TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2024. gada 25. janvārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 50. pants – Ne bis in idem princips – In rem uzsākta kriminālizmeklēšana – Prokurora rīkojums par lietas izbeigšanu – Tādas kriminālvajāšanas pieļaujamība, kas par tiem pašiem faktiem in personam uzsākta vēlāk – Nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka attiecībā uz personu ir pasludināts galīgs spriedums krimināllietā – Padziļinātas izmeklēšanas prasība – Iespējamā liecinieka nenopratināšana – Attiecīgās personas nenopratināšana “aizdomās turētā” statusā
Lietā C‑58/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) iesniegusi ar 2022. gada 13. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2022. gada 28. janvārī, kriminālprocesā pret
NR,
piedaloties
Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Craiova,
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši T. fon Danvics [T. von Danwitz], P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents), A. Kumins [A. Kumin] un I. Ziemele,
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretāre: R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 22. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Rumānijas valdības vārdā – E. Gane, A. Rotăreanu un A. Wellman, pārstāves,
– Eiropas Komisijas vārdā – I. Rogalski un M. Wasmeier, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2023. gada 8. jūnija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. pantu, lasot to kopsakarā ar Komisijas Lēmumu 2006/928/EK (2006. gada 13. decembris), ar ko izveido mehānismu, lai nodrošinātu sadarbību un pārliecinātos par Rumānijā sasniegto, novēršot noteiktus trūkumus tādās jomās kā tiesu sistēmas reforma un cīņa pret korupciju (OV 2006, L 354, 56. lpp.).
2 Šis lūgums tika iesniegts kriminālprocesā, kas uzsākts pret NR par kukuļņemšanu.
Atbilstošās tiesību normas
Starptautiskās tiesības
3 Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī, 7. protokola 4. pants “Tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam” ir formulēts šādi:
“1. Nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt kriminālprocesā tās pašas valsts jurisdikcijā par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis galīgi attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem.
2. Iepriekšējā apakšpunkta nosacījumi neietekmē atkārtotu lietas ierosināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem, ja ir pierādījumi par jauniem vai no jauna atklātiem apstākļiem, vai ja iepriekšējā procesā ir pieļautas būtiskas kļūdas, kas varēja ietekmēt lietas iznākumu.
[..]”
Savienības tiesības
Lēmums 2006/928
4 Lēmums 2006/928 tika pieņemts saistībā ar 2007. gada 1. janvārī notikušo Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
5 Saskaņā ar šā lēmuma 1. panta pirmo daļu:
“Rumānijai līdz katra gada 31. martam un pirmo reizi līdz 2007. gada 31. martam ir jāziņo [Eiropas] Komisijai par gūtajiem panākumiem katra no pielikumā minētajiem trūkumiem novēršanā.”
6 Minētā lēmuma pielikumā ir paredzēts:
“Trūkumi, kas jānovērš Rumānijai un kuri minēti 1. pantā.
1) Jānodrošina pārredzamāks un efektīvāks tiesas process, īpaši, palielinot Tiesnešu augstākās padomes resursus un paaugstinot tās atbildību. Jāziņo par jaunā civilprocesa kodeksa un kriminālprocesa kodeksa ietekmi un tā jāuzrauga.
2) Kā paredzēts, jāizveido integritātes aģentūra, kuras pienākums ir pārbaudīt īpašumus, neatbilstības un iespējamos interešu konfliktus, un pieņemt saistošus lēmumus, uz kuru pamata var piemērot preventīvas sankcijas.
3) Pamatojoties uz gūtajiem panākumiem, jāturpina profesionālas, objektīvas izmeklēšanas apsūdzībās par augsta līmeņa korupciju.
4) Jāveic turpmāki pasākumi, lai novērstu un apkarotu korupciju, īpaši vietējās pašvaldībās.”
Pamatlēmums 2003/568/TI
7 Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (2003. gada 22. jūlijs) par korupcijas apkarošanu privātajā sektorā (OV 2003, L 192, 54. lpp.) 2. panta “Aktīva un pasīva korupcija privātajā sektorā ” 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:
“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādu starptautisku rīcību uzskata par noziedzīgu nodarījumu, ja to veic uzņēmējdarbības gaitā:
[..]
b) rīcība, ar ko tieši vai ar starpnieku pieprasa vai saņem jebkāda veida nepamatotu labumu vai solījumu par šādu labumu pašam vai kādai trešai pusei, vienlaikus jebkādā statusā vadot privātā sektora subjektu vai strādājot tā labā, lai, nepildot savus pienākumus, izpildītu jebkādu rīcību vai atturētos no tās izpildes.”
8 Atbilstoši šī pamatlēmuma 4. pantam “Sodi un citas sankcijas”:
“1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 2. un 3. pantā minētā rīcība ir sodāma ar efektīviem, samērīgiem un preventīviem kriminālsodiem.
2. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. pantā minētā rīcība ir sodāma ar sodu, kura maksimums ir vismaz trīs gadi ieslodzījumā.
3. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un principiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja fiziska persona attiecībā uz noteiktu uzņēmējdarbību ir atzīta par vainīgu 2. pantā minētajā rīcībā, šai personai attiecīgā gadījumā, vismaz gadījumos, kad viņam vai viņai bijis vadošs amats attiecīgās uzņēmējdarbības uzņēmējsabiedrībā, var uz laiku liegt turpināt šo konkrēto vai līdzīgu uzņēmējdarbību līdzīgā amatā vai statusā, ja konstatētie fakti sniedz pamatu domāt, ka pastāv nepārprotams amata ļaunprātīgas izmantošanas vai aktīvas vai pasīvas korupcijas risks.”
Rumānijas tiesības
Kriminālkodekss
9 Cod penal (Kriminālkodekss) 207. panta “Izspiešana” 1. punktā ir paredzēts:
“Par kādas personas piespiešanu atdot mantu, izdarīt vai neizdarīt kādas darbības vai ciest kaut ko, ja piespiešana veikta, lai gūtu nepamatotu priekšrocību [..] savā vai citas personas labā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.”
10 Šā kodeksa 289. pantā “Kukuļņemšana” ir noteikts:
“1. Par naudas vai citāda rakstura labumu nepamatotu pieprasīšanu vai pieņemšanu vai šāda labuma solījuma akceptēšanu, ko tieši vai netieši, savā vai citas personas labā izdarījusi valsts amatpersona par kādas darbības, kas ietilpst tās dienesta pienākumos, veikšanu, neveikšanu, paātrināšanu vai aizkavēšanu vai ar tās dienesta pienākumiem nesaderīgas darbības veikšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un ar aizliegumu ieņemt valsts amatu vai praktizēt profesiju vai darbību, saistībā ar kuru minētā amatpersona ir izdarījusi minēto nodarījumu.
[..]”
11 Minētā kodeksa 308. pants “Citu personu izdarīti korupcijas un dienesta noziegumi” ir formulēts šādi:
“1. Šā kodeksa 289.–292., 295., 297.–300. un 304. panta noteikumus, kuri attiecas uz valsts amatpersonām, pēc analoģijas piemēro arī darbībām, ko veic personas vai kas veiktas saistībā ar personām, kuras pastāvīgi vai uz laiku, ar atalgojumu vai bez atalgojuma pilda jebkāda veida pienākumus 175. panta 2. punktā minētās fiziskās personas vai juridiskās personas labā.
[..]”
Kriminālprocesa kodekss
12 Cod de procedură penală (Kriminālprocesa kodekss) 6. pantā “Ne bis in idem” ir noteikts:
“Nevienu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības vai tiesāt par noziedzīgu nodarījumu, par kuru attiecībā uz viņu jau pasludināts galīgs spriedums krimināllietā, pat ja šis nodarījums iepriekš juridiski kvalificēts citādi.”
13 Šī kodeksa 335. pantā “Rīcība kriminālizmeklēšanas atjaunošanas gadījumā” ir noteikts:
“1. Ja prokurors, kuram ir augstāks rangs nekā prokuroram, kas pieņēmis lēmumu par lietas izbeigšanu, vēlāk konstatē, ka lietas izbeigšanas pamatā esošais apstāklis nepastāv, tas atceļ rīkojumu un liek atjaunot kriminālizmeklēšanu. Attiecīgi piemēro 317. panta noteikumus.
2. Ja ir atklājušies jauni fakti vai apstākļi, no kuriem izriet, ka lietas izbeigšanas pamatā esošais apstāklis vairs nepastāv, prokurors atceļ rīkojumu un liek atjaunot kriminālizmeklēšanu.
[..]
4. Kriminālizmeklēšanas atjaunošana ir pakļauta nosacījumam par pirmstiesas palātas tiesneša apstiprinājumu, kas sniedzams vēlākais trīs dienu laikā, pretējā gadījumā kriminālizmeklēšanas atjaunošana nav spēkā. Pirmstiesas palātas tiesnesis slēgtās apspriedes procedūrā ar motivētu lēmumu lemj par rīkojuma par kriminālizmeklēšanas atjaunošanu tiesiskumu un pamatotību pēc tam, kad uzaicinājis ierasties aizdomās turēto vai apsūdzēto, kā arī piedaloties prokuroram. Likumīgi uzaicināto personu prombūtne neliedz izskatīt apstiprinājuma lūgumu.
41. Izskatot apstiprinājuma lūgumu, pirmstiesas palātas tiesnesis izvērtē rīkojuma par kriminālizmeklēšanas atjaunošanu tiesiskumu un pamatotību, ņemot vērā kriminālizmeklēšanas lietas dokumentus un materiālus un jebkādus iesniegtos jaunos dokumentus. Pirmstiesas palātas tiesneša lēmums ir galīgs.
[..]”
Likums Nr. 78/2000
14 2000. gada 8. maija Legea nr. 78/2000 pentru prevenirea, descoperirea și sancționarea faptelor de corupție (Likums Nr. 78/2000 par korupcijas novēršanu, atklāšanu un sodīšanu; Monitorul Oficial al României, I daļa, Nr. 219, 2000. gada 18. maijs), redakcijā, kas piemērojama pamatlietai, 6. pantā ir noteikts:
“Kukuļņemšanu (paredzēta Kriminālkodeksa 289. pantā), kukuļdošanu (paredzēta Kriminālkodeksa 290. pantā), tirgošanos ar ietekmi (paredzēta Kriminālkodeksa 291. pantā) un ietekmes pirkšanu (paredzēta Kriminālkodeksa 292. pantā) soda saskaņā ar atbilstošajām tiesību normām. Attiecīgi piemēro Kriminālkodeksa 308. panta noteikumus.”
Pamata tiesvedība un prejudiciālais jautājums
15 GL, HS, JK, MT un PB (turpmāk tekstā – “sūdzības iesniedzēji pamatlietā”) ir kooperatīvās sabiedrības BX darbinieki. 2014. gada 12. februārī ar minētās sabiedrības biedru kopsapulces lēmumu šīs sabiedrības priekšsēdētāja NR tika atbrīvota no amata.
16 Par šo lēmumu NR cēla tiesā atcelšanas prasību, un minētajā tiesvedībā viņu pārstāvēja advokāts, kuram viņa apņēmusies samaksāt summu 4400 EUR kā “honorāru par veiksmīgu iznākumu”. Tā kā minētā prasība tika apmierināta, NR tika atjaunota minētās sabiedrības priekšsēdētājas amatā.
17 2015. gada 30. aprīlī notika kooperatīvās sabiedrības BX sanāksme, kurā piedalījās NR, sūdzības iesniedzēji pamatlietā, kā arī citi šīs sabiedrības valdes locekļi, proti, AX, BD, CH, FX un LM. Par diskusijām, kas notika šajā sanāksmē, viens no minētajiem sūdzības iesniedzējiem veica audioierakstu.
18 Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija), proti, iesniedzējtiesa, norāda, ka minētajā sanāksmē NR ir pieprasījusi sūdzības iesniedzējiem pamatlietā samaksāt šā sprieduma 16. punktā minēto honorāra summu, jo viņi bija iesaistīti lēmuma atbrīvot NR no šīs sabiedrības priekšsēdētājas amata pieņemšanā, pretējā gadījumā draudot izbeigt viņu darba līgumus, un ir minējusi, ka tas jādara, lai “atjaunotu labas izpratnes un sadarbības gaisotni darba vietā”. Tā kā viņas pieprasījums netika apmierināts, NR izdeva un parakstīja lēmumus par šo līgumu izbeigšanu.
19 Tāpēc GL, HS, JK, MT un PB iesniedza divas krimināltiesiskas sūdzības pret NR – pirmo 2015. gada 8. jūnijā Inspectoratul de Poliție al Județului Olt (Oltas apgabala policijas inspekcija, Rumānija) un otro 2015. gada 26. jūnijā Direcția Națională Anticorupție – Serviciul Teritorial Craiova (Valsts Korupcijas apkarošanas direkcijas Krajovas teritoriālais dienests, Rumānija) –, par izspiešanu, amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un kukuļņemšanu, t.i., noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti attiecīgi Kriminālkodeksa 207., 297. un 289. pantā kopsakarā ar šī kodeksa 308. pantu.
20 No vienas puses, Oltas apgabala policijas inspekcijai iesniegtā sūdzība 2016. gada 5. februārī tika reģistrēta Parchet de pe lângă Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesai piesaistītā prokuratūra, Rumānija) ar numuru 47/P/2016.
21 No otras puses, Valsts Korupcijas apkarošanas direkcijas Krajovas teritoriālajam dienestam iesniegtā sūdzība tika nodota Parchet de pe lângă Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītā prokuratūra, Rumānija), pamatojoties uz to, ka šajā sūdzībā bija ietvertas norādes par izspiešanas nodarījumu, kas ietilpst šīs prokuratūras ratione materiae jurisdikcijā. Šī sūdzība reģistrēta minētās prokuratūras reģistrā 2016. gada 11. februārī ar numuru 673/P/2016.
Rīcība lietā 673/P/2016
22 Ar 2016. gada 14. marta rīkojumu Parchet de pe lângă Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītā prokuratūra) uzsāka krimināllietu in rem par izspiešanas nodarījumu saskaņā ar Kriminālkodeksa 207. pantu.
23 Pēc NR un sūdzības iesniedzēju pamatlietā nopratināšanas par izmeklēšanu atbildīgā policijas iestāde sagatavoja ziņojumu, ierosinot izbeigt lietu 673/P/2016. Minētās iestādes ieskatā, tā kā šā sprieduma 16. punktā minēto honorāra summu NR bija pieprasījusi nevis sev, bet gan savam advokātam par labu, jāuzskata, ka tā nav izdarījusi nekādu izspiešanas nodarījumu Kriminālkodeksa 207. panta izpratnē.
24 Ar 2016. gada 27. septembra rīkojumu par lietu 673/P/2016 atbildīgais prokurors, pamatojoties uz iepriekšējā punktā minēto ziņojumu, izdeva rīkojumu par šīs lietas izbeigšanu (turpmāk tekstā – “strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu”).
25 Sūdzības iesniedzēji pamatlietā šo rīkojumu neapstrīdēja.
26 Ar 2016. gada 21. oktobra rīkojumu Parchet de pe lângă Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītā prokuratūra) virsprokurors atcēla strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu un uzdeva atjaunot kriminālizmeklēšanu pret NR par izspiešanas nodarījumu. Minētais virsprokurors uzskatīja – tā kā par to pašu faktisko situāciju tiek veikta kriminālizmeklēšana lietā 47/P/2016 un minētā izmeklēšana ir jau vēlīnā stadijā, labas tieslietu pārvaldības apsvērumu dēļ lieta 673/P/2016 būtu jānodod Parchet de pe lângă Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesai piesaistītā prokuratūra), lai to apvienotu ar lietu 47/P/2016.
27 Ar 2016. gada 21. novembra rīkojumu Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesa, Rumānija) pirmstiesas palāta, kurā iesniegts lūgums apstiprināt minēto kriminālizmeklēšanas atjaunošanu, to noraidīja, motivējot ar to, ka virsprokurora norādītais pamatojums neatbilst Kriminālprocesa kodeksa 335. pantā paredzētajiem kritērijiem kriminālprocesa atjaunošanai. Iesniedzējtiesa norāda, ka strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu tādējādi ir kļuvis galīgs.
Rīcība lietā 47/P/2016
28 Parchet de pe lângă Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesai piesaistītā prokuratūra) ar 2016. gada 9. februāra rīkojumu uzsāka kriminālprocesu pret NR un ar 2017. gada 31. janvāra apsūdzības rakstu nodeva krimināllietu iztiesāšanai Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa, Rumānija) saistībā ar kukuļņemšanas nodarījumu, kas paredzēts Kriminālkodeksa 289. pantā, lasot to kopsakarā ar minētā kodeksa 308. panta 1. punktu un Likuma Nr. 78/2000 6. pantu.
29 Ar 2017. gada 10. aprīļa rīkojumu Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa) pirmstiesas palāta konstatēja krimināllietas nodošanas šai tiesai likumību un uzdeva sākt tiesvedību pret NR. Attiecībā uz NR argumentāciju, ka esot pārkāpts ne bis in idem princips, jo par tiem pašiem faktiem jau esot veikts kriminālprocess lietā 673/P/2016 un esot pieņemts galīgais lēmums minētajā lietā, šī pirmstiesas palāta būtībā uzskatīja, ka ne bis in idem principa piemērošana nav pirmstiesas palātu kompetencē un ka tāpēc iebildumus par šī principa pārkāpšanu var izskatīt tikai tad, kad minēto krimināllietu izskata pēc būtības.
30 Ar 2018. gada 19. novembra spriedumu krimināllietā Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa) kā nepamatotu noraidīja NR argumentāciju par ne bis in idem principa pārkāpumu, motivējot ar to, ka strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu nevar tikt uzskatīts par galīgu spriedumu, kas padarītu šo principu par piemērojamu, jo pirms šī rīkojuma izdošanas nebija veikta padziļināta lietas izmeklēšana pēc būtības.
31 Turklāt Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa) secināja, ka lietā 673/P/2016, ņemot vērā, ka kriminālizmeklēšana tika uzsākta in rem, jo it kā nav bijis pierādījumu, ka kāda konkrēta persona būtu izdarījusi apgalvoto izspiešanas nodarījumu, NR kriminālatbildība nav tikusi izvērtēta. Tātad kriminālvajāšanas in personam uzsākšana pret NR lietā 47/P/2016 neesot kriminālvajāšanas atkārtošana un tāpēc ne bis in idem princips neesot piemērojams.
32 Ņemot vērā šos apstākļus un uzskatot, ka no pēdējā minētajā lietā savāktajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka NR bija pieprasījusi sūdzības iesniedzējiem pamatlietā samaksāt šā sprieduma 16. punktā minēto honorāra summu, Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa) piesprieda NR atliktu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu un četriem mēnešiem un papildsodu – aizliegumu uz to pašu laiku ieņemt valsts amatus, kā arī praktizēt profesiju vai darbību, saistībā ar kuru minētā persona ir izdarījusi inkriminēto nodarījumu.
33 Ar 2020. gada 20. oktobra spriedumu krimināllietā Nr. 1207/2020 Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) apmierināja NR apelācijas sūdzību par šā sprieduma 30. punktā minēto spriedumu. Minētā tiesa uzskatīja, ka ir pārkāpts ne bis in idem princips, jo lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu lietā 47/P/2016 attiecās uz to pašu personu un tiem pašiem faktiem kā lietā 673/P/2016. Turklāt sūdzībām, kas ir šo abu lietu pamatā, esot identisks saturs un savāktie pierādījumi esot līdzīgi, savukārt lieta 673/P/2016 esot galīgi izbeigta tādēļ, ka strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu kļuva galīgs, jo Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesa) pirmstiesas palāta noraidīja lūgumu apstiprināt kriminālizmeklēšanas atjaunošanu. Tādēļ Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) atcēla minēto spriedumu un uzdeva izbeigt lietā 47/P/2016 uzsākto kriminālvajāšanu.
34 Parchet de pe lângă Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesai piesaistītā prokuratūra) par spriedumu Nr. 1207/2020 iesniedza kasācijas sūdzību Înalta Curte de Casație şi Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija).
35 Ar 2021. gada 21. septembra spriedumu krimināllietā pēdējā minētā tiesa apmierināja kasācijas sūdzību, atcēla pārsūdzēto spriedumu un nodeva lietu atpakaļ Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) atkārtotai izskatīšanai, būtībā pamatojoties uz to, ka tā bija kļūdaini secinājusi par ne bis in idem principa piemērojamību un tātad par kriminālvajāšanas izbeigšanu lietā 47/P/2016. Înalta Curte de Casație şi Justiție (Augstā kasācijas tiesa), konstatējusi, ka ar strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu ir izbeigta lieta, kuras priekšmets bija sūdzības iesniedzēju pamatlietā pret NR iesniegtā sūdzība par izspiešanas nodarījumu, secināja – tā kā pirms šī rīkojuma izdošanas netika veikts lietas 673/P/2016 izvērtējums pēc būtības un šis rīkojums nebija pienācīgi pamatots, to nevar uzskatīt par tādu, kas izraisītu publiskās apsūdzības izbeigšanu.
36 Veicot atkārtotu lietas izskatīšanu, iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, kā tādos apstākļos kā pamatlietā ir jāinterpretē ne bis in idem princips Hartas 50. panta izpratnē. Tā precizē – tāpat kā lietā, kurā pasludināts 2021. gada 18. maija spriedums Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c. (C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393), konkrētajā gadījumā Hartas 50. pants ir piemērojams, jo pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma mērķis ir īstenot Lēmuma 2006/928 pielikumā noteiktos trūkumu novēršanas mērķus, konkrētāk, pirmo no šiem mērķiem.
37 Šajos apstākļos Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai ne bis in idem princips, kas garantēts [Hartas] 50. pantā, aplūkojot to kopsakarā ar Rumānijas pienākumiem novērst Lēmuma [2006/928 pielikumā] norādītos trūkumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmums par lietas izbeigšanu, ko pieņēmusi prokuratūra pēc būtisku pierādījumu iegūšanas attiecīgajā lietā, liedz veikt jebkādu citu kriminālvajāšanu par tiem pašiem faktiem – lai gan tie ir citādi kvalificēti juridiski – pret to pašu personu, jo lēmums ir galīgs, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts, ka lietas izbeigšanas pamatā esošais apstāklis nepastāv, vai ir atklājušies jauni fakti vai apstākļi, no kuriem izriet, ka lietas izbeigšanas pamatā esošais apstāklis vairs nepastāv?”
Par Tiesas kompetenci
38 Rumānijas valdība uzskata, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jānoraida kā nepieņemams, jo, ņemot vērā Savienības tiesību īstenošanas situācijas neesamību Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, Hartas 50. pants konkrētajā gadījumā nav piemērojams. Proti, šī valdība uzskata, ka iesniedzējtiesa, lai pamatotu Hartas piemērojamību, ir kļūdaini balstījusies uz Lēmuma 2006/928 pielikumā ietvertajiem trūkumu novēršanas mērķiem, kā arī uz 2021. gada 18. maija sprieduma Asociaţia “Forumul Judecătorilor din România” u.c. (C‑83/19, C‑127/19, C‑195/19, C‑291/19, C‑355/19 un C‑397/19, EU:C:2021:393) 158., 159. un 172. punktu, lai gan šie trūkumu novēršanas mērķi esot noteikti saistībā ar trūkumiem, kurus Komisija “konstatējusi” pirms Rumānijas pievienošanās Savienībai, tostarp tieslietu un cīņas pret korupciju jomā. Šajos apstākļos, it īpaši ņemot vērā judikatūru, kas izriet no 2019. gada 19. novembra sprieduma TSN un AKT (C‑609/17 un C‑610/17, EU:C:2019:981, 53. punkts un tajā minētā judikatūra), esot jāuzskata, ka aspekts, kas saistīts ar ne bis in idem principa aizsardzību, neietilpst Hartas piemērošanas jomā un tādēļ pamatlietā aplūkoto situāciju nevar izvērtēt no Hartas normu, it īpaši tās 50. panta, skatpunkta.
39 Saistībā ar šā sprieduma iepriekšējā punktā minēto Rumānijas valdības argumentāciju, kas patiesībā attiecas uz Tiesas kompetenci sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir jāatgādina, ka no LES 19. panta 3. punkta b) apakšpunkta un LESD 267. panta pirmās daļas izriet, ka Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Savienības tiesību interpretāciju vai par Savienības iestāžu tiesību aktu spēkā esamību.
40 Šajā ziņā ir arī jāatgādina, ka Hartas piemērošanas joma, ciktāl runa ir par dalībvalstu rīcību, ir noteikta tās 51. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru Hartas noteikumi uz dalībvalstīm attiecas vienīgi tad, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus, un šī tiesību norma apstiprina Tiesas pastāvīgo judikatūru, atbilstoši kurai Savienības tiesību sistēmā garantētās pamattiesības ir jāpiemēro visās situācijās, kas reglamentētas Savienības tiesībās, taču ne ārpus šādām situācijām. Turpretī, ja tiesiskā situācija neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, Tiesas kompetencē nav to izskatīt, un attiecīgā gadījumā ar tām Hartas normām, uz kurām ir izdarīta atsauce, vien nevar pamatot šo kompetenci (spriedums, 2023. gada 14. septembris, Volkswagen Group Italia un Volkswagen Aktiengesellschaft, C‑27/22, EU:C:2023:663, 36. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
41 Aplūkojamajā gadījumā no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm izriet, ka iesniedzējtiesai atkārtoti jāizskata apelācijas sūdzība par šā sprieduma 30. punktā minēto Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa) 2018. gada 19. novembra spriedumu, ar kuru NR tika notiesāta par kukuļņemšanu atbilstoši Kriminālkodeksa 289. pantam, lasot to kopsakarā ar šī kodeksa 308. panta 1. punktu un Likuma Nr. 78/2000 6. pantu. Kā tiesas sēdē apstiprināja Rumānijas valdība, ar šīm valsts tiesību normām tiek nodrošināta Pamatlēmuma 2003/568, konkrētāk, tā 2. un 4. panta, transponēšana Rumānijas tiesību sistēmā.
42 Šajos apstākļos, nepastāvot pat nepieciešamībai lemt par Lēmuma 2006/928 pielikumā minēto trūkumu novēršanas mērķu iespējamo nozīmīgumu, ir jākonstatē, ka Savienības tiesību īstenošanas nosacījums Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē šajā gadījumā ir izpildīts. No tā izriet, ka Harta ir piemērojama pamatlietā.
43 Tāpēc Tiesas kompetencē ir atbildēt uz uzdoto jautājumu.
Par prejudiciālo jautājumu
44 Iesākumā jāatgādina, ka atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai ar LESD 267. pantu iedibinātās valstu tiesu un Tiesas sadarbības procedūras ietvaros Tiesai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 21. septembris, Juan, C‑164/22, EU:C:2023:684, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Ņemot vērā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu izklāstītos motīvus, lai sniegtu iesniedzējtiesai noderīgu atbildi, ir jāuzskata, ka ar savu jautājumu šī tiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Hartas 50. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips ir interpretējams tādējādi, ka šī 50. panta izpratnē personu var uzskatīt par galīgi attaisnotu ar prokuratūras izdotu rīkojumu par lietas izbeigšanu situācijā, kad nav izvērtēts šīs personas – kā personas, kas ir krimināltiesiski atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis.
46 Hartas 50. pantā ir paredzēts, ka “nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu”. Tātad ar ne bis in idem principu ir aizliegts kumulēt gan procesus, gan sodus ar krimināltiesisku raksturu šī panta izpratnē par vieniem un tiem pašiem faktiem un pret vienu un to pašu personu (spriedums, 2022. gada 22. marts, bpost, C‑117/20, EU:C:2022:202, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).
47 Uz šā principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums, proti, pirmkārt, ir jābūt agrākam galīgajam nolēmumam (bis nosacījums), un, otrkārt, agrākam nolēmumam un vēlākai kriminālvajāšanai vai nolēmumiem ir jāattiecas uz tiem pašiem faktiem (idem nosacījums) (spriedums, 2022. gada 22. marts, bpost, C‑117/20, EU:C:2022:202, 28. punkts).
Par “bis” nosacījumu
48 Runājot par bis nosacījumu, lai personu varētu uzskatīt par tādu, attiecībā uz kuru par tai inkriminētajiem faktiem ir pasludināts “galīgais spriedums [krimināllietā]” Hartas 50. panta izpratnē, pirmām kārtām, publiskajai apsūdzībai atbilstoši valsts tiesībām ir jābūt galīgi izbeigtai. Proti, lēmums, kurš neizslēdz turpmāku publisku apsūdzību valsts līmenī, principā nevar būt procesuāls šķērslis tam, ka kriminālvajāšana pret šo personu par tiem pašiem faktiem, iespējams, tiek uzsākta vai turpināta (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 29. jūnijs, Kossowski, C‑486/14, EU:C:2016:483, 34. un 35. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
49 Turklāt jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi: izvērtējot, vai ar lēmumu tiek galīgi izbeigta publiskā apsūdzība, apstāklis, ka šo lēmumu ir pieņēmusi prokuratūra, nav izšķirošs. Proti, Hartas 50. pants ir piemērojams arī lēmumiem, ko pieņēmusi tāda iestāde, kuras uzdevums ir piedalīties krimināltiesību administrēšanā attiecīgajā valsts tiesiskajā kārtībā, tāda kā prokuratūra, un ar ko tiek galīgi izbeigta kriminālvajāšana, pat ja šādi lēmumi tiek pieņemti, neiesaistot tiesu, un netiek pieņemti sprieduma formā (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 29. jūnijs, Kossowski, C‑486/14, EU:C:2016:483, 38. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
50 Aplūkojamajā gadījumā, kā izriet no šā sprieduma 25. un 27. punkta, pirmkārt, sūdzības iesniedzēji pamatlietā nav izmantojuši Rumānijas tiesībās pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai apstrīdētu strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu, un, otrkārt, ar Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesa) pirmstiesas palātas 2016. gada 21. novembra rīkojumu tika noraidīts lūgums apstiprināt kriminālizmeklēšanas atjaunošanu pret NR par izspiešanas nodarījumu, par ko bija lēmis Parchet de pe lângă Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītā prokuratūra) virsprokurors.
51 Tātad šķiet, ka publiskā apsūdzība ir galīgi izbeigta un ka strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu ir kļuvis galīgs, neskarot iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes.
52 Otrām kārtām, iesniedzējtiesai, lai noteiktu, vai NR var uzskatīt par galīgi attaisnotu ar strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu, būs jāpārliecinās, ka šis rīkojums ir izdots pēc tam, kad lieta ir izvērtēta pēc būtības, nevis vienkārši procesuālu iemeslu dēļ. Proti, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 100. punktā, nosacījums par lietas 673/P/2016 izvērtēšanu pēc būtības var tikt uzskatīts par izpildītu minētajā rīkojumā tikai tad, ja šajā rīkojumā ir ietverts vērtējums par apgalvotā noziedzīgā nodarījuma materiālajiem elementiem, piemēram, tostarp NR kā šī noziedzīgā nodarījuma izdarītājas kriminālatbildības analīzi.
53 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai personu varētu uzskatīt par tādu, attiecībā uz kuru ir pasludināts “galīgais spriedums [krimināllietā]” par tai inkriminētajiem faktiem Hartas 50. panta izpratnē, ir jāpārliecinās, ka šis lēmums ir pieņemts pēc attiecīgās lietas izvērtēšanas pēc būtības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 14. septembris, Bezirkshauptmannschaft Feldkirch, C‑55/22, EU:C:2023:670, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Šo interpretāciju apstiprina, pirmkārt, 50. panta formulējums, jo jēdzieni “notiesāšana” un “attaisnošana”, uz kuriem ir atsauce šajā tiesību normā, noteikti nozīmē, ka ir tikusi izvērtēta attiecīgās personas kriminālatbildība un ka šajā ziņā ir pieņemts lēmums (spriedums, 2021. gada 16. decembris, AB u.c. (Amnestijas atcelšana), C‑203/20, EU:C:2021:1016, 57. punkts).
55 Otrkārt, minētā interpretācija atbilst leģitīmajam mērķim novērst noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu nesodāmību, kas ir mērķis, kurš iekļaujas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas bez iekšējām robežām kontekstā, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās, kā paredzēts LES 3. panta 2. punktā (spriedums, 2021. gada 16. decembris, AB u.c. (Amnestijas atsaukšana), C‑203/20, EU:C:2021:1016, 58. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru konstatējumu par to, ka ir veikts vērtējums par lietas būtību, it īpaši par attiecīgās personas vainīgumu vai nevainīgumu, var apstiprināt procesa stadija šajā lietā. Tādējādi, ja kriminālizmeklēšana ir sākta līdz ar apsūdzības izvirzīšanu attiecīgajai personai, cietušais ir nopratināts, kompetentā iestāde ir savākusi un pārbaudījusi pierādījumus un, pamatojoties uz šiem pierādījumiem, ir pieņemts motivēts lēmums, šādi faktori, iespējams, ļauj secināt, ka ir veikts lietas izvērtējums pēc būtības (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2019. gada 8. jūlijs, Mihalache pret Rumāniju, CE:ECHR:2019:0708JUD005401210, 98. punkts).
57 Lai šādu lietas izvērtēšanu pēc būtības varētu uzskatīt par tādu, ko veikusi iestāde, kurai jāpieņem lēmums, ir nepieciešams, lai šī iestāde būtu veikusi lietas materiālos iekļauto pierādījumu izpēti vai pārbaudi un novērtējumu par attiecīgās personas dalību vienā vai visos notikumos, kas bija vēršanās izmeklēšanas iestādēs pamatā, lai noteiktu, vai ir konstatējama šīs personas “krimināltiesiskā” atbildība (šajā nozīmē skat. ECT spriedumu, 2019. gada 8. jūlijs, Mihalache pret Rumāniju, CE:ECHR:2019:0708JUD005401210, 97. punkts un tajā minētā judikatūra).
58 No šīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka tad, ja kompetentā iestāde ir noteikusi sodu par attiecīgajai personai inkriminēto rīcību, var pamatoti uzskatīt, ka kompetentā iestāde iepriekš ir izvērtējusi lietas apstākļus un attiecīgās personas rīcības prettiesiskumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 23. marts, Dual Prod, C‑412/21, EU:C:2023:234, 57. punkts un tajā minētā judikatūra).
59 Turklāt no Tiesas judikatūras izriet, ka dalībvalsts tiesu iestāžu nolēmums, ar kuru apsūdzētā persona ir galīgi attaisnota pierādījumu nepietiekamības dēļ, ir uzskatāms par tādu, kas balstīts uz attiecīgās lietas izvērtējumu pēc būtības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 28. septembris, Van Straaten, C‑150/05, EU:C:2006:614, 60. un 61. punkts).
60 Tāpat Tiesa ir nospriedusi, ka rīkojums par to, ka pierādījumu nepietiekamības dēļ lieta netiek nosūtīta iztiesāšanai, kas pieņemts pēc izmeklēšanas, kurā savākti un pārbaudīti dažādi pierādījumi, ir jāuzskata par tādu, kas izdots pēc tam, kad lieta izvērtēta pēc būtības, ciktāl tas ietver galīgu lēmumu par šo pierādījumu nepietiekamību un izslēdz jebkādu iespēju atjaunot lietas izskatīšanu, balstoties uz to pašu pierādījumu kopumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 5. jūnijs, M, C‑398/12, EU:C:2014:1057, 17. un 30. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
61 Šajā ziņā jāatgādina, kā ģenerāladvokāts būtībā norādījis secinājumu 64. punktā, ka Tiesa ir precizējusi – tad, ja lēmums ir balstīts uz pierādījumu neesamību vai nepietiekamību, lai varētu konstatēt, ka šis lēmums ir balstīts uz attiecīgās lietas izvērtējumu pēc būtības, vēl ir nepieciešams, lai pirms minētā lēmuma pieņemšanas būtu veikta padziļināta izmeklēšana.
62 Proti, ja nav veikta šāda padziļināta izmeklēšana, kurā tiktu savākti un pārbaudīti dažādie esošie pierādījumi, nevar uzskatīt, ka pirms lēmuma, ar kuru tiek izbeigta kriminālvajāšana, būtu veikts attiecīgās lietas izvērtējums pēc būtības. Tiesa tostarp uzskatīja, ka cietušā un iespējamā liecinieka nenopratināšana ir norāde uz to, ka šāda padziļināta izmeklēšana nav tikusi veikta (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 29. jūnijs, Kossowski, C‑486/14, EU:C:2016:483, 48., 53. un 54. punkts).
63 Konkrētajā gadījumā no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm izriet, ka, lai pieņemtu strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu, prokurors ir balstījies uz šim rīkojumam pievienoto ziņojumu, ko sagatavojusi policijas iestāde, kura nopratināja NR un sūdzības iesniedzējus pamatlietā, kā arī saņēmis CD ar kooperatīvas sabiedrības BX 2015. gada 30. aprīļa sanāksmes audioierakstu. Šie apstākļi šķietami liecina, ka izmeklēšanas laikā ir savākti un pārbaudīti dažādi pierādījumi, attiecībā uz kuriem veikts izvērtējums pēc būtības. Tomēr apstāklis, ka nav tikuši nopratināti AX, BD, CH, FX un LM, kuri arī piedalījās minētajā sanāksmē, varētu būt norāde uz to, ka nav pārbaudīts NR – kā personas, kas ir krimināltiesiski atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis.
64 Šajos apstākļos iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, ka pirms strīdīgā rīkojuma par lietas izbeigšanu ir veikts lietas 673/P/2016 izvērtējums pēc būtības un ka tas nav pieņemts, pamatojoties vienkārši uz procesuāliem iemesliem.
Par “idem” nosacījumu
65 Runājot par idem nosacījumu, no Hartas 50. panta paša formulējuma izriet, ka ar to ir aizliegts vienu un to pašu personu tiesāt vai sodīt krimināllietā par vienu un to pašu nodarījumu vairāk nekā vienu reizi (spriedums, 2023. gada 23. marts, Generalstaatsanwaltschaft Bamberg (Izņēmums no ne bis in idem principa), C‑365/21, EU:C:2023:236, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
66 “Galīgs spriedums [krimināllietā]” Hartas 50. panta izpratnē nozīmē, ka pret attiecīgo personu iepriekš tikusi veikta kriminālvajāšana. Šajā ziņā Tiesa jau ir precizējusi, ka ne bis in idem princips ir piemērojams tikai personām, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir pasludināts galīgs spriedums (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, AY (Apcietināšanas orderis – Liecinieks), C‑268/17, EU:C:2018:602, 43. un 44. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
67 Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru atbilstošais kritērijs, lai izvērtētu tā paša nodarījuma esamību Hartas 50. panta izpratnē, ir materiālo faktu identiskums, ar to saprotot nesaraujami savstarpēji saistītu konkrētu apstākļu kopumu, kas ir bijis attiecīgās personas galīgas attaisnošanas vai notiesāšanas pamatā. Tādējādi ar šo pantu ir aizliegts par identiskiem nodarījumiem dažādu šajā nolūkā īstenotu procesu noslēgumā piemērot vairākus krimināltiesiska rakstura sodus (spriedums, 2023. gada 12. oktobris, INTER CONSULTING, C‑726/21, EU:C:2023:764, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).
68 Turklāt no Tiesas judikatūras arī izriet, ka faktu juridiskajai kvalifikācijai valsts tiesībās un aizsargātajām interesēm nav nozīmes, lai konstatētu viena un tā paša noziedzīga nodarījuma pastāvēšanu, jo ar Hartas 50. pantu piešķirtā aizsardzība nevar atšķirties dažādās dalībvalstīs (spriedums, 2023. gada 12. oktobris, INTER CONSULTING, C‑726/21, EU:C:2023:764, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).
69 Konkrētajā gadījumā no iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka lietā 47/P/2016 kriminālizmeklēšana pret NR in personam tika uzsākta par kukuļņemšanu, savukārt lietā 673/P/2016 kriminālizmeklēšana in rem tika uzsākta par izspiešanas nodarījumu.
70 Vispirms jāprecizē, ka, ņemot vērā šā sprieduma 68. punktā atgādināto judikatūru, ciktāl ir konstatēts, ka šīs abas lietas attiecās uz identiskiem faktiem, apstāklim, ka minētajās lietās uzsāktā kriminālizmeklēšana attiecās uz dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, nav nozīmes, izvērtējot viena un tā paša “noziedzīga nodarījuma” esamību Hartas 50. panta izpratnē.
71 Savukārt apstākli, ka kriminālizmeklēšana lietā 673/P/2016, kurā pieņemts strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu, tika uzsākta in rem, nevar uzskatīt par tādu, kam nebūtu nozīmes šajā vērtējumā, jo no Rumānijas valdības tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka NR lietā 673/P/2016 nav formāli ieguvusi aizdomās turētā statusu un ir nopratināta tikai kā lieciniece.
72 Tādējādi šķiet, ka šī valdība atsaucas uz nosacījumu par personas identiskumu, kuru saskaņā ar lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm nav apstrīdējusi ne iesniedzējtiesa, ne Înalta Curte de Casație şi Justiție (Augstā kasācijas tiesa) 2021. gada 21. septembra spriedumā krimināllietā.
73 Šajā ziņā, kā secinājumu 94. un 95. punktā būtībā norādījis ģenerāladvokāts un kā izriet no šā sprieduma 54., 56. un 57. punktā minētās judikatūras, personu var uzskatīt par tādu, attiecībā uz kuru ir pasludināts “galīgs spriedums [krimināllietā]”, tikai tad, ja no pieņemtā lēmuma skaidri izriet, ka izmeklēšanā, kas veikta pirms šī lēmuma pieņemšanas, neatkarīgi no tā, vai šī izmeklēšana uzsākta in rem vai in personam atbilstoši valsts tiesībām, šīs personas – kā personas, kas krimināltiesiski ir atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis ir ticis izvērtēts un, gadījumā, ja prokuratūra ir izdevusi rīkojumu izbeigt lietu, ir noraidīta viņas kriminālatbildība.
74 Ja tas tā nav – šis jautājums ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu nevar būt šķērslis jaunas kriminālvajāšanas uzsākšanai pret NR par tiem pašiem faktiem.
75 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Hartas 50. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips ir interpretējams tādējādi, ka 50. panta izpratnē personu nevar uzskatīt par galīgi attaisnotu ar prokuratūras izdotu rīkojumu par lietas izbeigšanu situācijā, kad nav izvērtēts šīs personas – kā personas, kas ir krimināltiesiski atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis.
Par tiesāšanās izdevumiem
76 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips
ir jāinterpretē tādējādi, ka
50. panta izpratnē personu nevar uzskatīt par galīgi attaisnotu ar prokuratūras izdotu rīkojumu par lietas izbeigšanu situācijā, kad nav izvērtēts šīs personas – kā personas, kas ir krimināltiesiski atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis.
[Paraksti]