gadījumu vielas īpašību izpratne būtu iespējama, tikai pamatojoties uz tās attiecīgo sastāvdaļu īpašību izvērtējumu. Lielākā daļa izmēģinājumu metožu, kas ir pieejamas, lai noteiktu šo vielu neatņemamās īpašības, esot derīgas tikai tādu vielu izpētei, kas sastāv tikai no vienas galvenās sastāvdaļas. Runājot par UVCB vielu noturību, tā parasti nevar tikt novērtēta, izmantojot bioloģiskās noārdīšanās testu metodes, ar ko mēra kopsavilkuma rādītājus, jo šie testi mērītu vielas īpašības kopumā, bet nesniegtu informāciju par tās sastāvdaļām. Tādējādi, pat ja tiktu uzskatīts, ka šāda testa rezultātā viela kopumā šķiet viegli bioloģiski noārdāma, nevarot tikt izslēgta bioloģiski nenoārdāmu sastāvdaļu iespējama klātbūtne vielā. ECHA uzskata, ka līdzīgas grūtības esot sastopamas atsevišķu UVCB vielu bioakumulācijas un toksiskuma testu laikā. Šādas vielas fiziskā struktūra būtiski varot ierobežot šādu sastāvdaļu atdalīšanos, ja tests attiecas uz pašu vielu. Tādējādi, ciktāl tas attiecas uz bioakumulācijas un toksiskuma testiem, to laikā nevarot tikt atklāta uzkrāšanās pētāmajos organismos un toksiskums, savukārt realitātē pēc noteikta laika notiktu PAO sastāvdaļu atdalīšanās apkārtējā vidē.
92 Kritika, kuru prasītājas pauž saistībā ar šiem zinātniskajiem apsvērumiem, nepierāda, ka ECHA sniegtie zinātniskie iemesli būtu saistīti ar acīmredzamu kļūdu.
93 Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju argumentāciju, saskaņā ar kuru tas, ka viela var sadalīties tās sastāvdaļās, tiek izvērtēts ķīmiskās drošības izvērtējuma laikā, kas ir jāveic, reģistrējot vielu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 14. pantam, tas nav pretrunā ECHA vērtējumam, bet tikai norāda, ka sadalīšanās vajadzības gadījumā ir jāņem vērā arī citas Regulā Nr. 1907/2006 paredzētas procedūras laikā (šajā ziņā skat. arī iepriekš 84. punktu).
94 Otrkārt, ciktāl tas attiecas uz argumentāciju saistībā ar infiltrāciju, saskaņā ar kuru visi testi, ar kuriem tiek pētīta īstermiņa un hroniskā ietekme, apstiprina, ka PAO ir ieslēgtas makromolekulārā matricā un nerada toksisku iedarbību, piemēram, atrodoties saskarē ar ūdeni, jākonstatē, ka tā pamatojumam prasītājas tikai norāda trīs zinātniskos pētījumus, tos nepievienojot dokumentācijai. Ar šādu pamatojumu nevar secināt, ka ECHA veiktais pretējais izvērtējums būtu saistīts ar acīmredzamu kļūdu.
95 Treškārt, ciktāl tas attiecas uz prasītāju argumentāciju, saskaņā ar kuru, pretēji ECHA norādītajam, lielākā daļa testa metožu varot tikt izmantotas UVCB vai, ja esošās metodes nav piemērotas, var tikt izmantota pieeja, kuras pamatā ir pierādījuma spēks, to nekādi nepamato zinātniskie dati un tādējādi tā nav pietiekama, lai noraidītu ECHA pieeju kā tādu, kas ir saistīta ar acīmredzamu kļūdu.
96 Trešām kārtām, attiecībā uz 0,1 % sliekšņa piemērošanu kā faktoru, kas izraisa attiecīgās vielas apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām, prasītājas norāda, ka, lai gan tās principā neapstrīd šāda sliekšņa piemērošanu, kritērijs saistībā ar 0,1 % slieksni nav atrodams Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā. Turklāt tās apgalvo, ka, pat ja ir taisnība, ka pastāv akti, kuros ir atsauces uz 0,1 % kā slieksni atsevišķos gadījumos, kuru pārsniedzot, tiek piemērota bīstamības klasifikācija, šis slieksnis var svārstīties no 0,1 % līdz 1 %, atkarībā no bīstamības.
97 Lai gan taisnība, ka Regulas Nr. 1907/2006 XIII pielikumā nav paredzēts nekāds koncentrācijas slieksnis, jānorāda, ka, lai šādu slieksni piemērotu kā faktoru, kas izraisa attiecīgās vielas apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām, nav nepieciešams, lai šis slieksnis tiktu precizēts šajā pielikumā.
98 Turklāt no Regulas Nr. 1907/2006 izriet, ka Savienības tiesību aktos 0,1 % slieksnis vairākos gadījumos ir piemērots, lai kvalificētu savienojumu, pamatojoties uz tajā ietilpstošajām vielām. Faktiski Regulas Nr. 1907/2006 31. panta 3. punkta b) apakšpunktā ir noteikts informēšanas pienākums savienojuma piegādātājiem, ja tajā atbilstoši minētās regulas XIII pielikumā norādītajiem kritērijiem ir iekļauta viela ar PBT vai vPvB īpašībām koncentrācijā, kas atbilst vai pārsniedz 0,1 %. Turklāt šīs regulas 14. panta 2. punkta f) apakšpunktā uzņēmumam ir noteikts pienākums iesniegt savienojuma ķīmiskās drošības izvērtējumu, ja šajā savienojumā ietvertas vielas, kas atbilst šīs pašas regulas XIII pielikumā norādītajiem kritērijiem, koncentrācijas līmenis atbilst vai pārsniedz 0,1 %. Turklāt Regulas Nr. 1907/2006 56. panta 6. punktā ir noteikts, ka licencēšanas pienākums tostarp nav piemērojams tādu vielu lietošanai, kas atbilst minētās regulas 57. panta d) un e) punktā norādītajiem kritērijiem, ja tās ir iekļautas savienojumos, nepārsniedzot 0,1 % koncentrācijas ierobežojumu.
99 Tā kā vielas kvalificēšana, pamatojoties uz tās sastāvdaļu īpašībām, var šķist pielīdzināma savienojuma kvalificēšanai, pamatojoties uz tajā ietilpstošo vielu īpašībām (skat. iepriekš 88. punktu), un tā kā prasītājas principā neapstrīd 0,1 % sliekšņa piemērošanu, nevar secināt, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda, ciktāl 0,1 % slieksnis ir piemērots kā faktors, kas izraisa attiecīgās vielas apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām.
100 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka ATAD nav tikusi apzināta kā viela ar PBT un vPvB īpašībām tikai tādēļ, ka šīs vielas sastāvdaļai ir zināms skaits PBT un vPvB īpašību, bet ir ņemta vērā arī šādas sastāvdaļas esamības procentuālā daļa un ķīmiskā iedarbība (skat. iepriekš 83. punktu). Prasītāju argumentācija saistībā ar ATAD kā vielas, kurai ir PBT un vPvB īpašības, apzināšanu, pamatojoties uz tās sastāvdaļām koncentrācijā, kas ir vismaz 0,1 %, nepierāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda.
101 Tādējādi pirmais un otrais iebildums ir jānoraida.
– Par trešo iebildumu saistībā ar attiecīgās vielas sastāvdaļu kā tādu, kam ir PBT vai vPvB īpašības, apzināšanu
102 Prasītājas būtībā norāda, ka attiecīgās vielas sastāvdaļu izvērtējums neesot radījis pienācīgu pamatu, lai tās apzinātu kā tādas, kam ir PBT vai vPvB īpašības, jo šīs sastāvdaļas neesot atsevišķi apzinātas kā tādas, kam ir PBT vai vPvB īpašības, ar atsevišķu ECHA lēmumu, pamatojoties uz šim nolūkam veiktu padziļinātu izvērtējumu.
103 Atgādinājumam, ATAD tika apzināta kā viela, kurai ir PBT un vPvB īpašības, jo septiņas no tās sastāvdaļām tika uzskatītas par tādām, kurām ir PBT un vPvB īpašības, un tās sastāvdaļa fenantrēns esot jāuzskata par tādu, kam ir vPvB īpašības, savukārt tās sastāvdaļa antracēns – par tādu, kam ir PBT īpašības (skat. iepriekš 80. punktu).
104 Pirmkārt, rodas jautājums, vai attiecīgās vielas kā tādas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana tās PBT un vPvB īpašību dēļ, pamatojoties uz tās sastāvdaļu PBT un vPvB īpašībām, nosaka, ka šīs sastāvdaļas pašas pirms tam bija jāapzina kā tādas, kam ir PBT un vPvB īpašības, ar atsevišķu ECHA lēmumu. Šajā nolūkā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 1907/2006 57. panta d) un e) punktā un 59. pantā ir tikai paredzēts, ka tai ir jāatbilst minētās regulas XIII pielikumā norādītajiem kritērijiem. Turklāt Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā norādītās procedūras īstenošana, lai autonomā veidā apzinātu attiecīgās ATAD sastāvdaļas kā tādas, kam ir PBT un vPvB īpašības, neradītu nekādu pievienoto vērtību attiecīgās vielas kā tādas, kas rada ļoti lielas bažas tās PBT un vPvB īpašību dēļ, pamatojoties uz tās sastāvdaļu PBT un vPvB īpašībām, apzināšanai. Dokumentācijas, kas izstrādāta atbilstoši minētās regulas XV pielikumam saistībā ar attiecīgo vielu, ietvaros bija pamats veikt arī pieejamās informācijas salīdzināšanu ar šīs pašas regulas XIII pielikuma kritērijiem. Tādējādi prasītāju argumentācija šajā saistībā ir jānoraida.
105 Otrkārt, prasītājas apstrīd, ka attiecīgo sastāvdaļu, izņemot antracēna, kā sastāvdaļu, kam ir PBT vai vPvB īpašības, apzināšana esot balstīta uz padziļinātu izvērtējumu. Ciktāl tas attiecas uz antracēnu, nav šaubu, ka tas tika apzināts kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, pamatojoties uz tās PBT īpašībām. Saskaņā ar iepriekš 76. un 77. punktā minēto judikatūru tādējādi ir pamats pārbaudīt, vai apstrīdētajā lēmumā šajā saistībā ir pieļauta acīmredzama kļūda.
106 Savas argumentācijas pamatojumam prasītājas atsaucas uz komentāriem, kurus sagatavojusi lielu naftas uzņēmumu grupa, kas veica izpēti par vides jautājumiem saistībā ar naftas industriju laikā, kad notika konsultācijas par dokumentāciju, kas saistībā ar attiecīgo vielu tika sagatavota atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 XV pielikumam. Šiem komentāriem tika pievienots ziņojums, kurā tika analizētas 15 PAO īpašības bioakumulācijas jomā. Saskaņā ar šiem komentāriem, ņemot vērā, ka atbildīgā ECB apakšgrupa nepanāca vienošanos par šo sastāvdaļu PBT vai vPvB īpašībām, būtu priekšlaicīgi un nevietā izdarīt ar tām saistītus galīgus secinājumus dokumentācijā, kas tika sagatavota atbilstoši minētās regulas XV pielikumam. Saskaņā ar minēto ziņojumu pieejamie pierādījumi nepamato šajā dokumentācijā iekļautos vispārējos iepriekšējos secinājumus, saskaņā ar kuriem šīs sastāvdaļas atbilstot bioakumulējamības vai ļoti lielas bioakumulējamības kritērijam, jo ticami laboratorijas dati pierādot tikai nenozīmīgu šo sastāvdaļu bioakumulācijas iespējamību.
107 Šajā saistībā ir jānorāda, ka prasītāju argumentācijā būtībā ir norādīts vienīgi uz komentāru un ziņojuma, kas izstrādāti Regulas Nr. 1907/2006 59. panta 4. punktā paredzētās procedūras ietvaros, iesniegšanu. ATAD tika apzināta kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, pamatojoties uz analīzi, kura iekļauta ECHA sagatavotajā dokumentācijā un 2009. gada 2. decembrī apstiprināta Dalībvalstu komitejā atbilstoši minētās regulas 59. panta 8. punktam, tai esot informētai par šiem komentāriem un minēto ziņojumu. Šīs dokumentācijas 6. sadaļā attiecīgi detalizēti ir izvērtētas attiecīgās vielas būtisko sastāvdaļu PBT un vPvB īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārēja atsauce, pirmkārt, uz to, ka ECB atbildīgā apakšgrupa, kas turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 paredzēto sistēmu vairs nepastāv, nav panākusi vienošanos par attiecīgo sastāvdaļu PBT un vPvB īpašībām, un, otrkārt, uz iespējamu pierādījumu nepietiekamību, nepierādot, kurš no minētajā dokumentācijā iekļautajiem analīzes elementiem ir nepareizs, nav pietiekama, lai secinātu, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda.
108 No tā izriet, ka trešais iebildums ir jānoraida.
– Par ceturto iebildumu saistībā ar antracēna koncentrāciju ATAD sastāvā
109 Prasītājas norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav ievērots 0,1 % sliekšņa noteikums, jo ATAD saturot antracēnu, vienīgo sastāvdaļu, kas oficiāli ir apzināta kā PBT viela, apmērā, kas mazāks par 0,1 %. Pretēji ECHA apgalvotajam, visvairāk izmantotajā ATAD specifikācijā neesot sastopami vairāk par 0,1 % antracēna.
110 Šajā saistībā pietiek atgādināt, ka ATAD ir apzināta kā viela, kam ir PBT un vPvB īpašības, tostarp tādēļ, ka septiņas no tās būtiskajām sastāvdaļām bija jāuzskata par tādām, kam ir PBT un vPvB īpašības (skat. iepriekš 80. punktu). Tādējādi, pat ja tiktu uzskatīts, ka antracēna koncentrācija ATAD sastāvā neatbilst vai nav augstāka par 0,1 %, no dokumentācijas, kuru apstiprinājusi Dalībvalstu komiteja saistībā ar ATAD, izriet, ka septiņas citas sastāvdaļas ir sastopamas koncentrācijā, kas atbilst vai pārsniedz 0,1 %. Tādējādi šī pamata trešā iebilduma ietvaros pretēja prasītāju argumentācija tika noraidīta (skat. iepriekš 105.–107. punktu).
111 Tādējādi arī ceturtais iebildums ir jānoraida.
112 No tā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kopumā.
Par trešo pamatu saistībā ar samērīguma principa pārkāpumu
113 Prasītājas norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu nav ievērots samērīguma princips. Šis lēmums neesot piemērots Regulas Nr. 1907/2006 mērķu sasniegšanai, proti, nodrošināt augsta līmeņa cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību. Prasītājas šajā saistībā norāda, ka vielām, kuras var izmantot, lai aizstātu ATAD, arī ir PBT vai vPvB īpašības. Prasītājas uzskata, ka ECHA varēja veikt citus atbilstošus un mazāk ierobežojošus pasākumus, proti, piemērot riska pārvaldības pasākumus, pamatojoties uz ķīmiskās drošības izvērtējumu, kas iekļauts reģistrācijas dokumentācijā, kuru prasītājas sagatavoja atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 14. pantam, vai iesniegt dokumentāciju par ierobežojumiem saistībā ar attiecīgo vielu atbilstoši šīs regulas VIII sadaļai.
114 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru samērīguma princips, kas ir viens no vispārējiem Savienības tiesību principiem, prasa, lai Savienības tiesību akti nepārsniegtu to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzītos mērķus, ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un tā radītie traucējumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamiem mērķiem (skat. iepriekš 76. punktā minēto spriedumu lietā Etimine, 124. punkts un tajā minētā judikatūra).
115 Attiecībā uz iepriekšējā punktā minēto nosacījumu pārbaudi tiesā ir jānorāda, ka ECHA jomā, kurā tai ir jāizdara izvēle politiskos, ekonomiskos un sociālos jautājumos un ir jāveic sarežģīts vērtējums, ir jāatzīst plaša novērtējuma brīvība. Tikai acīmredzama šajā jomā veiktā pasākuma neatbilstība mērķim, ko likumdevējs vēlas sasniegt, var ietekmēt šāda pasākuma tiesiskumu (šajā ziņā skat. iepriekš 76. punktā minēto spriedumu lietā Etimine, 125. punkts un tajā minētā judikatūra).
116 Šajā gadījumā no Regulas Nr. 1907/2006 1. panta 1. punkta izriet, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, ieskaitot alternatīvu metožu attīstību vielu bīstamības novērtēšanai, kā arī vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot konkurenci un inovācijas. Ievērojot šīs regulas preambulas 16. apsvērumu, ir jākonstatē, ka likumdevējs par galveno mērķi ir noteicis pirmo no šiem trim mērķiem, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni (šajā ziņā skat. Tiesas 2009. gada 7. jūlija spriedumu lietā C‑558/07 S. P. C. M. u.c., Krājums, I‑5783. lpp., 45. punkts). Precīzāk saistībā ar licencēšanas procedūras mērķi minētās regulas 55. pantā ir paredzēts, ka tās mērķis ir nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot to, ka pienācīgi tiek kontrolēti riski, ko rada vielas, kas rada ļoti lielas bažas, un šīs vielas pakāpeniski tiek aizvietotas ar piemērotām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa.
117 Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju argumentāciju, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums nav piemērots Regulas Nr. 1907/2006 mērķu sasniegšanai, ir jāatgādina, ka ar apstrīdēto lēmumu ATAD ir apzināta kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, kuras izriet no minētās regulas 59. pantā norādītās procedūras. Ja viela tiek apzināta kā tāda, kas rada ļoti lielas bažas, attiecīgajiem tirgus dalībniekiem rodas informēšanas pienākums (skat. iepriekš 32. punktu).
118 Attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības mērķi vispirms ir jākonstatē, ka vielas kā tādas, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšana ir vajadzīga, lai uzlabotu sabiedrības un profesionāļu informētību par radušos risku un apdraudējumu, un ka tādēļ šāda apzināšana ir jāuzskata par šādas aizsardzības uzlabošanas līdzekli (šajā ziņā skat. iepriekš 116. punktā minēto spriedumu lietā S. P. C. M. u.c., 49. punkts).
119 Konkrētāk saistībā ar prasītāju argumentāciju, saskaņā ar kuru apstrīdētais lēmums šajā saistībā nav piemērots, jo vielām, kuras var tikt izmantotas attiecīgās vielas aizstāšanai, arī esot PBT vai vPvB īpašības, ir jānorāda, ka apstrīdētais lēmums neizraisa aizliegumu tirgot ATAD, kas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem radītu pienākumu izmantot aizstājošas vielas. Šādas sekas atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 56. pantam ir paredzētas tikai vielām, kas ir iekļautas minētās regulas XIV pielikumā, proti, licencēšanai pakļauto vielu sarakstā. Turklāt, lai gan šīs regulas 59. panta 1. punktā ir norādīts, ka apzināšanas procedūra ir piemērojama, lai ar laiku [vielas] iekļautu šīs pašas regulas XIV pielikumā, no Regulas Nr. 1907/2006 58. pantā norādītās procedūras šajā saistībā izriet, ka vielas iekļaušana kandidātvielu sarakstā neizraisa automātisku tās iekļaušanu minētās regulas XIV pielikumā. Saskaņā ar šīs pašas regulas 58. panta 1. un 3. punktu ECHA ir jāiesaka prioritāro vielu iekļaušana šajā pielikumā, ņemot vērā Dalībvalstu komitejas viedokli un tostarp precizējot lietošanas veidus vai lietošanas veidu kategorijas, kuras var atbrīvot no licencēšanas prasības. Vielu var pakļaut licencēšanas [prasībai], tikai pamatojoties uz Komisijas lēmumu par šīs vielas iekļaušanu minētajā XIV pielikumā.
120 Turklāt vielu, kas rada ļoti lielas bažas, apzināšanai Regulā Nr. 1907/2006 ir paredzēta procedūra, kuras nolūks ir pakāpeniski pakļaut šīs vielas licencēšanas procedūrai. Šajā saistībā minētās regulas preambulas 77. apsvērumā ir norādīts, ka, ņemot vērā efektivitātes un praktiskuma apsvērumus gan attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kurām jāsagatavo pieteikuma dokumenti un jāveic atbilstīgi riska pārvaldības pasākumi, gan attiecībā uz iestādēm, kurām jāapstrādā licencēšanas pieteikumi, vienlaikus būtu jāatļauj licencēt ierobežotu skaitu vielu. Tādējādi nav izslēgts, ka šīs pakāpeniskās pieejas ietvaros prasītāju norādītās aizstājošās vielas arī kļūst par Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā norādītās apzināšanas procedūras priekšmetu.
121 Tādējādi prasītāju argumentācija saistībā ar iespējamo apstrīdētā lēmuma neatbilstošo raksturu ir jānoraida.
122 Otrkārt, prasītājas norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārsniegti vēlamo mērķu sasniegšanai nepieciešamie ierobežojumi, jo arī risku pārvaldības pasākumu piemērošana vai dokumentācijas iesniegšana atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 XV pielikumam saistībā ar attiecīgās vielas ierobežojumiem nodrošinātu arī augstu cilvēku veselības aizsardzības un vides aizsardzības līmeni, tomēr būtu mazāk ierobežojoši.
123 Pirmkārt, ciktāl tas attiecas uz risku pārvaldības pasākumiem, prasītājas atsaucas uz Regulas Nr. 1907/2006 14. pantā norādītajiem pienākumiem. Saskaņā ar minētās tiesību normas 1. punktu tām par attiecīgo vielu būtu jāveic ķīmiskās drošības novērtējums un jāsagatavo drošības pārskats. Saskaņā ar šī panta 3. punkta d) apakšpunktu ķīmiskās drošības novērtējumā ietilptu arī attiecīgās vielas PBT un vPvB īpašību novērtējums. Ja šī novērtējuma rezultātā tiktu secināts, ka vielai ir PBT vai vPvB īpašības, prasītājām atbilstoši šī paša panta 4. punktam būtu jāveic iedarbības novērtējums un aplēse, kā arī riska raksturojums par apzinātajiem lietošanas veidiem. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 14. panta 6. punktu prasītājām būtu jāapzina un jāpiemēro atbilstīgi pasākumi, lai pietiekami kontrolētu riskus. Tā kā brīdī, kad attiecīgā viela ar apstrīdēto lēmumu tika apzināta kā viela, kas rada ļoti lielas bažas, šis novērtējums vēl nebija pieejams, ECHA varēja izlemt sagaidīt tā iesniegšanu, lai novērtētu pārskatu par ķīmisko drošību un ierosinātos riska pārvaldības pasākumus, tā vietā, lai attiecīgo vielu apzinātu kā tādu, kas rada ļoti lielas bažas.
124 No Regulas Nr. 1907/2006 nekādā veidā neizriet, ka likumdevējs būtu paredzējis pakļaut apzināšanas procedūru, kas tiek veikta atbilstoši minētās regulas 59. pantam, kas ir daļa no šīs regulas VII sadaļā norādītās vielas licencēšanas procedūras, šīs pašas regulas II sadaļā paredzētajai reģistrēšanas procedūrai, uz kuru attiecas šīs regulas 14. pantā paredzētie pienākumi. Taisnība, ka šo pienākumu mērķis ir arī uzlabot sabiedrības un profesionāļu informētību par vielas radīto apdraudējumu un riskiem. Tomēr, tā kā reģistrētām vielām būtu jāatļauj aprite iekšējā tirgū, kā izriet no Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 19. apsvēruma, licencēšanas procedūras, kurā ietilpst minētās regulas 59. pantā paredzētā apzināšanas procedūra, mērķis tostarp ir pakāpeniski aizstāt vielas, kas rada ļoti lielas bažas, ar citām atbilstošām vielām vai tehnoloģijām, ja to darīt ir pamatoti no ekonomikas un tehnoloģiju viedokļa (skat. iepriekš 116. punktu). Turklāt, kā izriet no Regulas Nr. 1907/2006 preambulas 69. apsvēruma, likumdevējs ir vēlējies pievērst īpašu uzmanību vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
125 Tādējādi, pretēji prasītāju apgalvotajam, piedāvātie riska pārvaldības pasākumi saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 14. panta 6. punktu nav uzskatāmi par atbilstošiem pasākumiem, lai īstenotu minētās regulas mērķus saistībā ar vielu, kas rada ļoti lielas bažas, apstrādi un tādējādi nav mazāk ierobežojoši pasākumi šajā gadījumā.
126 Visbeidzot, ciktāl tas attiecas uz prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru ECHA, pirms apzināt ATAD kā vielu, kas rada ļoti lielas bažas, varēja sagaidīt attiecīgās vielas reģistrēšanas dokumentācijas iesniegšanu, kurā ir ietverts tās ķīmiskās drošības izvērtējums, jo šī dokumentācija būtu uzskatāma par labāku informācijas avotu, pietiek konstatēt, ka šī apzināšana tika veikta, pamatojoties uz informāciju, kura ietverta dokumentācijā saistībā ar attiecīgo vielu, kas Dalībvalstu komitejā tika vienprātīgi apstiprināta (skat. iepriekš 79. punktu). Šī komiteja nekonstatēja, ka trūktu informācijas saistībā ar datu spēkā esamību un nozīmību. Turklāt, tā kā attiecīgās vielas reģistrācija atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 23. panta 1. punktam obligāti bija jāveic tikai no 2010. gada 1. decembra, tādējādi pēc diviem ar pusi gadiem, skaitot no datuma, kad kļuva piemērojama licencēšanas procedūra atbilstoši šīs regulas 141. panta 2. punktam, proti, no 2008. gada 1. jūnija, apgalvotais pienākums sagaidīt attiecīgo reģistrācijas dokumentāciju būtu apdraudējis Regulas Nr. 1907/2006 efektivitāti.
127 Otrkārt, ciktāl tas attiecas uz ierobežojošajiem pasākumiem, prasītājas norāda, ka dokumentācijā saistībā ar šāda pasākuma priekšlikumu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 XV pielikumam ir jāiekļauj pieejamā informācija saistībā ar aizstājošajām vielām, tostarp informācija par riskiem cilvēku veselībai un apkārtējai videi, kas ir saistīti ar šo aizstājošo vielu ražošanu vai lietošanu, to pieejamība un tehniskā un ekonomiskā pamatotība. Šāds priekšlikums, kurš tādējādi būtu pamatots ar līdzīgiem rādītājiem kā tie, kas tiek izmantoti dokumentācijā, lai apzinātu vielu kā tādu, kas rada ļoti lielas bažas, būtu ļāvis izvairīties no negatīvām sekām saistībā ar minēto apzināšanu un attiecībā uz Regulas Nr. 1907/2006 mērķiem būtu radījis tādu pašu rezultātu.
128 Šajā saistībā ir jānorāda, ka fakts pats par sevi, ka viela ir iekļauta kandidātvielu sarakstā, netraucē šai vielai drīzāk noteikt ierobežojumus, nevis licencēšanu. Kā izriet no Regulas Nr. 1907/2006 58. panta 5. punkta un 69. panta, Komisija vai dalībvalsts vienmēr var ierosināt, lai vielas ražošana, laišana tirgū vai lietošana tiktu kontrolēta, drīzāk izmantojot ierobežojumus, nevis licencēšanu.
129 Turklāt, kā izriet no Regulas Nr. 1907/2006 XVII pielikuma, ierobežojumi, kas pieņemti atbilstoši minētās regulas VIII sadaļā paredzētajai procedūrai un kas ir piemērojami attiecībā uz dažu bīstamu vielu, savienojumu un izstrādājumu izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu, var variēt, sākot no īpašiem nosacījumiem vielas ražošanai vai laišanai tirgū, līdz pilnīgam vielas lietošanas aizliegumam. Pat ja tiktu uzskatīts, ka ierobežojošie pasākumi ir piemēroti arī šīs regulas mērķu īstenošanai, tie paši par sevi nav mazāk ierobežojoši pasākumi, salīdzinot ar vielas apzināšanu, kas izraisa tikai informēšanas pienākumu.
130 Turklāt, ciktāl prasītājas norāda, ka dokumentācijā saistībā ar ierobežojošā pasākuma priekšlikumu atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 XV pielikumam ietvertā informācija pierādot, ka attiecīgās vielas apzināšana neesot nepieciešama, pietiek norādīt, ka šī apzināšana tika veikta atbilstoši Regulas Nr. 1907/2006 59. pantā norādītajai procedūrai, kas ir uzskatāma par procedūru, kura atšķiras no šīs pašas regulas VIII sadaļā paredzētās procedūras (skat. iepriekš 128. punktu).
131 Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar secināt, ka ar apstrīdēto lēmumu būtu pārkāpts samērīguma princips.
132 Tādējādi trešais pamats un attiecīgi prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
133 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
134 Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām atbilstoši ECHA prasījumiem ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Bilbaína de Alquitranes, SA, Cindu Chemicals BV, Deza, a.s., Industrial Química del Nalón, SA, Koppers Denmark A/S, Koppers UK Ltd, Rütgers Germany GmbH, Rütgers Belgium NV un Rütgers Poland sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Dittrich | Dehousse | Wiszniewska‑Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 7. martā.
[Paraksti]